Globālā ekonomika.

    Šis bloga ieraksts tapa aptuveni pirmspusotra mēneša. Daudzi bloga ieraksti tā arī netiek publicēti a4d.lv, jo varbūtkāds cits autors tikko nopublicējis savu ierakstu un tas tiek vētraini apspriests un mans bloga ieraksta temats ir no pavisam citas tēmas. Tā vai citādi ierakstsir joprojām aktuāls, jo pasaules izejvielu tirgos, biržās notiek vētras – krīt biržuindeksi, devalvējas valūtas ( arī Ķīnas juaņa ), naftas cena tuvojas 40dolāriem par barelu, Soross iegulda ogļu biznesā utt. 

    Bijušais Guandžou Mākslasakadēmijas biblotekārs Sjao Juaņs nozaga 140 slavenu Ķīnas gleznotāju darbus,nomainot tās ar paša darinātiem viltojumiem. Laikā no 2004. līdz 2011.gadam par125 mākslas darbu pārdošanu izsolēs Sjao Juaņs saņēmis summu, kas ekvivalenta3.5 mlj. angļu sterliņu mārciņām. Viņš arī pamanījis, ka viņa izliktosviltojumus kāds pēc neilga laika nomainījis pret citiem viltojumiem. Piedevām,tas noticis vairākas reizes.

    Ķīna. Nu jau pēc dažiem gadiembūs pasaules lielākā ekonomika un apsteigs ASV. Daudziem varbūt nepamanīti paslīdējuši garām 12.jūnija notikumi Šanhajas biržā, kad trīs nedēļu laikāŠanhajas un Sendženas biržas zaudēja 3.5 triljonus ASV dolāru. Sapnis parjuaņu, kā pasaules rezerves valūtu ir izsapņots. Ķīnas vidējam slānim, stingroregulējumu dēļ, ir tikai trīs iespējas, kur ieguldīt naudu – nekustamaisīpašums, fondu tirgus un „melnais finansu tirgus”, kurš finansē augsta riskatirgus darījumus. Šobrīd Ķīnas ārējais parāds sasniedz 280% no iekšzemeskopprodukta. Ķīna paziņojusi, ka tās zelta rezerves palielinājušās līdz 1650tonnām ( Latvija operē ar 7,3 tonnām, kuras gan glabājas Londonā ). ASV Federālārezervju sistēma tūlīt cels ASV dolāra bāzes likmi, kas nozīmē, ka zelta cenavar nolaisties zem 1000 ASV dolāriem par unci, pēc Irānas ienākšanas naftastirgū paredzamais naftas cenas līmenis ir 40 ASV dolāru par barelu ( šobrīd prognozes ir 30 ASV dolāru par barelu ).

   Kā ekonomiskās norises pasaulēiespaido arhitekta darbu Latvijā? Jautājums man šķiet ir par to, cik tāluLatvija atrodas no ekonomiskās krīzes epicentra. Šobrīd Krievijā veidojasperfekta vētra, kuru pastiprina vairāki augstākminētie faktori – naftas cenaskrišanās, ienākot tirgū Irānai, attīstības tempu samazināšanās un nekustamāīpašuma burbuļa plīšana Ķīnā ( Ķīnas spoku pilsētas ), Eiropas pārorientācijauz naftas un gāzes piegādi no Irānas. Protams būtu interesanti redzēt datus parkrievu investoriem nekustamā īpašuma biznesā Latvijā, bet diezzin vai mēs tosieraudzīsim. Kāda ir latviešu arhitektu-insaideru informācija? Vai Krievijas investori ir joprojām tik aktīvi?

   Arhitektūra un tirgus ekonomika irnesaraujami saistītas, jo tiešā veidā ekonomiskā izaugsme ietekmē pasūtījumudaudzumu. Pie neregulēta nekustamā īpašuma tirgus, banku  kreditēšanas izaugsmes minimālos skaitļos,negatīvas demogrāfiskās līknes ir jābūt kādai ļoti spēcīgai idejai, lai glābtuno bankrota daudzas arhitektu projektēšanas uzņēmumus perfektas vētrasapstākļos Krievijā. Atcerēsimies – Latvijas ekonomika samazina izaugsmes tempus– prognoze šim gadam svārstās ap 3%.

   Kādas ir mūsu idejas ideālajaiekonomikas vētrai? Vai mēs – arhitekti spējam piedāvāt kvalitatīvus risinājumusLatvijas ekonomikai – atrast sektoru, kur mūsu pakalpojumi var būt pieprasīti?

   Vienu šādu ziņu šodien saņēmām –Rīgas dome apmaksās Valsts arhitektūras pieminekļu restaurāciju. Par idejujāpateicas  VKPAI. Vai ir vēl kādas idejas?

    Miķelis

Dalīties ar ierakstu:

Pievienot komentāru

avatar
10000