Presē, televīzijā un e-vidē izskanējušais apgalvojums, ka Liepājas koncertzāles tehniskais projekts ir makulatūra, vēl nav atspēkots. Projekta izstrādes process un projekta ekspertīzes slēdziens ir aizslepenoti, neminot slepenības pamatojumu, un projekta autoru nespēja veikt ekspertīzes labojumus jau trīs mēnešus ne par ko labu neliecina.
Vai projekts tiks pilnībā pārstrādāts, iegūstot profesionālu un ilgtspējīgu būvprojektu, vai kļūdas un projektēšanas diletantisms tiks kosmētiski pielabots, lai atbilstu būvniecības likumdošanai, bet neiegūstot realizējamu un kvalitatīvu darbu – tas viss vēl ir nezināms.
Liepājas Domes opozīcijas deputātam Ivaram Kesenfeldam beidzot ir izdevies publicēt projekta ekspertīzes slēdzienu, kas tika izsniegts šī gada marta vidū. Publicētā informācija ietver būvekspertīzes atzinumu, bet pašlaik vēl nav pieejams projekta kļūdu, pārkāpumu un nekompetences uzskaitījums. Varu citēt publiskoto būveksperta slēdzienu: „Kopumā vērtējot projektu redzams, ka izņemot būvapjoma izteiksmīgo arhitektonisko tēlu, visi pārējie aspekti ir risināti nepietiekoši.”
Tomēr ir jāapzinās, ka tā nav vietējā mēroga problēma, jo projekts tiek finansēts no Latvijas budžeta, projekta izstrādes gaita skaidri norāda, ka jāveic korekcijas likumdošanas un projektēšanas procesa jomā, lai Latvijā būvniecība būtu ieguldījums nākotnē, nevis ārzemju arhitektu utopiju atbalstīšanā.
Pēdējā laikā presē ir parādījušās jaunas ziņas par projekta attīstību, ar ko var iepazīties sekojošos interneta avotos:
Būvekspertīzes slēdziens:
Liepājas pašvaldības amatpersonu komentāri par projektu.
http://www.liepajniekiem.lv/lat/zinas/sabiedriba/2011/06/27/gaida-koncertzales-projekta-labojumus/
Arhitektūras daļas kļūdu uzskaitījums pēc projekta nodošanas būvekspertīzei.
Kurš no mūšējiem bija kopā ar autoru?
Kurš un par cik naudiņām izstrādā tehnisko projektu? Vai pēc tam salīgts būvprojekts ar visiem shop drawings? akustika ietilpst? – mana pieredze rāda, ka bez ~0.5mio ls investīcijām akustikas projektēšanā ne sūda neskanēs, un tad jau tie pandusu slīpumi vairs nebūs svarīgi.
– mana pieredze rāda, ka bez ~0.5mio ls investīcijām akustikas projektēšanā ne sūda neskanēs…. …un cik tad liela Tev ir tā koncertzāļu projektēšanas pieredze? Sudigs un nemakuligi veidots koncertzales projekts neskanes neatkarigi no piesaistita finansejuma apjoma;-)
es, protams, nevaru apgalvot, bet pieļauju, ka lielāka, nekā tev 🙂
Es esmu piedalījies vismaz vienas starptautiska līmeņa koncertzāles projektēšanā un celtniecībā. Cik koncertzāles ir uzbūvejis Romans vai Sīlis?
Pieļauju, ka Yasuhisa Toyota un starptautiskā mūziķu siļķes auss apbrīno jūsu veikumu, tāpēc arī varētu būt nepieciešama šī kautrīgā anonimitāte
Cienijamais Sīļa kungs,
Manam vārdam nav nozīmes, jo A4D portāla kontekstā sevi labākajā gadījumā uzskatu par nejaušu garāmgājēju un ‘tautas balss’ pārstāvi. Vai tad patiešām kaut kas mainīsies, ja atzīšos, ka mani sauc Zane, Ieva, vai Zaiga?
Mani vienkārši saintriğēja Jūsu atsauce uz personīgo pieredzi akustisku telpu projektēšanas jautājumos, kā rezultātā radās vēlēsanās uzdot pavisam loğisku jautājumu: cik koncertzāļu REALIZĀCIJAS ietilpst Jūsu plašās projektēšanas pieredzes portfelī?
Ar cieņu,
Voksa Popule
Jautājums loģisks. Es gan ticu, ka vakariņas un pudele vīna kopā ar Vitrūviju, Sizu vai Cumtoru ir lielāka pieredze nekā 4-5 uzbūvētas ēkas.
loģisks, tāpēc neatbildēsi?
O, cien Sīļa kungs apguvis latīņu vai grieķu valodu, lai saprastu visu, ko es stāstu.
Bet par koncetzālēm es diezko vis nezinu, jo manā laikā tādas vēl nebija aktuālas.
Romiešu amfiteātri ir drusku savādāka būve, starp citu.
Nu ja, tie misēkļi pie mums gan notiek skaidrā latviešu valodā, piem. saputrojot vakariņas ar amfiteātri.
Nekāda putra – arhitektu Vitruvius un Sīļa kungu vakariņas amfiteātrī varētu būt iedvesmojoši skatītājiem=klausītājiem – ik vārds tiktu labi visiem sadzirdēts 🙂
nevaru saprast, ko Jūs abi mēģināt viens otram pierādīt? 🙂
no otras puses, runāt ar anonīmo komentētāju ir bezjēdzīgi…
Un tad atnāca mežsargs un visus padzina (c)
1) gribam pierādīt, ka visu zinām labāk par citiem 😀
2) vai tad Vitruvius ir anonīma persona?
Nu labi, lai būtu Kalniņš, Žanis. Un kas no tā?
kādā veidā objektīva un anonīma kritika ir mazāk vērtīga par kritiku no zināma cilvēka?
Kaut kā sāk izskatīties, ka lielākā problēma ir atšķirīgajā būvprojektēšanas praksē Latvijā un R-Eiropā un daudzkur citur pasaulē (arī Krievijā). Tāpēc arī līgums noslēgts varētu būt tā, ka abas puses to saprot stipri dažādi. Par projektēšanas stadijām Vācijā un UK jau diskutējām iepriekšējo reizi, un kurā stadijā projekts tiek skaņots ar valsts un pašvaldības institūcijām. Daļa minēto kā neveiktu vai daļēji (slikti?) veiktu darbu ietilpst pēcsaskaņošanas stadiju skaitā (detalizētu darba rasējumu izstrādāšanas laikā), varētu pat teikt (vulgarizēt?), ka uz vietas būvlaukumā. Hmm, kas tur ar to mūzikas skolu? Vai tik nav pēkšņi no pasūtītāju puses kāds izdomājis, ka vajadzētu apjomā… Lasīt vairāk »
sākumā tak tam projektam samazināja krietni. tad sadomāja skolu ietamborēt. moška sadomās domi ielikt arī vai ko vēl. tāpē projektētājs iepauzē līdz gala versijai. un tad ķersies pie labojumiem.
es domāju samazināja apjomu sakūmā krietni.
http://x8.lv/ko
Un?
Tas pats ūdens, ko te jau vienreiz esam lasījuši. Tāpat faktu pamaz, bet emociju pārpārēm.
Protams, ir visādi līigumi ar konfidencialitātes prasībām, tomēr, vai te ieklīst arī kādi kolēģi, kas praktiski saistīti ar šo projektu, bet par neizpaušanu nav parakstījušies? Bumbiņa laikam Pogas biroja lauciņā.
Tas pats Vērpe ir gana labi informēts par visām projekta niansēm. Labi pazīstams ar visiem, kas še jēmuši dalību. Lai beidz tēlot apvainoto puišeli ( vismaz tā izskatās ) un runā no A līdz Z.
Šis gadījums ar LBN (ne)savietojamību ar citu valstu būvnormām dod vielu pārdomām par Sīļa kunga iecerēm strādāt ar pasaulslavenajiem japāņu akustiķiem.
Ja pareizi saprotu, tad viņi nelieto Latvijā no pedantiskajiem vāciešiem pārņemto precīzo akustisko parametu modeli, bet uzsver subjektīvās sajūtas telpas un laika domēnos.
Kas ir vērtīgāk – birokrātu likuma punkts vai labskanīgums?