Bērnudārzs Spodrītis Dobelē

Neskatoties uz sarežģīto tapšanas procesu, jaunā bērnudārza ēka Dobelē,
kas nodrošina telpas sešām grupiņām, dod gandarījumu un ļauj lepoties visām
iesaistītajām pusēm — pasūtītājiem, būvniekiem un arī arhitektiem.

2008. gada
vasarā Dobeles pilsētas dome izsludināja iepirkumu par pirmsskolas izglītības
iestādes Spodrība rekonstrukciju. Pirmajā
mirklī šis vienkāršais teikums nekādas īpašas briesmas sevī neslēpj, taču to
turpinot — iepirkums paredzēts būvniecībai kopā ar projektēšanu, ir skaidrs, ka
vēl viens pasūtītājs izraka sev bedri, kurā dažu gadus vēlāk bija paspējis iekrist
ne reizi vien…

Konkursa
materiāliem bija pievienota nepieciešamā plānojuma shēma, kura nebija pārāk
pilnīga, lai neteiktu vairāk, kā arī veicamo darbu apraksts un apjomi, kas
balstīti uz shēmu. Iepirkuma konkursā uzvarēja būvniecības uzņēmums Reaton Ltd., par projektētājiem
piesaistot Lejnieku projektēšanas biroju.

Sadarbībā ar kolēģiem
no 8 A. M. izveidojās darba grupa, un
rekonstruētās pirmsskolas izglītības iestādes autori ir arhitekti Juris Lasis,
Mikus Lejnieks un Laura Pelše. Autoruzraudzību veica Juris Lasis ar nelielu
kolēģu piepalīdzēšanu.

Sākot
projektēšanas darbus, sākās arī krīze. Projektētāji, nonākuši starp nepateicīgajām
pasūtītāja vēlmju un būvnieka iespēju dzirnām, centās, saglabājot pašcieņu,
izveidot objektu, kas vienai pusei patiktu, un kuru otra puse varētu uzbūvēt.
Zīmēts tika daudz, projekts pārskaņots vairākas reizes, pamazām atsakoties gan
no baseina apjoma (kurš gan varbūt kādreiz būs n-tajā kārtā), gan esošās ēkas
rekonstrukcijas. Kopā ar pārējiem būvniecības dalībniekiem tika iziets cauri
stadijai, kad kožot jebkurā pirkstā, visi izrādījās sāpīgi. Mūsu acu priekšā
pamazām bruka gaisa pils, kas bija būvēta «trekno» gadu eiforijā, aizbrauca
dobelnieki laimes meklēt uz svešām zemēm un beigās izrādījās, ka sākumā
paredzētais apjoms ir stipri par lielu…

Par ēku nav
daudz nekas sakāms. Ne par velti Ilze Martinsone savā sirsnīgajā rakstā Latvijas architektūrā analizē sociālos
faktorus, ne ēku. Rasējumos un fotoattēlos viss redzams. Gala rezultāts atbilst
reālajām iespējām un piezemētajām vēlmēm. Paši ceram, ka tas atstās pozitīvu
iespaidu uz mazo dobelnieku telpisko, krāsu un materiālu sajūtu. Darbs ir
sagādājis gandarījumu, kā arī labas atsauksmes Dobelē.

Tomēr šoreiz atkal
gribētu vērst uzmanību uz šo ačgārno Latvijas politiku — būvnieks izvēlēts kā
neaizskarams karalis, kura vēlmes spiests apkalpot arhitekts. Cik daudz
nevajadzīgi arhitektu nervu un laika ir prasījis šis objekts (par kuru beigās
ir lepns gan pasūtītājs, gan projektētājs, gan būvnieks), zina visi tie kolēģi,
kuri strādājuši līdzīgā attiecību ķēdītē.

Varbūt tomēr šo
«dīvainību» vajadzētu novērst valstiskā līmenī?

Pirmsskolas
izglītības iestāde Spodrība Dobelē

Pasūtītājs:
Dobeles novada dome
Adrese: Dobele,
Upes iela 14

Projekta autori
Arhitekti: Mikus Lejnieks, Laura Pelše / Lejnieku
projektēšanas birojs
, Juris Lasis / 8
A.M.
Būvkonstruktori: Kaspars Bondars, Ģirts Vīksne
Inženiertīkli: Komunikāciju projektēšanas
birojs, D&V projekts

Ģenerāluzņēmējs,
vispārceltnieciskie darbi, apdare: Reaton, Ltd. (būvdarbu vadītājs Nikolajs
Vetčiņņikovs)

Jaunbūvju kopējā platība: 1620 m²
Ēkas kubatūra: 6900 m³
Projekts:
2008-2009
Realizācija 2009-2011

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
80 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
laura

Pilnīgi atbalstu domu, ka ideja, ka konkursā izvēlas būvnieku, kurš tālāk diktē noteikumus arhitektam un pasūtītājam, ir kropla pašā saknē un to vajadzētu izravēt ar visiem iespējamiem līdzekļiem. bet neesmu dzirdējusi, ko par to domā Arhitektu savienība….. Auitori jau nav vienīgie, kas šādā veidā ir spiesti padoties lētākā piedāvājuma priekšā. Bet bērnudārzs vismaz bildēs atstāj patīkamu iespaidu. Un nezinot visas peripetijas, liekas, ka nav "stārs", bet normāla sakārtota proporcionāla vide mūsu mazajiem.

Peteris Ratas

Attieciba uz konkursu kura izvelas buvnieku. Nav jataisa dumpis. Ta ir normala prakse, ja izvelas projekta piedavajumu par visu projekta ciklu – projekteshana un buvnieciba. ASV to sauc par Design-Build delivery (D/B). Tas ir piemeroti gadijumos, ja finanses ir irobezhotas un vajadzigs garantets darba rezultats (infrastruktura, rupniecibas, valsts un pashvaldibas iestades). Parasti liguma nemejs ir buvuznjemejs, kas algo arhitektu. Var ari but buvnieku un projektetaju kopuznjemums. Protams tas ierobezho arhitekta lomu, bet nav tik traki. Tas labi darbojas piemerotas situacijas, un arhitektura var labi izdzivot ja to prot novadit.

Vairak info: http://en.wiki…%E2%80%93build

BB

Pilnīgi piekrītu šim komentāram. Manuprāt tādā veidā – strādājot kopā būvuzņēmējam un arhitektam jau projekta stadijā, var atrast vislabākos un "realizējamos" risinājumus. Protams ir aktuāls jautājums par arhitekta "palikšanu zem tupeles"… ( es domāju no būvuzņēmēja puses).

I.L.

Kāpēc visiem liekas, ka bērnudārziem jābūt raibu raibiem, gan krāsainiem, gan ar "lēkājošiem" logiem, gan, gan, gan…… viss kopā, zāles interjers, krāsu taisnstūri fasādē un apļi grīdā, liekas diezgan dīvains kārtojums- siļķe ar putkrējumu

Vienīgi pelēkā vienstāvu mājiņa gaumīga.

M.K.

Patiesa nolemtība ….. ! Latvijas karogs , kurš nekad neplīvos, jo ir zemāks un aizslēpts aiz ēkas. Ietaupīts uz kāta garumu. Toties bezcerīgi bīstamie logi līdz grīdai (un bez jebkāda aizsargšķēršļa ) ir tipisks LV laikmetīgās arhitektūras elements. Šīs aplamības nevar attiecināt uz izmaksām – tāpēc nav jāzaudē loģika !

Tipisks ir arī raibums. Izskatās, ka arī jaunajiem dārziņa audzēkņiem veidosies tāds pats ķīselītis galvās,kā projektētājiem. Galvenais, lai "laikmetīgi" un ar "arhitektūras virsvērtību "!

laura

Par tiem logiem gan taisnība. Bet pašiem projektētājiem jau bērnu vēl laikam nav, tāpēc par to pat neaizdomājas. Gan jau Veselības inspekcija piespiedīs uzlikt mardziņas priekšā un nomarķēt stiklotās durvis. Un tas karoga kāts patiesībā ir liels, liels, liels sīkums. Ne jau tajā plīvošanā ir tā lielākā bēda. Mazāk plīvos, ilgāk paliks vesels. Jo vairāk vējā raustās, jo ātrāk tiek saplēsts. Man būtiskāk gan likās karoga kāts, kurā bērni var itin viegli ieskriet. (Bet varbūt arī labi, jo tad pacels galvu un ieraudzīs karogu?) Un pats būtiskākais man likās autoru aizskartā tēma par būvnieku konkursu lētāko piedāvājumu apejot arhitektu piedāvājumu… Lasīt vairāk »

bērns

diezgan muļķīga šitāda pļāpāšana. it kā jebkur citur bērns nevarētu ieskriet, pakrist, dabūt iekšās no grupiņasbiedrenes utt. bet tieši tai stiklā būs ar pieri un tieši tam kātam uzskries. no bērndārza laikiem atceros, kad sīkie biedri pārsita seju pret klozetpoda malām, skapīšu durvīm, gultu galiem, smilškastes bortiem. un ko nu? polsterēt sienas, grīdas, podus, trakokreklus mugurā? nevajag pataisīt sīko par pilnīgu primātu. būtu labāk paklusējuši, ja nav ko teikt.

laura

Joprojām ne par galveno! Jocīgi esat vai?

seniors

Nu -stiklotas plaknes līdz grīdai savā laikā skolās un bērnudārzos bija OBLIGĀTI pēc normām jāaizsrgā ar margām, jo kad bērns vienkārši pakrīt un dabū punu, tas ir viens, bet, ja ieskrien stiklos un pārgriež vēnas-tas ir kas cits. Tā kā, kolēģi, domājiet par drošību, nevis tikai par smukumu.

bzzzdings

Seniors tiešām iesērējis. Parādiet man bērnu kurš ar galvu var sasist loga paketi. Varbūt sienām arī vajag margas kas pasargās no ieskriešanas ar galvu tajās?

seniors

kāpēc ar galvu? var jau arī ar plecu, ar kāju…nevar saspert? nu man šķiet, ka var.

parādīt labāk nevajag, bet par šāda veida nelaimes gadījumiem ir jādomā. nevajag būt pārliecinātam, ka 21.gs. ar nazi nevar sagriezt pirkstu, jo pārdod jau sagrieztu maizi…

vita b.

Košums jau nav slikts, tomer tāds raibums bērnos var radīt psiholoģiskas problēmas, jo tur jāuzturas ilugu laiku. Priekš bērnu "pasaules" trūkst maiguma, jo sterialitāte vieš atsvešinātību un noslēģšanos sevī. Arhitektiem beidzot jāsāk pastudēt psihiloģija, tas attiecas uz visiem, ne tikai uz šo objektu. Jo arhitektura un interjers ir iedarbigs uz cilvēka psihi.

bērns

kā var glelzt šitādas blēņas??

M.K.

Par revolūciju varat nesapņot.LAS jau divdesmito gadu sacer likumu "Kas ir LABA architektūra" Viņi ar celtniekiem nekaros.Neaizmirstiet,ka portāls,kurā te pļāpājam,ir celtnieku firmu sponsorēts….! No drauga- celtnieka- pasūtītājam ir daudz vairāk ko paņemt kā no nabaga architekta. Nevēlos apspriest ēku. Kāda nu ir tāda ir.Karogu ievēroju,jo tas iesprausts bruģī ar vislielāko paviršību.Plikā laukumā.Blakus kautkādi citas krāsas bruģa apļi,bet karogs – kur pagadās.Nekāda saistība ar labiekārtojumu,ar apzaļumojuma elementiem.Tas neeksponējas ne uz košās ēkas,ne debess fona . Laikam jau mūsu valsts simbols ir tik nenozīmīgs,ka var mētāties jebkurā kaktā…. ?! Kurš tad to tur iesprauda ? Lasis ? Lejnieks jun.? Lejnieks sen.?Lūdzu pastāstiet… Lasīt vairāk »

nora

Es ne par arhitektūru. Nosaukums!!! Spodrītis? Tīrītis, Kārtītis, Klausītis un Taisnītis.

jāāā...

Vai tik atšķirīgs viedoklis no pārējiem komentētājiem nerosina domu par korumpētību? Mūsdienās ne par ko nevari būt drošs. Kur palikusi arhitektūras patieso vērtību ietekme uz skaidrojumiem par iznākumu. Tikai autoritatīva viedokļa veidošana velk uz snobismu. Vai šis moments ir tikai nejauši iestrādājies mūsu pārlieku korektajās attiecībās, vai tas tiek mērķtiecīgi uzturēts? Šis . " SPODRĪŠA " gadījums ļoti labi parāda, kas notiek, ja politkorektie pasūtītāji pieiet problēmām ar pārspīlētu nedalīto atbildību viņu kompetencei neatbilstošos jautājumos. Vienā bērnudārza teritorijā, kas kādreiz tika stingri normēta, tagad ir izvietots otrs un kā sanāk ar zonējumiem, zemes platībām noteikto funkcijurisinājumiem? Rīgas puikas . burtiski… Lasīt vairāk »

I.L.

Lazdiņā k-gs atšķiras ar īpatneju formu un krāsu izpratni, kas realizējas arī paša darbos. Tāpēc jau tie darbi nemaz tik daudziem nepatīk. Bet būtu nelāgi, ja mums visiem patiktu vienas un tās pašas formas/krāsas/proporcijas. Varbūt arī labi, ka kādam paticis šis arhitektūras formu un krāsu mikslis, un labi vēl, ka viss nav seštūra šūnās un bitītēs kā Ventspilī. Kopumā, manuprāt, diezgan nožēlojams rezultāts panākts, pat ierobežota budžeta ietvaros.

(ES JAU ARĪ PAR ARHITEKTŪRU).

I.L.

Tā arī nesapratu ko tieši gribēji pateikt, bez tā ka pazīsti Miku un Juri?

mazarhis

Ainaviski ,skulpturāli un telpiski bagāti ( bet niansēti). >>>uh kā nu laiž, kurā vetiā tas šajā ķīselī parādās? Diezgan skaidra pozīcija- mēs par savējiem, vienalga kādu sīļavārdiem sū ..u tie sataisījuši., jo mēs viņus pazīstam, un pie šāda rezultāta jau vainīgi badīgie celtnieki, stulbie pasūtītāji, bet mūsējie vienalga rulle, nez vai ja kādi nezināmie- jaunie, vecie, krasti vai austumi ko tādu radītu, arī slavētu? vienīgais prieks ka pie šitā Arhisa labākās tradīcijas piepulcinātas, laimīgie, ari viņiem līdzīgi iznāk

nīgrā

Vai tiešām uzvārds atstāj tādu neizdzēšamu iespaidu arī uz latviešu valodu, ka publiskajā telpā jālieto tādi vārdi, kā "ģenītis", "kompene", "čerkstēšana", "taps graujošā postā", un tamlīdzīgi? Tāda putniņa vīterošana vai drīzāk jau vārnas ķērkšana!

X-PAT

Vai tiešām anonimitāte ir tik salda, ka par visām varēm te jāpīkst par katru skrambu pēcpusē?

Arhitekte Dace

Paldies MIkum L. par skaidrojumiem. Žēl tikai, ka šis raksts tomēr izvērtās tikai par viena objekta iztirzāšanu, bet mūsu arhitektus "stārus" pilnīgi vienaldzīgus atstāja rakstā un "lauras" komentāros aizskartā problēma. Šāda kārtība konkursu rīkošanā (tikai būvnieku konkurss) stipri pazemina būvniecības un arhitektūras kvalitāti valstī kopumā. Bet ērtāk jau ir aizbildināties ar to, ka būvnieki sponsorē šo lapu un tādēļ labāk "nekaitināt lauvu". Bet konkursus jau rīko nevis būvnieki, bet pašvaldības un tās arī izvēlas formu konkursam. Tādēļ vērtīgāk būtu, ja arhitekti, kuri nekaunās sava vārda šajās slejās, sasparotos arī uz drusku plašāku darbību un skatu uz procesu kopumā (pirmām kārtām… Lasīt vairāk »

Mikus Lejnieks

no autoriem. paldies par kritiku un arīdzan labajiem vārdiem. no malas bieži vien labi (-āk) redzams. vēl lielāks paldies, ka Miks K., Ingurds L. un Renārs P. sava Vārda nebaidās. pieminēto Arhis skolu uztveram kā komplimentu. bet nu pie lietas. centīšos atbildēt uz galvenajiem jautājumiem, kuri parādījās komentāros. 1. par izcelsmi. vārds ”Spodrītis” atvasinājies no tā, ka savulaik, gadus 50 jau atpakaļ, tika būvēts slavenās Dobeles sadzīves ķīmijas rūpnīcas ”Spodrība” bērnudārzs, kurš līdz pagājušajam gadam vēlaizvien bija ”Spodrības” bērnu dārzs. un kādā brīdī dobelnieki to pārdēvēja. par ”Spodrīti” vārdā. 2. par caurspīdīgumu. stikls izmantots gana daudz publiskajās telpās, kā saistošais… Lasīt vairāk »

Arnis Āķis

Ņemot vērā to, ka alumīnija stikloto fasāžu izgatavotāji un uzstādītāji bijām mēs, jāuzteic projekta arhitekti, kuriem izdevās noturēt savas prasības vismaz šādā līmenī. Pie lielākas būvnieku teikšanas šis dārziņš ne ar ko neatšķirtos no lielveikalu pagalma izbūvēm. Attiecībā uz globālo jautājumu par arhitektu lomu, prieks, ka šāda diskusija ir sākusies, diemžēl tā tiek attīstīta "starp citu varētu arī tā" līmenī. Vairākkārtīgi esam ar arhitektiem apsprieduši principiālas pieejas nepieciešamību attiecībās ar klientiem – arhitekts definē nosacījumus pēc kuriem darboties, klients tos vai nu akceptē vai nē. Principā arī arhitektiem būtu jāuzņemas atbildība par to vai ar izvēlēto būvnieku un piegādātāju komandu… Lasīt vairāk »

Arnis Āķis

Labdien! Pēc mūsu pieredzes, pasūtītājs kā labticīgais ieguvējs reti kad ir spējīgs nodefinēt tehniskās prasības objektam, bet ir jūtams, ka sagaida ekspertīzi no potenciālā piegādātāja, t.sk. būvdarbu veicēja. Ar privāto pasūtītāju šīs lietas ir elementāri risināmas, jo līdz finansētājam nav tālu jāmeklē, parasti ar finansētāju arī tiek pārrunātas vēlmes, vajadzības, riski utt. Šādā situācijā parasti objekts tiek nokomplektēts tieši tā, kā to vēlas un var atļauties pasūtītājs. Ja šādus projektus vēl pavada arhitekts, tad vienmēr rezultāts ir teicams. Ar atsevišķiem izņēmumiem, īpaši saistībā ar darbu secību objektā, piemēram apdares veicēja, izpratnes par to, kā organizēt pieslēgumus, to, ka tvaika izolācija… Lasīt vairāk »

jtd

Viss labi un pūkaini, gandrīz kā tieši šobrīd aiz loga, tikai ļoti bieži iepirkums notiek vienlaikus būvdarbiem ar tajos iekļautu projektu (gadās, ka iepirkuma dokumentācijā norādes uz projektu un/vai tā nepieciešamību nav pat atrodamas). Attiecīgi, laikā, kad IUB var uzdot jautājumus, nav jau priekšmeta, par ko jautāt. Tā kā šādi nosolītos iepirkumos nav paredzēti līdzekļi pat projektam (tiesa, būvnieks saprot, ka pilnīgi bez projekta neko neuzbūvēs un nenodos ekspluatācijā), kur nu vēl tik smalkām lietām kā detalizācijām. Par pasūtītāju, tā kā pēdējā laikā esmu pievērsies ar lielās kaimiņzemes pasūtījumiem, ir interesanti, ka tur tiek (likumdošanā) pieprasīts profesionāls pasūtītāja dienests, kas… Lasīt vairāk »

Elīna

Redz, rakstā jau uzsvērts – tika nosolīti BŪVDARBI KOPĀ AR PROJEKTĒŠANU uz plānojuma shēmas pamata (pat ne arhitektūras skices) – par kādu detalizāciju un apjomiem mēs vispār šeit varam runāt???? Tas tiešām ir apbrīnojumi, ka šādā procesā arhitektiem vispār kaut jel ko ir izdevies izcīnīt! Un mani izbrīna priekšstats par arhitekta lomu. Gan Āķa kunga, gan Ingurda. No Āķa kunga – kas tas tāds par dīvainu pretnostatījumu – arhitekts un projektētājs? Projektē gan arhitekti, gan inženieri, un apzīmējums "projektēšana"tiek lietots, lai nošķirtu nosacījumu RADĪŠANU (projektēšanu)no šo nosacījumu IZPILDES (būvdarbiem). Visādi citādi ļoooti piekrītu Āķa kunga skatījumam, ja nu vienīgi to,… Lasīt vairāk »

Elīna

Ingurd, gan jau Tu pamanīji, ka es uzsvēru – arhitektam nav jādara visu pašam ar savām rokām. Es tikai gribu teikt, ka arhitekts ir atbildīgs par visu projektēšanas procesu, ne tikai skici. Jā, ar privātu pasūtītāju, kā jau minēja Āķa kungs, šāda ieinteresēta pasūtītāja – atbildīga arhitekta – kompetenta būvnieka sadarbība dos labus rezultātus un tā ir visai loģiska, bet publiskā iepirkuma situācijā, tādā sistēmā, kāda tā ir šobrīd – pilnīgi bezcerīgi. Jo tur tai būvfirmai, kas būs tā gatavā un neslinkā, diemžēl nav gandrīz nekādu izredžu. Tāpat arī arhitektam, kurš gribētu piedāvāt tādu skiču projektu, kuru tiešām varētu izsolīt… Lasīt vairāk »

Arnis Āķis

Paldies, Elīna par komentāru. Mans novēlējums arhitektiem būtu iespējami saglabāt kontroli par notikumiem būvobjektos! Te nav runa par autoruzraudzību, jo tā jau ir cīņa ar sekām, vai cīņa par to, lai būve kaut nedaudz līdzinātos sākotnēji iecerētajai. Kontroles saglabāšanas recepte viennozīmīgi būtu iespējami precīzāk aprakstīt iecerētās būves sastāvā ietilpstošos gan arhitektoniskos, gan funkcionālos risinājumus, t.sk. energoefektivitātes rādītājus, ventilācijas risinājumus, apmeklētāju drošības, ugunsdrošības risinājumus utt. Visbiežāk šie parametri tiek definēti ietverot atsauces uz LBN attiecīgo sadaļu, kas noved pie improvizācijas būvniecības laikā. Nevienu tas nepārsteigs, bet būvnieka peļņa parasti veidojas tieši uz ekonomijas rēķina, mēģinot piemānīt fiziku un izmetot no būves… Lasīt vairāk »

raibais

Pilnībā varētu piekrist komentāriem par kopīgo būvdaru-projektēšanas iepirkumu praksi un arhitekta lomu tajā, bet tas, manuprāt, nekādi neuzlik par pienākumu arhitektiem radīt bezatbildīgu krāsu un proporciju miksli, uzskatot, ka bēniem patik kas tik raibs. Mazie cilvēki savu vidi māk paši padarit krāsainu, tāpēc jau nav jābliež pa acīm. Manuprāt,, respektējot tās tehniskās lietas, ko izdevies iegut ar arhitektu palīdzību, ēka idrīzāk piederētos kāda paveca vientuļa un nodokļus nemaksājoša indivīda spalvai.

laura

Pilnīgi atbalstu domu, ka ideja, ka konkursā izvēlas būvnieku, kurš tālāk diktē noteikumus arhitektam un pasūtītājam, ir kropla pašā saknē un to vajadzētu izravēt ar visiem iespējamiem līdzekļiem. bet neesmu dzirdējusi, ko par to domā Arhitektu savienība….. Auitori jau nav vienīgie, kas šādā veidā ir spiesti padoties lētākā piedāvājuma priekšā. Bet bērnudārzs vismaz bildēs atstāj patīkamu iespaidu. Un nezinot visas peripetijas, liekas, ka nav "stārs", bet normāla sakārtota proporcionāla vide mūsu mazajiem.

Peteris Ratas

Attieciba uz konkursu kura izvelas buvnieku. Nav jataisa dumpis. Ta ir normala prakse, ja izvelas projekta piedavajumu par visu projekta ciklu – projekteshana un buvnieciba. ASV to sauc par Design-Build delivery (D/B). Tas ir piemeroti gadijumos, ja finanses ir irobezhotas un vajadzigs garantets darba rezultats (infrastruktura, rupniecibas, valsts un pashvaldibas iestades). Parasti liguma nemejs ir buvuznjemejs, kas algo arhitektu. Var ari but buvnieku un projektetaju kopuznjemums. Protams tas ierobezho arhitekta lomu, bet nav tik traki. Tas labi darbojas piemerotas situacijas, un arhitektura var labi izdzivot ja to prot novadit.

Vairak info: http://en.wiki…%E2%80%93build

BB

Pilnīgi piekrītu šim komentāram. Manuprāt tādā veidā – strādājot kopā būvuzņēmējam un arhitektam jau projekta stadijā, var atrast vislabākos un "realizējamos" risinājumus. Protams ir aktuāls jautājums par arhitekta "palikšanu zem tupeles"… ( es domāju no būvuzņēmēja puses).

I.L.

Kāpēc visiem liekas, ka bērnudārziem jābūt raibu raibiem, gan krāsainiem, gan ar "lēkājošiem" logiem, gan, gan, gan…… viss kopā, zāles interjers, krāsu taisnstūri fasādē un apļi grīdā, liekas diezgan dīvains kārtojums- siļķe ar putkrējumu

Vienīgi pelēkā vienstāvu mājiņa gaumīga.

M.K.

Patiesa nolemtība ….. ! Latvijas karogs , kurš nekad neplīvos, jo ir zemāks un aizslēpts aiz ēkas. Ietaupīts uz kāta garumu. Toties bezcerīgi bīstamie logi līdz grīdai (un bez jebkāda aizsargšķēršļa ) ir tipisks LV laikmetīgās arhitektūras elements. Šīs aplamības nevar attiecināt uz izmaksām – tāpēc nav jāzaudē loģika !

Tipisks ir arī raibums. Izskatās, ka arī jaunajiem dārziņa audzēkņiem veidosies tāds pats ķīselītis galvās,kā projektētājiem. Galvenais, lai "laikmetīgi" un ar "arhitektūras virsvērtību "!

laura

Par tiem logiem gan taisnība. Bet pašiem projektētājiem jau bērnu vēl laikam nav, tāpēc par to pat neaizdomājas. Gan jau Veselības inspekcija piespiedīs uzlikt mardziņas priekšā un nomarķēt stiklotās durvis. Un tas karoga kāts patiesībā ir liels, liels, liels sīkums. Ne jau tajā plīvošanā ir tā lielākā bēda. Mazāk plīvos, ilgāk paliks vesels. Jo vairāk vējā raustās, jo ātrāk tiek saplēsts. Man būtiskāk gan likās karoga kāts, kurā bērni var itin viegli ieskriet. (Bet varbūt arī labi, jo tad pacels galvu un ieraudzīs karogu?) Un pats būtiskākais man likās autoru aizskartā tēma par būvnieku konkursu lētāko piedāvājumu apejot arhitektu piedāvājumu… Lasīt vairāk »

bērns

diezgan muļķīga šitāda pļāpāšana. it kā jebkur citur bērns nevarētu ieskriet, pakrist, dabūt iekšās no grupiņasbiedrenes utt. bet tieši tai stiklā būs ar pieri un tieši tam kātam uzskries. no bērndārza laikiem atceros, kad sīkie biedri pārsita seju pret klozetpoda malām, skapīšu durvīm, gultu galiem, smilškastes bortiem. un ko nu? polsterēt sienas, grīdas, podus, trakokreklus mugurā? nevajag pataisīt sīko par pilnīgu primātu. būtu labāk paklusējuši, ja nav ko teikt.

laura

Joprojām ne par galveno! Jocīgi esat vai?

seniors

Nu -stiklotas plaknes līdz grīdai savā laikā skolās un bērnudārzos bija OBLIGĀTI pēc normām jāaizsrgā ar margām, jo kad bērns vienkārši pakrīt un dabū punu, tas ir viens, bet, ja ieskrien stiklos un pārgriež vēnas-tas ir kas cits. Tā kā, kolēģi, domājiet par drošību, nevis tikai par smukumu.

bzzzdings

Seniors tiešām iesērējis. Parādiet man bērnu kurš ar galvu var sasist loga paketi. Varbūt sienām arī vajag margas kas pasargās no ieskriešanas ar galvu tajās?

seniors

kāpēc ar galvu? var jau arī ar plecu, ar kāju…nevar saspert? nu man šķiet, ka var.

parādīt labāk nevajag, bet par šāda veida nelaimes gadījumiem ir jādomā. nevajag būt pārliecinātam, ka 21.gs. ar nazi nevar sagriezt pirkstu, jo pārdod jau sagrieztu maizi…

vita b.

Košums jau nav slikts, tomer tāds raibums bērnos var radīt psiholoģiskas problēmas, jo tur jāuzturas ilugu laiku. Priekš bērnu "pasaules" trūkst maiguma, jo sterialitāte vieš atsvešinātību un noslēģšanos sevī. Arhitektiem beidzot jāsāk pastudēt psihiloģija, tas attiecas uz visiem, ne tikai uz šo objektu. Jo arhitektura un interjers ir iedarbigs uz cilvēka psihi.

bērns

kā var glelzt šitādas blēņas??

M.K.

Par revolūciju varat nesapņot.LAS jau divdesmito gadu sacer likumu "Kas ir LABA architektūra" Viņi ar celtniekiem nekaros.Neaizmirstiet,ka portāls,kurā te pļāpājam,ir celtnieku firmu sponsorēts….! No drauga- celtnieka- pasūtītājam ir daudz vairāk ko paņemt kā no nabaga architekta. Nevēlos apspriest ēku. Kāda nu ir tāda ir.Karogu ievēroju,jo tas iesprausts bruģī ar vislielāko paviršību.Plikā laukumā.Blakus kautkādi citas krāsas bruģa apļi,bet karogs – kur pagadās.Nekāda saistība ar labiekārtojumu,ar apzaļumojuma elementiem.Tas neeksponējas ne uz košās ēkas,ne debess fona . Laikam jau mūsu valsts simbols ir tik nenozīmīgs,ka var mētāties jebkurā kaktā…. ?! Kurš tad to tur iesprauda ? Lasis ? Lejnieks jun.? Lejnieks sen.?Lūdzu pastāstiet… Lasīt vairāk »

nora

Es ne par arhitektūru. Nosaukums!!! Spodrītis? Tīrītis, Kārtītis, Klausītis un Taisnītis.

Ingurds Lazdiņš

Ņemot vērā ēku fasāžu vienkāršo kopformu, logu izkārtojums it kā nejauši, bet tomēr viļņveidīgi, ir pat ļoti veiksmīgs – tas nav tradicionāls risinājums, ņemot vērā oranžās "logailu" joslas virs un reizēm arī zem logu atvēruma. Vismaz man uzreiz neiešaujas redzes atmiņā kaut kur redzēts analogs kas attiecas uz krāsu lietojumu stiklojumā – gaiteņa iekšskata fotogrāfijā tas ir pat ļoti pārliecinošs un arī gaumīgs – harmoniskii izturēts – nav banāli raibs. Savā vērtējumā pieturos pie pārliecības, ka dažs labs spilgtāks krāsu akcents pirmsskolas vecuma telpās tiek pozitīvi novērtēts no mazo lietotāju puses. Sterilitāti neredzēju. Ja sastaptu – arī neatbalstu. Karoga izvietojums… Lasīt vairāk »

Ingurds Lazdiņš

PS. otrā stāva evakuācijas shēma (4as grupiņas – 2as kāpnes?!!) tāda drusku nepārliecinoša – varēja paredzēt emergency durvis pa vidu starp grupiņām – tādas no sērijas – "dod dievs, lai nekad nav jālieto"…

Pagarie "gaiteņi" no kāpņutelpām uz garderobēm tur pat 2.stāvā – arī nerullē. Bet tas nu tā – var pierast. Koptēls toties priecīgs, zīmīgs un vienkārši uztverams. Tāds, kuru lietotāji ar prieku var saukt par savējo!

jāāā...

Vai tik atšķirīgs viedoklis no pārējiem komentētājiem nerosina domu par korumpētību? Mūsdienās ne par ko nevari būt drošs. Kur palikusi arhitektūras patieso vērtību ietekme uz skaidrojumiem par iznākumu. Tikai autoritatīva viedokļa veidošana velk uz snobismu. Vai šis moments ir tikai nejauši iestrādājies mūsu pārlieku korektajās attiecībās, vai tas tiek mērķtiecīgi uzturēts? Šis . " SPODRĪŠA " gadījums ļoti labi parāda, kas notiek, ja politkorektie pasūtītāji pieiet problēmām ar pārspīlētu nedalīto atbildību viņu kompetencei neatbilstošos jautājumos. Vienā bērnudārza teritorijā, kas kādreiz tika stingri normēta, tagad ir izvietots otrs un kā sanāk ar zonējumiem, zemes platībām noteikto funkcijurisinājumiem? Rīgas puikas . burtiski… Lasīt vairāk »

Ingurds Lazdiņš

manuprāt, tieši par procesa jēdzīgumu un secību, kā arī atbildību sadalījuma pareizumu vai nepareizumu vēl neesmu izteicies – ne tā?!

mans viedoklis bija vairāk tā kā par kolēģu visumā pozitīvo veikumu zināmajā ierobežotajā un diezgan nejēdzīgajā situācijā….šoreiz centos runāt par arhitektūru, un nevis – kas kādu līgumu slēdzis vai par ko bija iepirkums.

I.L.

Lazdiņā k-gs atšķiras ar īpatneju formu un krāsu izpratni, kas realizējas arī paša darbos. Tāpēc jau tie darbi nemaz tik daudziem nepatīk. Bet būtu nelāgi, ja mums visiem patiktu vienas un tās pašas formas/krāsas/proporcijas. Varbūt arī labi, ka kādam paticis šis arhitektūras formu un krāsu mikslis, un labi vēl, ka viss nav seštūra šūnās un bitītēs kā Ventspilī. Kopumā, manuprāt, diezgan nožēlojams rezultāts panākts, pat ierobežota budžeta ietvaros.

(ES JAU ARĪ PAR ARHITEKTŪRU).

Ingurds Lazdiņš

kāds nu tur mikslis – diezgan lakonisks namiņš tas Spodrītis īstenībā – gana skaidri uztverams. arī kompozīcijā. varbūt vienīgi pelēkais apjoms tāds pasvešāks gadījies.

sešstūra formai par sevi, cik zinu, arī nav nekādas vainas.

kur tad vaina…

god. I.L. – vai Jums IR bērni?

varbūt grūti tā uzreiz iedomāties b.dārzu no iekšpuses – ik vakaru dienu dienā turp ejot, tur valdošo rosību un dzīvesprieku uz pusēm ar haosu vērojot, maza bērna (ne arhitektūras kritiķu un "teorētiķu") uztverei pietuvojoties

Miks Kārkliņš

Lasiju aprakstu, lasiju komentārus. Pētiju bildes. Beigu beigās, gudrāks nepaliku – par ko te tagad notiek cepšanās? Vienam karogs par īsu, otram celtnieki spiež uz varžacīm, trešais, psihoterapēc kaut ko par to ka stikliņu dalījums radīs bērniem galvā traumu. Tad nu man jāsaka…te jau mēmais tagad kurlam par Dieva būtību stāsta! Ar lielu interesi eamu pētijis Mikus un Jura (ceru, ka Laura man piedos, bet…vienkārši nepazīstu) daiļradi jau labu laiku. Pa daļai tapēc, ka cilvēki kā tādi man ir pazīstami, pa daļai tapēc, ka gājuši cauri Arhis skolai. Par Mikus daiļradi, man uzreiz ir jāsaka – nu ja ne atpazīstama,… Lasīt vairāk »

I.L.

Tā arī nesapratu ko tieši gribēji pateikt, bez tā ka pazīsti Miku un Juri?

Miks Kārkliņš

Emm…ko tieši Tu nesaprati? Bet ja tā no sirds, vissas cerības lieku uz to, ka Mikus un Juris saprata. Par pārējiem…nu tas jau ir pašu rokās…kā nu es māku izteikties, tā nu es te izsakos.

Renārs Putniņš

Manuprāt pat ļoti atdzīstams darbs ( piekrītu Ingurdam) , pie visas tās leģendas nezi vai kāds no dižkritiķiem ,ko dižāku uzradītu. Gribētos redzēt pasākumu ( būvsapulci) ar dižkritiķi , celtnieku, būvuzraugu un klientu, kurā dižkritiķis piepūstiem vaigiem definētu savu taisnību, kā vienīgo un absolūto un pārējie pazemīgās pozās ļurinātu pakaļ. Tie kas čerkst ,ka iztrūkst fasāžu kompenes ( lūk haoss esot un šitas lūk atstāšot neizdzēšamu iespaidu mazo audzēkņu zemapziņās) , Ingurds ar Miku K jau norādīja ( logu-perforāciju vilnis) kompeni, kas manuprāt arī gana ģeldīgi redzama uz pamatapjoma. Par karogu pat nerunāsim, laikam kritiķprāt tagad iestāsies neatgriezeniski procesi saistībā… Lasīt vairāk »

mazarhis

Ainaviski ,skulpturāli un telpiski bagāti ( bet niansēti). >>>uh kā nu laiž, kurā vetiā tas šajā ķīselī parādās? Diezgan skaidra pozīcija- mēs par savējiem, vienalga kādu sīļavārdiem sū ..u tie sataisījuši., jo mēs viņus pazīstam, un pie šāda rezultāta jau vainīgi badīgie celtnieki, stulbie pasūtītāji, bet mūsējie vienalga rulle, nez vai ja kādi nezināmie- jaunie, vecie, krasti vai austumi ko tādu radītu, arī slavētu? vienīgais prieks ka pie šitā Arhisa labākās tradīcijas piepulcinātas, laimīgie, ari viņiem līdzīgi iznāk

nīgrā

Vai tiešām uzvārds atstāj tādu neizdzēšamu iespaidu arī uz latviešu valodu, ka publiskajā telpā jālieto tādi vārdi, kā "ģenītis", "kompene", "čerkstēšana", "taps graujošā postā", un tamlīdzīgi? Tāda putniņa vīterošana vai drīzāk jau vārnas ķērkšana!

X-PAT

Vai tiešām anonimitāte ir tik salda, ka par visām varēm te jāpīkst par katru skrambu pēcpusē?

Arhitekte Dace

Paldies MIkum L. par skaidrojumiem. Žēl tikai, ka šis raksts tomēr izvērtās tikai par viena objekta iztirzāšanu, bet mūsu arhitektus "stārus" pilnīgi vienaldzīgus atstāja rakstā un "lauras" komentāros aizskartā problēma. Šāda kārtība konkursu rīkošanā (tikai būvnieku konkurss) stipri pazemina būvniecības un arhitektūras kvalitāti valstī kopumā. Bet ērtāk jau ir aizbildināties ar to, ka būvnieki sponsorē šo lapu un tādēļ labāk "nekaitināt lauvu". Bet konkursus jau rīko nevis būvnieki, bet pašvaldības un tās arī izvēlas formu konkursam. Tādēļ vērtīgāk būtu, ja arhitekti, kuri nekaunās sava vārda šajās slejās, sasparotos arī uz drusku plašāku darbību un skatu uz procesu kopumā (pirmām kārtām… Lasīt vairāk »

Mikus Lejnieks

no autoriem. paldies par kritiku un arīdzan labajiem vārdiem. no malas bieži vien labi (-āk) redzams. vēl lielāks paldies, ka Miks K., Ingurds L. un Renārs P. sava Vārda nebaidās. pieminēto Arhis skolu uztveram kā komplimentu. bet nu pie lietas. centīšos atbildēt uz galvenajiem jautājumiem, kuri parādījās komentāros. 1. par izcelsmi. vārds ”Spodrītis” atvasinājies no tā, ka savulaik, gadus 50 jau atpakaļ, tika būvēts slavenās Dobeles sadzīves ķīmijas rūpnīcas ”Spodrība” bērnudārzs, kurš līdz pagājušajam gadam vēlaizvien bija ”Spodrības” bērnu dārzs. un kādā brīdī dobelnieki to pārdēvēja. par ”Spodrīti” vārdā. 2. par caurspīdīgumu. stikls izmantots gana daudz publiskajās telpās, kā saistošais… Lasīt vairāk »

Arnis Āķis

Ņemot vērā to, ka alumīnija stikloto fasāžu izgatavotāji un uzstādītāji bijām mēs, jāuzteic projekta arhitekti, kuriem izdevās noturēt savas prasības vismaz šādā līmenī. Pie lielākas būvnieku teikšanas šis dārziņš ne ar ko neatšķirtos no lielveikalu pagalma izbūvēm. Attiecībā uz globālo jautājumu par arhitektu lomu, prieks, ka šāda diskusija ir sākusies, diemžēl tā tiek attīstīta "starp citu varētu arī tā" līmenī. Vairākkārtīgi esam ar arhitektiem apsprieduši principiālas pieejas nepieciešamību attiecībās ar klientiem – arhitekts definē nosacījumus pēc kuriem darboties, klients tos vai nu akceptē vai nē. Principā arī arhitektiem būtu jāuzņemas atbildība par to vai ar izvēlēto būvnieku un piegādātāju komandu… Lasīt vairāk »

Ingurds Lazdiņš

Forši, ka "saistītie", šajā gadījumā – apakšuzņēmēji-piegādātāji – iesaistās diskusijā par sadarbības organizāciju. Arī "top" būvfirmu objektos ir piedzīvots, ka celtnieks par detalizāciju vispār neinteresējas – savus priekšlikumus nedod un komunikācijā ar arhitektu par šiem jautājumiem iesaistās pavisam kūtri… lai gan pats ir projektu TP BEZ DETALIZĀCIJAS nosolījis, tātad, vajadzētu arī uzņemties savu daļu pienākuma tās radīšanā un mezglu risināšanā. Vairākas pozīcijas iepriekšējā komentārā vēlētos vēl apspriest, pieskaršos vienai – "principiālas pieejas nepieciešamību attiecībās ar klientiem – arhitekts definē nosacījumus pēc kuriem darboties, klients tos vai nu akceptē vai nē". Tad lūk, manā sapratnē varētu būt arī gandrīz otrādi –… Lasīt vairāk »

Arnis Āķis

Labdien! Pēc mūsu pieredzes, pasūtītājs kā labticīgais ieguvējs reti kad ir spējīgs nodefinēt tehniskās prasības objektam, bet ir jūtams, ka sagaida ekspertīzi no potenciālā piegādātāja, t.sk. būvdarbu veicēja. Ar privāto pasūtītāju šīs lietas ir elementāri risināmas, jo līdz finansētājam nav tālu jāmeklē, parasti ar finansētāju arī tiek pārrunātas vēlmes, vajadzības, riski utt. Šādā situācijā parasti objekts tiek nokomplektēts tieši tā, kā to vēlas un var atļauties pasūtītājs. Ja šādus projektus vēl pavada arhitekts, tad vienmēr rezultāts ir teicams. Ar atsevišķiem izņēmumiem, īpaši saistībā ar darbu secību objektā, piemēram apdares veicēja, izpratnes par to, kā organizēt pieslēgumus, to, ka tvaika izolācija… Lasīt vairāk »

jtd

Viss labi un pūkaini, gandrīz kā tieši šobrīd aiz loga, tikai ļoti bieži iepirkums notiek vienlaikus būvdarbiem ar tajos iekļautu projektu (gadās, ka iepirkuma dokumentācijā norādes uz projektu un/vai tā nepieciešamību nav pat atrodamas). Attiecīgi, laikā, kad IUB var uzdot jautājumus, nav jau priekšmeta, par ko jautāt. Tā kā šādi nosolītos iepirkumos nav paredzēti līdzekļi pat projektam (tiesa, būvnieks saprot, ka pilnīgi bez projekta neko neuzbūvēs un nenodos ekspluatācijā), kur nu vēl tik smalkām lietām kā detalizācijām. Par pasūtītāju, tā kā pēdējā laikā esmu pievērsies ar lielās kaimiņzemes pasūtījumiem, ir interesanti, ka tur tiek (likumdošanā) pieprasīts profesionāls pasūtītāja dienests, kas… Lasīt vairāk »

Elīna

Redz, rakstā jau uzsvērts – tika nosolīti BŪVDARBI KOPĀ AR PROJEKTĒŠANU uz plānojuma shēmas pamata (pat ne arhitektūras skices) – par kādu detalizāciju un apjomiem mēs vispār šeit varam runāt???? Tas tiešām ir apbrīnojumi, ka šādā procesā arhitektiem vispār kaut jel ko ir izdevies izcīnīt! Un mani izbrīna priekšstats par arhitekta lomu. Gan Āķa kunga, gan Ingurda. No Āķa kunga – kas tas tāds par dīvainu pretnostatījumu – arhitekts un projektētājs? Projektē gan arhitekti, gan inženieri, un apzīmējums "projektēšana"tiek lietots, lai nošķirtu nosacījumu RADĪŠANU (projektēšanu)no šo nosacījumu IZPILDES (būvdarbiem). Visādi citādi ļoooti piekrītu Āķa kunga skatījumam, ja nu vienīgi to,… Lasīt vairāk »

Arnis Āķis

Paldies, Elīna par komentāru. Mans novēlējums arhitektiem būtu iespējami saglabāt kontroli par notikumiem būvobjektos! Te nav runa par autoruzraudzību, jo tā jau ir cīņa ar sekām, vai cīņa par to, lai būve kaut nedaudz līdzinātos sākotnēji iecerētajai. Kontroles saglabāšanas recepte viennozīmīgi būtu iespējami precīzāk aprakstīt iecerētās būves sastāvā ietilpstošos gan arhitektoniskos, gan funkcionālos risinājumus, t.sk. energoefektivitātes rādītājus, ventilācijas risinājumus, apmeklētāju drošības, ugunsdrošības risinājumus utt. Visbiežāk šie parametri tiek definēti ietverot atsauces uz LBN attiecīgo sadaļu, kas noved pie improvizācijas būvniecības laikā. Nevienu tas nepārsteigs, bet būvnieka peļņa parasti veidojas tieši uz ekonomijas rēķina, mēģinot piemānīt fiziku un izmetot no būves… Lasīt vairāk »

Ingurds Lazdiņš

Elīna, ja varu tā uzrunāt – domāta bija pasaulē pierastā prakse ar 2-stadiju projektēšanu. Pie kam augsti kvalificēti arhitekti, un ne viens vien, var strādāt gan pirmajā, gan otrajā fāzē – tāpēc nevajadzētu uzšūmēties par apzīmējumu projektētāji. Ja es uzņemtos skaidrot Āķa k-ga formulējumu, kā es to sapratu, es teiktu, ka katrā lielākā projektā ir viens (daži) idejas vai skices autori, un virkne citu (arī arhitektu, betarī inženieru un tehniķu), kas, iespējams, pieslēdzās vai darba lielāko apjomu pārņem nākamajā stadijā. To nākamo stadiju, starp citu, ērti varētu uzņemties arī pati būvfirma – ja ir tam gatava, nav par slinku un… Lasīt vairāk »

Elīna

Ingurd, gan jau Tu pamanīji, ka es uzsvēru – arhitektam nav jādara visu pašam ar savām rokām. Es tikai gribu teikt, ka arhitekts ir atbildīgs par visu projektēšanas procesu, ne tikai skici. Jā, ar privātu pasūtītāju, kā jau minēja Āķa kungs, šāda ieinteresēta pasūtītāja – atbildīga arhitekta – kompetenta būvnieka sadarbība dos labus rezultātus un tā ir visai loģiska, bet publiskā iepirkuma situācijā, tādā sistēmā, kāda tā ir šobrīd – pilnīgi bezcerīgi. Jo tur tai būvfirmai, kas būs tā gatavā un neslinkā, diemžēl nav gandrīz nekādu izredžu. Tāpat arī arhitektam, kurš gribētu piedāvāt tādu skiču projektu, kuru tiešām varētu izsolīt… Lasīt vairāk »

Ingurds Lazdiņš

nevis "arhitekti un projektētāji", bet "arhitekti projektētāji" un "arhitekti mākslinieki", ja Tev tā labpatīk. Tie otrie, kuri vairāk "arhitektē". Tas pirmkārt. Otrkārt – būvnieku atbildību Tevis pieminētajās "bezcerīgajās" situācijās t.s. civilizētajā pasaulē tomēr regulē – gan būvdarbu, mezglu un risinājumu izpildes normatīvi (stipri vien izvērstāki būvniecības priekšraksti, nekā šeit dzīvojot, jebkad esam redzējuši) un gan arī tā paša "arhitekta-arhitektētāja" – sākotnējās idejas/ skices/ skiču stadijas vai tehniskā projekta autora – klātbūtne un profesionāla darbība. Vēl gribu piebilst, ka to kategoriju, ko Tu nodēvēji par ēku "māksliniekiem", es drīzāk sauktu par vnk haltūristiem – nebojāsim mākslinieka jēdziena morālo tēlu! Tas treškārt.… Lasīt vairāk »

raibais

Pilnībā varētu piekrist komentāriem par kopīgo būvdaru-projektēšanas iepirkumu praksi un arhitekta lomu tajā, bet tas, manuprāt, nekādi neuzlik par pienākumu arhitektiem radīt bezatbildīgu krāsu un proporciju miksli, uzskatot, ka bēniem patik kas tik raibs. Mazie cilvēki savu vidi māk paši padarit krāsainu, tāpēc jau nav jābliež pa acīm. Manuprāt,, respektējot tās tehniskās lietas, ko izdevies iegut ar arhitektu palīdzību, ēka idrīzāk piederētos kāda paveca vientuļa un nodokļus nemaksājoša indivīda spalvai.

80
0
Lūdzu, komentējietx