RUUME uzvarējusi konkursu Rūpniecības ielā

Jāatgādina, ka konkurss šai vietai notika jau pirms desmit gadiem, — 2017. gadā (skat.  vairāk: Priekšlikumi kvartālam Rūpniecības ielā). Toreiz to rīkoja RBS SKALSun runa bija par aptuveni divreiz lielāku teritoriju (3 ha tagadējo 1,5 vietā), kas gar Rūpniecības ielu turpinājās līdz pat Pētersalas ielas stūrim, un rietumu virzienā  – iestiepās vēl tāds trīsstūrīgs ķīlis, aizsniedzoties teju līdz Katrīnas ielai. «Trekno gadu» vēriena noskaņas toreizējā konkursā bija jaušamas nevien konkursa programmā (komplekss, kurā savienotos dzīvojamā, biroju, komercplatību un viesnīcu funkcijas, ietverot arī SPA, baseinu un sporta klubu), bet arī dalībnieku sastāvā — kopā ar vietējiem birojiem piedalījās arī Štutgartes Schaller Architekten(viņi arī uzvarēja) un zviedru Wingårdh Arkitektkontor.

Šoreiz konkursa zemes gabals ir mazāks un arī rīkotāju pilsētbūvnieciskās ambīcijas jūtami pieticīgākas, koncentrējoties galvenokārt uz kvadrātmetriem, — tikai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, prasot panākt 23 tūkstošu kvadrātmetru neto platību (resp.,  — tīro pārdodamo, bez kāpņu telpām, koridoriem utml.) plus vēl autostāvvietas. Jebkādas izīrējamas komercplatības, kas, izvietotas ēku ielas līmenī, varētu vairot kvartāla pilsētvides dzīvīgumu — tas bija galvenokārt uz pašu arhitektu sirdsapziņas. Acīmredzot attīstītājiem ir savs aprēķins, biznesa redzējums un izpratne, ko nozīmē pilsētas centrs, — ja jau reiz pāri ielai jau ir viens ļoti liels veikals. Tomēr tas, ka attīstītāji jau ir īstenojuši pāris šāda apjoma  kvartālus (vai nu arī — to abu kopējais apjoms ir aptuveni tāds, kā šim te plānotajam) Skanstes ielas rajonā, kādreizējo ganību, dārziņu un hipodroma tukšumu pamazām vēršot, lai arī ļoti skrajā un tādā kā suburbāni atsvešinātā, tomēr pilsētvidē, — tas tomēr vieš cerību, ka varbūt arī šeit, Rūpniecības ielā  nomaļi postindustrālo gaisotni varētu nomainīt pilsētas centram piemērotāka vide.

Merka rīkotajā konkursā vairums dalībnieku — piecas komandas no sešām, bija iepriekš pieaicināti. Sacensībā par labāko tika atzīts biroja RUUME arhitekti priekšlikums un viņu pārsvars bija pārliecinošs, — par to liecina žūrijas atzinums, piešķirt tikai pirmo un divas trešās vietas (MARK arhitekti un BB Studija), iztiekot bez otrās. Pat tikai virspusēji pārskatot godalgotos darbus, žūrijas lēmumu var saprast. Abi trešo vietu darbi piedāvā pilsētbūvnieciskos risinājumus, kas līdzīgi vairumam Rīgas t.s. «jauno projektu» — Rīgas perifērijā, parasti kaut kur padomju laiku mikrorajonu nomalēs izvietotās nesenā perioda ēkas, kas savā būtībā ļoti bieži arī piedāvā mikrorajoniem raksturīgo pilsētas telpu ar brīvstāvošām ēkām.

RUUME arhitektu priekšlikums daudz veiksmīgāk ievērtē pilsētas vēsturiskā centra (tuvuma) konteksta situāciju, — kaut arī viņu piedāvājumā var runāt par brīvstāvošām ēkām, tomēr tās veido daudz striktākus kvartālus, veiksmīgāku ielas fronti un skaidrāk definētu pagalmu telpu. Pagalmu telpas bez tam ir arī vairāk niansētas — ir divi noslēgtāki, privātāki pagalmi, bet trešais veidots kā centrālais, publiskais laukums.

Iecerēto kvartālu garenvirzienā šķērso publiskās ārtelpas josla — gājēju eja, kas vijoties cauri visiem pagalmiem, ved no Viesturdārza uz minēto laukumu. Šī telpiskā shēma — relatīvi noslēgtie iekšpagalmi un eja, kas ielas līmenī krusto ēkas, rosina ieraudzīt netiešu atsauci uz netālu esošajiem Rīgas 20. gs. sākuma progresīvākajiem kvartāliem — Forburgu (arh. Maksis Deibners, 1913) un t.s. Ausekļa ielas blokmāju (arh. Pāvils Dreijmanis, 1927). Tā, kā pēc žūrijas vērtējuma visi trīs godalgoto vietu projekti izpilda konkursa nosacījumus, atbilst apbūves noteikumiem, detālplānojumam un ir ar labiem dzīvokļu plānojumiem, tad acīmredzami tieši RUUMEs darbs ir tas, kurš ir pārāks pilsētbūvnieciskajā ziņā, piedāvājot telpiski labāk strukturētu un interesantāku un  risinājumu, un veiksmīgāk  iekļaujoties centra un Rūpniecības ielas kontekstā.

Jāatzīst, — man ir arī personīgs prieks par RUUME arhitektiem, — jau skatot Līvas Nordmanes un Mārtiņa Rusiņa diplomdarbu Daugavgrīvai (kas diemžēl tā arī netika publicēts A4D, 2014. gadā) bija jaušams potenciāls. Kas vēlāk kopā ar kolēģiem Lieni Adumāni-Vāveri un Oskaru Vāveri spilgti izpaudās konkursa projektā skolai Upesciemā, un pēc tam — uzvarot konkursā Zaķusalas attīstības vīzijai, kā arī nesenāk — kopā ar OUTOFBOX un citiem kolēģiem veiksmīgi startējot stacijas konkursā. Un nu šajā — radot vienlaikus ļoti ieturētu un racionālu, bet reizē spilgtu, telpiski un konceptuāli interesantu priekšlikumu.

Teksts: Artis Zvirgzdiņš

1. vietas projekts tiks publicēts detalizētāk