Latvijas Architektūras 127. numurs

Latvijas
Architektūra Nr. 127 (5/16)
Numura tēma: dzīvoklis

Jaunākajā žurnāla numurā arhitekte Antra Saknīte atklāj savu filozofiju darbā
pie Miera Park House ēkas (DEPO projekts).  Var ielūkoties arī Rīgas centra dzīvokļu interjeros Club
Central Residence (Tectum, Zane
Tetere), Felicity Apartment un
Ingurda Lazdiņa Tāla
namā. Jūrmalas mūsdienu arhitektūru analizē Baiba Vērpe, stāstot par
pārmaiņām Dzintaru prospektā. Turpat arī Ievas Dripes
un Agneses Rudzītes dizainēto dzīvokļu interjeru smalkumi. Padomju
modernisma mazmetrāžas mājokļu mēbeles ir Sintijas Veinbergas izpētes objekts. Ar
dzīvojamo ēku konkursu Zaķusalā  iepazīstina Aleksandrs
Feļtins. Par Maskavas forštates revitalizāciju raksta Liga Treija. Ar pieredzi spēļu izmantošana pilsētplānošanas
praksē dalās Viktorija Priļenska. Konfrontējot sapņus un realitāti, mūsdienu
Latvijas apdzīvojumu apskata Sergejs Ņikiforovs un Armands Pužulis. Ar Liepājas
pieredzi grafiti jomā iepazīstina Gunta Šnipke. Oļģerta Kraukļa 70. gadu kinoteātris Oktobris Daugavpilī, tagad Zinātkāres centrs Zili brīnumi, pretendē uz kultūras pieminekļu statusu.

Redaktora sleja

Nekustamā īpašuma tirgū dzīvoklis namā ar vārdu ir ejošāka prece nekā
anonīms produkts. Tā ir aksioma, bet atliek pajautāt- ko mēs saprotam ar  «vārdu». Marketinga speciālistu piedāvājums
ir plašs, un tajā dominē tādi sugas vārdi, kā rezidence, villa un apartamenti.
Globālajā tīmeklī meklējot mājokli iegādei Latvijā pēc tādiem atslēgas vārdiem,
izvēle būtu jāizdara starp padsmit tūkstošiem piedāvājumu.  Cita aina paveras, ja meklētajā frāzē
ietveram burtu kopu BREEAM, — tad
izvēle sarūk līdz tādai, kuru var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem.

Prestižā starptautiskā ilgtspējas sertifikāta BREEAM, kas apliecina nama energoefektivitāti un kvalitāti,
piedāvājums kopā ar jaunā mājokļa atslēgām ir jauna tendence Latvijas
projektēšanas un būvniecības praksē, kā arī nekustamā īpašuma tirgū. Tomēr
neviens nav atcēlis senās Romas 1.gs. arhitekta Vitrūvija definētās trīs
arhitektūras kvalitātes: izturību, lietderību un skaistumu (lat. firmitas, utilitas, venustas), kas arī
šodien var palīdzēt ikvienam izdarīt savu izvēli vērtējot arhitektūras
darinājumus.

Māja nav vientuļa sala nekurienes vidū, un vizuālais aspekts, ko Vitrūvijs
apzīmē ar  «skaistumu»,  mūsdienās ietver ne tikai pašu ēku, bet arī
skatu pa tās logu, kas pilsētā visbiežāk ir savs vai kaimiņu pagalms, un par to
ir jādomā ne tikai arhitektam, jo jauks skats ir arī marketinga instruments.
Dažkārt ir patīkamāk skatīties uz labi koptu pieticību, lai neteiktu nabadzību,
nekā piespiedu kārtā ikdienu lūkoties likteņa varā pamestas greznības agonijā.

Felicity Apartments Rīgā atrodas blakus Aleksandra Vanaga pirms Pirmā
pasaules kara celtajai Upīša pasāžai, un ir pirmā dzīvojamā ēka Baltijā, kurai
piešķirts BREEAM sertifikāts. Tomēr jaunā apartamentu ēka nav spējusi
pilnvērtīgi turpināt gleznaini izkārtoto un funkcionāli saistīto pagalmu
virkni. Savukārt netālu no memoriālā parka Lielie
kapi atrodas premium klases
daudzdzīvokļu māja Miera Park House,
kuras arhitekti ir radījuši gleznainus un funkcionāli saistītus pagalmus.

Acīmredzot sertifikāts, kuru piešķir izskaitļojot n parametrus, ir tikai ēkas izturības un lietderības apliecinājums
un nekas vairāk. Daiļslidošanas sacensībās tā būtu obligātā programma, bet ar
lielāku interesi visi sagaida brīvās programmas dalībniekus. Noteikt jaunbūves
tuvākās apkārtnes ainaviskās kvalitātes, visus fizikālos un sociālos aspektus,
ko ietver vārds milieu, nav arhitekta
spēkos, bet kopā ar pasūtītāju, finansētāju, pilsētu un citiem interešu
turētājiem, tas ir paveicams darbs.