1864. gada Vasarsvētkos Dikļu mācītājmuižas ābeļu dārzā senkrastā Juris Neikens noorganizēja pirmos kopā dziedāšanas svētkus, tādējādi liekot pamatus Dziesmu svētku tradīcijai, kas izauga līdz pirmajiem Vispārējiem dziesmu svētkiem industriālā impērijas lielpilsētā Rīgā 1873. gadā.
Saiešanas amfiteātris. Gan koristu, gan skatītāju rindu sengrieķiskais amfiteātris no trim debess pusēm ieskauj gan Mazbriedes upi, gan skatuvi.
Saiešanas kalns. Amfiteātra skatuves grīda novietota ielejā, uzsverot saiešanas kalna tūkstošgadīgo nozīmību.
Simtsgadīgs ozols mežā. Milzu simtsgadīgs ozols mežā pretī teātra skatuvei kā atzinības žests tautasdziemai.
Grīda no Vidzemes egles koka. Grīda kordziedāšanas un tautas deju, Dziesmusvētkiem un profesionālu kolektīvu izrādēm Jāņu, Vasaras svētkiem, zaļumballēm.
Orientācija — Saule. Saullēkta un saulrieta teātris ūdenspogulī ik dienas.
Rietošs saulriets Neikenkalna virsotnē. Rietošs saulriets kā dabas scenogrāfijas sastāvdaļa vakara koncertam.
Uzlēcoša saule pār dzirnavu dīķi. Uzlēcoša saule pār dzirnavu dīķi rīta koncertam.
Ūdens spogulis kā akustisks skaņas pastiptinātājs. Simts metru platais ūdens spogulis starp dziedātāju un skatītāju kalpos kā akustisks skaņas pastiptinātājs, ņemot vērā valdošo vēju, stādījumu, terašu un nogāžu ietekmi.
Ūdensmalas skatuve. Ūdensmalas skatuvi upes kaujā vēros skatītāji kraujā abos krastos ap uztādināto dzirnavu dīķi. Skatītāju vietas izvietotas arī Mazbriedes upes pretējā krasta nogāzē auzu laukā. Pontonu tilts pār upi vedīs uz smaržu meditāciju vietām pļavā.
Stāvēt līdz viduklim iebridušiem ūdenī. Folkloras un rokmūzikas koncertiem kalpos upes nogāzes kā skatītāju vietas visapkārt dīķim. Ūdens klaids ar saliņu vidū dos iespēju simtiem klausītāju stāvēt līdz viduklim iebridušiem ūdenī koncerta laikā.
Dejot peldus. Uzdejo tautas dejas peldus — padari šo Jāņu nakti dievišķīgu!
Dziesma ir lūgšana. Dziedāšana ir lūgšana, kas sekmē nodomus.
Kreizi teksts ar rietošo saulrietu, lejasdaļu slapināšanu, ūdens tautas dejām u.c.- īsti piemērots starpsvētku piektdienai.
BRĀVO,Arni par Ūdenstautas dejām!
Uzaicinu Dikļu sudmalu jebšu dzirnavu dīķī pie estrādes ūdenī peldot mēnesnīcā izpeldēt latviešu tautas deju " Sudmaliņas"!
Nevis dejot stāvus ,bet pa horizontāliem pāriem ,septiņās rindās ,trīspadsmit vietās.
Dziesmu svētku estrāde Dikļos.7. jūnijā Dikļos tika atzīmēti 150 gadi, kopš pirmajiem dziedāšanas svētkiem, kas aizsāka Dziesmu svētku tradīciju. Šo notikumu pēc Uģa Šēnberga biroja veidota projekta varēs redzēt LNT televīzijas filmā 29.jūnijā pl.14.00.
projekts ta projekts, bet teksts nu tiešām ir tāda muldēšana. šādus tekstus var tikai pats autors saprast
Manuprāt skaidrojošais teksts ir daudz sološs un intriģējošs, ar ko arī priecējošs. Jautājums tikai par to, kāda vide būs pēc , teiksim , desmit gadiem? Vai būvēm nevajadzētu būt ilgspējīgām, lai katru reizi nevajadzētu ieguldīt līdzekļus , lai iegūtu piemērotu izskatu vienreizēju svētku norisei.