Ik gadus šajā laikā, par godu Lietuvas valsts svētkiem — Neatkarības
dienai, kas tiek svinēta 16. februārī, A4D pievērsies kaimiņvalsts arhitektūras
aktualitātēm, publicējot tematiskus projektus un rakstus. Par pēdējā pusgada notikumiem un aktualitātēm — apskatā.
Eiropas Arhitektūras
politikas foruma konference
2013. gada otro pusi
Lietuva bija Eiropas savienības prezidētājvalsts. Tam pieskaņojoties rudenī vairākus nozīmīgus
pasākumus, sadarbībā ar citām institūcijām, rīkoja arī Lietuvas Arhitektu
savienība. Septembrī Viļņā, Lietuvas
Vides ministrijas paspārnē notika Eiropas
Arhitektūras politikas foruma konference, kuras tēma bija publiskās
intereses arhitektūrā. Starptautiskajā konferencē,
kas arī bija Lietuvas prezidentūras oficiālās programmas sastāvdaļa, tika
spriests par arhitektūras un arhitekta lomu sociālās, ekonomiskās un kultūras
attīstības procesā, par arhitekta pievienoto vērtību un arhitektūras nozīmi
publiskās vides kvalitātē, par publisko iepirkumu sistēmas pilnveidošanu, par arhitektūras politikas īstenošanu Eiropas
Savienībā, tika aplūkoti iespējamie modeļi un veiksmīgi prakses piemēri, kas pilsētvides kvalitātes uzlabošanu. Lietuvas
puse prezentēja savu Arhitektūras politikas 2014.-2020. gadam uzmetumu, kas
šobrīd gala versijā tiek gatavots iesniegšanai Vides ministrijā.
Izstāde Londonā
Savukārt Londonā, Britu karaliskā arhitektu institūta (RIBA)
galerijā septembrī un oktobrī bija skatāma Lietuvas arhitektūras izstāde Paralēles
(Parallels — Lithuanian Architecture: Three Eras, Three Faces). Izstāde
pievērsās Lietuvas 20. gadsimta arhitektūrai, aplūkojot to dažādos
politiskajos, ekonomiskajos un sociālajos kontekstos, trīs vēsturiskajos
periodos — starpkaru neatkarīgās republikas laiku, padomju laiku un, protams,
Lietuvas mūsdienu arhitektūru pēc 1991. gada, atklājot nozīmīgākās ēkas un
arhitektūras stilus. Reizē ar izstādes atklāšanu, sadarbībā ar Lietuvas vēstniecību
Londonā un RIBA, tika rīkota konference, kas veltīta arhitekta profesinālās
kvalifikācijas statusam un aspektiem Eiropas Savienībā.
Izstādēs fona sastāvdaļa bija arī septiņi video, — tādas kā
rāmas vizuālas kompozīcijas, kurās lēni slīdošas kameras kadri, daudz
izmantojot arī skatus no augšas, ļauj gūt telpisku priekšstatu par ievērojamiem
pēdējo gadu Lietuvas arhitektūras darbiem. Septiņi videogabali skatāmi tīmeklī — YouTube vietnes Lietuvas Arhitektu savienības kanālā.
Konkurss Lietuvas
Mūzikas un teātra akadēmijas kompleksam
Šobrīd arhitektu savienība strādā, lai sagatovotu starptautisku konkursu Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas kompleksam (campus), netālu no Viļņas pils, vietā,
kas šobrīd tiek izmantota kā Kara muzeja filiāle — miltārās tehnikas garāžas un
stāvvietas. Nesen notika plenērs, kurā pieci biroji izmēģināja dažādus pilsētbūvnieciskos
scenārijus, pārbaudot, vai kompleksa programma iekļaujas atvēlētajā teritorijā.
Plenēru, kurā tika saņemtas atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem, par
veiksmīgu atzina gan akadēja, gan pašvaldība un šobrīd tiek gatavots
starptautiskā konkursa nolikums. Paredzēts, ka konkurss tiks izsludināts
maijā.
Arhitektu savienības
ēka
2013. gadā noslēdzās Lietuvas Arhitektu savienības nama pārbūve, kuras īstenošanai
tika piesaistīti Eiropas Savienība sfondu finansējums. Tā kā 19. gadsimta beigās celtā neogotiskā ēka,
kas pazīstama kā Raduškeviča pils bija stipri nolietota, atjaunošanas darbi bija
ļoti nepieciešami. Aizbūvējot mājīgo iekšpagalmu, ir izveidots vairākstāvu
ātrijs, kur var notikt izstādes un konferences, kā arī izbūvētas darbnīcas,
kuras jaunie arhitekti var izmantot savu ieceru radīšanai.
Rupert mākslas un izglītības centru
Par aizvadītā gada spilgtāko arhitektūras darbu Lietuvā var
uzskatīt Audrjus Ambrasa projektēto Rupert mākslas, izglītības un rezidenču centru
Viļņas nomalē, kas jau bijis publicēts dažādās pasaules arhitektūras vietnēs,
tostarp arī populārajā ArchDaily. Ēkas
tēls pauž nosvērtu atturību un eleganci, iemiesojot tādu kā Ziemeļeiropas modernisma
garu, ko raksturo saikne ar dabu, prasmīgs gaismas izmantojums un daudz koka. Konceptuāli
skaidrās ēkas apjoma ekspresija panākta mijkārtojot divus atsķirīgus mākslinieku
studiju moduļus — nelielākas āra terasēm un lielākas — ar mezanīnstāvu iekšpusē,
katrai studijai dāvājot skatu uz mežu.
