Lielā balva
Šovakar Mākslas akadēmijas ēkā notika Latvijas arhitektūras gada labāko darbu skates svinīgais pasākums. Kaut arī intriga ceremonijas laikā saglabājās gandrīz līdz pēdējam brīdim, lielai daļai skatītāju nebija pārsteigums, kad starptautiskā žūrija kā gada Lielās balvas ieguvēju nosauca biroja MADE arhitekti (Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Evelīna Ozola, Uldis Sedlovs, Liena Amoliņa) projektēto Saldus mūzikas un mākslas skolu.
Žūrija atzīmēja, ka projektā jaušama pārsteidzoša atbildība pret pilsētas iedzīvotājiem, ekoloģijas un veselīgas vides jautājumiem un arhitekta darbu. Neskatoties uz zināmu cilvēciskā siltuma un personiskuma trūkumu, ēka noteikti vērtējama kā milzu sasniegums un projekts ir rosinājis virkni arhitektūras un būvniecības izgudrojumu. Arhitekti ir piedāvājuši un īstenojuši vairākas būtiskas papildus telpas, kā ēkas iekšienē, tā ārpusē. Žūrija ir pārliecināta šī ēka pozitīvi ietekmēs Saldus sociālās un fiziskās vides kvalitāti.
Papildus tradicionālajai godalgai — bronzas ananāsam, Lielā gada balva šogad ietver arī ceļojumu uz Barselonu, lai 7. jūnijā piedalītos nozīmīgākās Eiropas arhitektūras godalgas — Mīsa van der Roes balvas pasniegšanas ceremonijā. Pasākumā, kas norisināsies vienā no ikoniskākajām 20. gadsimta būvēm — Mīsa van der Roes 1929. gadā projektētajā paviljonā, reizē tik svinēta šīs Eiropas balvas 25. Gadu jubileja.
Gada balvas
Pārsteigumus šogad nesa pārējo gada balvu — tā saukto «ananāsa šķēļu» sadalījums— pirmo reizi godalgas vēsturē viens darbs izpelnījās veselas divas šķēles, apliecinot, izcilību un arī to, ka žūrijai nebūt nenācās viegli izšķirties par to, kam dot galveno balvu. Zaigas Gailes vadībā tapušais Žaņa Lipkes memoriālais muzejs ar savu īpašo atmosfēru apmeklētājus uzrunā jau pirms ieejas ēkā. Projekts apliecina izcilu komandas darbu, kura rezultātā arhitektūra un scenogrāfija veido vienotu, nedalāmu pieredzi, godinot Žaņa Lipkes humānismu. Prasmīga iekļaušanās pilsētnieciskajā situācijā, dažādi nozīmju slāņi, īpašā detaļu kvalitāte — tās visas ir šī darba stiprās puses.
Apstiprinot projekta īpašo statusu, žūrija vēlējās piešķirt īpašu balvu par Lipkes memoriālam, kā nozīmīgai daļai no Ķīpsalas pilsētvides veidošanas projekta, atzīmējot Zaigas Gailes ilggadīgo ieguldījumu mantojuma saglabāšanā un atjaunošanā un uzsverot saglābtās un profesionāli uzturētās vēsturiskās koka arhitektūras nozīmi Rīgas identitātē un Ķīpsalas vietu Latvijas un arī globālajā kontekstā.
Bronzas ananāsa šķēles tika arī divām citām būvēm — skandālu raisījušajam Mākslas akadēmijas jaunajam korpusam (SZK un PARTNERI — Andis Sīlis, Guntis Ziņģis, Pēteris Kļava) un Likteņdārza skatu terasei un paviljonam (Didzis Jaunzems, Laura Laudere, sadarbībā ar Māru Ābeli un biroju Jaunromāns un Ābele). Žūrija atzina, ka neskatoties uz zināmu cilvēciskuma trūkumu un dažām tehniskām nepilnībām, Mākslas akadēmijas piebūves masu kompozīcija šādā sarežģītā kontekstā ir atzīstama par nenoliedzamu sasniegumu, īpaši uzsverot skaidro kompozīciju un tās konsekvento īstenojumu. Savukārt attiecībā uz Likteņdārza projektu, žūrija novērtēja, cik veiksmīgi būve ir integrēta ainavā — īstenojot šo projektu, skaistais Daugavas skats nav vienkārši izlietots, bet drīzāk pabeigts ar paviljonu, atklājot jūtīgo saikni ar dabu. Neraugoties uz vājo detaļu dizainu un amatniecību, žūrija šo darbu uzteic kā iedvesmu ainavu arhitektūras un šāda mēroga projektiem.
Skates finālā labākos darbus vērtēja starptautiskā žūrija, kurā strādāja Hiromi Hosoja (Hiromi Hosoya; Hosoya Schaefer Architects, Šveice / Japāna), Rolands Paleks (Rolandas Palekas, R.Paleko ARCH studija, Lietuva), Janne Teresvirta (Janne Teräsvirta, ALA Architects, Somija) un Sīri Valnere (Siiri Vallner, KAVAKAVA, Igaunija).
Diplomi
Ar Arhiteku savienības diplomiem tika apbalvoti arī gada skatei iesniegtie darbi, ko īpaši vēlējās atzīmēt nacionālā žūrija. Pirms dažiem gadiem, paplašinot arhitektūras skates nolikumu, tika nolemts, ka uz arhitektūras balvām var pretendēt ne tikai būves un projekti, bet arī ar arhitektūru saistīti notikumi, izdevumi, sabiedriskās aktivitātes. Šogad tā sauktajā B kategorijā tika saņemti ļoti daudzi šāda veida pieteikumi. Četrus no tiem žūrija atzina par pietiekami īpašiem un nozīmīgiem, lai iekļautu skates otrajā kārtā. Katru no šiem darbiem var uzskatīt par sava veida pienesumu arhitektūras kultūrai, jo tie padziļina izpratni par pilsētu, telpu un arhitektūru gan pašu arhitektu vidū, gan arī uzrunā plašāku sabiedrību.
Liepājiņa ir grāmata, kas arhitektūru un pilsētu aplūko neierastā veidā, iesaistot tās tapšanā un līdzdomāšanā ar arhitektūru ikdienā profesionāli nesaistītus cilvēkus, tostarp – arī bērnus. Izdevums ir jauni meklējumi un arī atklājumi arhitektūras un pilsētas aprakstīšanas sfērā, stiprinot un attīstot Liepājas identitāti.
Izstāde Sodums. Uliss. Vīrieša ceļojums tika izcelta kā pasākums, kas kopā saveda literatūru un pilsētas publisko telpu. Starpdiciplinārā komanda ļāvusi plašākai sabiedrībai pamanīt un uzzināt vairāk par ievērojamā rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma mantojumu un slavenā Džeimsa Džoisa romāna Uliss izdošanu latviešu valodā, interpretējot literatūru Rīgas pilsētvidē.
Kā izstāde traktējama arī Latvijas ekspozīcija, piedaloties pasaulē nozīmīgākajā regulārajā arhitektūras pasākumā — Venēcijas biennālē. Žūrija novērtēja autoru un kuratoru paveikto, reizē uzsverot, cik svarīga ir valsts dalība šajā forumā, un cerot rosināt atbildīgās amatpersonas turpmāk reaģēt laicīgāk, lai Latvija šo iespēju — pastāstīt pasaulei par sevi caur arhitektūru, varētu īstenot atbilstošāk. 
Savukārt RADI RĪGU! ir vērtējams kā unikāls pasākums ne vien Latvijas, bet arī plašākā kontekstā. Šis lekciju, semināru un radošo darbnīcu cikls, kurā iesaistītie arhitekti, plānotāji, ainavu arhitekti u.c. ne vien ieguvuši izglītības kvalifikāciju un būtiski jaunu izpratni par pilsētu, bet izstrādājuši arī izpētē balstītus vērtīgus priekšlikums konkrētām Rīgas apkaimēm un vietām, kuru īstenošana turpinās. Tas ir precedents, kas rāda jaunu pieeju iespējamību pilsētplānošanā.
Kā īpašu grupu žūrija atzīmēja arī veselu virkni darbu, kuros noteikti ir izdarīts kaut kas labs pilsētai, pagastam un sabiedrībai, — sakopts kāds stūrītis, saremontēta, nosiltināta ēka utml., reizēm taupīgāk, reizēm izšķērdīgāk, — lietas, kas noteikti uzlabo vietu, taču acīmredzami nepretendē uz kādu lielāku arhitektūras virsvērtību. Tie ir darbi, kas ir īpaši nozīmīgi lokālā – pilsētu un novadu mērogā kā arhitektūras, tā sociālajā aspektā. Lai arī šie darbi netika izvirzīti 2. kārtā, tie ir pelnījuši gan sabiedrības, gan žūrijas atzinību, novērtējot kā arhitekta, tā arī pasūtītāja — attiecīgās pašvaldības ieguldījumu. Īpaši žūrija izcēla četrus:
- Alūksnes Jaunā pils — pilsēta ir ieguvusi sabiedrisku ēku, kurā ir veikti kvalitatīvi atjaunošanas darbi. Tā var kļūt par impulsu tālākai Alūksnes pils un parka kompleksa, kā arī pilsētas saskārtošanai.
- Siguldas pilsdrupu atjaunošana, restaurācija un teritorijas labiekārtojums — autore harmoniski veidojusi publiski pieejamu kultūrvēsturisko vidi.
- Sociālā māja Kandava — ar vienkāršiem, jūtīgiem paņēmieniem restaurēta ēka, risinot gan pilsētas vēsturiskās vides saglabāšanas, gan sociālos jautājumus.
- Starptautiskā vasaras skola Event City Cēsīs — radošs, atvērts, sabiedrībai pieejams, vērienīgs izglītojošs notikums, kas veicinājis mijiedarbību starp arhitektūras studentiem un pilsētas iedzīvotājiem.
Citas balvas
Skates apbalvošanas ceremonijā savas balvas pasniedza arī citas organizācijas, tostarp pasākuma sponsori. Sabiedrības simpātiju balvu (no balsojuma portālā Delfi) izpelnījās Rēzeknes bērnu un jauniešu centrs Zeimuļs (SAALS). Organizācijas jeb projekta Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks balva, kuras saņēmēju noteica bērnu balsojums, tika būvuzņēmuma Samrode biroja ēkai Ventspilī (Forma + Krists Karklins Desing). Balva par vides pieejamību no invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons — Siguldas pilsdrupu rekonstrukcijai (arhitektes Ināras Caunītes birojs). Jauno arhitektu apvienības balva — starptautiskajai vasaras skolai Event city Cēsīs (Laikmetīgās arhitektūras informācijas centrs sadarbībā ar RTU).
Nekustamo īpašumu uzņēmums un viens no lielākajiem skates partneriem Pillar godalgoja visus starptautiskās žūrijas laureātus. Ilggadējs skates partneris, būvuzņēmums Re&Re, sadarbībā ar arhitektu žūriju nāca klajā ar jaunu balvu — ne tikai arhitektam, bet arī pasūtītājam, kas novērtējis labu arhitektūru un ļāvis tai īstenoties. Balvu saņēma kvartāla pārbūves projekts Rīgā starp Dzirnavu, Antonijas un Zaļo ielu (arhitektu birojs ARHIS, pasūtītājs Larix Property). Balva no interjera dizaina galerijas Trentini — uzņēmuma GlaxoSmithKline Latvia biroja interjeram (birojs 1PLUS1). Veseli trīs Skates partneri — interjera salons Krassky, jumta logu uzņēmums Velux un žurnāls Pastaiga — par savu favorītu atzina un apbalvoja Lielās gada balvas laureātu, Saldus mūzikas un mākslas skolu.
Šī gada arhitektūras skates rīkotājiem izdevās īstenot ambīcijas padarīt pasākumu par īpašu notikumu, arhitektūras svētkiem, kam pievienotā vērtība ir gan lekcijas, gan paplašināts katalogs, gan ievērojami lielāka sabiedrības un mediju uzmanība, tādejādi piešķirot dziļāku saturu un plašāku skanējumu, reizē cenšoties celt arhitektūras kā profesijas un nozares prestižu. Lai tas izdotos, īpaši svarīgs bija komandas darbs vairāku mēnešu garumā, ko vadīja arhitekti, iepriekšējā gada skates laureāti Liene Griezīte un Reinis Liepiņš, bet jo īpaši — nepārvērtējams ir reklāmas speciālista Mārtiņa Ķibilda paveiktais. Organizatoru darba grupā nozīmīgu ieguldījumu deva arī Arhitektu savienības projektu vadītājas Judīte Skujiņa un Māra Vaivode, valdes priekšsēdētāja Ilze Danelsone, A4D redaktors Artis Zvirgzdiņš, grafikas dizaineris Jānis Dripe, kā arī citi kolēģi.
