Līvu laukums — 1.618

Analizējot viedokļus par iespējamo Līvu laukuma attīstību un cenšoties izlobīt pretrunīgo nosacījumu būtību,  biroja 1.618 priekšlikums tiecas pasargāt vairāk laukuma telpas. Darbs konkursā ieguva 2. vietu.

Motivācija

Konkursa
rīkotāji tīši vai netīši neatklāja patiesos konkursa mērķus, kas vieniem (lasi
— arhitektiem) deva iespēju izteikt viedokli bez pasūtītāja spiediena, gadījumā,
ja laicīgi saskatīja pierastā «metu» vietā «ideju» konkursu un piefiksēja būvvaldes
plānošanas un arhitektūras uzdevuma neesamību, bet citiem (lasi — komersantiem), veikli manipulējot ar informāciju, kas tika sniegta
diskusijas laikā, nolikumā un sarakstē, iegūt vairākus risinājumus, kurus tālāk,
iespējams, prezentēs sabiedrībai, par sev izdevīgo Līvu laukuma attīstības scenāriju.

Atbildot (sev)
uz jautājumu, vai mums ir pieņemama Reģenerācijas projekta virzība, uzskatījām
par savu pienākumu caur savu darbu vērst sabiedrības un konkursa rīkotāju
uzmanību uz to, ka, pirms attīstīt Reģenerācijas projektu, nepieciešams uz
kritiskās domāšanas un normatīvajiem aktiem balstīts dialogs starp iespējamajiem
attīstītājiem un sabiedrību, kā rezultātā tiktu nospraustas laukuma robežas,
izstrādāti specifiski un elastīgi apbūves noteikumi Līvu laukumam pieguļošās
teritorijas apbūvei, kas savukārt kalpotu par pamatu turpmāko metu konkursu
rīkošanai, kā tas noteikts RVC AZ TP noteikumos.

Uzstādījums

Līvu laukuma
vēsturē ir notikuši vairāki konkursi un plenēri. Ir skaidrs, ka vienota
arhitektu viedokļa nav, bet jo vairāk nav skaidrs, kāds ir sabiedrības
viedoklis — nav veikta neviena plaši atspoguļota aptauja sabiedrības viedokļa
noskaidrošanai. Piedāvājumu daudzums dod iespēju šīs daudzās vīzijas pat klasificēt.
Var iezīmēt trīs diametrāli pretējus virzienus: apbūves atjaunošana, Vecrīgas
reģenerācijas plāns
un esošais Rīgas vēsturiskā centra plāns.

RVC AZ TP
(7.1.5.8.) nosaka, ka pašvaldības un valsts īpašumā esošajos nekustamajos
īpašumos, izskatot būvniecības ieceri, prioritāte piešķirama to izmantošanai
kultūras un izglītības iestāžu un objektu attīstībai, kas, protams, nenoliedz
komercapbūves attīstību šajos īpašumos. Projekta piedāvājumā sniegts
priekšlikums atbilstoši ideju konkursa nolikuma projektēšanas uzdevuma
prasībām, pieņemot, ka tāds Līvu laukuma attīstības scenārijs būtu pieļaujams
tikai ar sabiedrības piekrišanu, veicot attiecīgās procedūras viedokļa
noskaidrošanai. Tātad mēs pieņēmām iedomāto situāciju, ka sabiedrība akceptē un
pilsēta atbalsta «reģenerācijas projekta» virzību.

Metodoloģija

Lai
nodrošinātu kvalitatīvu, objektīvi vērtējamu risinājumu Līvu laukumam, ir
nepieciešams precīzi nodefinēt problēmas būtību. Veicot pirmsprojektēšanas
izpēti, jāsaprot, kādi faktori ietekmē laukuma struktūras veidošanu negatīvi,
kādi pozitīvi.

Vai tiks,
pieņemot konkursa nolikuma projektēšanas uzdevuma nosacījumus un reanimējot
Reģenerācijas projektu, novērsti Laukuma attīstību bremzējošie cēloņi?

Problēma. Iespējamo attīstītāju (pašvaldība, valsts
vai komercpersona) darbības atšķirīgās prioritātes, mērķi un saimnieciskajai
darbībai nepieciešamie apstākļi , kas atstāj būtisku iespaidu uz laukuma
funkcionālo dalījumu un to proporcijām.

Pagaidu
risinājumi neveicina attīstību, pagaidu stāvoklis nemotivē ieguldīt, tāpēc ir
jānosaka vērtības un jānodefinē prioritātes. Kas ir tā vērtība, kurai dodam
priekšroku laukuma funkcijas nodefinēšanā? Demokrātisks laukums visiem — gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem, vai laukums tūristu
atpūtai?

Uzdevums. Noteikt konkrētas apbūves (publiskā vai
centru) ietekmi uz līvu laukumu struktūru un nodefinēt pamatuzstādījumus Līvu
laukumā iespējamajiem apbūves veidiem.

Kā viena vai
otra funkcija ietekmēs laukuma struktūru? Pieņemsim, mums ļoti nepatīk, ka kafejnīcu
terases un paviljoni «noēd» laukuma struktūru. Ja pieņem uzstādījumu, ka
laukums ir demokrātisks un brīvs no pastāvīgās komercdarbības, tad jārisina
problēma ar kafejnīcu izvākšanu no tā. Laukumā esošajām kafejnīcām jārod
pastāvīga ēka, kur varētu sniegt pakalpojumu arī ziemas laikā. Nevienam
neizraisa nepatiku kafejnīcas, kuras izvietotas gar ēku fasādēm. Tātad, ja
pieņem, ka kafejnīcām paredzētās platības ierādīs jaunajā apjomā, tad kafejnīcu
terases izvietosies gar fasādi un, ja apjoms atradīsies uz gruntsgabala
robežas, kā tas ir perimetrālās apbūves gadījumos, kafejnīcas atkal parādīsies
laukumā šķērsojot mazo Ķēniņu ielu.

Bet kā būtu,
ja laukuma tuvumā vispār nebūtu kafejnīcu? Iespējams iemesls ir tanī, ka mēs
nevēlamies komercdarbību šajā laukumā vispār, bet vēlamies redzēt Līvu laukuma
klātbūtnē kultūras objektu? Kā ierasts kultūras objekta priekšā pulcējas
publika un tās ietilpšanai ēkas ārtelpā tiek projektēti laukumi vai arī galvenā
fasāde ir atvērta, ieskaujot laukumu galvenās ieejas zonā, apmeklētāju
pulcēšanās vietā. Kultūrbūves gadījumā par tās priekšlaukumu varētu kalpot
esošais laukums un ēka piekļautos no jauna strukturētajam laukumam.

Projektā
tiek secināts, ka laukuma apbūves noteikumi ir atkarīgi no teritorijas
izmantošanas veida un ja šajā teritorijā saskaņā ar RVC AZ TP priekšroka ir
dodama kultūras un izglītības iestāžu un objektu attīstībai, bet likums neliedz
būvēt komercbūvi, tad būtu jānodefinē atšķirīgi noteikumi katram teritorijas
izmantošanas veidam atsevišķi.

Risinājums. Pielietojot Rīgas plānošanas dokumentus kā
instrumentu, precizēt jeb papildināt projektēšanas nosacījumus katram, Līvu
laukumā iespējamajam, apbūves veidam atsevišķi.

Instrumenti

Robežas. Akūti sakārtojams jautājums par Līvu laukumā
esošo zemes īpašumu piederību. Piedāvājumā Līvu laukums ko ierobežo sarkanās
līnijas — pašvaldības īpašums, gruntsgabali gar
atjaunojamo Ķēniņa ielu apvienojami vienā gruntsgabalā — pašlaik pašvaldības īpašums.

Nosakāmas
pamatprasības laukuma izmantošanai ar priekšroku rekreatīvām funkcijām,
kultūras aktivitātēm un nelielas īslaicīgas (ne pagaidu) tirdzniecības
pasākumiem. Saglabājama komunikatīvā funkcija.

Teritorijas izmantošana. Projektā Līvu laukumam piegulošās
teritorijās būtu pieļaujami divi teritorijas izmantošanas veidi, katram no tiem
noteikta konkrēta izmantošana. Publiskās apbūves teritorijā — izglītības iestāde, kultūras iestāde (objekts) vai
daudzfunkcionāls kultūras centrs. Centru apbūves teritorijai netiek noteikts
dzīvojamās funkcijas īpatsvars.

Būvlaide. Attiecīgi teritorijas izmantošanas veidam
piemērojamas arī būvlaides. Vienā gadījumā atkāpes būvlaide kultūras būvēm,
otrā — obligātā būvlaide komercbūvēm, nodrošinot
priekšlaukumu komercdarbībai.

Līdzīgā
veidā izmantojami arī citi plānošanas instrumenti, kas sagatavotu pamatu un nospraustu
robežas kvalitatīvai projektēšanai.

Projekta priekšlikums

Projekta
priekšlikums balstīts uz RVC AZ TP noteikumiem, kuri «grozīti» saskaņā ar projekta piedāvājumā pieņemtajiem
projektēšanas nosacījumiem.