Latvijas būvniecība Nr.34
    (5/2012)
Tēma: ceļi, tilti, inženierbūves
Žurnāla tēma — ceļi, tilti, inženierbūves. Ja visi gludie
   ceļi Eiropā ved uz Romu, tad Latvijā — pa bedrēm uz auto servisu. Numura
   viesredaktors Māris Paiders, ceļu būvnieks ar ievērojamu pieredzi un sistēmai neērtu
   viedokli. Ceļi nav ārpus konteksta vai paši par sevi, no projekta un
   izpildījuma kvalitātes iegūst vai zaudē arī pilsētvide. Piemēram, vērienīgā
   rekonstrukcija satiksmes mezglā Krišjāņa Valdemāra un Daugavgrīvas ielā, kas
   ietver septiņas būves, ar blīvas satiksmes maģistrālēm izolēs ēku Bezdelīgu
   ielā 12 — tai būs iespējams piekļūt tikai no satiksmes pārvada, izmantojot
   kāpnes vai liftu. Projekts ir kā karsts kartupelis, par to vairījās izteikties daudzi
   uzrunātie eksperti, kad tika taujāts par sabiedrības ieguvumiem un
   labiekārtojuma vērtējumu. Labā ziņa ir tā, ka projektētāji izstrādes gaitā
   sadarbojušies ar arhitektiem un domāts par industriālo un funkcionālo objektu pēc
   iespējas harmoniskāku izteiksmi, turklāt neradot īpašus sadārdzinājumus
   realizācijā. Te parādīsies arī kāda Rīgai neierasta lieta — brauktuvju
   izvietojums ar vairāku metru līmeņu starpību. Projekta realizācijai ir tieša
   saistība ar lietuviešu nu jau optimizēto megaieceri par tirdzniecības centru un
   pievadceļu izbūvi ēkai. Asfalta marketinga paraugs — 2007. gadā finansējums
   seši miljoni eiro tika noformēts kā attīstītāju dāvinājums RD, kuru pavadīja
   līgums — pašvaldības apņemšanās par šo summu izbūvēt pievadceļus. Estakāde jau
   ir uzbūvēta precīzi līdz sarkanajai līnijai, tālāk jābūvē pašiem attīstītājiem.
Aktuāli sāpīgo tēmu par «Gaismas pils» infrastruktūras
   izbūvi rakstā Kārtu kārtām līdz
   funkcionējošai ēkai skaidro arhitekts un kultūras ministres padomnieks
   Jānis Dripe. Rubrikā Reportāža
   arhitekta Ervīna Kraukļa izstrādātais Ventspils domes renovācijas projekts.
   Risks, uzdrīkstēšanās, pieredze un būvfizikas pārzināšana. Renovācijā tiek
   izmantoti Latvijai inovatīvi risinājumi un uzstādīti ambiciozi mērķi. Plānots,
   ka ēka būs «ūberenergoefektīva». Padomju laika apjoms iegūs arī mūsdienīgus
   papildinājumus ar piebūvētu ārēju lifta šahtu un stiklotu apjomu virs ieejas
   mezgla, kur mitināsies zaļie augi un mitrinās telpām pievadāmo gaisu.
Troksnis, izglītības reforma un būvakustikas projektēšana
   būvinženiera Artūra Pērkona skatījumā. Izglītojoši. Rakstā apskatīta loģiskā
   būvakustikas projektēšanas secība un atsegta daļa iespējamo klupšanas akmeņu. Ko
   tauta domā par labu un ilgtspējīgu būvniecību un kādus Latvijas piemērus
   piesauc, atklāj komunikācijas zinātņu studenti savā kopdarbā Viedoklis par ilgtspējību. Būvniekiem ir
   idejas, kā loģiski sakārtot ceļus, jāielūkojas tikai pieredzē, kās gūt no 1991.
   līdz 2002.gadam. Par to runā eksperts Juris Anitens un ceļu būvnieks Kārlis
   Balgalvis. Jautājums — kāpēc Dievu aizmirstā nostūrī tiek izbūvēts pilnībā
   jauns ceļš — tiek uzdots rakstā Ceļu
   posms Kuldīga — Tukums episku Latvijas problēmu kontekstā.
Žurnāls viesojās arī ierobežotas pieejamības objektā
   Pļaviņu HESā, kur notiek darbi ar sarežģītu nosaukumu — augšas bjefa pastatņu
   celtņa sliežu ceļa siju un balstu dzelzsbetona konstrukciju atjaunošana. Rakstā
   Rīgā top pirmais zemgrīdas tramvaja
   sliežu ceļš — par sliežu ceļu izbūvi, ieskicējot arī paredzētos
   funkcionālos pilsētvides labiekārtojuma elementus. Visus Rīgas tiltus būvējusi viena
   un tā pati kompānija, tai veltīts raksts Tiltu
   būvniecība kā augstā māksla. Kā ārzemju objekts un inovāciju paraugs
   žurnālā apskatīts ceļa E18 rekonstrukcijas projekts Somijā jeb «zaļais autoceļš»
   ar neskaitāmiem tiltiem, tuneļiem, specializētām zvēru pārejām un telemetrisko
   sistēmu satiksmes drošības līmeņa paaugstināšanai.
	