Latvijas architektūras 100. numurs

Šodien iznāk Latvijas architektūras 100. numurs
Jubilejas numura tēma: Zili, zaļi, sarkanā telpa
Viesredaktori: Marks Geldofs, Helēna Gūtmane

Zili, zaļi,
sarkanā telpa (viesredaktori Marks Geldofs un Helēna Gūtmane) ir
tēma Latvijas
arhitektūras 100. numuram. Īpaša sadaļa jubilejas numurā ir Rīgas
nākotnes vēsture. Rīga septiņdesmit gados, kopš iznāk
žurnāls, ir piedzīvojusi gan kritumus, gan kāpumus, un patlaban tuvojas
sarūkošās pilsētas statusam, jo uz tās rēķina strauji aug Pierīga. Tomēr
nozīmīgi projekti tiek realizēti, un vēl vairāk ir iecerēti Ķīpsalā
(skat. vāku), Klīversalā, Skanstē un Torņakalnā, kur tos ietekmē nesenie
Kobronskanstes atklājumi, par kuriem raksta arheologs Andris Šnē. Vācu
arhitektu darbību Latvijā pēc 1991.g. analizē Jānis Dripe. Ar Rīgas peldvietu vēsturi un nākotni
iepazīstina Jānis Beinerts. Dots ieskats jaunajā slēgtajā slēpošanas hallē Druskininkos un salīdzinājuma — BIG projekts slēpošanas kalnam Lapzemē. Ir apskatīti savrupmāju alternatīvie energoavoti, kā arī lietusūdens izmantošana Turnhoutas pilsētas labiekārtošanā
Beļģijā. Uzmanības vērtas ir jaunās publiskās
ārtelpas  Kandavā,  Tukumā un Rūjienā, kā arī Kuldīgas pils parks un Liepājas stacijas laukums. Publicēts projekts strūklakai un Olgas Šilovas
skulptūrai Leste Līvu laukumā. Arhitekts Andis Sīlis komentē projektu Jaunciema ostai Rīgā.

Redaktora sleja

Nācis klajā Latvijas architektūras 100.
numurs kopš tā iznākšanas sākuma 1938. gadā! Tas nav daudz, jo līdz ar okupāciju
žurnālam sākās garais padomju režīma starpbrīdis. Nevar teikt, ka arhitektūrai tas bija tukšais laiks,
nepavisam nē! «Saldie
sešdesmitie» arī
Latvijas arhitektiem deva
iespējas strādāt internacionālā modernisma ietvaros, sekoja reģionālie
meklējumi un nākošajās desmitgadēs —
vingrinājumi postmodernismā.

Trūkstot plašākai profesionālai periodikai, daudz kas palika
nepateikts, daudzas arhitektu idejas
— nepublicētas un
neizdiskutētas. Komunistiskās partijas monopola stāvokļa un cenzūras apstākļos tikai ceturkšņa žurnālam Māksla no 1959. gada bija atļauts dažās
lappusēs regulāri atspoguļot arhitektūras
sasniegumus.

Latvijas architektūra jau kopš atjaunotnes 1995. gadā sniedz objektīvu
ieskatu notiekošajā, samērīgu vietu atvēlot jaunbūvju un to interjeru
apskatiem, kultūras mantojuma analīzei un nākotnes prognozēm. Latvijā pilsētplānotājiem, ainavu arhitektiem un dizaineriem nav plašas
iespējas uzrunāt sabiedrību, un LA dod vārdu visiem spēlētājiem vides kvalitātes laukumā.

Rīga šajos septiņdesmit
gados, kopš iznāk žurnāls, ir piedzīvojusi gan kritumus, gan kāpumus, un
patlaban tuvojas sarūkošās pilsētas statusam, jo uz tās rēķina strauji aug Pierīga.
Neraugoties uz to, nozīmīgākie sabiedrisko ēku projekti tiek realizēti, un vēl vairāk iecerēti tieši
galvaspilsētā. Rīgas nākotnes vēsture ir īpaša sadaļa jubilejas numurā.

Arhitektūra ir
politika un būvniecība —
bizness. Tomēr jānošķir arhitektu ambīcijas no
darījumu cilvēku peļņas. Arhitektu
vīzijas ir kārtis investoru rokās, kuras uz politisko spēļu galda nonāk tikai
biznesam piemērotā brīdī, un tādēļ daudzi no projektiem vēl nav pieejami
vai vairs nav redzami, jo ar zaudējumiem neplātās.

Viesredaktori Marks Geldofs un Helēna Gūtmane jau vairākus
gadus pievērš mūsu uzmanību publiskai ārtelpai. Šoreiz žurnālā raksti par dažādām
ārtelpas dimensijām ievadīs  triloģiju «Ainavas trīs krāsās: zilā,
zaļā, sarkanā». Nākotnē
katrs no triloģijas toņiem «iekrāsos» publiskajai ārtelpai
veltītās LA burtnīcas.