Latvijas Architektūra Nr. 148 (2020/3)
Numura tēma: Viesmīlība
Viesredaktori: Helēna Gūtmane, Inguss Vircavs, Marks Geldofs un Ilze Rukšāne
Tematu VIESMĪLĪBA žurnālā atklāj viesredaktori Helēna Gūtmane, Ingus Vircavs, Marks Geldofs un Ilze Rukšāne, bet diskusijā par publisko ārtelpu “Marsa” velotreka sakarā pievienojas arhitekti Ventis Didrihsons, Kristaps Kaugurs, Andis Kublačovs, Renārs Putniņš, Inguna Urtāne un Artis Zvirgzdiņš. Žurnāls apskata viesnīcas Vecrīgā – biroja “Palast Architekts” arhitektu Jura Bērziņa un Normunda Zitmaņa “Wellton” un Andra Kronberga “Hilton”. Pāvilostas peldmājas projekta autori Līga un Reinis Rutki, Jānis un Zane Saukas ir arī pasūtītāji un īpašnieki. Biroja “ALPS” ainavu arhitekte Ilze Rukšāne atklāj “Jaunās Teikas” tapšanas vēsturi. “Aptekarskij ogorod” Maskavā slavē tā direktors Aleksejs Retējums, bet Tbilisi problēmas ieskicē ainavu arhitekte Marika Bezahišvilli. Kultūras mantojuma vērtēšanas teorētiskos aspektus atklāj Katrīna Kukaine. Pazemes patvertnē zem Centrālās stacijas ielūkojas Toms Altenbergs, un žurnāls viesojas Andreja Holcmaņa savrupmājā Teikā, atzīmējot Meistara simtgadi. par Corona 19 Beļģijā stāsta Marks Geldofs, bet Ingurds Lazdiņš rāda mobilā hospitāļa projektu.
Redaktoru sleja
Cilvēku dzīvi veido situācijas. Savukārt, situācijas veido notikumi un cilvēku izturēšanās telpā, laikā. Visas situācijas saistītas, taču notikumu savstarpējo saikni brīžiem grūti ieraudzīt. Kad notikumu saikne nav redzama, tad arī situācija izskatās kā jauna, tikko radusies. Pārejot no vienas situācijas citā, mēs dažkārt jūtamies kā svešinieki un situāciju neizprotot, mēs rīkojamies intuitīvi. Katrā situācijā, lai rīkotos nekaitīgi, ļoti svarīga ir draudzīga atmosfēra, kuru rada iesaistītie cilvēki. Ar pilsētas telpu nav savādāk. Notikumi rada situācijas parkos, ielās, krastmalās, pagalmos, un katrā ir publiskās vai privātas cilvēku dzīves saskarsmes vieta jeb saskarne.
Urbānā saskarne ir sinkrētiskā — dažādu kultūru, reliģiju, filozofiju un telpas izpratnes savienojums. Vairāk un vairāk sinkrētiska kļūst arī mūsdienu cilvēka dzīve. Tikko, pēc neredzamas fejas burvju nūjiņas mājiena, pamodāmies kā Palle viens pats pasaulē nu jau citā, līdz absurdam datorizētas pašizolācijas un nenoteiktības realitātē. Vai tā būs Pelnrušķītes pasaule, bet varbūt Palles tikai sākotnēji apjūsmotās tukšās ielas vai Džumandži spēle — to mums rādīs nākotnes feja.
Publiskuma un privātuma hibrīdi telpā pārklājas ar sajūtu dažādu interpretāciju. Tirdzniecības centru, benzīntanku un atpūtas kompleksu neformāli izmantoto, vai otrādi – no izmantošanas izslēgto, pilsētu zaļo ārtelpu lietošanas, piederības un uztveres aspekti aptver visu publisko sajūtu tēlu spektru — no “mans slieksnis” , “mana iela” līdz “mana pilsēta” un “mana valsts”. Lielās nenoteiktības apstākļos “es”, “mēs”, “mans”, “jūsu”, “mūsu” mijiedarbībā īpašu lomu spēlē draudzīgs, mierinošs, drošs un iedvesmojošs URBĀNĀS TELPAS pieskāriens. Ikviens no mums vēlas šo urbānās villaines pieskārienu tādu, lai katrā situācijā un telpā, kur jūtamies kā viesi, mūs viesmīlīgi sagaida, bet tajās, kur esam saimnieki — zinām kā viesus sagaidīt.
Burtnīcas viesredaktori — Helēna Gūtmane, Inguss Vircavs, Marks Geldofs un Ilze Rukšāne piedāvā jauno mūsdienu pilsētas konceptu — VIESMĪLĪGĀ PILSĒTA. Un atgādina urbānistes Leonijas Sanderkukas viedos vārdus: “Vairāk un vairāk mūsu darbs, ja mēs gribam padarīt pilsētas ilgtspējīgas, būs saistīts ar cerību organizēšanu, baiļu pārvarēšanu un atmiņu saskaņošanu” (Practicing Utopia: Sustaining Cities”, paper at annual meeting of the international Network of Urban research and action (INURA), Florence, September 2001).
