Latvijas Architektūras 88. numurs

Latvijas Architektūra Nr.2(88)/10
Tēma: urbānais dizains

Latvijas architektūras Nr 88 (2) viesredaktori Helēna Gūtmane un Marks Geldofs žurnāla tēmu — «urbānais dizains» ilustrē ar
Latvijas piemēriem: parku Dzintaros (Substance),
Ogres gājēju ielu (Vides
Projektu Studija
) un nesen
pārveidotajiem laukumiem Cēsīs, Ventspilī un Madonā.
Visus tos vieno arhitektu vēlme radīt mūsdienīgu
vidi, izprotot pilsētu vēsturi. Beļģu kūrorta ambīcijas apraksta Niuportes
mērs Rolands Krabe. Vienlaikus
ar Zitas Pētersones Rīgas
kiosku vēstures izpēti publicēti vēl
nerealizēti projekti: puķu tirgum Vērmanes dārzā (linia), kioskam Līvu laukumā (Zaiga Gaile), Pils laukuma rekonstrukcijai
(ALPS) un platformām Āgenskalna līcā
(Arhis). Apskatīts arī RIMI
veikals Ziepniekkalnā (GMARP). Par to, vai drīkst vai
nedrīkst apsēsties Parīzes zālienā raksta Mišele Žolī. Pilsētu zaļās struktūras ir Ausmas Skujiņas tēma, bet par maģistrālo
ielu būvniecību Rīgā
iestājas Gatis Pāvils. Jūrmalas
jaunais attīstības plāns (Grupa 93)
ir sarunas tēma starp arhitektiem un plānotājiem.

 

Redaktora sleja

21
gadsimts. Urbanā laikmeta Pavasaris veic savu demokrātisko gājienu  ārpasaules pilsētu ielās, kad  Latvijas pilsētvidē valda absolūta monarhija.
Arhitektūras estētiskais majestātiskums. Tās autoritāte ir neapšaubāma. Tās
vara nesatricināma. Tai pašaizliedzīgi kalpo uzticamā, lieliskā, ar perfekto
formas izjūtu un aso intelektu bruņotā Latvijas arhitektu karaliskā gvarde.

Ielas,
laukumi, mašīnas, cilvēki, zvēri un augi nepamanīti, kā mirāža paslīd garām
viņu skatieniem, vērstiem uz Valdnieces perfekto augumu. Taču profesionālās
ieinteresētības prožektoru neapspīdētā, nesakoptā pilsētvide, pārklājot kā ar
pelēko miglu arhitektūras miesas skaistumu, vairāk un vairāk uzmācīgi piesaista
neprofesionālo pilsētas iemītnieku uzmanību.

Vai
mums arī jāgaida, kamēr par pilsētvidi atbildīgās amatpersonas, līdzīgi
Roterdamas Vides un Telpiskās kārtības komitejas vadītājam Hamitam Karakusam,
izsniedz mums, projektētājiem notu? «Katram, kas būvē un projektē Roterdamā,
jājautā sev, ko viņa vai viņas projekts dod pilsētai un tās ārtelpai… Tādai
arhitektūras politikai jākļūst par sākuma punktu diskusijai, kuras rezultātā
varētu izveidoties auglīga vienošanās starp pilsētu un tās projektētājiem.»

Tik  smeldzīgi gribas dzirdēt karaliskās gvardes
virspavēlniekus, dodot  stratēģiskus  padomus politiķiem: «Ielas gājējiem, nevis
automašīnām! Laukumus — notikumiem un dzīvībai, 
nevis pašmērķīgā «tukšuma dizaina» rotaļām! Arhitektūru — pilsētas
lietotāju , nevis profesionālā snobisma vajadzībām.»

Taču
arhitektu skatieni paliek nekustīgi, 
raugoties vienā virzienā , bet kontinentu platformu kustībai līdzīgā
laikmetīgā mistērija – varas arhitektūras nāve un sociālās arhitektūras
dzimšana — paliek nepamanīta.  Šīs
mistērijas mērogs un dziļums ir aizraujoši, tās nozīme civilizācijas attīstībā
ir grūti novērtējama, bet gaita — nenovēršama. 
Tāpēc ar gavilēm izkliedzams vai melnā izmisumā izčukstams tālā 1422,
gadā dzimis sauciens: Le Roi est mort,
vive le Roi
!

Urbāno Pavasari sveicot,
viesredaktori Helēna Gūtmane un Marks Geldofs

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
62 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
uberurbānaistetrahektraurbānists

Kautkā līdz galam nelīmējas "urbānais dizains" ar mežaparka noformējumu mazpilsētā.

tvnets

Piekrītu, urbānais dizains nozīmē tikai Tokyo, New York, Delhi un Shanghai.

.

ari piekritu

Romans Siņicins

mums ir savs "urbānais dizains", citiem savs

Blokz

Tas ko saprotam ar "urban design" pēc būtības ir pilsētas funkcionālā projektēšana, vai pilsētplānošana. Piekam vārds urbāns" pasvītro pilsētas vietu ar miljonu cilvēku koncentrāciju, kur milzīgās masas vadīšanai tiek veidoti funkcionāli koridori un citi public space. Arī vārds design" šajā gadījumā ir projektēšana". Izcils redaktora brāķis. Kā var nesaprast, ka angliski vārds design" nav tas pats, kas latviski dizains". Latvijā dizains ir floristēm, nagu pieaudzētājām, virtuves mēbelēm, dizaina studijai un ajūrvēdiskām dekorātorēm. Tam nav nekāda sakara ar anglisko vārdu design".

.

piekritu

Romans Siņicins

Vārda "urbāns" vispār nav latviešu valodā, bet tu jau garumzīmi ieliki, tā kā ar to vārdu katrs saprot, ko viņš grib.

Neņemiet tuvu, varu kļūdīties, LV valoda nav mana dzimta valoda. 😉

mebele

tada sajuta ka tava konstruktivai kritikai blakus ir reals darbs… publice savus saturigos rakstus kada citas valsts arhitekturas zhurnalaa vai varbut savaa bloga?…

padalies ar to.

zane karpova

pilsētvides dizains – tāds ir korektais nosaukums. ar ‘dizainu’ viss ir kārtībā.

Blokz

Wikipediju, ja kopē, tad liec atsauci, pirmkārt. Otrkārt, vārds urbāns" latviešu valodā vispār nav sastopams, ir tikai urbānisks", kas ir "saistīts ar pilsētu". Līdz ar to šis anglicisms ir dažādi interpretējams. Es uzskatu, ka lielākā daļa iedzīvotāju anglicismu urbāns" uztver kā sinonīmu vārdam urbanizācija", kas ir iedzīvotāju koncentrēšanās lielās pilsētās". Mans aizrādījums par "urbānais dizains" ir precīzs, jo vārds urbānais" latviešu valodā neeksistē un tā ir rupja kļūda uz žurnāla vāka. Ervīn, ar žurnāla saturu viss ir kārtībā, par to pārmetumu nav.

Blokz

Respektīvi žurnāls ir par "vietas dizainu lielpilsētā, kurā ir liela cilvēku koncentrācija". Vai tad nav debīls nosaukums?

Ilze Martinsone

Ilustrācija problēmai – literārā valoda netiek līdzi dzīvajai. "Urbāns" tiek lietots, "urbānisks", šķiet, ne. Arhitektūru valsts definājusi kā vienu no radošajām industrijām, kamēr oficiāli "industrija" eksistē tikai vienskaitļa formā u. t. jpr. Šaubu nav, valodnieki raujas vaiga sviedros, ģenerējot terminus, ko sabiedrība bieži identificē kā kuriozus ("mīkstnis"!). Tomēr cik pēdējos gados nācies būt klāt akadēmisku grādu aizstāvēšanās mākslas zinātnē, diskusija neizbēgami uzkaras terminoloģijā. Vieni jēdzieni morāli noveco, jaunām parādībām trūkst kopīgi pieņemtu apzīmējumu. Vispārējas demokrātijas/haosa apstākļos varētu par to neiespringt, tikai profesionāļu vidē saruna tādā vīzē kļūst neiespējama. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā neatrodu nevienu apakšnozari, kuru primāri interesētu arhitektūras… Lasīt vairāk »

Blokz

Tad jau sutiners ir lielāks dizainers par arhitektu? Runājot par terminoloģiju, lietot vārdu urbāns" ir pamats tikai ja to sasaista ar urbanizāciju, respektīvi ar no reģioniem emigrējušo cilvēku koncentrāciju Lielpilsētas robežās un arhitektūru+satiksmi ap visu to. Pieņemu, ka cilvēki lieto urbāns" jo tas vienkārši nav tik tizls kā pilsētvide". Mans viedoklis ir ka valodnieki izvēlējās vārdu urbānisks", jo urbāns" izklausās pēc gāzveida vielas, kas iegūta no urbuma.

I.M.

Kas ir "sutiners"?

Ja mēs stingri turētos pie savulaik pieņemtiem apzīmējumiem, pieļauju, ka uz žurnāla vāka tagad greznotos nebūt ne "Pilsētvides dizains", bet gan "Komunālais dizains". Gadījums tikai uzstāda problēmu; atrisinājums īsti nav redzams. Kā rāda "mīkstnis", valodnieku labas gribas vadītie ieteikumi ne vienmēr ir gatavi iedzīvoties.

Maija

Ja tik ārprātīgi jāuztraucas par terminoloģijas nesaistēm (kaut gan ideja visiem ir skaidra tāpat), varbūt būtu laiks arī pievērsties paša gramatikai?

dagnija

ka Jus partulkotu terminu "landscape urbanism"?

MoMo

šo nevar un nedrīkst tulkot

šitād un tāds

… a kāpēc neviens necepjās, kad arhitektiņi lieto vārdu – fleksibls?

Kuram latvju valodā pat ir sakarīgs tulkojums!

???

Ko a???

Nākamais

žurnālam Latvijas architektūra uz vāka nav arhitektūras

Artis Zvirgzdiņš

Visnotaļ piekrītu tam, ko pauž blokz – ar urban design tomēr parasti saprot ko vairāk un patiesībā – gluži cita mēroga lietas, nekā, cik noprotu, tver šis žurnāls (kuru gan neesmu skatījies, spriežu tik no pieteikuma). Un arī tas, ka vārdam dizains latviešu valodā ir stipri ierobežota un pagreiza nozīme. Bet nu – var pievienoties Ilzes Martinsones teiktajam – ka ar terminoloģiju latviešu valodā ir problēmas, bet nedomāju, ka visu tur uz terminoloģijas komisijām novelt. „Pilsētvides dizains” – tas visdrīzāk ieviesās ar Gravas vārdnīcas iznākšanu – taču tā nozīme bija tieši tā, kas angliski „urban design”. Tādā nozīmē to centīgi… Lasīt vairāk »

Ilze Martinsone

Skaidrs, ka terminoloģijas komisija nav panaceja, direktīvas metodes labi darbojās vien padomju laikā. Mana 14 gadus atpakaļ rakstītā maģistra darba "Ardeko stils un latviešu māksla" nosaukums šodien labākajā gadījumā izskatās kuriozs, lai neteiktu, ka tieši pastulbs – bet tieši tāds toreiz bija valodnieku ieteikums (līdzās daža jaunvārdu meistara "dekomākslai") internacionālisma Art Deco aizstāšanai. Tomēr, ja dzīvesstila žurnāli var interpretēt jēdzienus un terminus brīvā lidojumā, tad profesionālos medijos – t. sk. A4D – saruna "teicām to, domājām šito, bet sapratām tā" vairs nav profesionāla. Nu, ja, ka "kopīga vienošanās tomēr ar par sliktu nenāktu". Kādas ir A4D redaktora idejas par eventuālās… Lasīt vairāk »

Artis Zvirgzdiņš

<<Kādas ir A4D redaktora idejas par eventuālās vienošanās mehānismiem?>> Par īpašiem mehānismiem neesmu domājis, taču normāli, protams, būtu, ja terminoloģijas lietas nāktu no akadēmiskās vides. Bet saprotams, ka Latvijas arhitektūrā tas īpaši nedarbojas. Par „profesionālo mediju” statusu esmu diezgan skeptisks. To saturs ir pa lielam vien dažu cilvēku radīts un no viņu interpretācijām, iespējams, arī kādu jaunu jēdzienu liktenis atkarīgs. Iespējams, tad arī šie cilvēki ir tie, kam vispirms būtu vērts par kaut ko vienoties. No vienas puses varu sacīt, ka man nepatīk, ka kādus jēdzienus lieto aplami, taču kaut ko normēt vai ierobežot man ar nešķiet jēdzīgi – valoda… Lasīt vairāk »

NAV VIENALGA

šeit kāds vēl runā par LA jaunāko numuru?! cepas par 2 vārdu salikumu! nudien, arhitektiem vairs nav ko dariit!

I.M.

Vai kāds licis vardarbīgus šķēršļus Jūsu kompetentajam viedoklim par LA jaunāko numuru?

Krauklis

Štrunts par saturu, ka tik termini pareizi. Štrunts par noteikumu jēgu iepirkumos, ka tik juristi visu sarakstījuši pareizi. Štrunts par būvdarbu rezultātu, ka tik žurnāls aizpildīts pareizi. Štrunts par dzīves kvalitāti, ka tik stratēģijas un plāni uzrakstīti. Štrunts par to, ka nav interesanti, ka tik atskaite aizpildīta un lekciju saraksts kārtībā. Štrunts par to, ka enerģija aiziet svilpē, nevis jēgā un būtībā.

Tas nav peronīgi, tikai mazliet vispārīga sarkasma.

I.M.

Arhitektūras teorija t. sk. kritika, akadēmiski promocijas darbi, zinātniski pētījumi u. c. (tāpat kā lekcijas, semināri, radošās darbnīcas, izstādes, publicistika) ir arhitektūras procesa sastāvdaļa, kurai būtu jāattīstās reizē ar pašu arhitekūru. Pēc publikācijas "Ziemeļu Stāsti – par konceptuālu arhitektūru" komentāriem var redzēt, kas notiek, ja daļa diskusijas dalībnieku nespēj precīzi definēt pašu lietotos jēdzienus/terminus vai dara to līmenī "mēs, ārzemēs, zinām par ko ir runa" – enerģija svilpē un sarunas pieturpunkti no sērijas "tu pats esi muļķis".

NAV VIENALGA

kad izlasiishu, tad varbuut iekomenteeshu! pagaidaam nav viedoklja!

i-c

Kādas nozares terminoloģiju veido šis nozares speciālisti. Valodnieki tikai sadarbojas ar viņiem. Uz priekšu!

NAV  VIENALGA

šeit kāds vēl runā par LA jaunāko numuru?! cepas par 2 vārdu salikumu! nudien, arhitektiem vairs nav ko dariit!

I.M.

Vai kāds licis vardarbīgus šķēršļus Jūsu kompetentajam viedoklim par LA jaunāko numuru?

Krauklis

Štrunts par saturu, ka tik termini pareizi. Štrunts par noteikumu jēgu iepirkumos, ka tik juristi visu sarakstījuši pareizi. Štrunts par būvdarbu rezultātu, ka tik žurnāls aizpildīts pareizi. Štrunts par dzīves kvalitāti, ka tik stratēģijas un plāni uzrakstīti. Štrunts par to, ka nav interesanti, ka tik atskaite aizpildīta un lekciju saraksts kārtībā. Štrunts par to, ka enerģija aiziet svilpē, nevis jēgā un būtībā.

Tas nav peronīgi, tikai mazliet vispārīga sarkasma.

I.M.

Arhitektūras teorija t. sk. kritika, akadēmiski promocijas darbi, zinātniski pētījumi u. c. (tāpat kā lekcijas, semināri, radošās darbnīcas, izstādes, publicistika) ir arhitektūras procesa sastāvdaļa, kurai būtu jāattīstās reizē ar pašu arhitekūru. Pēc publikācijas "Ziemeļu Stāsti – par konceptuālu arhitektūru" komentāriem var redzēt, kas notiek, ja daļa diskusijas dalībnieku nespēj precīzi definēt pašu lietotos jēdzienus/terminus vai dara to līmenī "mēs, ārzemēs, zinām par ko ir runa" – enerģija svilpē un sarunas pieturpunkti no sērijas "tu pats esi muļķis".

NAV  VIENALGA

kad izlasiishu, tad varbuut iekomenteeshu! pagaidaam nav viedoklja!

uberurbānaistetrahektraurbānists

Kautkā līdz galam nelīmējas "urbānais dizains" ar mežaparka noformējumu mazpilsētā.

tvnets

Piekrītu, urbānais dizains nozīmē tikai Tokyo, New York, Delhi un Shanghai.

.

ari piekritu

Romans Siņicins

mums ir savs "urbānais dizains", citiem savs

Blokz

Tas ko saprotam ar "urban design" pēc būtības ir pilsētas funkcionālā projektēšana, vai pilsētplānošana. Piekam vārds urbāns" pasvītro pilsētas vietu ar miljonu cilvēku koncentrāciju, kur milzīgās masas vadīšanai tiek veidoti funkcionāli koridori un citi public space. Arī vārds design" šajā gadījumā ir projektēšana". Izcils redaktora brāķis. Kā var nesaprast, ka angliski vārds design" nav tas pats, kas latviski dizains". Latvijā dizains ir floristēm, nagu pieaudzētājām, virtuves mēbelēm, dizaina studijai un ajūrvēdiskām dekorātorēm. Tam nav nekāda sakara ar anglisko vārdu design".

.

piekritu

Romans Siņicins

Vārda "urbāns" vispār nav latviešu valodā, bet tu jau garumzīmi ieliki, tā kā ar to vārdu katrs saprot, ko viņš grib.

Neņemiet tuvu, varu kļūdīties, LV valoda nav mana dzimta valoda. 😉

mebele

tada sajuta ka tava konstruktivai kritikai blakus ir reals darbs… publice savus saturigos rakstus kada citas valsts arhitekturas zhurnalaa vai varbut savaa bloga?…

padalies ar to.

zane karpova

pilsētvides dizains – tāds ir korektais nosaukums. ar ‘dizainu’ viss ir kārtībā.

Ervins Krauklis

Man tomēr šķiet, ka šeit nav redaktora, bet komentētāja ‘blokz’ brāķis. Neteiksim, ka izcils, bet tomēr: "Urban design concerns the arrangement, appearance and functionality of towns and cities, and in particular the shaping and uses of urban public space. It has traditionally been regarded as a disciplinary subset of urban planning, landscape architecture, or architecture and in more recent times has been linked to emergent disciplines such as landscape urbanism. However, with its increasing prominence in the activities of these disciplines, it is better conceptualised as a design practice that operates at the intersection of all three, and requires a… Lasīt vairāk »

Ervins Krauklis

"Urban design is about making connections between people and places, movement and urban form, nature and the built fabric. Urban design draws together the many strands of place-making, environmental stewardship, social equity and economic viability into the creation of places with distinct beauty and identity. Urban design is derived from but transcends planning and transportation policy, architectural design, development economics, engineering and landscape. It draws these and other strands together creating a vision for an area and then deploying the resources and skills needed to bring the vision to life." Urban design involves place-making – the creation of a setting… Lasīt vairāk »

Ervins Krauklis

Manuprāt (un es nebūt neesmu pārliecināts, vai man ir pilnīga taisnība), varētu būt: urban planning – pilsētu plānošana urban design – pilsētu projektēšana vai pilsētvides dizains vai urbānais dizains vai vēl kā savādāk, jo šāda termina latviešu valodā nav. Sanāk tāda kā Dr. Inas diskusija – kā nosaukt šo parādību. Disciplīna tā īsti nav, jo ir starpdisciplināra. Šeit, piemēram – http://www.udg…ocument_id=468 … ir teikts, ka tā ir ‘vietu radīšanas māksla’ un ‘pilsētu dzīves fiziskās puses veidošana’. Jau iepriekš citēju http://www.urbandesign.org/ … kur minēts, ka ‘urban design’ pievēršas dažāda mēroga pilsētvidei – sākot no skvēra un beidzot ar aglomerāciju. Manuprāt, šis… Lasīt vairāk »

Blokz

Wikipediju, ja kopē, tad liec atsauci, pirmkārt. Otrkārt, vārds urbāns" latviešu valodā vispār nav sastopams, ir tikai urbānisks", kas ir "saistīts ar pilsētu". Līdz ar to šis anglicisms ir dažādi interpretējams. Es uzskatu, ka lielākā daļa iedzīvotāju anglicismu urbāns" uztver kā sinonīmu vārdam urbanizācija", kas ir iedzīvotāju koncentrēšanās lielās pilsētās". Mans aizrādījums par "urbānais dizains" ir precīzs, jo vārds urbānais" latviešu valodā neeksistē un tā ir rupja kļūda uz žurnāla vāka. Ervīn, ar žurnāla saturu viss ir kārtībā, par to pārmetumu nav.

Blokz

Respektīvi žurnāls ir par "vietas dizainu lielpilsētā, kurā ir liela cilvēku koncentrācija". Vai tad nav debīls nosaukums?

i-c

Kādas nozares terminoloģiju veido šis nozares speciālisti. Valodnieki tikai sadarbojas ar viņiem. Uz priekšu!

Ilze Martinsone

Ilustrācija problēmai – literārā valoda netiek līdzi dzīvajai. "Urbāns" tiek lietots, "urbānisks", šķiet, ne. Arhitektūru valsts definājusi kā vienu no radošajām industrijām, kamēr oficiāli "industrija" eksistē tikai vienskaitļa formā u. t. jpr. Šaubu nav, valodnieki raujas vaiga sviedros, ģenerējot terminus, ko sabiedrība bieži identificē kā kuriozus ("mīkstnis"!). Tomēr cik pēdējos gados nācies būt klāt akadēmisku grādu aizstāvēšanās mākslas zinātnē, diskusija neizbēgami uzkaras terminoloģijā. Vieni jēdzieni morāli noveco, jaunām parādībām trūkst kopīgi pieņemtu apzīmējumu. Vispārējas demokrātijas/haosa apstākļos varētu par to neiespringt, tikai profesionāļu vidē saruna tādā vīzē kļūst neiespējama. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā neatrodu nevienu apakšnozari, kuru primāri interesētu arhitektūras… Lasīt vairāk »

Blokz

Tad jau sutiners ir lielāks dizainers par arhitektu? Runājot par terminoloģiju, lietot vārdu urbāns" ir pamats tikai ja to sasaista ar urbanizāciju, respektīvi ar no reģioniem emigrējušo cilvēku koncentrāciju Lielpilsētas robežās un arhitektūru+satiksmi ap visu to. Pieņemu, ka cilvēki lieto urbāns" jo tas vienkārši nav tik tizls kā pilsētvide". Mans viedoklis ir ka valodnieki izvēlējās vārdu urbānisks", jo urbāns" izklausās pēc gāzveida vielas, kas iegūta no urbuma.

I.M.

Kas ir "sutiners"?

Ja mēs stingri turētos pie savulaik pieņemtiem apzīmējumiem, pieļauju, ka uz žurnāla vāka tagad greznotos nebūt ne "Pilsētvides dizains", bet gan "Komunālais dizains". Gadījums tikai uzstāda problēmu; atrisinājums īsti nav redzams. Kā rāda "mīkstnis", valodnieku labas gribas vadītie ieteikumi ne vienmēr ir gatavi iedzīvoties.

Maija

Ja tik ārprātīgi jāuztraucas par terminoloģijas nesaistēm (kaut gan ideja visiem ir skaidra tāpat), varbūt būtu laiks arī pievērsties paša gramatikai?

dagnija

ka Jus partulkotu terminu "landscape urbanism"?

MoMo

šo nevar un nedrīkst tulkot

šitād un tāds

… a kāpēc neviens necepjās, kad arhitektiņi lieto vārdu – fleksibls?

Kuram latvju valodā pat ir sakarīgs tulkojums!

???

Ko a???

Nākamais

žurnālam Latvijas architektūra uz vāka nav arhitektūras

Artis Zvirgzdiņš

Visnotaļ piekrītu tam, ko pauž blokz – ar urban design tomēr parasti saprot ko vairāk un patiesībā – gluži cita mēroga lietas, nekā, cik noprotu, tver šis žurnāls (kuru gan neesmu skatījies, spriežu tik no pieteikuma). Un arī tas, ka vārdam dizains latviešu valodā ir stipri ierobežota un pagreiza nozīme. Bet nu – var pievienoties Ilzes Martinsones teiktajam – ka ar terminoloģiju latviešu valodā ir problēmas, bet nedomāju, ka visu tur uz terminoloģijas komisijām novelt. „Pilsētvides dizains” – tas visdrīzāk ieviesās ar Gravas vārdnīcas iznākšanu – taču tā nozīme bija tieši tā, kas angliski „urban design”. Tādā nozīmē to centīgi… Lasīt vairāk »

Ilze Martinsone

Skaidrs, ka terminoloģijas komisija nav panaceja, direktīvas metodes labi darbojās vien padomju laikā. Mana 14 gadus atpakaļ rakstītā maģistra darba "Ardeko stils un latviešu māksla" nosaukums šodien labākajā gadījumā izskatās kuriozs, lai neteiktu, ka tieši pastulbs – bet tieši tāds toreiz bija valodnieku ieteikums (līdzās daža jaunvārdu meistara "dekomākslai") internacionālisma Art Deco aizstāšanai. Tomēr, ja dzīvesstila žurnāli var interpretēt jēdzienus un terminus brīvā lidojumā, tad profesionālos medijos – t. sk. A4D – saruna "teicām to, domājām šito, bet sapratām tā" vairs nav profesionāla. Nu, ja, ka "kopīga vienošanās tomēr ar par sliktu nenāktu". Kādas ir A4D redaktora idejas par eventuālās… Lasīt vairāk »

Artis Zvirgzdiņš

<<Kādas ir A4D redaktora idejas par eventuālās vienošanās mehānismiem?>> Par īpašiem mehānismiem neesmu domājis, taču normāli, protams, būtu, ja terminoloģijas lietas nāktu no akadēmiskās vides. Bet saprotams, ka Latvijas arhitektūrā tas īpaši nedarbojas. Par „profesionālo mediju” statusu esmu diezgan skeptisks. To saturs ir pa lielam vien dažu cilvēku radīts un no viņu interpretācijām, iespējams, arī kādu jaunu jēdzienu liktenis atkarīgs. Iespējams, tad arī šie cilvēki ir tie, kam vispirms būtu vērts par kaut ko vienoties. No vienas puses varu sacīt, ka man nepatīk, ka kādus jēdzienus lieto aplami, taču kaut ko normēt vai ierobežot man ar nešķiet jēdzīgi – valoda… Lasīt vairāk »

62
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x