Veicināšnas prēmiju ieguva arī projekts, kas krasi atšķiras
no Rīgas skolas arhitektu darinājumiem, gan visiem pārējiem konkursa darbiem. Tā
autori — Prāgas birojs MOBA Studio
piedāvāja kompaktu vien stāva apjomu, kurā pilsētnieciskums ienests ēkas
iekšpusē — koncepcijas kodolu veido daudzfunkcionāla ātrija telpa.
Pilsētas oāze / Urban oasis
Pirmsskolas izglītības iestāde (bērnudārzs) ir projektēta
kā kompakta ēka, kas izmanto zemes gabala daļu, trešā daļa šī zemes gabala ir
paredzēta visiem iedzīvotājiem, jaunai oāzei pilsētā. Ēkas kompaktums salīdzinājumā
ar paviljona tipa bērnudārziem nostiprina neviendabīgās telpas, kas rodas
sarežģītajā apbūves bloku iekšpuses struktūrā. Mierīgā pilsētas oāze kļūs par
pretpolu krustojumam ar vienu no dzīvākajām Rīgas ielām, kas atrodas pie Jaunās
Sv. Ģertrūdes baznīcas. Bērnudārza projekts ir veidots kā racionālās pasaules,
kurā dzīvojam mēs, pieaugušie, satikšanās ar bērnu spontāno pasauli. Tādēļ mēs
esam izlēmuši izmantot abas pasaules, izveidojot racionalitātes un rotaļīguma
dialogu.
Galveno sabiedrisko telpu veido iekšējs ātrijs — bērnu
pasaule, kurā tiek koncentrētas visas dienas aktivitātes. Rotaļīgo ātriju
aptver racionālā pasaule — telpa, kas paredzēta, lai koncentrētos.
Visas jaunbūves jumts tiek uztverts kā ārpus telpām esošs
rotaļu laukums. Līdz ar to tas kļūst par galveno sabiedrisko — koplietošanas
vietu ārtelpā. Ņemot vērā, to, ka mazie telpas lietotāji atrodas vienu stāvu
augstāk par garāmgājējiem, veidojas līdzsvars starp bērniem un apkārtējo
pasauli. Kompaktajai būves formai salīdzinājumā ar ekstensīvu formu ir zemākas
prasības gan būvniecības, gan arī ekspluatācijas ziņā.
Pirmsskolas vecumā gūtā dzīves pieredze ir vissvarīgākā
izziņa, ar kuru dzīvē saskaramies. Visa pārējā izziņa ir dažu pirmo dzīves gadu
laikā gūtās pieredzes koriģēšana. Vides veidošana šim vissvarīgākajam mūsu
dzīves posmam nozīmē lielu atbildību, jo tā ir būve, kurā nonāk pretrunā mūsu —
pieaugušo racionalitāte un tās mazo lietotāju bezrūpība.
Pieredze
Vides veidošana pirmsskolas laikaposmam izskatās kā ceļš
nezināmajā. Bērnudārza projekts atklāj racionālās pasaules, kurā dzīvojam mēs,
pieaugušie, satikšanos ar bērnu spontāno pasauli. Visvienkāršākais risinājums
būtu atteikties no vienas šīs pasaules un doties vai nu pa racionalitātes ceļu,
neņemot vērā nākamos lietotājus, vai pa rotaļīgu ceļu, taču, nesaskatot skaidru
rezultātu.
Pirmais ceļš no arhitekta viedokļa ir patīkams, taču
bērnam kā lietotājam formu daudzveidības trūkums var izraisīt ne tikai
neizpratni, bet pat izrādīties nepievilcīgs. Otrais variants, kad formu
daudzveidība kļūtu par projekta galveno motīvu, ļoti vienkārši var izvērsties
haosā. Tādēļ mēs izlēmām izmantot abus principus un izveidot dialogu starp
racionalitāti un rotaļīgumu.
Šo dialogu mūsu projektā vada ābece, kurā mūsu izvēlētie
lietvārdi raksturo dienas laikā izmantojamās telpas, guļamtelpas, sabiedriskās —
koplietošanas telpas, rotaļu istabu, terasi un dārzu. Darbības vārdus veidos
audzinātājas, bet apzīmētājus teikumos papildinās bērni.
Pilsētas oāze
Publiskās telpas vienmēr ir vai nu pārāk daudz vai pārāk
maz. Līdzsvaru izdodas atrast tikai tur, kur rodas kompakta pilsēta, un
cilvēkiem ir nepieciešamība dažas savas aktivitātes pārcelt ielu, laukumu,
parku utt. publiskajā telpā. Mēs piedāvājam bērnudārzu kā kompaktu ēku, kam
izmantota daļa dotā zemes gabala, viena trešdaļa ir paredzēta visiem
iedzīvotājiem, jaunam pilsētas skvēram. Šādi rodas centrāla publiska telpa, kas
pēc pazemes autostāvvietu izbūves netiks uztverta kā caurstaigājams laukums,
bet kā pilsētas oāze ar augstiem kokiem. Šajā oāzē atradīsies arī kafejnīca un
sabiedriskās tualetes, ieeja autostāvvietā, eventuāli arī cita programma.
Savienojot ieeju autostāvvietā ar paviljona tipa vairākmērķu ēku, uzlabosies
gan lietotāju orientēšanās iespējas, gan drošība apbūves bloka iekšpusē.
Neradīsies tumša ieeja pazemes autostāvvietā, bet gan paviljons, kas uzsvērs
pilsētas klātbūtni apbūves bloka iekšpusē. Gadījumā, ja apkārtesošās ēkas tiks
paaugstinātas, kas, ņemot vērā apkaimes apbūves raksturu, ir visai iespējams,
izveidosies publiski pieejams skvērs bez autotransporta klātbūtnes. Līdz ar to
telpa aktīvi kalpos ne tikai bērniem, bet arī visiem iedzīvotājiem tuvējā
apkaimē.
Skvēra bāzi veido alejas, kas ved virzienā uz Cēsu ielu,
uz Jauno Sv. Ģertrūdes baznīcu un pretējā pusē uz Miera ielu. Izveidojas
piekļuve visam iekšējam apbūves blokam – kvartālam, kas atrodas starp
augšminētajām ielām. Tikpat svarīga ir gājēju aleja virzienā uz Tallinas ielu,
kur atrodas galvenā ieeja bērnudārzā. Bērnudārza kvadrātveida plāns atkārtojas
arī pilsētas oāzes formā, kas saglabā tādas pašas proporcija kā bērnudārza ēka.
Šis atkārtotais motīvs – vienreiz ēkas veidā, otrreiz dabas veidā – nostiprina
jaunu mērogu, kuru ieviešam ar mūsu jauno ēku neviendabīgā dzīvojamo ēku un
rūpniecības mantojuma kvartālā. Šādā garā ēkas kompaktums salīdzinājumā ar
paviljona tipa bērnudārziem nostiprina neviendabīgo telpu, kas rodas
sarežģītajā apbūves bloku iekšpuses struktūrā. Oāzes iekšējo daļu veidos dārzs
ar galdiņiem un dārza restorāns – kafejnīca. Iekšējā virsma tiks nostiprināta,
un apkārtējo telpu veidos staigājams zāliens ar rotaļu elementiem. Visi ceļi,
kas ved uz apkārtējām ielām, tiks veidoti kā piekļuves celiņi — gājējiem
paredzētas alejas.
Izbūvējot pazemes autostāvvietu, kas ir teritoriālā plāna
sastāvdaļa, tiks panākts lielāks miers visa apbūves bloka iekšpusē. Mierīgā
pilsētas oāze kļūs par pretpolu krustojumam ar vienu no dzīvākajām Rīgas ielām,
kas atrodas pie Jaunās Svētās Ģertrūdes baznīcas.
Kompakta telpa kā audzināšanas princips
Kompaktā bērnudārza ēka turpina divu vēsturisko ēku
proporcijas, bet ēkas garums virzienā uz apbūves bloka iekšpusi atbilst abu
vēsturisko ēku ielas puses fasāžu garumam. Abas vēsturiskās ēkas uz Tallinas
ielas ir rekonstruētas. Mazākajā ēkā atrodas bērnudārza galvenā daļa, bet
administratīvā daļa atrodas otrajā stāvā. Lielākajā ēkā atrodas baseins un
galerija ar vairākfunkciju zāli. Abas aktivitātes ir iespējams veikt nošķirti
no bērnudārza darbības, un tam paredzēta atsevišķa ieeja B ēkā. Galvenā ieeja
ar pieņemšanas punktu ir novietota sašaurinājumā starp abām ēkām, pieņemšanas
punkts kā visa areāla centrālā vieta nošķir ārtelpu izmantošanu no bērnudārza
darbības. Ēkai ir arī pagalma iekšējā ieeja caur priekšdārziņiem virzienā uz
skvēru.
Ņemot vērā būves efektivitāti un ekonomiskumu, visas
tehnoloģijas tiks izvietotas jau esošo ēku puspagrabos. A ēkā atrodas gan
galvenās telpas darbiniekiem, gan visam areālam paredzētā virtuve. Izvietojot
saimniecības telpas jau esošajās ēkās gar Tallinas ielu, visas piegādes ir
iespējams veikt no šīs ielas, un nenotiek zemes gabala apgrūtināšana ar jebkāda
veida autosatiksmi.
Ātrijs — bērnu pasaule
Galvenā bērnudārza sabiedriskā telpa ir iekšējais ātrijs —
telpa, no kuras iekļūst visās klasītēs — grupiņās. Šajā kopīgajā telpā tiek
koncentrētas visas dienas aktivitātes – auditorija, sporta laukums, citas
rotaļu un mācību telpas, kā arī komunikācija ar jumta terasi. Atsevišķu telpu
forma ir atvasināta no konusiem, kas maina savu izmēru un augstumu atbilstoši
savām funkcijām. Virkne daudzveidīgu perforētu zvanu veido bērnu pasauli, kurā
pieaugušo piekļuve ir apgrūtināta, bet kuru audzinātājas var kontrolēt.
Rotaļīgie kopīgo aktivitāšu elementi izvirzās arī uz jumta terases, kurai ir
iespējams piekļūt vai nu pa rampu, pa kāpnēm vai ar liftu. Dobie konusi
vienlaikus nodrošina gan dienas gaismu, gan iekšējā ātrija dabīgu vēdināšanu.
Jumta terase — rotaļu laukums
Viss jaunbūves jumts ir uztverts kā ārpus telpām esošs
rotaļu laukums, kurā aug konusu ainava. Staigājamais jumts kļūst par galveno
sabiedrisko – kopīgo ārtelpu. Ņemot vērā, to, ka mazie telpas lietotāji atrodas
vienu stāvu augstāk par garāmgājējiem, veidojas līdzsvars starp bērniem un
apkārtējo pasauli. Vēl jo vairāk, bērniem brīvi rotaļājoties uz jumta, nerodas
sajūta, ka tie atrodas «aiz sētas».
Klasīte — telpa, lai koncentrētos
Rotaļīgo ātriju ietver racionālā pasaule, kurā bērniem
būtu jāmācās. Mazas bērnu grupiņas tiek sadalītas atsevišķās klasēs. Šī
racionālā pasaule balstās uz klasīšu pāri, kuru ar bīdāmu sienu var savienot
vai nodalīt un šādi veidot lielākas vai mazākas bērnu grupas. Pretim bīdāmajai
sienai ir novietotas gultas diendusai, tās atrodas aiz aizslietņa. Katram klašu
pārim ir savs sanitārais mezgls un darba virsma ar izlietni. Vismazākie bērni
līdz trīs gadu vecumam ir izvietoti četrās klasītēs, veidojot patstāvīgu bloku,
kas organizēts ap dārzu, ko izmanto tikai šie bērni. Pārējās klases ir tieši
savienotas ar ārtelpu caur priekšdārziņiem.
Privātākās telpas — grupiņas — klasītes, guļamtelpas vai
priekšdārziņi tiek uztverti kā minimālas telpas atsevišķu grupiņu vajadzībām.
Šeit darbojas noteikts morāles princips, lai bērni jau no visagrākās bērnības
tiktu audzināti atbildīgi izturēties pret apkārtējo telpu, lai tie apzinātos
ekoloģijas un enerģētikas sakarības. Pretēji tam sabiedriskās telpas ir
uztvertas rotaļīgā garā, tās ir plašas, un vietas tajās netrūkst. Šādi ir
izveidota sociālo attiecību hierarhija, kurā indivīds nav pasaules centrs, bet
gan tās sastāvdaļa, raugoties caur sabiedrības prizmu.
Atbildība
Bērnudārzs ir celts kā zema enerģijas patēriņa ēka, kas
izmanto dabisku vēdināšanu, lietus ūdens savākšanu un solāros paneļus, kas
novietoti uz apkārtējām mājām papildu apsildei. Papildu šiem enerģētikas
principiem, ēka ir projektēta no materiāliem, kuru ražošanai raksturīga
minimāla ekoloģiskā slodze. Gan vertikālās, gan horizontālās nesošās
konstrukcijas veido koka pīlāri un sijas, siltumizolācijai ir izmantotas
dabiskas šķiedras, tās ir izmantotas arī kā akumulācijas kārta. Šķērssienas un
iekšējie konusi arī ir veidoti no koka elementiem. Atsevišķu klasīšu sanitārie
centri tiek izmantoti konstrukcijas statiskajai nostiprināšanai. Dotais
konstrukcijas princips nodrošina variāciju iespējas nākotnē.
Tehniskie dati:
- Apbūves laukums: 3 085 m²
- Pagrabstāvs : 180 m²
- Pirmā stāvs: 2 874 m²
- Otrais stāvs : 178 m²
- Kopējā platība : 3
232 m² - Kubatūra : 11 978 m³
šitais varētu būt MATRIXA bērniem ģeldīgs
Beidzot arī mūsdienu pasaule atnākusi Rīgā 🙂 Ja tiešām gandrīz visi te iepriekš publicētie darbi praktiski ir identiski (atšķirības vien autoru otas triepienā, kādam vanGoga saulespuķes, citam naivistu zaķītis zem eglītes), šis ir no tās pasaules, ko ikdienā skatāmies vien krāsainos arhitektūras žurnālos vai arī gadās kādā ārzemju braucienā iemest savu privāto aci (bērnudārzi tomēr nav pilnīgi atklāti objekti jebkuram garāmgājējam). Protams, zināmā mērā veidols ir nodeva mūsdienu arhitektūras modes tendencēm, kas gan nemazinā tā interesantumu. Tagad parādās pamats sapratnei, kāpēc pjedestālu vienpersoniski ieņēma pašmāju autori. Ne mēs, arhitekti, ne žūrija, ne, vēl jo vairāk, pasūtītājs, nebijām gatavi izkāpt no… Lasīt vairāk »
Nu par to 21.gsm. -tas jau tā skaļi teikts. Nav jau atceltas prasības pēc bērnu drošības, pēc insolācijas, pēc grupiņu nošķirtības sanitāro prasību dēļ, utt.
no rāmjiem pārkāpt tieši mazās telpās ar tumšu koptelpu?
man patiik shii darba ideja, bet vairaak vajadzeeja piestraadaat pie vizualizaacijas no iekshpuses, daudziem raamii domaajoshiem shis darbs palika nesaprotams
Te kādas tēmas zemāk gan tikai izteikts prieks, ka šajā žūrijā esot bijuši profesionāļi …
Diezgan vīzdegunīgi – varbūt nevis tie tie rāmi domajošie nesaprata, bet tieši otrādi izpētīja, un sparata, kada tad tā telpa veidojas, nepietiek jau ar atraktivu ieceri vienā ēkas daļā, un diez vai bērnudārzam jābūt cirka paviljonam – manuprāt bērni paši lieliski piepilda arī visrāmāko telpu ar dinamiku.
Apskatoties kāda ir konkursa žūrija, vietējam arhitektam uzreiz kļūst skaidrs, ka nekādas mega inovācijas piedāvāt nav ieteicams, ja mērķis ir iegūt kādu no pirmajām vietām. Un tas uzstādījums par 21.gs. vairāk ir mērķēts tieši uz pašu žūriju, ar cerību, ka varbūt var tikt izvēlēts kāds interesantāks projekts (un patiesībā tā arī notika – uzvarējušais projekts var kļūt par kvalitatīvas arhitektūras piemēru Rīgā).
Pārsteidz, ka te komentāros parādās satraukums, par to, ka projektos neesot 21.gs. arhitektūras, bet neviens nesatraucas par to, ka Latvijā ir varbūt tikai pāris piemēri, kur izdevies realizēt 20.gs. nogales līmeņa arhitektūru. Ar kaut ko taču ir jāsāk!
Un kurš nenovērtētais piedāvājums tad tavuprāt bija 21. gadsimta bērnudārza līmenī?
Es neteicu, ka kāds bija. Es teicu, ka esošajā situācijā būtu progress arī tad, ja tiktu realizēts kāds piedāvājums mazliet agrāku gadu (pasaules, nevis Latvijas) arhitektūras līmenī.
Nu apskatot http://europac…stico/rankings, liekas ka pasaules praksē bērnudārzi ir tikai vēl racionālāki un vienkāršāki par ši konkursa rezultātiā iegūtajiem. laikam jau 21. gadsimta bērnudārza būtība ir apmmācības saturā un tam pietiekošā telpu nodrošinājumā
žetons par apskaidrību! piekrītu pilnībā!
Šitais man patīk vislabāk! Vienīgi es laikam būtu pamēģinājis dabūt ārtelpas laukumu arī patiesās zemes līmenī.
Ai nē, es gribēju teikt tā: " Šitais ir vienīgais no publicētajiem piedāvājumiem bērnudārzam kurš man patīk!"
lai novestu šo projektu līdz pilnībai, guļbaļķu traktorīšu vietā vajag novietot 3d spēļu automātus.
Sveiki!
Third Teacher piedāvā jaunas pieejas izglītības iestāžu dizainam, kas varētu nedaudz sasaukties ar to, ko ir minējuši citi par nepieciešamību radīt bērniem atbilstošu (nezinu vai "21.gs" ir automātiksi labāks par "20." vai "22.") arhitektūru.
http://www.the…er.com/imagine/
Vakar tviterī #aiachat (http://twitter…h?q=%23aiachat) bija interesanta diskusija par izglītības arhitektūru – pieņemu, ka tā varētu jums interesēt. Viena no domām bija tā, ka izglītības iestādēs iekšā vajadzētu būt mazāk "ipodiem", bet, ka tajā pašā laikā šīm iestādēm pašām būtu vairāk jāfunkcionē kā "ipodiem".
Visu labu,
J.
Taa ideja man patiik. Izaicinosh!
Idejas liimeni shis priekshlikums ir viss intresantaakais.
kāda ir ideja?
I would say that the architects of this project chose to make a solution which in result is atypical to the other proposals. Most of the other solutions focus their attention on celebrating the internal space around a central courtyard. This courtyard is used as a protected space and playground for the children. The dialog between inside and outside is horizontal, clear and traditionally understood. The internal semi-private spaces also connect with a potential urban park system. However, in this design solution the architects attempt the same dialog but in the vertical direction. This is quite unusual. They use a… Lasīt vairāk »
un tomēr šie mākslīgie apjomi un rotaļu laukumu virsmas nevar aizstāt –
"koku paēnā un ar basām kājām pa zālīti".
pilniigi piekriitu! pilseeta nevar uzreiz asocieeties tikai ar betonu! taadu beernu daarzu var buuveet, ja ir ljoti maz platiibas. shajaa gadiijumaa taas ir pietiekoshi, ja runaa par pilseetas centru!
Daini, kāpēc neraksti latviski? Vai vairs nemāki?
iespējams, tāpēc, ka darba autori nav latvieši.
Loti parliecinosi pamatojumi, varbut vizualizacijas, pietrukst parliecibas, bet sajos argumentos uz ka balstas visa pamatdoma ir loti labas ilgtermina idejas.
Manuprat, visnozimigaka ir "Šeit darbojas noteikts morāles princips, lai bērni jau no visagrākās bērnības tiktu audzināti atbildīgi izturēties pret apkārtējo telpu, lai tie apzinātos ekoloģijas un enerģētikas sakarības."
varbūt apzinīgi jāizturas arī pret bērnu veselību un redzi, nevis jāliek viņiem visu dienu laiku pavadīt tumšās telpās. Pilnīgi garām, aiz pretenciozām ( nenoliedzami interesantām ) formām galīgi nehumāns risinājums, ne miņas no daudzinātās energoefektivitātes
virszeemee ir tiira forma un tas tiesham laatvijaa ir rettums, jo ka mes zinams pie mums vienmeer kko pielipina klaat… par to gaismu vieniigais …tur ir jaskatas vai sanaaks viss ka skicees 🙂
Zini, šausmas būs tad , ja sanāks.
Izņemot pāris cilvēkus no šeit komentējušajiem, pārējiem galvenais bija palikt "1945.gada bērnudārzu koncepcijas" sīvākajiem aizstāvjiem – projektēt tādus pašus, kādos bērnībā gājuši. Strīdīgākais moments, ka mūs atšķir no pasaulē redzētajiem bērnudārziem, saistīts ar higiēndakteriem – ja citur kopējais iekšējais spēļlaukums ir plaši izmantots paņēmiens, tad pie mums joprojām (stingri) pastāv uz grupiņu norobežošanu un tikai ārā iespējams tām nejauši sakrustoties savos maršrutos. Spēļu istabas grupām ir normāli izgaismotas (nav gan tiešo saules staru vai tie ierobežoti, tomēr tai pašā laikā nav vajadzības to sauli ar kaut ko aizsegt, kas noteikti prasīs risinājumu pilnstikla fasādēm, gan žalūziju/aizkaru, gan kondicioniera formā) un… Lasīt vairāk »
KurTtu rāvi to sviest par aizliegto kopīgo spēlu laukumu un visu pārējo/ ISen jau visas prasības mainījušās, nav ko raudāt, vienkārši jāpalasaun nekas BŪTISKS telpu plānojumā un to skaitā 21. gadsimtā nav mainījies, neviens tā arī nevar noformulēt, ko jaunu telpu plānojumā vajadzētu Mainījies vienīgi apmācibas saturs, un forma, Ari atsauce uz pasaules praksi diez vai ir korekta- tur nu bērnudārzi ir ārkārtīgi racionāli būvēti un projektēti, ja nu vienīgie izņēmumi Norvēģu meža būdiņas, kur bērnus izved meža aplokā un uz dienu atstāj dažu audzinātāju uzraudzībā vienalga kādos dabas apstākļos, lai izdzīvo. kāds sakars tam ar tēvzemes izglītību, piedod nesa[pratu… Lasīt vairāk »
Nu ko, pamēģināšu nedaudz uzrakstīt kā atbildi abiem oponentiem (un pārējiem netiešajiem tepat augstāk). Šo grafomānijas izpausmi manī izsauca masīvā un manuprāt nepamatotā šī projekta kritika tepat augstāk. Tāpēc tieši tajā iedziļinājos nedaudz vairāk kā pārējos projektos (neesmu žūrija, kam pienākums sīki izanalizēt visus iesniegtos darbus) un neatradu pamatojumu kritikai par (ne)insolāciju, tumsu utt. Tātad gan es, gan citi te sarakstījušie ir tikai savu simpātiju varā, man patīk šāda arhitektūra, citiem atkal LV tradicionāli ierastāka, citiem vēl savs projekts vistuvākais. Gaumes lieta, tā teikt. Bet tam gan nu piekrītu ar visām četrām – "tur nu bērnudārzi ir ārkārtīgi racionāli būvēti… Lasīt vairāk »
ja es pareizi saprotu, šis darbs guvis veicināsanas prēmiju , li∂z ar ARHIS un citiem cienijamiem pašmāju autoriem, līdz ar to bažām par nenovērtēšanu nav pamata- darbs ir novērtēts un laikam tikai līdz galam ar to funkciju nav tikuši kolēģi.
Par pārējām odzinām arhitektūrā – laikam jau pašmāju mentalitātei daudz būtiskākākā par ieraudzīju un apgāzos ir tomēr arhitektūra, kas iekļāujas vidē, nebliež acumirklī pa visām maņām , drīzāk ir vienkārša un harmoniska, bet piekrītu, var jau arī citādi- laikam tad ātrāk un labak paliek atmiņā.
Nu re, es tekstā " daudz būtiskākākā par ieraudzīju un apgāzos ir tomēr arhitektūra, kas iekļāujas vidē" nesaskatu pretrunu nevienā acī. Kamēr uzskatīsim, ka tie ir pretstati, nebūs pie mums (daudz) mūsdienu arhitektūras. Pietrūkst mums uzdrīkstēšanās, pat konkursos piedalāmies ar domu vinnēt nevis radīt labu arhitektūru (abu šo apvienojums ir ideāls, ko pret pašlaik esošo birokrātiju var izcīnīt vien Personība).
Vai tiešām Jūs tā r”ūpīgi iepazināties ar tiem projektiem: 1."…ja citur kopējais iekšējais spēļlaukums ir plaši izmantots paņēmiens, tad pie mums joprojām (stingri) pastāv uz grupiņu norobežošanu un tikai ārā iespējams tām nejauši sakrustoties savos maršrutos… " ,vismaz es redzu uzvarējušajos darbos, vismaz 2.,3., un dažos veicināšanas darbos šo moderno piegājienu, ja Jūs neredzat varbūt pastāstat, ko Jūs redzat? 2. Otrā Jūsu rindkopa ir pilnīgs ku-kū, kas pat neprasās pēc kontrargumentiem. Jo tas tā nav nevienā priekšlikumā virs MOBA.s, pat 2. vieta, kur iekšējā siena ir attēlota monomateriālā, ir šajā meta stadijā definējama kā abstrakcija – vienlaidus konstrukcija, kurā var… Lasīt vairāk »
we like this proposal a lot. Regards to the authors.
we like this proposal a lot. Regards to the authors.
šitais varētu būt MATRIXA bērniem ģeldīgs
Beidzot arī mūsdienu pasaule atnākusi Rīgā 🙂 Ja tiešām gandrīz visi te iepriekš publicētie darbi praktiski ir identiski (atšķirības vien autoru otas triepienā, kādam vanGoga saulespuķes, citam naivistu zaķītis zem eglītes), šis ir no tās pasaules, ko ikdienā skatāmies vien krāsainos arhitektūras žurnālos vai arī gadās kādā ārzemju braucienā iemest savu privāto aci (bērnudārzi tomēr nav pilnīgi atklāti objekti jebkuram garāmgājējam). Protams, zināmā mērā veidols ir nodeva mūsdienu arhitektūras modes tendencēm, kas gan nemazinā tā interesantumu. Tagad parādās pamats sapratnei, kāpēc pjedestālu vienpersoniski ieņēma pašmāju autori. Ne mēs, arhitekti, ne žūrija, ne, vēl jo vairāk, pasūtītājs, nebijām gatavi izkāpt no… Lasīt vairāk »
Nu par to 21.gsm. -tas jau tā skaļi teikts. Nav jau atceltas prasības pēc bērnu drošības, pēc insolācijas, pēc grupiņu nošķirtības sanitāro prasību dēļ, utt.
no rāmjiem pārkāpt tieši mazās telpās ar tumšu koptelpu?
man patiik shii darba ideja, bet vairaak vajadzeeja piestraadaat pie vizualizaacijas no iekshpuses, daudziem raamii domaajoshiem shis darbs palika nesaprotams
Te kādas tēmas zemāk gan tikai izteikts prieks, ka šajā žūrijā esot bijuši profesionāļi …
Diezgan vīzdegunīgi – varbūt nevis tie tie rāmi domajošie nesaprata, bet tieši otrādi izpētīja, un sparata, kada tad tā telpa veidojas, nepietiek jau ar atraktivu ieceri vienā ēkas daļā, un diez vai bērnudārzam jābūt cirka paviljonam – manuprāt bērni paši lieliski piepilda arī visrāmāko telpu ar dinamiku.
Apskatoties kāda ir konkursa žūrija, vietējam arhitektam uzreiz kļūst skaidrs, ka nekādas mega inovācijas piedāvāt nav ieteicams, ja mērķis ir iegūt kādu no pirmajām vietām. Un tas uzstādījums par 21.gs. vairāk ir mērķēts tieši uz pašu žūriju, ar cerību, ka varbūt var tikt izvēlēts kāds interesantāks projekts (un patiesībā tā arī notika – uzvarējušais projekts var kļūt par kvalitatīvas arhitektūras piemēru Rīgā).
Pārsteidz, ka te komentāros parādās satraukums, par to, ka projektos neesot 21.gs. arhitektūras, bet neviens nesatraucas par to, ka Latvijā ir varbūt tikai pāris piemēri, kur izdevies realizēt 20.gs. nogales līmeņa arhitektūru. Ar kaut ko taču ir jāsāk!
Un kurš nenovērtētais piedāvājums tad tavuprāt bija 21. gadsimta bērnudārza līmenī?
Es neteicu, ka kāds bija. Es teicu, ka esošajā situācijā būtu progress arī tad, ja tiktu realizēts kāds piedāvājums mazliet agrāku gadu (pasaules, nevis Latvijas) arhitektūras līmenī.
Nu apskatot http://europac…stico/rankings, liekas ka pasaules praksē bērnudārzi ir tikai vēl racionālāki un vienkāršāki par ši konkursa rezultātiā iegūtajiem. laikam jau 21. gadsimta bērnudārza būtība ir apmmācības saturā un tam pietiekošā telpu nodrošinājumā
žetons par apskaidrību! piekrītu pilnībā!
Šitais man patīk vislabāk! Vienīgi es laikam būtu pamēģinājis dabūt ārtelpas laukumu arī patiesās zemes līmenī.
Ai nē, es gribēju teikt tā: " Šitais ir vienīgais no publicētajiem piedāvājumiem bērnudārzam kurš man patīk!"
lai novestu šo projektu līdz pilnībai, guļbaļķu traktorīšu vietā vajag novietot 3d spēļu automātus.
Sveiki!
Third Teacher piedāvā jaunas pieejas izglītības iestāžu dizainam, kas varētu nedaudz sasaukties ar to, ko ir minējuši citi par nepieciešamību radīt bērniem atbilstošu (nezinu vai "21.gs" ir automātiksi labāks par "20." vai "22.") arhitektūru.
http://www.the…er.com/imagine/
Vakar tviterī #aiachat (http://twitter…h?q=%23aiachat) bija interesanta diskusija par izglītības arhitektūru – pieņemu, ka tā varētu jums interesēt. Viena no domām bija tā, ka izglītības iestādēs iekšā vajadzētu būt mazāk "ipodiem", bet, ka tajā pašā laikā šīm iestādēm pašām būtu vairāk jāfunkcionē kā "ipodiem".
Visu labu,
J.
Taa ideja man patiik. Izaicinosh!
Idejas liimeni shis priekshlikums ir viss intresantaakais.
kāda ir ideja?
I would say that the architects of this project chose to make a solution which in result is atypical to the other proposals. Most of the other solutions focus their attention on celebrating the internal space around a central courtyard. This courtyard is used as a protected space and playground for the children. The dialog between inside and outside is horizontal, clear and traditionally understood. The internal semi-private spaces also connect with a potential urban park system. However, in this design solution the architects attempt the same dialog but in the vertical direction. This is quite unusual. They use a… Lasīt vairāk »
un tomēr šie mākslīgie apjomi un rotaļu laukumu virsmas nevar aizstāt –
"koku paēnā un ar basām kājām pa zālīti".
pilniigi piekriitu! pilseeta nevar uzreiz asocieeties tikai ar betonu! taadu beernu daarzu var buuveet, ja ir ljoti maz platiibas. shajaa gadiijumaa taas ir pietiekoshi, ja runaa par pilseetas centru!
Daini, kāpēc neraksti latviski? Vai vairs nemāki?
iespējams, tāpēc, ka darba autori nav latvieši.
Loti parliecinosi pamatojumi, varbut vizualizacijas, pietrukst parliecibas, bet sajos argumentos uz ka balstas visa pamatdoma ir loti labas ilgtermina idejas.
Manuprat, visnozimigaka ir "Šeit darbojas noteikts morāles princips, lai bērni jau no visagrākās bērnības tiktu audzināti atbildīgi izturēties pret apkārtējo telpu, lai tie apzinātos ekoloģijas un enerģētikas sakarības."
varbūt apzinīgi jāizturas arī pret bērnu veselību un redzi, nevis jāliek viņiem visu dienu laiku pavadīt tumšās telpās. Pilnīgi garām, aiz pretenciozām ( nenoliedzami interesantām ) formām galīgi nehumāns risinājums, ne miņas no daudzinātās energoefektivitātes
virszeemee ir tiira forma un tas tiesham laatvijaa ir rettums, jo ka mes zinams pie mums vienmeer kko pielipina klaat… par to gaismu vieniigais …tur ir jaskatas vai sanaaks viss ka skicees 🙂
Zini, šausmas būs tad , ja sanāks.
Izņemot pāris cilvēkus no šeit komentējušajiem, pārējiem galvenais bija palikt "1945.gada bērnudārzu koncepcijas" sīvākajiem aizstāvjiem – projektēt tādus pašus, kādos bērnībā gājuši. Strīdīgākais moments, ka mūs atšķir no pasaulē redzētajiem bērnudārziem, saistīts ar higiēndakteriem – ja citur kopējais iekšējais spēļlaukums ir plaši izmantots paņēmiens, tad pie mums joprojām (stingri) pastāv uz grupiņu norobežošanu un tikai ārā iespējams tām nejauši sakrustoties savos maršrutos. Spēļu istabas grupām ir normāli izgaismotas (nav gan tiešo saules staru vai tie ierobežoti, tomēr tai pašā laikā nav vajadzības to sauli ar kaut ko aizsegt, kas noteikti prasīs risinājumu pilnstikla fasādēm, gan žalūziju/aizkaru, gan kondicioniera formā) un… Lasīt vairāk »
KurTtu rāvi to sviest par aizliegto kopīgo spēlu laukumu un visu pārējo/ ISen jau visas prasības mainījušās, nav ko raudāt, vienkārši jāpalasaun nekas BŪTISKS telpu plānojumā un to skaitā 21. gadsimtā nav mainījies, neviens tā arī nevar noformulēt, ko jaunu telpu plānojumā vajadzētu Mainījies vienīgi apmācibas saturs, un forma, Ari atsauce uz pasaules praksi diez vai ir korekta- tur nu bērnudārzi ir ārkārtīgi racionāli būvēti un projektēti, ja nu vienīgie izņēmumi Norvēģu meža būdiņas, kur bērnus izved meža aplokā un uz dienu atstāj dažu audzinātāju uzraudzībā vienalga kādos dabas apstākļos, lai izdzīvo. kāds sakars tam ar tēvzemes izglītību, piedod nesa[pratu… Lasīt vairāk »
Nu ko, pamēģināšu nedaudz uzrakstīt kā atbildi abiem oponentiem (un pārējiem netiešajiem tepat augstāk). Šo grafomānijas izpausmi manī izsauca masīvā un manuprāt nepamatotā šī projekta kritika tepat augstāk. Tāpēc tieši tajā iedziļinājos nedaudz vairāk kā pārējos projektos (neesmu žūrija, kam pienākums sīki izanalizēt visus iesniegtos darbus) un neatradu pamatojumu kritikai par (ne)insolāciju, tumsu utt. Tātad gan es, gan citi te sarakstījušie ir tikai savu simpātiju varā, man patīk šāda arhitektūra, citiem atkal LV tradicionāli ierastāka, citiem vēl savs projekts vistuvākais. Gaumes lieta, tā teikt. Bet tam gan nu piekrītu ar visām četrām – "tur nu bērnudārzi ir ārkārtīgi racionāli būvēti… Lasīt vairāk »
ja es pareizi saprotu, šis darbs guvis veicināsanas prēmiju , li∂z ar ARHIS un citiem cienijamiem pašmāju autoriem, līdz ar to bažām par nenovērtēšanu nav pamata- darbs ir novērtēts un laikam tikai līdz galam ar to funkciju nav tikuši kolēģi.
Par pārējām odzinām arhitektūrā – laikam jau pašmāju mentalitātei daudz būtiskākākā par ieraudzīju un apgāzos ir tomēr arhitektūra, kas iekļāujas vidē, nebliež acumirklī pa visām maņām , drīzāk ir vienkārša un harmoniska, bet piekrītu, var jau arī citādi- laikam tad ātrāk un labak paliek atmiņā.
Nu re, es tekstā " daudz būtiskākākā par ieraudzīju un apgāzos ir tomēr arhitektūra, kas iekļāujas vidē" nesaskatu pretrunu nevienā acī. Kamēr uzskatīsim, ka tie ir pretstati, nebūs pie mums (daudz) mūsdienu arhitektūras. Pietrūkst mums uzdrīkstēšanās, pat konkursos piedalāmies ar domu vinnēt nevis radīt labu arhitektūru (abu šo apvienojums ir ideāls, ko pret pašlaik esošo birokrātiju var izcīnīt vien Personība).
Vai tiešām Jūs tā r”ūpīgi iepazināties ar tiem projektiem: 1."…ja citur kopējais iekšējais spēļlaukums ir plaši izmantots paņēmiens, tad pie mums joprojām (stingri) pastāv uz grupiņu norobežošanu un tikai ārā iespējams tām nejauši sakrustoties savos maršrutos… " ,vismaz es redzu uzvarējušajos darbos, vismaz 2.,3., un dažos veicināšanas darbos šo moderno piegājienu, ja Jūs neredzat varbūt pastāstat, ko Jūs redzat? 2. Otrā Jūsu rindkopa ir pilnīgs ku-kū, kas pat neprasās pēc kontrargumentiem. Jo tas tā nav nevienā priekšlikumā virs MOBA.s, pat 2. vieta, kur iekšējā siena ir attēlota monomateriālā, ir šajā meta stadijā definējama kā abstrakcija – vienlaidus konstrukcija, kurā var… Lasīt vairāk »