Plānošana ir interešu līdzsvarošana

11.novembrī notika pirmā Arhitektu savienības rīkotā diskusija, veltīta Rīgas attīstības plānam. Kaut visdrīzāk šādām sarunām vajadzēja notikt pirms trim gadiem, plāna tapšanas laikā, savs labums no diskusijas noteikti ir arī tagad.

Arhitektu savienības diskusijas par attīstības plānu esošajā dokumentā īpaši neko ietekmēt nevar. Taču tās var palīdzēt saprast plāna būtību un to, kā tas veidots un kāpēc ir tāds, kā ir. Iespējams, saruna ir arī mijiedarbība ar plāna veidotājiem, ļaujot tiem gūt kādu jaunas atziņas, kas var noderēt turpmāk.

Teritorijas plānojuma vispārējo būtību vislabāk atklāj Edgars Bērziņš: «Plānošana ir interešu līdzsvarošana — nevis saskaņošana. Visas intereses saskaņot nav iespējams.» Viņš arī formulē to, kas ir labs plāns:

• veiksmīgi līdzsvarotas intereses
• atbilst noteiktiem kritērijiem
• plānam (plānojumam) jābūt vērstam laikā uz priekšu — proaktīvam; prognozējošam, nevis situāciju fiksējošam
• plānojumam jābūt elastīgam, pielāgoties spējīgam, ar detalizācijas iespējām
• kritērijs ir arī atbilstība plānošanas principiem
• ticamību palielina izstrādātais pamatojums — lietišķie pētījumi kā plānošanas un lēmumu pieņemšanas bāze

Runājot par konkrēto Rīgas attīstības plānu, parasti iebildumi ir ļoti daudziem. No diskusijas vadītāja puses sarunā izskanēja viedoklis, ka plānošanas dokumentos nav skaidri definētas Rīgas intereses. Savukārt Edgars Bērziņš pauda to, ko šķiet sajūt ikviens arhitekts ieraugot attīstības plānu: «Plānojums ir kļuvis verbāls, ir aizmirsta grafiskā valoda. Plāna izskatam ir jābūt saprotamam vienkāršiem cilvēkiem. Nepieciešama laba lasāmība. Ir pazaudēta cilvēcība, plāns ir palicis tikai kā juristu darba produkts, saprotams juristiem. Ir vajadzīgs vizuālais uzlabojums.»

Kā zināms, šobrīd Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā tiek izstrādāta jauna telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepcija. RDPAD nosauca savus priekšlikumus topošajai jaunajai plānošanas sistēmai:

• ilgtermiņa stratēģija — politiskais solījums
• teritorijas plānojums (telpiskais plāns) + vispārējie apbūves noteikumi = telpiskās koncepcijas vadlīnijas
• attīstības programma: pakārtota telpiskajam plānam; izstrādāts rīcības plāns ieviešanai
• lokālplānojumi: risina publisko / privāto interešu saskaņošanu
• detālplānojums: apvienojams ar būvprojektu; risina privāto interešu saskaņošanu

Attīstības departamenta pārstāvji atklāja, ka nozīmīga viņu darba daļa nākotnē būs lokālplānojumu izstrādei. Kā skaidroja būvvaldes vadītājs Andis Cinis, — pilsētas apbūves noteikumus nevar izstrādāt universālus, visām situācijām izmantojamus. Tāpēc nepieciešams vidus posms starp pilsētas attīstības plānu un detaļplānojumu. Tie varētu būt lokālplānojumi, kas aptvertu nelielu pilsētas daļu, iespējams, šobrīd proponēto apkaimju robežās, — ar saviem individuāliem apbūves noteikumiem.

Atsaucoties uz tēzi par plānošanu kā interešu līdzsvarošanu, var apgalvot, ka esošajā Rīgas attīstības plāna tapšanas laikā saskaņotas tika tās intereses, kas tika paustas ietekmīgāk un profesionālāk. Gribētos cerēt, ka, topot Rīgas apkaimju lokālplānojumiem, pilsētnieki savas intereses pratīs paust sekmīgāk. Un arī arhitekti un Arhitektu savienība spēs reaģēt laicīgi. Jācer, ka to sekmēs arī LAS rīkotais diskusiju cikls.

Diskusijas protokols