No šodienas — 14., 15. un 16.decembrī ik rītu no pulksten 9.00 Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes 428.telpā, Āzenes ielā 16, diplomprojektus aizstāvēs 43 topošie arhitekti.
Aizstāvēšanai iesniegtos diplomprojektus vērtēs arhitekta Jāņa Dripes vadītā Arhitektu valsts pārbaudījumu komisija: prof. Ivars Strautmanis, prof. Jānis Briņķis, asoc.prof. Uģis Bratuškins, asoc.prof. Aija Ziemeļniece, Būvniecības fakultātes docents Juris Biršs, arhitekti Edgars Treimanis, Visvaldis Sarma un Juris Dambis. Komisjas sekretārs Arne Riekstiņš.
Diplomdarbu aizstāvēšana 2009.gada 14.decembrī
Diplomands. Tēma. Vadītājs
-
Arāja Elīna. Kvartāla daļas apbūves priekšlikums Jēkabpilī.
Profesors Ivars Strautmanis - Šablovskis Ojārs. Līvu laukuma areāla telpiskā reģenerācija.
Profesors Jānis Krastiņš - Jākobsone Liene. Autoosta Cēsīs. Asoc.profesore Sandra Treija
- Āboliņš Roberts. Matīsa tirgus telpiskā evolūcija. Profesors Ivars Strautmanis
- Stefjuks Oļegs. Kvartāla attīstība Vecrīgā. Docents Aldis Lapiņš
- Krutiks Boriss. Tenisa centrs Vekšo, Zviedrijā. Profesors Jānis Krastiņš
- Reizniece Rita. Atpūtas komplekss Raunā. Asoc.profesors Gunārs Asaris
- Averjanovs Dmitrijs. Daudzfunkcionāls centrs Daugavgrīvas ielā 31.
Asoc.profesors Uģis Bratuškins - Vērpe Gundars. Akmens laikmeta izjūtu muzejs. Docents Aldis Lapiņš
-
Dzenis Viesturs. Industriālas teritorijas Liepājā revitalizācija.
Arhitekte Sandra Levāne - Cimermane Ilva. Dienvidzunda teritorijas attīstības vīzija.
Prakt.docents Edgars Bērziņš - Pečulis Gatis. Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības vīzija.
Asoc.profesors Gunārs Asaris - Adovičs Reinis. Pārdaugavas centrālās daļas attīstība.
Prakt.docents Edgars Bērziņš -
Meirāne Linda. Gatartas pansionāta attīstība.
Profesors Jānis Krastiņš - Valdmanis Ēriks. Ventspils jaunā ostgala attīstība.
Asoc.profesors Gunārs Asaris
Diplomdarbu aizstāvēšana 2009.gada 15.decembrī
- Rutka Marta. Rīgas alus darītavas Vārpa revitalizācija.
Asoc.profesore Sandra Treija - Krēsliņa Sandra. Sociālo mājokļu kvartāla Gulbenē attīstība.
Asoc.profesors Uģis Bratuškins - Lībaže Evija. Bijušās Slokas papīrfabrikas teritorijas revitalizācija.
Asoc.profesore Sandra Treija - Verbicka Unda. Piejūras dabas parka attīstība Mangaļsalā.
Docents Aldis Lapiņš - Vietriņš Rihards. Cigoriņu fabrikas Rīgā renovācija.
Profesors Ivars Strautmanis - Polovinkina Jevgeņija. Dizaina fabrika Ganību dambī.
Asoc.profesore Sandra Treija - Solovjova Marija. Daudzfunkcionālais centrs Jūrmalā. Profesors Jānis Briņķis
- Eisaka Madara. Ķīpsalas arhipelāga kopiena Rīgā.
Prakt.docents Edgars Bērziņš - Krakope Kristīne. Rīgas zinātnes un tehnoloģiju parks.
Asoc.profesors Gunārs Asaris - Sotņikova Dina. Rīgas centrāltirgus atklāto laukumu attīstība.
Prakt.docents Edgars Bērziņš - Zaķis Mikus. Zaļās zonas attīstība Zaķusalā.
Asoc.profesors Gunārs Asaris - Feļtins Aleksandrs. Rīgas ziemeļu koridora ainavas telpiskā attīstība.
Prakt.docents Edgars Bērziņš - Runce Evija. Transporta mezgla arhitektūra Brīvības ielā.
Profesors Jānis Krastiņš - Plāciņa Madara. Jaunliepājas attīstības koncepcija.
Asoc.profesors Gunārs Asaris - Blaua-Stecka Māra. Karostas kanāla areāla publiskās telpas attīstība.
Prakt.docents Edgars Bērziņš
Diplomdarbu aizstāvēšana 2009.gada 16.decembrī
- Neidere Ilze. Buļļu salas attīstība. Prakt.docents Edgars Bērziņš
- Priļenska Viktorija. Sala Bernātos. Prakt.docents Edgars Bērziņš
- Zihelmane Signe. Banku augstskola Rīgā. Asoc.profesore Sandra Treija
- Tračuma Baiba. Vabaduse laukums un koncertzāle Rakverē.
Arhitekts Juris Poga - Helfričs Haralds. Dzīvojamais rajons 2050. Asoc.profesore Sandra Treija
- Šteinerts Matīss. Rūpnieciskas teritorijas revitalizācija Pārdaugavā.
Prakt.docents Edgars Bērziņš - Paeglītis Ansis. Daugavgrīvas pilsētvides humanizācija.
Profesors Ivars Strautmanis - Birznieks Lauris. Rūpniecības teritorijas revitalizācija Pārdaugavā.
Asoc.prof. Uģis Bratuškins - Suhovilovs Igors. Daudzfunkcionālais komplekss Lielirbes ielā.
Profesors Jānis Briņķis - Brūniņa Marita. Saulkrastu centra rekreācijas zonas attīstība.
Asoc.prof. Uģis Bratuškins - Bubnele Janita. Bērnudārzs Ķemeros. Asoc.profesore Sandra Treija
- Linde Ainārs. Atpūtas komplekss Skultē. Asoc.profesors Gunārs Asaris
- Balcere Līga. Vārmes pagasta centra attīstības vīzija.
Prakt.docents Edgars Bērziņš
beidzies laiks, kad arhitektūras students jau pirmajā kursā stādīja noteikumus pārslogotiem pieredzējušajiem arhitektiem, bez deputāta apmēra algas pie biroju tehniķa darbiem nekustot no vietas. laiks, kad arhitektūras students priekšlaikus [pirms sekmīgas diplomprojekta aizstāvēšanas] dēvē sevi par arhitektu [google kartotēka] vai pat oficiāli izglīto it kā jau apgūtajā specialitātē citus, arvien turpinās. nekas, ka LV likums prasa valsts skolā strādāt speciālistiem vismaz ar augstāko izglītību profesijā, par obligāto maģistra grādu nemaz nerunājot, ir profesionālās [it kā] skolas, kur ar vadības patvaļību par pasniedzējiem saturā tā jau grīļīgās nodaļas ARHITEKTŪRA audzēkņiem [kvalifikācijas — arhitektūras tehniķis — iegūšanai] var tikt strādāt arhitektūras students,… Lasīt vairāk »
kaut ka e nesapratu komentara ideju un merki
Google Translate arī nepalīdz
elementāri: 1) liepājas mākslas vidusskolas [LMV] izglītības programma ARHITEKTŪRA tika uz karstām skolas direktores ambīcijām akreditēta, tās saturiskajā salikšanā nevienam ARHITEKTAM klāt neesot 2) akreditācijas komisijā starp 3 ekspertiem tikai viens bija profesionāls ARHITEKTS, taču tāds, kurš jau ~15 gadus nebija strādājis profesijā 3) kvalifikācijas ARHITEKTŪRAS TEHNIĶIS [AT] iegūšanai LMV AT nodaļā jau uzņemti 3 kursi, kuru nu vada izglītota māksliniece ar praksi interjerā un kur projektēšanas priekšmetu AT audzēkņiem aptuveni gadu oficiāli pasniedz ARHITEKTŪRAS STUDENTS, jo n-tie uzrunātie patiešām ARHITEKTI, malači, atteica 4) iemetot google lodziņā augšminētā ARHITEKTŪRAS STUDENTA vārdu un uzvārdu, tur atrodamajām ziņām par viņa paveikto blakus… Lasīt vairāk »
Tiešām pārsteidzošs fakts!!!!
galu galā viņš nav nekāds zaļknābis 🙂 ir daudz lasijis, ir labs stāstnieks.
piemērots pasniedzēja amatam, daudz vairāk kā praktizējošam arhitektam.
nedomāju ka ir jābūt tādiem papīra kalpiem, svarīga ir arī personība.
galu galā rtu af vada cilvēks, kurš ir uzprojektējis triangula bastionu, pielicis roku pie rātslaukuma pašreizējā izskata utt. piedevām to paveicis ar visiem nepieciešamajiem izglītības dokumentiem 😉
Ha, ha, hāaaaaa! 😀 😀 😀 Tiešām nepalīdz! Asprātīgi teikts….
Indrai: Nesaprotu, kas Indrai tā aizķēris – nu, ņem taču un beidzot iestājies tai arh. fak. – sen jau to esi vēlējusies – un tad vari sevi definēt – par arhitektu, tehniķi vai studentu – kā nu tīk un kā katrā brīdī tas ir adekvāti!!!!
komentārs šķiet vietā
Korbizjē arī nebija diploma …
Arī Tadao Ando nav diploma
kāpēc tad tie, kam nav diploma, mēģina līdzēt pie tāda – tikai maziņāka – tikt citiem? nedz diplomiem svars, nedz jēga, nedz saturs, nedz atzinība, kāpēc tiem tāds pieprasījums? diploms vai e-talons – viss viens…
Indra:
"kāpēc tad tie, kam nav diploma, mēģina līdzēt pie tāda – tikai maziņāka – tikt citiem?"
Indra:
"projektēšanas priekšmetu AT audzēkņiem aptuveni gadu oficiāli pasniedz ARHITEKTŪRAS STUDENTS, jo n-tie uzrunātie patiešām ARHITEKTI, malači, atteica"
tagad ari es sapratu… un man domas, ar ko es esmu sliktaks? varbut iet pasniegt? ka nu ka 2 kursa jau esmu…
viņam droši vien bija bakaulaura diploms kabatā – tā ka pārāk necepies, ej mācīties!
eu, bet kur mēs visus viņus grūdīsim!!!
exactly;
rādās, ka arhitektu pārprodukcijas problēma gan nav eksluzīva tikai Latvijai.
vai atrodoties bezmugurkaula attīstības stadijā ar pastāvīgi sarūkošiem 2,2 milj cilvēkiem ir nepieciešāmi 45 jauni arhitekti un vismaz 45 arhitekti-tehniķi-palīgi gadā?
papildjautājumi zālei: vai Latvijai šajā brīdī vispār ir nepieciešama sava arhitektūras skola? kas ir tās unikālā pievienotā vērtība? vai nepieciešams katru gadu uzņemt studentus? vai nepieciešams uzņemt tik daudz?
mazs precizējums: 45 "jauni" arhitekti – tas ir mazliet pārspīlēts apzīmējums. tikai kāda daļa no viņiem mācības sāka pirms 5,5 gadiem; aptuveni puse to uzsāka agrāk, bet, nogrimuši biroju darbos, novest savas gaitas līdz diplomam var vien tagad, kad biroju slodze ir samazinājusies.
vai un kam būtu jāpārprofilējas, kad sarūk pieprasījums pēc arhitektu pakalpojumiem – tas ir cits jautājums. gluži tāpat kā jautājums par arhitekta DARBA novērtēšanu (nejaukt ar nepārtrauktu rukāšanu bez apstājas un laika kvalitātes nodoršināšainai/izcīnīšanai, ar ko visai bieži nācās "lepoties" iepriekšējo gadu būvniecības buma laikā ;)))
Latvijā, starp citu, ir vismazāk arhitektu uz 1000 iedzīvotājiem visā ES. Cerams, pēc pāris gadiem būs zudusi jebkāda iespēja pasūtītājam "iesmērēt" nohaltūrētus projektus, un viss nostāsies īstajās vietās – darba būs pilnas rokas: objektu nebūs pārmērīgi daudz, toties tie būs jāizstrādā kārtīgi un pamatīgi. Kā arī pasūtītāji sāks domāt ar galvu un nepasūtīs gaisa piļu projektus; nāks pie arhitekta tikai tad, ja tiešām būs nolēmuši būvēt.
pirmās dienas rezumē. daudzi diplomandi atrādīja kaketus un draņķetes komisāriem.
Oho, kādi jaunvārdi- Kaketes un draņķetes! Kotie varētu nozīmēt? Vai tiešām to, ko izsaka šo vārdu noskaņa? Tad žēl.
runa ka monopoliste 🙂 valstii kur nav ne arch kritikas ne savas arch vestures ne savas teretiskas baazes smiekliigi
Tadao Ando arii nav diploma 😉
Ja šodien jauno arhitektu (un ne tikai jauno) pārprodukcija ir aktuāla daudzās valstīs, pat USA un jo īpaši UK ieskaitot, tad rīt situācija atkal var kļūt pilnīgi pretēja. Muldēšanai par to, ka būvniecības burbulis neatkārtosies vēl "simt gadu" nav vēsturiska pamatojuma, cikls ir ievērojami īsāks. Tikai parasti veidojas mazāki starpburbuļi līdz pēc dažiem desmitiem gadu atkārtojas "lielais un neatkārtojamais". Tāpēc nākotnē atkal būs arhitektu u.c. projektētāju iztrūkums, kas gan nedod atbildi uz jautājumu, kā paēst šodien. Iz personiskās pieredzes – ja ir uztaisits pārtraukums, atgriezties profesijā nav nemaz tik vienkārši. Par Indras aizsākto tēmu – dažās valstīs par nepamatotu arhitekta… Lasīt vairāk »
nu, kā tad iet tiem jaunajiem censoņiem?
aizstavējos!!!!
Izlasīju Indras norādīto LMV mācību programmu, sapratu, ka t.s. students Vērpe ir arī arhitektūras bakalaurs (augstākās izglītības pirmā pakāpe) – un, visdrīzāk, tāds arī ir bijis kopš savas speciālista karjeras uzsākšanas Liepājā. Kāpēc gan viņš nevarētu pasniegt pusaudžiem to, ko iemācījies RTU AF bakalaura programmā, ja to ir sekmīgi apguvis? Es saprotu, ka maģistra grāds – tas ir cienījami un vērtīgi, protams. Vai tas visos gadījumos nepieciešams? "Vispārējās sagatavotības aprakstā" minētās lietas ir elementāras. Vai maģistru trūkuma dēļ būtu jāatsakās no izglītības programmas LMV? Un vai aizrautīgs bakalaurs (piemēram) nevar jauniešiem dot vairāk, nekā saguris maģistrs vai pat doktors (bez… Lasīt vairāk »
ervīn, jauki psihoterapeitisks gājiens no Tevis tepat, drusku augstāk! bet nu nav te runa par susaņiņu starp atteikušajiem augstprāšiem. tie, kas atteica, prata izvērtēt situācijas absurdumu, nevis metās iekšā kaut kamā, ar ko intereses pēc nomainīt apnikušo līdzšinējo darbību arī man nav maģistra grāds, nedz jelkāda apliecība pedagoģijā. un, lai arī tādi nepieciešami, tajā skolā visu var noformēt ar direktores zīmogu, kā viņai vajag, nevis audzēkņiem vai mācību procesam, kura rezultātā varētu tiešām cerēt uz labiem ARHITEKTU palīgiem – tehniķiem. tostarp direktores [mākslinieces] zīmogs ir vidējās profesionālās mācību iestādes atbildības līmenis, ar kuru akreditācijai var iesniegt programmu ARHITEKTŪRA, samestu mapēs… Lasīt vairāk »
Ir pazīmes, ka Indrai varētu būt taisnība. Pirms kāda laika man draugos.lv atsūtījās vēstule pēc palīdzības, lūk šāda: "Man tika iedota laba, kur ir māja un ta ir jauzrasē meroga 1 pret 100. Nosūtīju Jums lapu, kura man tika iedota un pēc tās jāuzzīmē fasādes, griezumi, iekšējo sienu plāns, jumts. Tas viss mērogā. Un ar zīmuli, jo man ir pirmais kurs. + vēl uz spalvpapīra tas pats un tušā(ar rapidogrāfu), tie man ir pašai, varēšu iedot. Darbs janoformē uz A1 lapas. Un arī spalvpapīrs A1. 3dien pa dienu man darbs janodod, būtu ļoti labi, ja varētu līdz 2dienas vakaram savākt.,… Lasīt vairāk »
Augšminētais LMV pasniedzējs/arhitektūras students īsu brīdi pirms kādiem 5-6 gadiem pastrādāja SZK. Cik atceros, ar galvu viss bija kārtībā, bet ar "spalvpapīru un rapidogrāfu" un tehniskiem rasējumiem viegli negāja. Cik dzirdēts, pēc tam, iemaņas uzlabojis praktiskā darbībā, strādājot pie kādām izstāžu telpām, pat balvu saņēmis. Droši vien jau kādas nebūt zināšanas uzkrājis un var ar tām padalīties, it kā nevajdazētu skatīties no formālās puses. Indrai gan taisnība konstatējot LV raksturīgo līmeni., kas arī Liepājā talu no vēlamā. Savukārt A.P. iesūtītais teksts liecina par pašu studējošo stulbuma pakāpi, kas dažam labam praktizējošam arhitektam ir vispār atsistusi vēlmi pasniegt. Pārstāstot īsumā –… Lasīt vairāk »
Gribu tikai piezīmēt, ka LMV audzēkņi nav nekādi "studenti", bet pusaudži. Un, piemēram, bijušie "lietišķie" (tagad Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) no tāda paša "aunu bara" – nešaubos, ka ar pasniedzēju sviedriem un asinīm – izspiež apbrīnas vērtus rezultātus. Ne tikai arhitekta, arī pedagoga darbs ir aicinājums. Tikai aplama ir Izglītības ministrijas vēlme šādu skolu absolventos redzēt gatavus speciālistus darba tirgum – vidusskolas līmenis labākajā gadījumā var piedāvāt ieskatu profesijā.
Tad jau sanāk, ka kārtējo reizi kreņķis saķerts nevietā un Vērpe jaunākais dara labu darbu – viduskolniekiem radīsies nedaudz lielāka izpratne par apkārtējās vides kvalitāti, grūtāk būs sacūkāt no vecvecākiem matotās lauku sētas un, kā savulaik izteicās I.Rībena par RTU studentēm – meitenes mācēs meitām glītāk banti iesiet matos.
Līdzīgi, ka autovadītāji lamājas uz mācību- it, ka tie braukt nemāk, un pavisam aizmirst par to, ka paši bija tādi savā laikā…
Daļa manu bijušo skolasbiedru no lietišķajiem joprojām kaļ svečturus vai virpo krēslus – skola acīmredzami viņiem bija griesti. Bet skolai cauri gāja arī abas Neiburgas, Ojārs Pētersons, Breže, Muktupāvela, Pauls Bankovskis, Vilis Daudziņš, Andris Kreislers, Māris Bišofs, Ilmārs Blumbergs, Ieva Iltnere, Mielavs, arī, starp citu, Sandra Treija, Māra Ābele, Raimonds Saulītis u.c. Es joprojām esmu pateicīga skolotājiem, kuri no manis – 1. kursā 14gadīga auna – taisīja cilvēku.
Labdien, A.S.!
Mani gan šobrīd pārsteidz Jūsu attieksme pret studentiem. Iespējams, viņu izglītības līmenis ir zems, bet … Latvijā nav novērojama tāda element. pieredze, kad prof.praktiz.arhitekti piesaista saviem projektiem DAUDZUS studentus. Tādā veidā daloties ar pieredzi u.t.t.. Tāds kopīgs darbs, teiksim, pēc viena projekta, var iedot studentam milzīgu stimulu mācīties un strādāt ar pilnu atdevi. Bet lielākā daļa mūsu LV prof. arhitektu ir aizņemti ar savu biroju darbu un maz uzmanības velta studentiem.
Tā ir.
Un vēl…Manuprāt, jāmaina ARHITEKTA PALĪGA programmas nosaukumu. Citādāk, jaunieši ļaunpratīgi izmanto vārdu ARHITEKTS.
Cien.A.S!
Studējošo attieksme pret apgūstamo profesiju nav mēraukla ‘stulbuma pakāpei’ , bet parāda jaunatnes izpratni par varas ‘elites’ iedibināto lietu kārtību.
Vērtēta tiek nauda (ja pamanīji, tad meitenei vecāki nodrošināja finanses darbu pirkšanai), sakari un dokuments par izglītību. Viss. Punkts.
pArtam – nedomāju, ka visas nelaimes var piešūt pie visa vainīgajai varas elitei. Gluži otrādi – iedzīvotāju vairākuma zemie kritēriji attiecībā pašiem pret sevi, apkārtni, savu vietu sabiedrībā + viduvējais intelektuālais attīstības līmenis un dominējošā patērētāju morāle arī noved pie nevīžīgas attieksmes pret mācību processu un rezultātā – nespēju radīt pievienoto vērtību, domāt pašam savas domas vs iet Stendzinieka ganītajā aitu barā utt. Par to, ka tiek vērtēts "dokuments", arī nepiekrītu, vismaz mūsu uzņēmumā diploms vai sertifikāts pat netiek prasīts. Drīzāk svarīgs saprātīgs acu skatiens, kura pilnīgs trūkums arī bija par iemeslu mana vecākā kolēģa [nesaukšu vārdā] potenciālo haltūristu apmācības… Lasīt vairāk »
‘nevīžīgas attieksmes pret mācību processu’ –
O, nākamreiz pie tikšanās aprunājies par šo problēmu ar Rīgas vicemēru Ainaru Šleseru, varbūt viņš ar savu milzu enerģiju varētu kaut kā izmainīt jaunatnes attieksmi pret mācībām 🙂
Domāju, ka tas ir tikai pozitīvi. Vairāk speciālistu – labāka arhitektūra garentēta, ne?
Nav praksē pierādījies, ka kvantitāte pati no sevis pāraug kvalitātē. Ir nepieciešami vēl pāris nosacījumi
1) skolā jāieliek kvalitatīvas bāzes zināšanas un prasmes;
2) arhitektūras pakalpojumu tirgū nepieciešams pieprasījums pēc kvalitatīva produkta.
P.S.
Visi zinām, cik daudzi, pateicoties ciparu tehnol., sāka nodarboties ar fotografēšanu. Vai daudz jaunu augsta līmeņa fotogrāfu darbus redzam publicētus LA žurnālā? Kā ir Stūrmanis topā, tā paliek.
Pašai savlaik ir iegūts RCK diploms, kuru tagad papildina arī RTU. Interesē, ko par to doma mana vecās skolas pasniedzēji, kurai, lai vai kāds, bet vārds ir un kuru ne tie sliktākie tehniķi absolvē? Mazliet žēl, ja skolai ar cienījamu "stāžu" uzradīsies "krūmu" arhit.skola,
beidzies laiks, kad arhitektūras students jau pirmajā kursā stādīja noteikumus pārslogotiem pieredzējušajiem arhitektiem, bez deputāta apmēra algas pie biroju tehniķa darbiem nekustot no vietas. laiks, kad arhitektūras students priekšlaikus [pirms sekmīgas diplomprojekta aizstāvēšanas] dēvē sevi par arhitektu [google kartotēka] vai pat oficiāli izglīto it kā jau apgūtajā specialitātē citus, arvien turpinās. nekas, ka LV likums prasa valsts skolā strādāt speciālistiem vismaz ar augstāko izglītību profesijā, par obligāto maģistra grādu nemaz nerunājot, ir profesionālās [it kā] skolas, kur ar vadības patvaļību par pasniedzējiem saturā tā jau grīļīgās nodaļas ARHITEKTŪRA audzēkņiem [kvalifikācijas — arhitektūras tehniķis — iegūšanai] var tikt strādāt arhitektūras students,… Lasīt vairāk »
kaut ka e nesapratu komentara ideju un merki
Google Translate arī nepalīdz
Ha, ha, hāaaaaa! 😀 😀 😀 Tiešām nepalīdz! Asprātīgi teikts….
Indrai: Nesaprotu, kas Indrai tā aizķēris – nu, ņem taču un beidzot iestājies tai arh. fak. – sen jau to esi vēlējusies – un tad vari sevi definēt – par arhitektu, tehniķi vai studentu – kā nu tīk un kā katrā brīdī tas ir adekvāti!!!!
elementāri: 1) liepājas mākslas vidusskolas [LMV] izglītības programma ARHITEKTŪRA tika uz karstām skolas direktores ambīcijām akreditēta, tās saturiskajā salikšanā nevienam ARHITEKTAM klāt neesot 2) akreditācijas komisijā starp 3 ekspertiem tikai viens bija profesionāls ARHITEKTS, taču tāds, kurš jau ~15 gadus nebija strādājis profesijā 3) kvalifikācijas ARHITEKTŪRAS TEHNIĶIS [AT] iegūšanai LMV AT nodaļā jau uzņemti 3 kursi, kuru nu vada izglītota māksliniece ar praksi interjerā un kur projektēšanas priekšmetu AT audzēkņiem aptuveni gadu oficiāli pasniedz ARHITEKTŪRAS STUDENTS, jo n-tie uzrunātie patiešām ARHITEKTI, malači, atteica 4) iemetot google lodziņā augšminētā ARHITEKTŪRAS STUDENTA vārdu un uzvārdu, tur atrodamajām ziņām par viņa paveikto blakus… Lasīt vairāk »
Tiešām pārsteidzošs fakts!!!!
galu galā viņš nav nekāds zaļknābis 🙂 ir daudz lasijis, ir labs stāstnieks.
piemērots pasniedzēja amatam, daudz vairāk kā praktizējošam arhitektam.
nedomāju ka ir jābūt tādiem papīra kalpiem, svarīga ir arī personība.
galu galā rtu af vada cilvēks, kurš ir uzprojektējis triangula bastionu, pielicis roku pie rātslaukuma pašreizējā izskata utt. piedevām to paveicis ar visiem nepieciešamajiem izglītības dokumentiem 😉
komentārs šķiet vietā
Korbizjē arī nebija diploma …
Arī Tadao Ando nav diploma
kāpēc tad tie, kam nav diploma, mēģina līdzēt pie tāda – tikai maziņāka – tikt citiem? nedz diplomiem svars, nedz jēga, nedz saturs, nedz atzinība, kāpēc tiem tāds pieprasījums? diploms vai e-talons – viss viens…
Indra:
"kāpēc tad tie, kam nav diploma, mēģina līdzēt pie tāda – tikai maziņāka – tikt citiem?"
Indra:
"projektēšanas priekšmetu AT audzēkņiem aptuveni gadu oficiāli pasniedz ARHITEKTŪRAS STUDENTS, jo n-tie uzrunātie patiešām ARHITEKTI, malači, atteica"
tagad ari es sapratu… un man domas, ar ko es esmu sliktaks? varbut iet pasniegt? ka nu ka 2 kursa jau esmu…
viņam droši vien bija bakaulaura diploms kabatā – tā ka pārāk necepies, ej mācīties!
eu, bet kur mēs visus viņus grūdīsim!!!
exactly;
rādās, ka arhitektu pārprodukcijas problēma gan nav eksluzīva tikai Latvijai.
vai atrodoties bezmugurkaula attīstības stadijā ar pastāvīgi sarūkošiem 2,2 milj cilvēkiem ir nepieciešāmi 45 jauni arhitekti un vismaz 45 arhitekti-tehniķi-palīgi gadā?
papildjautājumi zālei: vai Latvijai šajā brīdī vispār ir nepieciešama sava arhitektūras skola? kas ir tās unikālā pievienotā vērtība? vai nepieciešams katru gadu uzņemt studentus? vai nepieciešams uzņemt tik daudz?
mazs precizējums: 45 "jauni" arhitekti – tas ir mazliet pārspīlēts apzīmējums. tikai kāda daļa no viņiem mācības sāka pirms 5,5 gadiem; aptuveni puse to uzsāka agrāk, bet, nogrimuši biroju darbos, novest savas gaitas līdz diplomam var vien tagad, kad biroju slodze ir samazinājusies.
vai un kam būtu jāpārprofilējas, kad sarūk pieprasījums pēc arhitektu pakalpojumiem – tas ir cits jautājums. gluži tāpat kā jautājums par arhitekta DARBA novērtēšanu (nejaukt ar nepārtrauktu rukāšanu bez apstājas un laika kvalitātes nodoršināšainai/izcīnīšanai, ar ko visai bieži nācās "lepoties" iepriekšējo gadu būvniecības buma laikā ;)))
Latvijā, starp citu, ir vismazāk arhitektu uz 1000 iedzīvotājiem visā ES. Cerams, pēc pāris gadiem būs zudusi jebkāda iespēja pasūtītājam "iesmērēt" nohaltūrētus projektus, un viss nostāsies īstajās vietās – darba būs pilnas rokas: objektu nebūs pārmērīgi daudz, toties tie būs jāizstrādā kārtīgi un pamatīgi. Kā arī pasūtītāji sāks domāt ar galvu un nepasūtīs gaisa piļu projektus; nāks pie arhitekta tikai tad, ja tiešām būs nolēmuši būvēt.
pirmās dienas rezumē. daudzi diplomandi atrādīja kaketus un draņķetes komisāriem.
Oho, kādi jaunvārdi- Kaketes un draņķetes! Kotie varētu nozīmēt? Vai tiešām to, ko izsaka šo vārdu noskaņa? Tad žēl.
runa ka monopoliste 🙂 valstii kur nav ne arch kritikas ne savas arch vestures ne savas teretiskas baazes smiekliigi
Tadao Ando arii nav diploma 😉
Ja šodien jauno arhitektu (un ne tikai jauno) pārprodukcija ir aktuāla daudzās valstīs, pat USA un jo īpaši UK ieskaitot, tad rīt situācija atkal var kļūt pilnīgi pretēja. Muldēšanai par to, ka būvniecības burbulis neatkārtosies vēl "simt gadu" nav vēsturiska pamatojuma, cikls ir ievērojami īsāks. Tikai parasti veidojas mazāki starpburbuļi līdz pēc dažiem desmitiem gadu atkārtojas "lielais un neatkārtojamais". Tāpēc nākotnē atkal būs arhitektu u.c. projektētāju iztrūkums, kas gan nedod atbildi uz jautājumu, kā paēst šodien. Iz personiskās pieredzes – ja ir uztaisits pārtraukums, atgriezties profesijā nav nemaz tik vienkārši. Par Indras aizsākto tēmu – dažās valstīs par nepamatotu arhitekta… Lasīt vairāk »
nu, kā tad iet tiem jaunajiem censoņiem?
aizstavējos!!!!
Izlasīju Indras norādīto LMV mācību programmu, sapratu, ka t.s. students Vērpe ir arī arhitektūras bakalaurs (augstākās izglītības pirmā pakāpe) – un, visdrīzāk, tāds arī ir bijis kopš savas speciālista karjeras uzsākšanas Liepājā. Kāpēc gan viņš nevarētu pasniegt pusaudžiem to, ko iemācījies RTU AF bakalaura programmā, ja to ir sekmīgi apguvis? Es saprotu, ka maģistra grāds – tas ir cienījami un vērtīgi, protams. Vai tas visos gadījumos nepieciešams? "Vispārējās sagatavotības aprakstā" minētās lietas ir elementāras. Vai maģistru trūkuma dēļ būtu jāatsakās no izglītības programmas LMV? Un vai aizrautīgs bakalaurs (piemēram) nevar jauniešiem dot vairāk, nekā saguris maģistrs vai pat doktors (bez… Lasīt vairāk »
ervīn, jauki psihoterapeitisks gājiens no Tevis tepat, drusku augstāk! bet nu nav te runa par susaņiņu starp atteikušajiem augstprāšiem. tie, kas atteica, prata izvērtēt situācijas absurdumu, nevis metās iekšā kaut kamā, ar ko intereses pēc nomainīt apnikušo līdzšinējo darbību arī man nav maģistra grāds, nedz jelkāda apliecība pedagoģijā. un, lai arī tādi nepieciešami, tajā skolā visu var noformēt ar direktores zīmogu, kā viņai vajag, nevis audzēkņiem vai mācību procesam, kura rezultātā varētu tiešām cerēt uz labiem ARHITEKTU palīgiem – tehniķiem. tostarp direktores [mākslinieces] zīmogs ir vidējās profesionālās mācību iestādes atbildības līmenis, ar kuru akreditācijai var iesniegt programmu ARHITEKTŪRA, samestu mapēs… Lasīt vairāk »
Ir pazīmes, ka Indrai varētu būt taisnība. Pirms kāda laika man draugos.lv atsūtījās vēstule pēc palīdzības, lūk šāda: "Man tika iedota laba, kur ir māja un ta ir jauzrasē meroga 1 pret 100. Nosūtīju Jums lapu, kura man tika iedota un pēc tās jāuzzīmē fasādes, griezumi, iekšējo sienu plāns, jumts. Tas viss mērogā. Un ar zīmuli, jo man ir pirmais kurs. + vēl uz spalvpapīra tas pats un tušā(ar rapidogrāfu), tie man ir pašai, varēšu iedot. Darbs janoformē uz A1 lapas. Un arī spalvpapīrs A1. 3dien pa dienu man darbs janodod, būtu ļoti labi, ja varētu līdz 2dienas vakaram savākt.,… Lasīt vairāk »
Augšminētais LMV pasniedzējs/arhitektūras students īsu brīdi pirms kādiem 5-6 gadiem pastrādāja SZK. Cik atceros, ar galvu viss bija kārtībā, bet ar "spalvpapīru un rapidogrāfu" un tehniskiem rasējumiem viegli negāja. Cik dzirdēts, pēc tam, iemaņas uzlabojis praktiskā darbībā, strādājot pie kādām izstāžu telpām, pat balvu saņēmis. Droši vien jau kādas nebūt zināšanas uzkrājis un var ar tām padalīties, it kā nevajdazētu skatīties no formālās puses. Indrai gan taisnība konstatējot LV raksturīgo līmeni., kas arī Liepājā talu no vēlamā. Savukārt A.P. iesūtītais teksts liecina par pašu studējošo stulbuma pakāpi, kas dažam labam praktizējošam arhitektam ir vispār atsistusi vēlmi pasniegt. Pārstāstot īsumā –… Lasīt vairāk »
Gribu tikai piezīmēt, ka LMV audzēkņi nav nekādi "studenti", bet pusaudži. Un, piemēram, bijušie "lietišķie" (tagad Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) no tāda paša "aunu bara" – nešaubos, ka ar pasniedzēju sviedriem un asinīm – izspiež apbrīnas vērtus rezultātus. Ne tikai arhitekta, arī pedagoga darbs ir aicinājums. Tikai aplama ir Izglītības ministrijas vēlme šādu skolu absolventos redzēt gatavus speciālistus darba tirgum – vidusskolas līmenis labākajā gadījumā var piedāvāt ieskatu profesijā.
Tad jau sanāk, ka kārtējo reizi kreņķis saķerts nevietā un Vērpe jaunākais dara labu darbu – viduskolniekiem radīsies nedaudz lielāka izpratne par apkārtējās vides kvalitāti, grūtāk būs sacūkāt no vecvecākiem matotās lauku sētas un, kā savulaik izteicās I.Rībena par RTU studentēm – meitenes mācēs meitām glītāk banti iesiet matos.
Daļa manu bijušo skolasbiedru no lietišķajiem joprojām kaļ svečturus vai virpo krēslus – skola acīmredzami viņiem bija griesti. Bet skolai cauri gāja arī abas Neiburgas, Ojārs Pētersons, Breže, Muktupāvela, Pauls Bankovskis, Vilis Daudziņš, Andris Kreislers, Māris Bišofs, Ilmārs Blumbergs, Ieva Iltnere, Mielavs, arī, starp citu, Sandra Treija, Māra Ābele, Raimonds Saulītis u.c. Es joprojām esmu pateicīga skolotājiem, kuri no manis – 1. kursā 14gadīga auna – taisīja cilvēku.
Līdzīgi, ka autovadītāji lamājas uz mācību- it, ka tie braukt nemāk, un pavisam aizmirst par to, ka paši bija tādi savā laikā…
Labdien, A.S.!
Mani gan šobrīd pārsteidz Jūsu attieksme pret studentiem. Iespējams, viņu izglītības līmenis ir zems, bet … Latvijā nav novērojama tāda element. pieredze, kad prof.praktiz.arhitekti piesaista saviem projektiem DAUDZUS studentus. Tādā veidā daloties ar pieredzi u.t.t.. Tāds kopīgs darbs, teiksim, pēc viena projekta, var iedot studentam milzīgu stimulu mācīties un strādāt ar pilnu atdevi. Bet lielākā daļa mūsu LV prof. arhitektu ir aizņemti ar savu biroju darbu un maz uzmanības velta studentiem.
Tā ir.
Un vēl…Manuprāt, jāmaina ARHITEKTA PALĪGA programmas nosaukumu. Citādāk, jaunieši ļaunpratīgi izmanto vārdu ARHITEKTS.
Cien.A.S!
Studējošo attieksme pret apgūstamo profesiju nav mēraukla ‘stulbuma pakāpei’ , bet parāda jaunatnes izpratni par varas ‘elites’ iedibināto lietu kārtību.
Vērtēta tiek nauda (ja pamanīji, tad meitenei vecāki nodrošināja finanses darbu pirkšanai), sakari un dokuments par izglītību. Viss. Punkts.
pArtam – nedomāju, ka visas nelaimes var piešūt pie visa vainīgajai varas elitei. Gluži otrādi – iedzīvotāju vairākuma zemie kritēriji attiecībā pašiem pret sevi, apkārtni, savu vietu sabiedrībā + viduvējais intelektuālais attīstības līmenis un dominējošā patērētāju morāle arī noved pie nevīžīgas attieksmes pret mācību processu un rezultātā – nespēju radīt pievienoto vērtību, domāt pašam savas domas vs iet Stendzinieka ganītajā aitu barā utt. Par to, ka tiek vērtēts "dokuments", arī nepiekrītu, vismaz mūsu uzņēmumā diploms vai sertifikāts pat netiek prasīts. Drīzāk svarīgs saprātīgs acu skatiens, kura pilnīgs trūkums arī bija par iemeslu mana vecākā kolēģa [nesaukšu vārdā] potenciālo haltūristu apmācības… Lasīt vairāk »
‘nevīžīgas attieksmes pret mācību processu’ –
O, nākamreiz pie tikšanās aprunājies par šo problēmu ar Rīgas vicemēru Ainaru Šleseru, varbūt viņš ar savu milzu enerģiju varētu kaut kā izmainīt jaunatnes attieksmi pret mācībām 🙂
Domāju, ka tas ir tikai pozitīvi. Vairāk speciālistu – labāka arhitektūra garentēta, ne?
Nav praksē pierādījies, ka kvantitāte pati no sevis pāraug kvalitātē. Ir nepieciešami vēl pāris nosacījumi
1) skolā jāieliek kvalitatīvas bāzes zināšanas un prasmes;
2) arhitektūras pakalpojumu tirgū nepieciešams pieprasījums pēc kvalitatīva produkta.
P.S.
Visi zinām, cik daudzi, pateicoties ciparu tehnol., sāka nodarboties ar fotografēšanu. Vai daudz jaunu augsta līmeņa fotogrāfu darbus redzam publicētus LA žurnālā? Kā ir Stūrmanis topā, tā paliek.
Pašai savlaik ir iegūts RCK diploms, kuru tagad papildina arī RTU. Interesē, ko par to doma mana vecās skolas pasniedzēji, kurai, lai vai kāds, bet vārds ir un kuru ne tie sliktākie tehniķi absolvē? Mazliet žēl, ja skolai ar cienījamu "stāžu" uzradīsies "krūmu" arhit.skola,