Šāgada diplomprojektu aizstāvēšana notiks 17., 18. un 19.decembrī no pulksten 10.00—15.00 Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē, Āzenes ielā 16, 428.telpā.
Aizstāvēšanai iesniegto 41 diplomprojektu vērtēs arhitekta Jura Skalberga vadītā Arhitektu valsts pārbaudījumu komisija: prof. Ivars Strautmanis, prof. Jānis Krastiņš, prof. Jānis Briņķis, asoc. prof. Uģis Bratuškins, prof. Aija Ziemeļniece, Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Sergejs Ņikiforovs, Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe, arhitekti Edgars Bērziņš un Jānis Alksnis.
Diplomdarbu aizstāvēšana 2007.gada 17.decembrī
Diplomands. Tēma. Vadītājs
- Agate Eniņa. Slimnīca Talsos. Profesors Jānis Krastiņš
- Jurģis Vizulis. Starptautiskās lidostas Rīga teritorijas attīstības vīzija. Dipl. arch. Andris Kronbergs, asoc. profesors Gunārs Asaris
- Vlada Vītola. Jūrmalas pilsētas kultūras un mākslas centrs. Profesors Ivars Strautmanis
- Lidija Kureca. Latvijas ev.-Lut. Baznīcas centrs Rīgā. Docente Sandra Treija
- Elēna Pētersone. Bērnu rehabilitācijas centrs Zasā, Jēkabpils novadā. Profesors Ivars Strautmanis
- Uvis Pētersons. Latvijas infektoloģijas centra attīstības vīzija. Asoc. profesors Gunārs Asaris
- Reinis Pope. Sporta komplekss Liepājā, Karostā. Profesors Jānis Krastiņš
- Aiga Freimane. Kvartāla transformācija Kalnciema ielā, Rīgā. Asoc. profesors Uģis Bratuškins
- Andris Rūtenbergs. Sporta kompekss Latgales priekšpilsētā Rīgā. Praktiskais docents Aldis Lapiņš
- Raivo Veisbergs. Kvartāla attīstība Keilas pilsētā Igaunijā. Praktiskais docents Aldis Lapiņš
- Madara Laure. Zunda kanāla ūdensmalas un Daugavas senkrasta teritorijas revitalizācija Rīgā. Praktiskais docents Aldis Lapiņš
- Ieva Lāce. Industriālās ainavas parks Rīgas centra dzelzceļa loka telpā. Asoc. profesors Uģis Bratuškins
- Ivars Brediks. Kvartāla telpiskā un funkcionālā pārbūve Pārdaugavā. Dipl. arch. Andris Kronbergs, asoc. profesors Uģis Bratuškins
Diplomdarbu aizstāvēšana 2007.gada 18.decembrī
- Tamāra Pazāne. Ropažu ielas Rīgā identitāte. Docente Sandra Treija
- Ieva Strazda. Kalnciema ielas attīstība posmā no Dreiliņu līdz Slokas ielai Rīgā. Profesors Jānis Krastiņš
- Sandra Smildziņa. Kuldīgas divu pilsētas centru paralēlā attīstība. Lektore Ieva Miķelsone
- Ieva Ozoliņa. Kultūras un dizaina centrs kvartāla revitalizācijas kontekstā Rīgā. Asoc. profesors Uģis Bratuškins
- Larisa Dikovska. Sporta un atpūtas komplekss Sanktpeterburgā. Docente Sandra Treija
- Madara Orupe. Dzīvojamo un darījuma ēku komplekss Amsterdamā, Nīderlandē. Docente Sandra Treija
- Anna Vasiļjeva. Rīgas preču stacijas teritorijas attīstības vīzija. Profesors Jānis Krastiņš
- Jeļena Koņeva. Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Rīgā attīstības vīzija. Profesors Jānis Briņķis
- Baiba Rutkovska. Līgutu muižas revitalizācija. Profesors Jānis Krastiņš
- Kristīne Grava. Osta Jaunciemā Ķīšezera piekrastes revitalizācijas kontekstā. Asoc. profesors Uģis Bratuškins
- Jevgēņijs Maļugins. Daugavas stadiona teritorijas attīstība Rīgā. Asoc. profesors Uģis Bratuškins
- Jānis Caunītis. Sporta komplekss Saldus centra publiskajā telpā. Asoc. profesors Uģis Bratuškins
- Lauris Lipsnis. Atpūtas komplekss Talsos. Asoc profesors Gunārs Asaris
- Anita Jēka. Mūzikas un mākslas skola Saldū. Docente Sandra Treija
Diplomdarbu aizstāvēšana 2007.gada 19.decembrī
- Oļegs Kuzņecovs. Māras dīķa apkārtnes un Arkādijas parka attīstība Rīgā. Lektore Ieva Miķelsone
- Agita Putniņa. Ogres pilsētas centra ūdensmalu attīstības koncepcija. Praktiskais docents Egons Bērziņš
- Alise Pļaviņa. Brīvības ceļš Rīgā: Pilsētvides konceptuālā modelēšana. Praktiskais docents Egons Bērziņš
- Anita Grikova. Integrētā transporta koridora pieslēgumi Rīgas centrā un Pārdaugavā. Profesors Jānis Krastiņš
- Viktors Valgums. Rīgas dzelzceļa koridora integrācija autotransporta sistēmā. Profesors Jānis Krastiņš
- Mārcis Pēterhofs. Pilsētvides modelēšana Latviešu strēlnieku laukumā Rīgā. Praktiskais docents Egons Bērziņš
- Anda Šteimane. Meditāciju tornis Krimuldā. Lektore Sandra Levāne
- Uldis Logins. Memoriālais komplekss – Mārtiņa kapi Āgenskalnā. Profesors Ivars Strautmanis
- Artis Roķis. Bijušās RAF teritorijas Rīgā attīstība. Asoc. profesors Gunārs Asaris
- Edgars Suvorovs. Dēseles ūdensdzirnavu kompleksa ilgtspējīga attīstība. Docente Sandra Treija
- Ansis Klīdzējs. Salacgrīvas centra attīstības vīzija. Praktiskais docents Egons Bērziņš
- Uldis Beķeris. Vides attīstības vīzija Ineša ezera krastā. Profesors Ivars Strautmanis
- Ieva Baumane. Jaunā Pārdaugavas centra apbūve Rīgā. Asoc. profesors Uģis Bratuškins
- Sintija Jonikāne. Jaunā Rīgas centra Torņakalnā pilsētbūvnieciskā vīzija. Praktiskais docents Egons Bērziņš
Sakiet lūdzu – kā definēt revitalizāciju? Kāpēc ļoti daudzas tēmas ir vīzijas?
Revitalizācija: sena apbūves kompleksa funkcionāla aktivizēšana, ko veic, to pielāgojot jaunai sabiedriskai funkcijai.
vīzija? un ko Jūs gribējāt, tehnisko projektu?
*** zvaigzniishu cilveekam kaads pa stipru ievilcis pa chobi 😀
kusg kush, atceraties ka portalu skatas ari cilveki kuri ir talu no arhitekturas, nepaliksim iedomigi !
kārtējo reizi tie, kuriem darba vadītājs ir Egons B. izceļas citu starpā ir ļoti pat interesantām tēmām. nu piemēram kaut vai šis: Brīvības ceļš Rīgā: Pilsētvides konceptuālā modelēšana.
lai nu izdodas atrādīties rtu personālam un pārējiem 🙂
neglaimo sev!
lai visiem veicas!
šorīt no malas izskatījās, ka daļa komisijas locekļu ne visai labi saprot , kas un kāpēc saprojektēts. bet rādīja gudras un nopietnas sejas. diplomandi savukārt nevarēja i divus teikumus normāli salikt kopā.. jautri!
komisijas aura un atmosfēra, kas vakar un šodien valdīja pie tā L-veida galda, ir vienkārši nedraudzīga. un tāds ir cēlā mācību procesa nobeigums. kas ir, komisijas locekļi, nepatīk studenti? nespējat iedziļināties ? citi darbi galvā ?
bet galvenais pat piefiksēt kāds kuram tērps un kādi auzskari ausīs.. nedraudzīgi – es to sauktu par agresiju..
moš, aizkari ausīs!
nu kamēr acis vaļā, rādam kino.
nu žēl
parasti tam iemesls pašapziņā
citiem vārdiem sakot – pašapziņas trūkumā
pārceļot profesionā leksikā – cik un kādus projektus cien.žurors pats realizējis, pie kādiem strādā…
citādi viens solis līdz tam, ka zemapziņa sāk uzdarboties un sāk gribēties vismaz ar kādu no jaunajiem izrēķināties vai visgudri pavīpsnāt, bet īstenībā jau – savu pašapziņu tā sīki uzlāpīt
nu nevar mācīt cilvēks, kam "dvēsele pašam aizlausta"!!
Žūrija zem katras kritikas… Veci ierūsējuši veči, kas lai uzdotu atbilstošus jautājumus par arhitektūru, diplomprojektu piesienas tam, kā diplomandi ģērbušies un vai teorētiskā daļā ir pietiekoši apjomīgs literatūras saraksts… Es gribētu teikt – NOŽĒLOJAMI!
Pilnīgi piekrītu Vērotājam…..tāda nu ir tā mūsu arhitektūras elite….
Krastiņš – fakultātes marazms kubā
Asaris – vienaldzības kalngals
Strautmanis – muļļa
Treija – visu cieņu
Bratuškins – kā vējš pūš, uz to pusi liecas
Briņķis – sarūdzis rūgumpods, kam nekas vairs neinteresē
Ņikiforovs – nevar īsti saprast….
Skalbergs – konservatīvs āpsis
Atliek izteikt līdzjūtību tiem studentiem, kam šis aizstāvēšanās brīdis vēl priekšā – galvenais neradīt neko drosmīgu, atšķirīgu – labāk plaģiātus (teiksim – kastītes), kas ir droša un pārbaudīta VĒRTĪBA. Aizmirstat radošo un atceraties, ka tā taču ir TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE.
ūja ūja
Sveiks, Anonīmais Student, sveiki, topošie, jaunie un garā vienmēr jaunie kolēģi! Kauliņi ir mesti, un izaicinājums pieņemts. Atvainojos par vēlo komentāru, bet iepriekšējās dienas bija ļoti saspringtas un nekādi neiznāca laika uzrakstīt šīs pārdomas ātrāk. Domājot par to, ka pirms katra mācībspēka auditorijā ienāk viņa vārds, jāatdzīst, ka pavisam bieži tas ir daudzu studentu paaudžu kopts, lolots un ilgos gados folklorizējies konkrētajam mācībspēkam veltīts epitets jeb iesauka. Tā tas ir bijis visos laikos, un tas piešķir studijām to īpašo šarmu, kas atšķir savējos no ne-savējiem. Laiki mainās, personāži tiem līdzi, bet tikumi paliek. Tomēr starp iesauku, lai arī lāgiem dzēlīgu,… Lasīt vairāk »
Šitas gan prasās pēc spoguļa…
Vai tiešām visi šitie bļāvēji un zākātāji savā dzīvītē tādus meistardarbus saslējuši, ka arhitektūras doktorus, kas lielu daļu savas dzīves veltījuši topošo arhitektu izglītošanai, var ar samazgām apliet?
Pievienoties žūrijas komisijai katru gadu aicina Latvijas arhitektūras "elites" pārstāvjus, taču nez kāpēc tai laika un patikas trīs dienas universitātē atsēdēt neatrodas.
Agate, piedod, bet to Tu nevari noliegt, ka pat kursa darbos pasniedzēji atrod kaut desmit minūtes laiku, kad apskatīties darbus. Diplomprojekti tiek vērtēti bez jebkādas iedziļināšanās – no "žūrijas galda" pa taisno aizkulisēs, kur arī notiek ietekmīgākā pasniedzēja sarkanās vai zaļās kartiņas vicināšana. Nelaime tā, ka sēdēšana pie galda ar darbu neiepazīstina. Arī jaunā arhitekta verbālie centieni dod kādus 50% no visa. Pārējais, kas sastāda spriedumu, diemžēl ir "savas dzīves veltītāju topošo arhitektu labā" izdomājumi un interpretācijas. Pie kam kaut cik konstruktīvi jautājumi tiek uzdoti tikai no praktizējošo arhitektu puses, vienam otram profesoram svarīgi šķiet rendera uzstādījumi, kur šajā gadījumā… Lasīt vairāk »
Situācija APF ir tiešām nožēlojma.
Reālas pārmaiņas iespējamas tikai Veidojot jaunu arhitektūras skolu – privātu. Kas balstītos uz Jaunu personālsastāvu kam varētu piešķirt adekvātu atalgojumu. Būtu dārgi, bet būtu skaidrāks par ko maksā.
Ja esošā sistēma nelikvidētos tad jaunā iestāde reāli paceltu latiņu arī savam vecākajam brālim (skat. Lietuvas piemēru).
Vismaz 70 % pasniedzamie priekšmeti,(un ne jau pēc kredītpunktiem vai stundu skaita, bet pēc darba apjoma) principiāli netšķiras vai topošais arhitekts mācās arhitektūras fakultātē, būvniecības, dažādu inžinierzinātņu vai mehāniķos ! Varu droši atzīt ka projektēšana bija labi,ja 20 % no visa laika patēriņa man kā studentam (P.S. atzīmes bija labas) konstrukciju priekšmeti ne ar ko principiāli netšķiras no būvniekiem mācītā,saikne ar arhitektūru tuva nullei. būvmehānika – bēdu ieleja ( un diezvai kādu satrauc nenodots projekts projektēšanā, ja ir parāds šajā marazmā ) Viss tiek iekalts caur stresu ! Vienīgā reize šajos gados kad var justies ka tiešām kaut ko projektē… Lasīt vairāk »
tāpēc Latvijā ir sekla pelēka inžiniertehniska arhitektūra !
Brauc uz savu bolderaju buvmehaniku macities…..un atgriezīsies formulas un normas ,serijas un rūpnieciskums! Būs pa našomu !
sorry, ar sarkastisku inženieru manieri tā pārvēršas par bēdu ieleju
taktīm mūzikā ir jēga, jo tas ir instruments, ar ko notiek t.s. radošā " projektēšana", tas pēc būtības ir lielākā atšķirība, ja pārfrāzējam.
interesanti šķiet tas, ka daži tiešām skicē, jau uzreiz piemetot izlieces – ciparos un epīrās…
Izskatās, ka studenti tomēr negrib dzirdēt ka nav daudz profesionālu arhitektu kas gribētu viņus vērtēt un uzklausīt. varbut tomer amnbīcijas neatbilst varēšanai??? Nav jau patīkami teikt, ka nekas labs nav iznacis un vairāk atgādina kautko jau redzētu redzētu un vai nu tikai pasniedzēju vaina tur.
ideāli, ja apf spētu nodrošināt mācībspēku un studentu darbošanos 16 stundas diennaktī. protams, ne jau piespiedu kārtā.
tādā gadījumā, ikdienā kādas 10 stundas aktīvas darbošanās būtu nodrošināta.
tas gan būtu svētīgi.
No faka vajag ņemt visu, ko vien var paņemt, no pasniedzējiem nevajag gaidīt neko, tā var aizgaidīties līdz bakalaura darba aizstāvēšanai un stāvēt ar nabaga trīs vārdiem uz mēles. Ja kko grib uzzināt, vajag jautāt un galvenais pašam attīstīt savas spējas. No gaušanās un zākāšanas nekad nevienam labāk nav palicis, tā kā nav ko lieki muldēt apkārt. Ja pašam trūkst spēka un gribas kko sasniegt pats vien ir vainīgs, un ja nevar samierināties ar to, ko piedāvā fakultāte, var mierīgi pārmesties uz sabiedriskajām attiecībām vai filozofiem.
No faka vajag ņemt visu, ko vien var paņemt, no pasniedzējiem nevajag gaidīt neko, tā var aizgaidīties līdz bakalaura darba aizstāvēšanai un stāvēt ar nabaga trīs vārdiem uz mēles. Ja kko grib uzzināt, vajag jautāt un galvenais pašam attīstīt savas spējas. No gaušanās un zākāšanas nekad nevienam labāk nav palicis, tā kā nav ko lieki muldēt apkārt. Ja pašam trūkst spēka un gribas kko sasniegt pats vien ir vainīgs, un ja nevar samierināties ar to, ko piedāvā fakultāte, var mierīgi pārmesties uz sabiedriskajām attiecībām vai filozofiem.
Vismaz 70 % pasniedzamie priekšmeti,(un ne jau pēc kredītpunktiem vai stundu skaita, bet pēc darba apjoma) principiāli netšķiras vai topošais arhitekts mācās arhitektūras fakultātē, būvniecības, dažādu inžinierzinātņu vai mehāniķos ! Varu droši atzīt ka projektēšana bija labi,ja 20 % no visa laika patēriņa man kā studentam (P.S. atzīmes bija labas) konstrukciju priekšmeti ne ar ko principiāli netšķiras no būvniekiem mācītā,saikne ar arhitektūru tuva nullei. būvmehānika – bēdu ieleja ( un diezvai kādu satrauc nenodots projekts projektēšanā, ja ir parāds šajā marazmā ) Viss tiek iekalts caur stresu ! Vienīgā reize šajos gados kad var justies ka tiešām kaut ko projektē… Lasīt vairāk »
bēdu ieleja – ja nu vienīgi Tavā galvā
un vājš mierinājums, ka lielākai daļai studentu, kā izskatās, tā pat
ja neizpratīsi būvmehāniku – nevari pretendēt uz profesionalitāti – tā ir kā nošu vai ritma(takts) mācība mūzikā
vajadzētu atzīt, ka arhitektūras izglītība un materiālās jēgas balstās uz fiziku, matemātiku un būv-mehāniku…sorry
tāpēc Latvijā ir sekla pelēka inžiniertehniska arhitektūra !
Brauc uz savu bolderaju buvmehaniku macities…..un atgriezīsies formulas un normas ,serijas un rūpnieciskums! Būs pa našomu !
hm..savdabīgs domu gājiens – ja piemin būvmehāniku (stiprību, noturību, izlieces etc), tad uzreiz uz Bolderāju?!
vai nu tā būs
varētu vēl piekrist, ka paši aprēķini ir diezgan komplicēti un ikdienas darbā tiešām arhitektam nav īpaši noderīgi, bet – ja kāds nesaprot epīras……! :/ ja nesaprot epīras, momentus, kas ir izkliedētā slodze, pretestības moments, stabilitāte, stiepe, spiede….:00000 🙂
tad tiešām labāk no bolderajas ārā nelīst
sorry, ar sarkastisku inženieru manieri tā pārvēršas par bēdu ieleju
taktīm mūzikā ir jēga, jo tas ir instruments, ar ko notiek t.s. radošā " projektēšana", tas pēc būtības ir lielākā atšķirība, ja pārfrāzējam.
interesanti šķiet tas, ka daži tiešām skicē, jau uzreiz piemetot izlieces – ciparos un epīrās…
Izskatās, ka studenti tomēr negrib dzirdēt ka nav daudz profesionālu arhitektu kas gribētu viņus vērtēt un uzklausīt. varbut tomer amnbīcijas neatbilst varēšanai??? Nav jau patīkami teikt, ka nekas labs nav iznacis un vairāk atgādina kautko jau redzētu redzētu un vai nu tikai pasniedzēju vaina tur.
Sakiet lūdzu – kā definēt revitalizāciju? Kāpēc ļoti daudzas tēmas ir vīzijas?
Revitalizācija: sena apbūves kompleksa funkcionāla aktivizēšana, ko veic, to pielāgojot jaunai sabiedriskai funkcijai.
vīzija? un ko Jūs gribējāt, tehnisko projektu?
*** zvaigzniishu cilveekam kaads pa stipru ievilcis pa chobi 😀
kusg kush, atceraties ka portalu skatas ari cilveki kuri ir talu no arhitekturas, nepaliksim iedomigi !
Man neviens nav sitis…..
Paldies par atbildēm! Īpaši gizzzmo un +++!
kārtējo reizi tie, kuriem darba vadītājs ir Egons B. izceļas citu starpā ir ļoti pat interesantām tēmām. nu piemēram kaut vai šis: Brīvības ceļš Rīgā: Pilsētvides konceptuālā modelēšana.
lai nu izdodas atrādīties rtu personālam un pārējiem 🙂
neglaimo sev!
lai visiem veicas!
ideāli, ja apf spētu nodrošināt mācībspēku un studentu darbošanos 16 stundas diennaktī. protams, ne jau piespiedu kārtā.
tādā gadījumā, ikdienā kādas 10 stundas aktīvas darbošanās būtu nodrošināta.
tas gan būtu svētīgi.
šorīt no malas izskatījās, ka daļa komisijas locekļu ne visai labi saprot , kas un kāpēc saprojektēts. bet rādīja gudras un nopietnas sejas. diplomandi savukārt nevarēja i divus teikumus normāli salikt kopā.. jautri!
katru gadu viens un tas pats. nekā jauna un pārsteidzoša par augstāk minēto )
komisijas aura un atmosfēra, kas vakar un šodien valdīja pie tā L-veida galda, ir vienkārši nedraudzīga. un tāds ir cēlā mācību procesa nobeigums. kas ir, komisijas locekļi, nepatīk studenti? nespējat iedziļināties ? citi darbi galvā ?
bet galvenais pat piefiksēt kāds kuram tērps un kādi auzskari ausīs.. nedraudzīgi – es to sauktu par agresiju..
moš, aizkari ausīs!
nu kamēr acis vaļā, rādam kino.
nu žēl
parasti tam iemesls pašapziņā
citiem vārdiem sakot – pašapziņas trūkumā
pārceļot profesionā leksikā – cik un kādus projektus cien.žurors pats realizējis, pie kādiem strādā…
citādi viens solis līdz tam, ka zemapziņa sāk uzdarboties un sāk gribēties vismaz ar kādu no jaunajiem izrēķināties vai visgudri pavīpsnāt, bet īstenībā jau – savu pašapziņu tā sīki uzlāpīt
nu nevar mācīt cilvēks, kam "dvēsele pašam aizlausta"!!
Žūrija zem katras kritikas… Veci ierūsējuši veči, kas lai uzdotu atbilstošus jautājumus par arhitektūru, diplomprojektu piesienas tam, kā diplomandi ģērbušies un vai teorētiskā daļā ir pietiekoši apjomīgs literatūras saraksts… Es gribētu teikt – NOŽĒLOJAMI!
Pilnīgi piekrītu Vērotājam…..tāda nu ir tā mūsu arhitektūras elite….
Krastiņš – fakultātes marazms kubā
Asaris – vienaldzības kalngals
Strautmanis – muļļa
Treija – visu cieņu
Bratuškins – kā vējš pūš, uz to pusi liecas
Briņķis – sarūdzis rūgumpods, kam nekas vairs neinteresē
Ņikiforovs – nevar īsti saprast….
Skalbergs – konservatīvs āpsis
Atliek izteikt līdzjūtību tiem studentiem, kam šis aizstāvēšanās brīdis vēl priekšā – galvenais neradīt neko drosmīgu, atšķirīgu – labāk plaģiātus (teiksim – kastītes), kas ir droša un pārbaudīta VĒRTĪBA. Aizmirstat radošo un atceraties, ka tā taču ir TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE.
Šitas gan prasās pēc spoguļa…
kā piedāvā mainīt rtu af sistēmu?
kā? – strauji un bez žēlastības
ko? – sākot ar ļ.cien mācībspēkiem (zinu jau zinu, vietā neko labāku nedabūsim..), beidzot ar studiju programmu..
j- izlasi vēlreiz šo savu komentāru.
ko tieši tu piedāvā strauji un bez žēlastības?
un kāds, tavuprāt, ir iespējamo pārmaiņu mērķis?
ūja ūja
Sveiks, Anonīmais Student, sveiki, topošie, jaunie un garā vienmēr jaunie kolēģi! Kauliņi ir mesti, un izaicinājums pieņemts. Atvainojos par vēlo komentāru, bet iepriekšējās dienas bija ļoti saspringtas un nekādi neiznāca laika uzrakstīt šīs pārdomas ātrāk. Domājot par to, ka pirms katra mācībspēka auditorijā ienāk viņa vārds, jāatdzīst, ka pavisam bieži tas ir daudzu studentu paaudžu kopts, lolots un ilgos gados folklorizējies konkrētajam mācībspēkam veltīts epitets jeb iesauka. Tā tas ir bijis visos laikos, un tas piešķir studijām to īpašo šarmu, kas atšķir savējos no ne-savējiem. Laiki mainās, personāži tiem līdzi, bet tikumi paliek. Tomēr starp iesauku, lai arī lāgiem dzēlīgu,… Lasīt vairāk »
nav jau nekas steidzams, bet tomēr gribējās vēl komentāru šai gadā pievienot Kauliņi ir mesti, un izaicinājums pieņemts – droši vien nav labākais salīdzinājums, jo izglītības process nav azarta spēle, drīzāk – politika, doktrīna, es teiktu – pat dažādu doktrīnu sadursme Atvainojos par vēlo komentāru – nebūtu jāatvainojas, jo sākotnējā tēze jau nebija kā aicinājums uz diskusiju, vien subjektīva fakta konstatācija, tāpēc atbilde visticamāk nebija gaidīta, varbūt vienīgi kolēģu pasniedzēju priekšā jāatvainojas, ja kāds viens jūtas aicināts visu vārdā pretoties jāatdzīst – raksta ar z – sorry nav saprotams, kas domāts ar – Laiki mainās, personāži tiem līdzi ?? utt… Lasīt vairāk »
atziimes par projektiem?
būs nepieciešams ļoti liels notikumu-palielināmais stikls.
Vai tiešām visi šitie bļāvēji un zākātāji savā dzīvītē tādus meistardarbus saslējuši, ka arhitektūras doktorus, kas lielu daļu savas dzīves veltījuši topošo arhitektu izglītošanai, var ar samazgām apliet?
Pievienoties žūrijas komisijai katru gadu aicina Latvijas arhitektūras "elites" pārstāvjus, taču nez kāpēc tai laika un patikas trīs dienas universitātē atsēdēt neatrodas.
varbuut vajag padomaat mazliet dziļāk, kur tā problēma sleepjas?
cieņu gan nevar iegūt pieprasot
to var vienīgi iemantot
jā kādai komisijai tās par maz, būtu jau nu jāprotas…
starp rindiņām lasāms, ka komisija un cien.žurori cieņu varētu iemantot iedziļinoties, pozitīvi līdzdomājot, pāri savam "patīk/nepatīk/vnk kaitina" paceļoties, un PAŠI AKTUĀLI STRĀDĀJOT – to tak pamana, va’ zin..
starp citu – kuri ir tie uzaicinātie?kam laiks neesot atradies – neizklausās ticami, vai varbūt vieni un tie paši??
Agate, piedod, bet to Tu nevari noliegt, ka pat kursa darbos pasniedzēji atrod kaut desmit minūtes laiku, kad apskatīties darbus. Diplomprojekti tiek vērtēti bez jebkādas iedziļināšanās – no "žūrijas galda" pa taisno aizkulisēs, kur arī notiek ietekmīgākā pasniedzēja sarkanās vai zaļās kartiņas vicināšana. Nelaime tā, ka sēdēšana pie galda ar darbu neiepazīstina. Arī jaunā arhitekta verbālie centieni dod kādus 50% no visa. Pārējais, kas sastāda spriedumu, diemžēl ir "savas dzīves veltītāju topošo arhitektu labā" izdomājumi un interpretācijas. Pie kam kaut cik konstruktīvi jautājumi tiek uzdoti tikai no praktizējošo arhitektu puses, vienam otram profesoram svarīgi šķiet rendera uzstādījumi, kur šajā gadījumā… Lasīt vairāk »
Situācija APF ir tiešām nožēlojma.
Reālas pārmaiņas iespējamas tikai Veidojot jaunu arhitektūras skolu – privātu. Kas balstītos uz Jaunu personālsastāvu kam varētu piešķirt adekvātu atalgojumu. Būtu dārgi, bet būtu skaidrāks par ko maksā.
Ja esošā sistēma nelikvidētos tad jaunā iestāde reāli paceltu latiņu arī savam vecākajam brālim (skat. Lietuvas piemēru).
Lietuva nekad nebija ARH fakultates tikai katedra pie buvniekiem!, a tas kas tiem skaitas tagadeja arh skola dod 50% no musu FAKa! krieviski ir tads teiciens: Nevini zerkalo v tom shto lico krivoje! (bishku parfrazeju lai butu pieklaigi un skaidrs)! ta ka milie studentini macaties, skaidrs ka laika uz to nav, visi lieli arhitekti, visi strada, a fakis gan jau kaut ka! ja jau tik gudri esiet, stajaties neklatiene arzemes un aiziet no gramatam un "MeisterieM" zinibas nemiet! ka nu tur nebutu, nenozheloju nevienu lekciju ko apmekleju! bet kas attiecas uz macibspekiem, nu te es varetu ieteikt palielinat slodzi, jo… Lasīt vairāk »