Šodien, rīt un parīt — 19.,
20. un 21. decembrī RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē no plkst.
10.00 dekanāta priekštelpā notiks diplomprojektu prezentācija un aizstāvēšana.
Šogad fakultāti beidz 40 topošie arhitekti.
19. decembrī
Diplomands. Tēma.
Vadītājs
- Helmūts Kaugers. Kvartāla rekonstrukcija Rīgā. Lekt. Ieva Miķelsone
- Ivo Inša. Laikmetīgās mākslas muzejs Rīgā. Uzvaras parkā.
Asoc.prof. Uģis Bratuškins - Raivis Liepiņš. Ostas teritorijas attīstības vīzija Lielupes grīvā.
Prof. Ivars Strautmanis - Dāvis Dobelis. Dizaina rūpnīca Kr. Barona un Brīvības ielu stūrī.
Doc. Aldis Lapiņš - Kristaps Vītols. Burāšanas centrs Ķīšezerā. Prakt.doc. Egons Bērziņš
- Vladimirs Kalinko. Teritorijas attīstības priekšlikums Pārdaugavā.
Asoc.prof. Sandra Treija - Laura Laudere. Pilsētvides stratēģija applūstošo dārzu teritorijā Rīgas
— Jūrmalas ūdensceļā. Prakt.doc. Egons Bērziņš - Māris Bārdiņš. Sporta komplekss pasaules čempionātam biatlonā
Priekuļos. Prakt.doc. Andris Vītols - Kalvis Bērzs. Integratīvās medicīnas centrs Liepājā. Prof. Jānis Briņķis
- Reinis Eikens. Sporta un atpūtas komplekss Kandavā. Prof. Jānis
Briņķis - Nataļja Doždeva. Radošā kvartāla attīstība Miera ielā 58. Rīgā.
Asoc.prof. Uģis Bratuškins - Ilze Rudzāte. Radošo apvienību komplekss Labragā.Prakt.doc. Andris Vītols
- Uldis Āmars. Ķīšezera dienvidu ūdensmalas teritorijas
revitalizācija — lidlaivu centrs. Prakt.doc. Egons Bērziņš - Dace Bula. Ķīpsalas jūrniecības centrs. Prakt.doc. Egons Bērziņš
20. decembrī
Diplomands. Tēma.
Vadītājs
- Dace Vigule. Mākslu terapiju un meditācijas centrs Rīgā. Asoc.prof. Sandra Treija
- Juris Lugovskojs. Viesnīca Maskavas forštatē Rīgā. Asoc.prof. Sandra Treija
- Judīte Skujiņa. Mežciema publiskās telpas revitalizācija. Asoc.prof. Sandra Treija
- Ilze Gromule. Ilgtspējības izziņas centrs Valkā. Asoc.prof. Sandra Treija
- Maija Galeniece. Tūrisma un atpūtas komplekss Gaviezē. Prakt.doc. Andris Vītols
- Aleksandrs Čepiguss. Kvartāla apbūves attīstības priekšlikums Rīgā starp Katrīnas. Pētersalas un Rūpniecības ielām. Prof. Jānis Briņķis
- Jolanta Šaitere. Industriālais un biznesa parks Jelgavā Prakt.doc. Egons Bērziņš
- Didzis Jaunzems. Publiskās un privātās telpas simbioze laikmetīgās dejas teātrī Vecrīgā. Arh. Sandra Levāne
- Elīna Upe. Pilsētvides attīstības priekšlikums gar Kīleveina grāvi. Doc. Aldis Lapiņš
- Santa Grāvele. Kvartāla Torņakalnā revitalizācija. Arh. Sandra Levāne
- Līva Zilgalve. Dievnams Saldū. Arh. Visvaldis Sarma
- Ieva Māķena. Amatniecības telpa Liepājā. Prakt.doc. Egons Bērziņš
- Austris Mailītis. Šaolin lidojošo mūku templis. Prof. Ivars Strautmanis
21. decembrī
Diplomands. Tēma.
Vadītājs
- Kristīne Bērza. Integratīvās medicīnas centrs Liepājā. Asoc.prof. Uģis Bratuškins
- Mārcis Zilgalvis. Katoļu draudzes garīgais centrs Ādažos. Prof. Ivars Strautmanis
- Elīna Zālīte. Liepājas. Jūrmalas parka telpiskās vides attīstība. Doc. Aldis Lapiņš
- Marija Moļiboga. Podraga attīstības vīzija Rīgā. Prof. Jānis Krastiņš
- Līva Vilciņa. Engures ostas attīstības vīzija. Prakt.doc. Egons Bērziņš
- Dāvis Graudiņš. Jūrmalas centra publiskās telpas attīstība. Asoc.prof. Uģis Bratuškins
- Reinis Prēdelis. Ilgtspējīga saimniecību kopiena Vecpiebalgas novada Inešu pagastā. Lekt. Sandra Levāne
- Kārlis Saltups. Ilgtspējīga saimniecību kopiena Vecpiebalgas novada Inešu pagastā. Lekt. Sandra Levāne
- Egons Upmalis. Attīstības priekšlikums Kalnciema un Melnsila ielu apkaimē. Asoc.prof. Gunārs Asaris
- Jūlija Skobelkina. Mākslas komunikācijas centrs VEF. Asoc.prof. Uģis Bratuškins
- Iveta Kukite. Kultūras centrs Jaunliepājā. Prof. Jānis Krastiņš
- Andra Pušmucāne. Dziednīca Kandavā. Prof. Jānis Krastiņš
- Kristīne Sečko. Viesnīca Maskavas ielā Rīgā. Prof. Jānis Krastiņš
nu, un kas tad sēž komisijā?
… izlasīt I.Lazdiņa kunga subjektīvu rezumē par piedāvāto projektu tendencēm, par veidu kā idejas tiek pasniegtas un sajūtas par studentu attieksmi pret studiju nozīmīgāko darbu.
Paldies par uzmundrinājumu. Vislabprātāk nerakstītu neko. Jo trīs dienas pa 5ām stundām "nosnstopā" ir fiziski smagi. Jo vairākus savus projektus šajā nedēļā atliku. Arī, jo, lai darbus adekvāti salīdzinātu un novērtētu, ir nopietni jākoncentrējas. Bet galvenais – jo komisijas apstiprinātā gala novērtējuma "aritmētiskais vidējais" man personīgi nesniedza gandarījumu par it kā padarīto darbu. Paskaidrošu sīkāk – uzskatu, ka mācību darbu novērtējumos vienlīdz svarīgi ir gan pamanīt un atzīmēt tos pāris 10niekus, kas ir vistuvāk profesionālās izcilības priekštatiem (tas prasa ievērojamu uzmanības koncentrāciju!), gan arī – tik pat svarīgi, manuprāt, ir nodalīt 7niekus, kas "darbu gandrīz pilnībā paveikuši, un līdz ar… Lasīt vairāk »
Vai Tev galīgi zudusi mēra sajūta! "Klusa cerība", ka nākošo reizi būs ĪSĀK!
Hmm.. man gan liekas, ka tas ir vērtīgi. Un labprāt dzirdētu arī no citiem komisijā tikpat garas pārdomas. Domāju, ka katram komisijas loceklim ir savs subjektīvs skatījums (lai arī cik objektīvi gribētos vērtēt) par katru diplomdarbu. Un tikai šo viedokļu apkopojums var dot diplomandam sajūtu, ka viņa darbā ir iedziļinājušies. Tas ļautu saprast, kas pietrūka, kas bija labi, pie kā jāstrādā tālāk. Jebkurš, kurš savu profesiju uztver nopietni, apzinās, ka diplomdarbs ir nevis nobeiguma, bet sākuma darbs. Sākums tam, ko sauc par arhitekta darbu un tur vēl daudz, daudz jāmācās… Tāpēc ir arī patīkami aizstāvēšanā saņemt jautājumus, jo tas ļauj… Lasīt vairāk »
Ttieši tā – studentam, kuram ir vēlēšanās iedziļināties un izprast, iespējami argumentēts un izvērsts novērtējuma pamatojums varētu būt ievērojami svarīgāks nekā pats novērtējums. Ja ir vēlēšanās iedziļināties un izprast. Ko arī novēlu.
Paldies. Es priecājos par Jūsu attieksmi!
Izklausās, ka kopumā situācija nebija tik bēdīga, cik tā atmiņā palikusi klāt esot trešās dienas prezentācijās. Kā vērotājam no malas, mani sarūgtināja atsevišķas formālās planšetes, stāstījumi bez iedvesmas un droši vien trešās dienas atslābums žūrijas sejās. Protams to nedrīkstu apgalvot par aizstāvēšanu kopumā.
Piezīmējot, saistoši bija dzirdēt recenzistu komentārus. Domāju vai turpmāk nebūtu nepieciešami vismaz divi, lai vienīgais nepretendētu uz galveno viedokli.
Tieši argumentēts novērtējums, ne skaitlisks, ir pats galvenais komisijas uzdevums, protams, tas prasa papildus darbu, bet iespējams dod jaunajam censonim izpratni par to kādā virzienā pēdējos mēnešus strādāts.
Vai šogad paredzēta diplomdarbu izstāde? ja jā, tad kur?
viennozīmīgi! – ir paredzēta arī izstāde,
bet pagaidām nav zināms ne kur, ne kad.
ķersimies klāt organizēšanai un dosim ziņu!
nu, un kas tad sēž komisijā?
… izlasīt I.Lazdiņa kunga subjektīvu rezumē par piedāvāto projektu tendencēm, par veidu kā idejas tiek pasniegtas un sajūtas par studentu attieksmi pret studiju nozīmīgāko darbu.
Paldies par uzmundrinājumu. Vislabprātāk nerakstītu neko. Jo trīs dienas pa 5ām stundām "nosnstopā" ir fiziski smagi. Jo vairākus savus projektus šajā nedēļā atliku. Arī, jo, lai darbus adekvāti salīdzinātu un novērtētu, ir nopietni jākoncentrējas. Bet galvenais – jo komisijas apstiprinātā gala novērtējuma "aritmētiskais vidējais" man personīgi nesniedza gandarījumu par it kā padarīto darbu. Paskaidrošu sīkāk – uzskatu, ka mācību darbu novērtējumos vienlīdz svarīgi ir gan pamanīt un atzīmēt tos pāris 10niekus, kas ir vistuvāk profesionālās izcilības priekštatiem (tas prasa ievērojamu uzmanības koncentrāciju!), gan arī – tik pat svarīgi, manuprāt, ir nodalīt 7niekus, kas "darbu gandrīz pilnībā paveikuši, un līdz ar… Lasīt vairāk »
Vai Tev galīgi zudusi mēra sajūta! "Klusa cerība", ka nākošo reizi būs ĪSĀK!
Hmm.. man gan liekas, ka tas ir vērtīgi. Un labprāt dzirdētu arī no citiem komisijā tikpat garas pārdomas. Domāju, ka katram komisijas loceklim ir savs subjektīvs skatījums (lai arī cik objektīvi gribētos vērtēt) par katru diplomdarbu. Un tikai šo viedokļu apkopojums var dot diplomandam sajūtu, ka viņa darbā ir iedziļinājušies. Tas ļautu saprast, kas pietrūka, kas bija labi, pie kā jāstrādā tālāk. Jebkurš, kurš savu profesiju uztver nopietni, apzinās, ka diplomdarbs ir nevis nobeiguma, bet sākuma darbs. Sākums tam, ko sauc par arhitekta darbu un tur vēl daudz, daudz jāmācās… Tāpēc ir arī patīkami aizstāvēšanā saņemt jautājumus, jo tas ļauj… Lasīt vairāk »
Ttieši tā – studentam, kuram ir vēlēšanās iedziļināties un izprast, iespējami argumentēts un izvērsts novērtējuma pamatojums varētu būt ievērojami svarīgāks nekā pats novērtējums. Ja ir vēlēšanās iedziļināties un izprast. Ko arī novēlu.
Tieši argumentēts novērtējums, ne skaitlisks, ir pats galvenais komisijas uzdevums, protams, tas prasa papildus darbu, bet iespējams dod jaunajam censonim izpratni par to kādā virzienā pēdējos mēnešus strādāts.
Paldies. Es priecājos par Jūsu attieksmi!
Izklausās, ka kopumā situācija nebija tik bēdīga, cik tā atmiņā palikusi klāt esot trešās dienas prezentācijās. Kā vērotājam no malas, mani sarūgtināja atsevišķas formālās planšetes, stāstījumi bez iedvesmas un droši vien trešās dienas atslābums žūrijas sejās. Protams to nedrīkstu apgalvot par aizstāvēšanu kopumā.
Piezīmējot, saistoši bija dzirdēt recenzistu komentārus. Domāju vai turpmāk nebūtu nepieciešami vismaz divi, lai vienīgais nepretendētu uz galveno viedokli.
Vai šogad paredzēta diplomdarbu izstāde? ja jā, tad kur?
viennozīmīgi! – ir paredzēta arī izstāde,
bet pagaidām nav zināms ne kur, ne kad.
ķersimies klāt organizēšanai un dosim ziņu!