Pabeigta Swedbank ēka Viļņā

Oktobra beigās Vilņā tika atklāta Lietuvas Swedbank centrālā ēka, kas iemieso kaimiņvalsts šodienas arhitektūras labāko sniegumu, īpaši rūpējoties par publiski pieejamo telpu ēkas apkārtnē un iekšienē. Izteiksmīgā ēka iekļaujas Neres labā krasta apbūvē, veidojot līdzsvarotu pāreju no mūsdienu pilsētvides uz dabas radīto upes ieleju.

Lietuvas Swedbank centrālā ēka ir būvēta Neres upes labajā krastā, Konstitūcijas prospektā, blakus Lietuvas Nacionālajai mākslas galerijai, viesnīcai Reval Hotel Lietuva un Eiropas kvartālam, nozīmīgā pilsētas vietā, ko pieņemts saukt par jauno Viļņas centru. Tā attīstība ir salīdzinoši nesena, taču strauja — pirmā ēka, ja neskaita padomju gados būvēto viesnīcu, tika atklāta tikai 2004.gadā. Bez Viļņas domes te atrodas arī Viļņas apriņķa administrācijas ēka un daudz dažādu citu iestāžu, apliecinot, ka vieta ir kļuvusi par pilsētas politisko, ekonomisko un izklaides centru. Šobrīd ēku pudurī ir jau gandrīz 10 augstceltnes.

Swedbank ēkas projekts tika izraudzīts atklātā arhitektūras konkursā 2005.gadā, 22 projektu sacensībā uzvarēja Ambrasa arhitektu biroja piedāvājums. Jāatgādina, ka Ambrass ir autors arī minētajam Eiropas laukumam un vairākām ēkām ap to.

Jauno ēku veido divi vertikāli būvapjomi — 14 un 16 stāvus augsti, ko savieno stiklots ātrijs un zemā, horizontālā daļa, kas arī sastāv no diviem dažādiem apjomiem. Ziemeļu pusē, piekļaujoties Konstitūcijas prospektam veidots regulārs četrstāvu apjoms bankas biroju telpām. Savukārt zemākā daļa ir pret upi veidotais parters, kas krasta ainavā iekļaujas ar lauzītu siluetu.

Jau konkursa žūrija atzina un uzsvēra, ka uzvarējušajā projektā izteiksmīgo ēku ļoti veiksmīgi integrē situācijā, veidojot plūstošu pāreju starp Konstitūcijas prospekta neseno apbūvi un ainavisko vidi — Neres upi un tās krasta zaļo nogāzi. Arhitektu jūtīgums pret vietu, ļāvis radīt būvi, kas veidojot dialogu sasaista un līdzsvaro dabas veidoto upes ieleju un blakusesošos apbūvi, kur dominē brīvstāvošas ēkas.

Ambrass saka: «Mēs vēlējāmies, lai ēka kļūtu par neatņemamu Neres labā krasta augošā rajona sastāvdaļu, nobeidzot būvi ar oriģināli veidotu telpu ap to, taču neradot uzmanības centru. Tādejādi ēka vienmēr tiek uztverta kopā ar apkārtējās vides fragmentiem. Tā ir līdzsvarā ar apkārtni un nav pašmērķīga. Ar fasādes klājumu un strikto ģeometriju ēka ieguvusi savu īpašo seju, taču izvairās to demonstrēt.»

Apkārtnē ēku ieauž arī pieejas celiņi un taciņas, kas to saista ar citām ēkām. Ievērojamākais no tām ir jau vēsturiska gājēju ieliņa, kuru arhitekti turpinājuši ēkas iekšienē. Ar caurspīdīgo ātriju ēka it kā atveras pilsētai. Gan šī gājēju iela, gan viss ēkas pirmais stāvs un kafejnīca veidota kā pilsētas publiskā telpa, savukārt jumta terase ir traktēta kā ainavas daļa ar zaļumiem un rekreācijas zonām. Ēkas pirmais stāvs atvēlēts klientu apkalpošanai, savukārt 2. stāvā ir auditorija un kafejnīca ar skatu uz Neres upi un pilsētas vēsturisko centru otrā krastā.

Ja ēkas kompozīcija atspoguļo tās saistību ar apkārtni, tad interjers vedina uz domām par attiecībām starp ēku un indivīdu. Šīs telpas būtiskākās iezīmes ir plašums, caurspīdīgums un gaišums.

Bankas administrācija, struktūrvienības un Viļņas reģionālā nodaļa līdz šim strādāja deviņās dažādās ēkās pilsētā, jaunā māja ļauj apvienot darbiniekus un funkcijas vienā vietā. Ēka, protams, pauž arī bankas kā modernas finanšu institūcijas tēlu.

59, 5m augstās ēkas struktūru veidota no monolītā dzelzsbetona, savukārt stiklotā ātrija un otrā un trešā stāva «iekārto» apspriežu telpu nesošās konstrukcijas veidotas metālā. Stāvvietas zem ēkas izvietotas 4 stāvos, sasniedzot 12,4 metru atzīmi zem zemes līmeņa un ļaujot izvietot turpat 600 automašīnas.

Konstruktīvi un telpiski sarežģīts ir arī ap 5000 m² lielais lauzītais pārsegums, uz kura atrodas jumta terase. Katra kolona balsta dažādas plaknes, kuru slīpuma piegāzuma leņķis var sasniegt 28 grādus, savukārt stāva augstums svārstās no 2 līdz 8 metriem. Īpaša ir arī ventilācijas sistēma — ventilatori nav izvietoti uz jumta (terases), bet grīdās, — gaiss un izplūdes gāzes tiek ievilktas uz leju un «transportētas» zem zemes, ārpus ēkas perimetra, kur atrodas izvades, kas veidotas kā dekoratīvas lielas izgaismotas prizmas. Nozīmīga loma būvē ir arī dažādām ēku vadības sistēmām un enerģiju taupošiem risinājumiem.

Jāpiebilst, ka nākošajā vasarā Skanstes ielā Rīgā paredzēts atklāt DnB Nord bankas ēku, kuras autors arī ir Ambrass. Līdzīgi kā Swedbankai Viļņā, arī bankas ēka Skanstes ielā veidota kā divu atsevišķu apjomu kompozīcija, ko savieno stiklots ātrijs. Tomēr zīmīgākā, neapšaubāmi, ir būves jumta daļa, kas veidota kā milzīga pārkare, pārsedzot laukumu ēkas priekšā.