Lāčplēša dienas vakarā parkā pie bijušā Kuldīgas skolotāju semināra ēkas tika iedegtas festivālam Apgaismības projekts 2007 arhitektu un arhitektūras studentu veidotās gaismas mākslas instalācijas. «Mūsu motivācija piedalīties šādā pasākumā, arī tā organizēšanā bija, lai nostrādā latvietības superīpašības, kur katra nākamā pašvaldība gribētu saorganizēt lielākus līdzīga rakstura mākslas plenērus.» Labs iemesls Kuldīgas apciemojumam līdz janvāra beigām.
Apgaismības jēdziens un tā uzrādītā, t.i. skaidrotā problemātika, pirmkārt, jau saistās ar vācu filozofa Imanuela Kanta vārdu: «Apgaismība ir iziešana no nepilngadības, kurā cilvēks atrodas pats savas vainas dēļ. Nepilngadība ir nespēja lietot savu sapratni bez cita vadības. Šī nepilngadība pastāv paša vainas dēļ, jo tās cēlonis ir nevis sapratnes trūkums, bet gan izšķiršanās un drosmes trūkums lietot sevi bez cita vadības. Sapere aude! Esi drosmīgs lietot paša sapratni! — tāda, lūk, ir apgaismības devīze. Slinkums un gļēvums ir tie cēloņi, kāpēc tik liela cilvēku daļa joprojām visu mūžu paliek nepilngadīga, lai gan daba jau sen tos atsvabinājusi no svešas vadības [naturaliter maiorennes*], un tāpēc arī citiem ir tik viegli uzmesties par aizbildņiem. Būt nepilngadīgam ir tik ērti. Ja man ir grāmata, kas man aizstāj sapratni, dvēseļu aprūpētājs, kas man aizstāj sirdsapziņu, ārsts, kas man noteic diētu, utt., tad jau man pašam nav ko pūlēties. Man nav nepieciešams domāt, ja tik es varu samaksāt, gan jau nepatīkamo nodarbi manā vietā uzņemsies citi.»** Šiem teikumiem ir vairāk nekā 200 gadus sena vēsture un, tātad, arī vēsturiskais konteksts, kurā tie tika uzrakstīti, bet, vai šī problemātika, t.i. nepieciešamība domāt pašiem, aktualizēt paša domāšanu, nav aktuāla arī mūsdienās? Tāda īsumā ir šī projekta filozofiskā nostādne. Gaismas instalācijas ir sevis aktualizēšanās.
Gaismas vēstneši
Autori: arhitektūras studenti Ilze Vanaga, Jānis Neiders
Gaismas vēstneši ir putni, kuri, atstarodami gaismu, nes uz zemes daudz mazu gaismas atspulgu. Ikviens no mums var kļūt par gaismas nesēju ar labiem darbiem, radošām idejām un gaišām domām. Gaismas vēstneši parāda to, cik daudz gaišuma visapkārt spēj dot katrs, kurš sevī ļauj ienākt patiesai gaismai.
Uz pieprasījuma
Autori: arhitektūras studentes Dina Sotņikova, Madara Eisaka, Dagnija Smilga
Cilvēka ikdienas ceļi pilsētas vidē veido noteiktu tīklu — no punkta A uz punktu B, mājas, darbs, klase, izklaide, draugi un mīļākie. Cilvēki nāk un aiziet, bet tie atstāj stāstus, kas kļūst neievērojami ikdienas steigā, taču, mēģinot uztvert pilsētas kvalitātes un nozīmi, bez tiem neiztikt. Stāsti piesātina un veido pilsētas telpu.
Sākotnēji atvēlētajā teritorijā — vecajos Kuldīgas kapos, kur pilsētnieki steigā ieminuši funkcionālus īsceļus [shortcut], stāsts manāmi izzūd. Mēs vēlējāmies ironiski akcentēt jau kādu laiku piemirstos pilsētvides stāstus. Vēl jo vairāk — izgaismot tos, gandrīz burtiski iesviežot garāmgājēju acīs. Mēs radām vietu, kas pārfrāzēta no ikdienas steigas, no utilitāri informatīva pilsētvides materiāla — autobusa pieturas simbolikas, un iecelta neierastā vidē. Uz pieprasījuma — lai rastos iegansts brīdi apstāties un atminēties stāstu jeb nosapņot savējo. Gaismas objekts — pietura — pieprasīs mazliet laika un pieturēs garāmgājēju parkā. Katram ir iespēja pacelties mākoņos.
Uzzīmētie
Autori: arhitekte, gaismas dizainere Ilze Kundziņa, arhitekts Uldis Sedlovs
Projekta koncepcija un attēlu galerija
Latvijā pirmais gaismas mākslas projekts tika realizēts, pateicoties projekta idejas autorei, mākslas zinātniecei un Nekomerciālās Kultūras Attīstības Centra (NEKAC) dalībniecei Agnesei Kusmanei un Kuldīgas domes finansiālajam atbalstam, kā arī arhitektu un arhitektūru studējošo jauniešu atsaucībai uz aicinājumu piedalīties.
Forši
Forši