Latvijas Architektūras 73. numurs

Latvijas Architektūra Nr.5(73)/07

Tēma: Inteliģenta arhitektūra

Viesredaktore: Dace Kalvāne

Numura arhitekts: Ingurds Lazdiņš

Apakšvirsraksti: RBS Skals ēka Ķīpsalā. Arhitektonika

Žurnāla Latvijas Architektūra jaunākajā numurā arhitekti mēģina atbildēt uz jautājumu — kas ir «inteliģenta arhitektūra». Viesredaktore Dace Kalvāne vada diskusiju, kurā kolēģi tēmu saista ar valsts arhitektūras politiku, sociālo atbildību un dabas resursu taupīšanu būvniecībā. Prof. Sigurds Grava raksta par inteliģentām transporta sistēmām. Spraiga saruna par arhitektūras izglītības problēmām Latvijā. Plašs apskats veltīts nesenajam konkursam par Rīgas domes attīstību Torņakalnā. Augstu novērtēta Zēlustes muižas rekonstrukcija un populārās ēkas Alberta ielā 4 pārbūve. Publicēts LMA studentu piedāvājums ēkā izveidot Rīgas jūgendstila informācijas centru. Lasītājs var ieskatīties arī dizainera Mareka Birznieka high-tech stila restorānā Splīns Ventspilī. Uz vāka redzama firmas RBSSKALS biroju ēka Ķīpsalā — sarežģīts un neviennozīmīgs arhitekta Ingurda Lazdiņa darbs.

Jānis Lejnieks, Latvijas Architektūra galvenais redaktors

Jēdziens «inteliģenta arhitektūra» kā tāds nepastāv, nav precīzi definēts un to var saprast dažādi. Vienam tas asociējas ar mūsdienu tehnoloģijām, citam ar sociālās vides aspektiem un tehnikas attīstību, vēl kādam ar «saprātīgu» un «ilgtspējīgu» arhitektūru, vai ar ekoloģisko principu sintēzi. Vācu arhitekts Pēteris Bērenss arhitektūru ir raksturojis kā būvmākslu, šajā vārdā ietverot divus jēdzienus — praktisko iemaņu māksla un skaistuma māksla. Arhitektūru ietekmē valsts sociālās un ekonomiskās attīstības līmenis un autora nostāja, objektu veidojot sintēzē ar apkārtējo vidi.

Katrs arhitektoniskais un pilsētbūvnieciskais risinājums ir unikāls: tas apvieno sevī ne tikai klienta un potenciālā lietotāja individuālās prasības un vēlmes, bet atspoguļo arī profesionāļu komandas spēju savas idejas un inovatīvos piedāvājumus veidot ne tikai saskaņā ar fantāzijas lidojumu, bet arī ar spēkā esošo normatīvo parametriem. Jaunizveidotā telpa nav tikai atsevišķu elementu — dabas likumu, cilvēka vēlmju un dzīves stila, ergonomisko rādītāju un ekoloģisko parametru, enerģijas avota un būvmateriālu izvēles apkopojums, tā piedāvā vidi, ko vislabāk var izjust un uztvert arhitekts. Harmoniskas pilsētvides un telpas saskaņa rada komfortu un bagātina ikdienas dzīvi. Neviļus gribētos atgriezties pie Renesanses definīcijas — cilvēks visu lietu mērs.

Ar «inteliģentu arhitektūru» varētu apzīmēt profesionāļu spēju dinamiski reaģēt uz laikmeta un tehnikas attīstību, sociālās vides aspektiem, cilvēka prasību un vēlmju izaugsmi, vienmēr prātā paturot būves estētisko veidolu un komfortablu pilsētvidi. Radošas domas attīstību «inteliģences» virzienā stimulē konkursi, kuros uz nerealizētu projektu bāzes veidojas arhitektūra kā māksla vai pat zinātne. Konkursi veicina būvniecības novatoriskus risinājumu un arhitektūras attīstību, dodot izglītošanās un sevis parādīšanas iespējas jaunajiem arhitektiem.

Arhitektūras projekti un pilsētu plānošana ir ne tikai šodienas darbs, bet arī ieguldījums nākotnes izveidē, un autoram jāprot elastīgi izmantot zināšanu bāzi, pieredzi, profesionālo intuīciju un laikmeta izvirzītās novitātes, visu to sintezējot savā mākslinieciskā iztēlē. Arhitektūra nav vienas dienas māksla, mode un laiki strauji mainās, bet ēkas mūžs ir ilgstošs. Kādas pastāvošās vērtības šodienas steigas un tehnikas attīstības laikmetā spēsim radīt un atstāsim nākamajām paaudzēm? Vai tā būs ilgtspējīga un kvalitatīva mūsdienu arhitektūra, kuru raksturos laikmeta kontinuitāte? Varbūt ar apzīmējumu «inteliģenta arhitektūra» var pat pārfrāzēt sen zināmo patiesību — viss ģeniālais ir vienkāršs.

Dace Kalvāne, mgr.arch, numura viesredaktore