20.gadsimta pilsētā gaismas nozīme saistījās ar noziegumu izskaušanu, kvalitatīvu satiksmes apgaismojuma nodrošināšanu, kā arī pietiekama komforta līmeņa nodrošināšanu dzīvei pilsētā. Kāds ir 21.gadsimta pilsētas apgaismojums Rīgai?
Laikā kad ikdienā plaši tiek izmantots internets, kur informācijas apmaiņa notiek reālajā laikā, pilsēta ir aktīva gan dienu, gan nakti. Pilsētai pietrūkst tā konstantā gaismas ritma, kas piemīt dienasgaismai. Tas ir ritms, kas ļauj orientēties laikā un telpā.
Telpa arhitektūrā tiek veidota uz vizuālo atmiņu, attēlu, izjūtu un emociju bāzes. Zinot vēlamo psiholoģisko rezultātu, to iespējams traktēt ar gaismas palīdzību. Jau esošu telpu iespējams dematerializēt un mainīt tās uztveri pie nepieciešamajiem nosacījumiem.
Telpas veidošana ar gaismas palīdzību nav nekas jauns. Diemžēl modernajā mārketinga vidē gaisma vairāk tiek izmantota ar kosmētisku nozīmi, it kā uzliekot pilsētai atraktīvu sejas masku — «urbāno meikapu».
Kādēļ tik maz uzmanības tiek pievērsta, lai sasniegtu patīkamu vakara atmosfēru? Funkcionāli un kvantitatīvi pilsētas apgaismojums ir atbilstošs, taču koptēls nav homogēns. Bezkrāsainas telpas mijas ar atsevišķiem spilgtiem un daudzkrāsainiem akcentiem.
Gaisma kā dizaina materiāls pati par sevi ir neredzama, tā rada apkārtējos objektus redzamus. Pastāv teiciens, ka nav telpas bez gaismas. Taču var teikt arī otrādi, ka gaismai ir nepieciešama matērija, lai tā kļūtu redzama. Šajā gadījumā tā ir pilsētas telpa. Pie šiem nosacījumiem nakts tēls atļauj mums atklāt tās lietas, ko vēlamies rādīt (redzēt), pārējo atstājot ēnā nemanāmu…
TELPA — Brīvības bulvāris — Kaļķu iela.
Konkrētas vietas piesaiste šajā darbā izvēlēta vienam no potenciāli pirmajiem posmiem Rīgas pilsētā, kur būtu nepieciešams veidot konceptuālu nakts tēlu. Posms veido noslēgumu Rīgas centrālajai Brīvības ielai, nomainās vairākas pilsētbūvnieciskas telpas plānojuma struktūras, autosatiksme pāriet intensīvā gājēju ielā. Ļoti būtisks ir virziens, kādā notiek kustība.
