Šķiet, paraugbērns profesionālajā diskusijā — Liepājas vidi veidojošo klubs V—10 — saaukstējusies. Un, beidzot iepazīstot Lielās naudas kundzi, apmaldījies sapratnē, kur profesija vai amats robežojas ar politiku, komerciju, labo gribu, talantu un reglamentu. Domas par SPA viesnīcu Jūrmalas parka ziemeļu daļā dalās.
Liepājas virtuālo mediju telpā ik pa laikam tiek reproducēts Latvijā mazpazīstamā austriešu arhitekta Markusa Šulca mets SPA hoteļa ēkai Liepājas Jūrmalas parka ziemeļu teritorijā, blakus kam arvien aizraujošākas ziņas par ekskluzīvās, lai arī aizlaistās apkaimes nākotni. Pēdējās — laikraksta Diena (15.07.2006) raksta Apbūve parkā šķeļ Liepājas domi pārpublicējums kopā ar vēsti par Baltijas Jūras parka tehniskā projekta jau krāj komentārus par izcirstu piejūras parku augstceltņu būvniecībai ar cūku kautuvēm pagrabos…
Pagājušā gada 27.novembrī liepājnieki uzzināja starptautiskā arhitektūras plenēra Par Jūrmalas parka ziemeļu daļas attīstību Liepājā rezultātus. Gada nogalē sanatorijas būvēšanai Liepājas piekrastes kāpu, kā arī pilsētas vēsturiskā centra aizsargjoslās atļauju deva valdība — ne bez Liepājas deputātu akcepta. Subjektīvā plenēra viedokļu asimilēšanā tapa jaunais darba uzdevuma formulējums detālplāna izstrādei par teritoriju Jūrmalas parkā starp Roņu ielu, Zvejnieku aleju, Kūrmājas prospektu un Baltijas jūras krasta līniju, kuru «tradicionāli» veic Liepājā notiekošo arhitektūras plenēru skiču «legalizētājs» topogrāfijā — arhitekts Gundars Vīksna.
Šogad jūnijā Liepājas dome uz pusotru gadu iznomā 42 469 kvadrātmetrus lielo zemes gabalu Jūrmalas parkā Andra Griģa uzņēmumam Livland Resort (plašāk pazīstams kā rūpnīcu Līvu alus, Kurzemes bekons īpašnieks) kūrorta centra tehniskā projekta īstenošanai. Pēc detālplāna apstiprināšanas un atdalītā zemesgabala reģistrēšanas Zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda to paredz iznomāt Livland Resort uz 12 gadiem ar tiesībām būvēt. Protams, Ģriģis stāsta, ka uzņēmums šajā vietā veidos sanatorijas, izmantojot pieejamos apakšzemes minerālūdens resursus, dūņas, zilo un sarkano mālu, taču — desmit stāvu augstumā. Tikmēr Šulcs jau strādā pie skiču projekta. 2010.gadu Liepājā sola sākt ar jaunu SPA.
30.jūnija diskusijā starp Liepājas domniekiem, Būvvaldes speciālistiem un Valsts Kultūras un pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) amatpersonām par sadarbību VKPAI pārstāvji arīdzan apliecina, ka Jūrmalas parka ziemeļu daļā ir iespējamas augstākas celtnes nekā Liepājai raksturīgajā mazstāvu apbūvē.
Griģa iniciatīva parkā būvēt SPA dokumentēta 2004.gada vasarā, nodomam rezervē zemesgabalu, uzņēmējs pasūta Vīksnam detālplānojumu. Tomēr novembra pilsētplānotāju plenērā Liepājā apskata viesnīcu kontekstā ar citām iespējamām iecerēm Jūrmalas parka ziemeļu daļā. Tikai viena no trim darba grupām — tā, kurā strādā Vīksna, pārliecinoši piedāvā vairākas augstbūves parkā. 2006.gada sākumā Vīksna turpina darbu pie detālplānojuma ar nemainītām teritorijas robežām, bet ar precizētiem risināmiem jautājumiem, piemēram, 2—4 stāvu sabiedriskās apbūves rindu gar stadiona Dinamo malu pretī SPA, paša stadiona milzīgo apjomu atstājot baltā plankuma (detālplānojumā neapskatāmā) lomā… Vīksna ieplāno likvidēt lielu skaitu, viņaprāt, neizteiksmīgo, zemas vērtības parka koku, to vietā ieskicējot blakus SPA vēl vienu — 12 stāvus augstu, «tikpat» kā Šulcam skulpturālu celtni. Bērnišķīgo pieeju plānoto augstceltņu ietekmes uz vecpilsētu izpētē (fotomontāžas un baloniņu laišana) Vīksna rezumē ar secinājumu: ne no vienas no vēsturiskā centra ielām tās nebūs lāgā redzamas…
6.jūlijā pilsētas galvenā arhitekta v.i. Guna Šnipke kopā ar citiem Liepājas būvvaldes speciālistiem klubā V—10 jautāja kolēģiem, starp kuriem arī pieaicinātie daži no plenēra dalībniekiem, vai SPA izvietojumu risinot, ir mērķtiecīgi risināt arī citas problēmas, un vai detālplānojuma 1.redakcija sniedzama sabiedriskajai apspriešanai. Karostas un SEZ rajona arhitekte Iveta Ansone norāda, ka parkā drīkst būt ar rekreāciju saistītas būves, un aicina nospraust perspektīvu skatāmajai teritorijai ilgtermiņā. Kluba diskusiju pirmoreiz oficiāli protokolēja.
Liepājas deputāts, arhitekts Uldis Pīlēns aktīvi oponēja pilsētbūvnieciskajai patvaļai apskatāmajā teritorijā palielināt apbūves blīvumu, stadiona kā detālplānojuma robežās esoša objekta ignorēšanai un nepamatotajai ielas pārbīdīšanai. Lēmums atļaut SPA būvniecību parkā bija saimnieciski motivēts, taču nav nepieciešams pilsētbūvnieciski. Gaisotne sakarsa.
Taču tas nekavēja detaļplāna 1.redakciju dot izskatīšanai Liepājas domes attīstības komitejā, lai savukārt nodotu sabiedriskajai apspriešanai. Valdošās koalīcijas rosināts, tā skatīšanu Domes sēdē atlika. Veiks izmaiņas plānojuma darba uzdevumā, kurš iepriekš attīstības komitejā jau bijis apstiprināts.
Šī raksta autore piekrīt novembra plenēra vienīgajam priekšlikumam (Kaimiņi) atstāt parku pilnībā bez apbūves, atverot lieliskai sabiedriski dzīvojamai videi teritoriju jūras un Tirdzniecības kanāla satekas segmentā. Lai arī valstiskā mērogā tika atbalstīta privātā iecere SPA būvei pilsētas infrastruktūras apdalītajā areālā, par koncertzāli kurā reiz «neizdevīgi» sapņoja Liepājas simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs Imants Resnis, tā vietā, lai plānotu humanizēt un modernizēt pārējo — koncertzāles semantiku «mantojušā» SPA kompleksa piekļauto parku, ar karogu «ilgtermiņā» paredz aizbūvēt teju visu… Turklāt, neņemot vērā vecākās Liepājā stadiona būves nedz esošo ainavisko kvalitāti, nedz potenciālo izaugsmi kā futūristiskam brīvi stāvošam sporta kompleksam. Vīzijās tā perimetru aizbarikadē ar ēku virteni kā guļošam zilonim uzpin vainadziņu.
Visvairāk pārsteidz bezbailīgā zalve sāpīgākajā liepājnieku uztveres poligonā — koku saglabāšana. Šoreiz pat masveida koku izciršana ar diagnozi «mazvērtīgi». Jautājums, vai ar Vīksnas definēto diagnozi «mazvērtīgi» nevarētu apstādināt neveiklo projektu pieteikumus, ar kuriem Liepāja sastopas ik būvlaukumā ar cerību uz arhitektūru?
