Creativity and the City
How the creative economy is changing the city
Reflect #5
Simon Franke, Evert Verhagen
Izdevējs: NAi Publishers, 2005
Iesaka: Miķelis Putrāms
Divdesmit pirmajā gadsimtā radoši cilvēki ir kļuvuši par pamatvērtību ekonomiskai izaugsmei. Nīderlandē radošā ekonomika (creative economy) ir kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu visās nozarēs, it īpaši radošajā industrijā, ko pārstāv arhitekti, dizaineri, mākslinieki, dažādu jomu konsultanti un mediju speciālisti, kam radošās spējas ir iztikas avots. Koncepcija par radošo klasi, kas pamazām nomaina industriālajā laikmetā radušos vidusslāni un radošās pilsētas ideja šobrīd ir sasniegušas politiķu un pilsētplānotāju ausis.
Laikā, kad cilvēki var brīvi izlemt, kurā pasaules vietā dzīvot un strādāt, aktuāls kļūst jautājums par to, kas nosaka dzīves vietas izvēli. Kādēļ cilvēki pamet dzimto pilsētu, kura piedāvā labu atalgojumu un pārceļas citur? Būtu jājautā savādāk: kādēļ pastāv pilsētas, kas piedzīvo strauju izaugsmi visās jomās, un piesaista kompānijas un investīcijas no visas pasaules?
Ekonomists Ričards Florida (Richard Florida) piedāvā vienkāršu atbildi: tādēļ, ka galvenā pilsētas vērtība ir radoši cilvēki. Kā var zināt, vai pilsēta un valsts ir radošiem cilvēkiem draudzīga? Viens no rādītājiem ir GCCI (global creative class index), kas rāda, cik procenti no cilvēkiem darbojās radošajā sfērā. Augstākais rādītājs ir Īrijai 33%, tad seko Beļģija, Austrālija, Nīderlande, Jaunzēlande, Igaunija, Apvienotā karaliste, Kanāda, Somija, Islande. Latvija ir 17.vietā ar 20%, kas nav slikts rādītājs. Lielākajos pasaules centros – Londonā, Parīzē, Ņujorkā, Amsterdamā, Losandželosā rādītājs sasniedz 50% un radošajā sfērā tiek apgrozīti 80% no visiem nodokļiem un algām.
Florida min trīs svarīgākās lietas, kas nepieciešamas, lai pilsēta attīstītos par radošu pilsētu – tehnoloģijas, talants un tolerance. Izpētot pasaules pilsētu populāciju, atklājusies interesanta sakritība. Jo attīstītāka, radošāka un līdz ar to ekonomiski veiksmīgāka pilsēta, jo procentuāli vairāk geju dzīvo pilsētā. Tas varētu šķist dīvaini, taču izskaidrojums ir pamācošs. Šīs pilsētas ir veiksmīgas tādēļ, ka tajās tiek respektēti citādi domājošie. Vienalga, vai tie būtu geji, vai imigranti, dīvaiņi vai garīgi slimie. Tolerance pret citādi domājošajiem un šo cilvēku integrācija radošajā industrijā ir viens no pamatpunktiem, lai pilsēta varētu konkurēt ar citām 21.gadsimtā, jo cīņa vairs nenotiek par mantām vai pakalpojumiem, bet par pasaules radošo potenciālu.
Rokasgrāmata tiem, kas vēlas uzzināt, kā iespējams izveidot radošu pilsētu, kas skan skaisti, bet ir ļoti komplekss inovāciju kopums, kas pieprasa izmaiņas cilvēku prātos un visās valsts, pilsētas un uzņēmumu pārvaldes struktūrās.
