Noslēdzies kārtējais Liepājas domes Komunālās pārvaldes rīkotais atklātais konkurss Par tiesībām rekonstruēt Liepājas latviešu biedrības namu. Pirmo piedāvājumu atzīstot par nepamatoti lētu, kā otro pasūtījumu ieguva U.Pīlēna birojs būvuzņēmums.
2002.gadā Liepājas dome U.Pīlēna birojam pasūtīja izstrādāt visai ēkai vienotu rekonstrukcijas koncepciju, no kuras neatkarīgi saietu nama vienā spārnā jau bija iznomāts (Tirgonis), izprojektēts (arhitekts Agris Padēlis—Līns) un izbūvēts (Remonts K) kinoteātris Balle un uz kuras pamata Komunālā pārvalde š.g. sākumā (skat. zemāk!) sludināja konkursu Par tiesībām veikt Liepājas Latviešu Biedrības nama rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādi 1.posmam, kurā ietverti — zāle un vestibils ar pakārtotām tehniskām telpām. Konkursa noteikumus izņēma 7 pretendenti, bet vērtēšanai darbu iesniedza viens vienīgais — Tugalev LTV, kuri arī ieguva tiesības projektēt, jo atbilda kvalifikācijas prasībām un projektēšanas izmaksas nepārsniedza šim mērķim atvēlēto summu.
Objektam gan projektētāju, gan būvnieku izvēlējās pēc abiem analoga kritērija «zemākā cena» Liepājas centra rajona arhitekte Gunta Šnipke, minot, ka uz to laiku jau tika likvidēta vērtēšanai agrāk bijusi visādu kritēriju formula, kurā cena bija viens no, situāciju skaidro: «Patreizējā likumdošana pašvaldības pasūtījumiem būvniecībā nepieļauj meklēt labāko projektētāju. Meklē lētāko izpildītāju.» Rezultātā — lai par zemāko cenu dabūtajam iegūtu vēlamo kvalitāti, Būvvaldes amatpersonas administratīvi koriģē arhitektūras risinājumus. «Kas attiecas uz funkcionālajiem un komunikāciju risinājumiem — liels birojs ar lielu pieredzi — viss kārtībā. Pie interjera apdares — sākas problēmas, jo nevar vienoties. Projektēs tik ilgi, kamēr būs tā, kā pasūtītājs vēlas,» G.Šnipkes komentārs liecina par absurdās konkursa procedūras sekām.
Liepājas galvenais arhitekts Uģis Kaugurs un galvenais inženieris Juris Strižņovs ir divi Būvvaldes speciālisti astoņu pārstāvju iepirkumu komisijā, kas izvērtēja konkrēto konkursu, ko U.Kaugurs interpretē: «Šajā gadījumā konkursa «priekšmets» nav risinājums, ir «kurš vislētāk izprojektēs». Ir virkne prasību, piemēram, sertifikāts, iepriekšēja pieredze uz tamlīdzīgiem objektiem. Tugalev LTV pārstāvji, izlasījuši programmu, ir ar mieru projektēt par tik. Vienīgais kritērijs ir cena, pieņemot, ka ar šādu kvalifikāciju varēs šo darbu izdarīt. Faktiski, mēs nezinām, kāds būs rezultāts. Kad uzvarētājs ir uzvarētājs, viņš sāk domāt, kādus risinājumus piedāvāt, mums – jāstrādā ar projektu, ko nebūtu izvēlējušies».
Komunālās pārvaldes komercdirektors Ģirts Reinbergs norāda, ka likums Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām* saistītajam nepilna gada laikā jau divreiz ir grozīts. Tajā rakstīts, ka korekcijas jau kopš 27.11.02. pieļauj iepirkuma metodes izvēli, no kurām viena ir projektu skiču konkurss (5.nod.22.p.(1))*, savukārt, ko «Pasūtītājs var izvēlēties, ja līgums tiks slēgts par būvprojektu» (5.nod.22.p.(41))*, kura gadījumā, pēc Ģ.Reinberga domām, kā Pasūtītājam vajadzētu startēt Būvvaldei.
«Patreiz būvprojektēšana pielīdzināta pakalpojumu sniegšanai, un Pasūtītājs atkal (no27.11.02.—skat.augšā!) ir tiesīgs vērtēt piedāvājumu pēc principa «saimnieciski visizdevīgākais», kur cena ir tikai viens no kritērijiem (6.nod.30.p.(1)(2))* Tāda konkursa Nolikumu izstrādāt ir pietiekoši grūti un Komunālai pārvaldei pieredzes (projektēšanas jomā) trūkuma dēļ rodas problēmas,» koriģē J.Strižņovs un secina, ka, «konkursiem par projektēšanu, kurus izsludina Komunālā pārvalde, Būvvaldei būtu jāizstrādā tipveida Nolikums (vismaz vērtēšanas kritēriju metodika), turklāt, komisijā kā konsultantus var pieaicināt kādu (kādus) no praktizējošiem arhitektiem.» J.Strižņovs atzina, ka komisijas kopējais lēmums ir atkarīgs no katra personīgās attieksmes pret būvobjektu «x». Kopš 10.07.03., ja paredzēts projektu skiču konkurss (5.nod.29.1.p.)*, Pasūtītājs var veidot žūrijas komisiju (5.nod.23.1p.(1)(2))* vismaz piecu cilvēku sastāvā, no kuriem divas trešdaļas būtu sertificēti arhitekti, kas apspriedes nodrošinātu ar profesionāli daudzpusīgāku analītisko sadaļu.