Vecās ostmalas rekonstrukcija Liepājā

Futūristiski rekonstruēta pilsētas daļiņa, kur netraucēti pārvietojas kājāmgājēji, ir gandrīz amata nodoklis, ko liepājniekiem velta katrs no vismaz piecgadi strādājušajiem galvenajiem arhitektiem.

Š.g. 4.jūlijā pieņēma ekspluatācijā ieejas daļu Vecās Ostmalas promenādē. 2001.gadā Būvvaldes divkārt sludinātā skiču konkursa Par tiesībām veikt būvprojektēšanu Vecās Ostmalas rekonstrukcijai un labiekārtošanai Liepājā pirmās reizes — atklātais konkurss (pretendenti Komunālprojekts Jelgava un Tebodin Latvia Limited) beidzās bez rezultāta. Otro, slēgto kārtu uzvarēja, skiču un tehnisko projektu izstrādāja Projektēšanas birojs Arhis, kura arhitektu (A.Kleinbergs, J.Zvejnieks) rokraksts liepājniekiem nav svešs (autori arī Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes ēkas celtniecības stadijā apstādinātajam projektam Bāriņu ielā 3). «Liepājas auditorijā bieži izskan jautājums: kāpēc ne liepājnieki? Ideju konkursam pieaicināja arī visus vērtīgākos Liepājas birojus (U.Pīlēna birojs, AKA birojs, A projekts, Arhitekta G.Vīksnas birojs), kam ir saistība ar labiekārtošanas projektiem, kuri atteicās piedalīties rakstiski vai neiesniedza darbus,» bilst Liepājas centra rajona arhitekte G.Šnipke.

Dabā aptaustot sasolītā brīnuma skopo kvadratūru, liepājnieki ir vairāk īgni par ieraudzīto: «Kam izlietoti nodokļu maksātāju 210 049,42 latu?» Tāmē fiksēts, ka būvprojektēšanai 12 600 latu, būvdarbiem 186 337,61 latu, pārējais — būves uzraudzībai, vadībai, ekspertīzei, inventarizācijai. G.Šnipke piesaucot parunu, — kad tiesa notikusi, visi gudri, — domā, «ka tīri psiholoģiski būtu bijis pareizāk sākt nevis no šī finansiāli «piepildītākā» objekta, bet, ja līdzvērtīgas summas robežās būtu labiekārtots garš gabals krastmalas un pēc tam šis punkts pielikts, sabiedrības reakcija nebūtu tik asa. Otrkārt, šo situāciju pamatīgi ir iegāzusi izpildes kvalitāte, kas vienmēr parādās sīkumos. Pašvaldības pasūtījumam Komunālā pārvalde kārtēji cenu aptaujas kārtībā izvēlējās izdevīgāko izpildītāju.»

«Liepājas Labiekārtošanas sabiedrība nekad neko tādu nav realizējuši,» turpina Liepājas galvenais arhitekts Uģis Kaugurs — arīdzan promenādes izveides idejas autors un iniciators projektam, kam izdevās piesaistīt domes investīcijas, lai katru gadu pa posmam sakārtotu pilsētā pamirušu industriālu nomali kanālmalā — romantikai, biznesam un izklaidei potenciālu lineāri, kādas jau pierasts meklēt eiropeiskajās pilsētās pie ūdeņiem. U.Kaugurs arī kritizē kvalitāti un pamato, ka izlietotās summas aisberga daļu izmaksājusi apakšzemes komunikāciju (ūdensvads, lietus ūdens kanalizācija, transformatora apakšstacija) izbūve, kas nākotnē apkalpos visu pastaigu paralēli kā arī piesauc ieguldītā atdevi. Sakārtotajam strauji sekojuši nākamie būvju pieteikumi tuvējos gruntsgabalos, kam jāpiebilst, ka jau uzceltā viesu nama Bura (Jūras 22, Arhitekta G.Vīksnas birojs) jaunbūve ir pirmā būvbezdelīga, kam senās apkārtnes nākotnes vīzija bija «ēsma». U.Kaugurs starta novietnes izvēli attaisno ar apzinātām ambīcijām: «Ja apskata alternatīvas iespējas, šis ir aktīvākais centrs. Pietiekami pretenciozs.»

Kaut kādam šķiet, ka beņķītis nav vietai organisks, ka betona tilts ir nepabeigts vai lieki butaforisks, cits, cik nobrauc garām, konstatē, ka tur ir pilns ar ļaudīm. Jāatzīmē, ka futūristiski rekonstruēta pilsētas daļiņa, kur netraucēti pārvietojas kājāmgājēji, ir gandrīz amata nodoklis, ko liepājniekiem velta katrs no vismaz piecgadi strādājušajiem galvenajiem arhitektiem. Liepāja 80.jos bija slavena ar gājēju — Tirgoņu (tautā — Pīlēna) ielu. Vai šodienas skepsi nomainīs slengs? Kaugura promenāde.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x