Latvijas Architektūras 171. numurs

Latvijas Architektūra Nr. 171 (2024/2)
Numura tēma: Mikrorajoni. Apkaimes
Viesredaktore: Sandra Treija

Žurnāla jaunākā numura viesredaktore arhitekte Sandra Treija sarunā ar Rīgas apkaimju attīstības biedrībām, Pilsētas arhitekta dienestu un Rīgas domi diskutē par to, kā cilvēkos notiek pārmaiņas no patērētāja uz aktīvu pilsētvides līdzdalībnieku. Arhitekts Dāvis Gasuls iepazīstina ar mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” darbiem un nākotnes plāniem. Ilze Martinsone apskata ievalkas ar kaskādu sistēmu, kas aprīkotas ar mitrumu mīlošiem krāšņumaugiem ir radījušas “Krasta kvartāla” ainavu. Ināra Appena attīstītāja uzbūvētajā kompleksā “Vertikāles”  Imantā saredz skandināvu valstīm raksturīgo pilsētvidi. Jolanta Tomševica apskata “Magnolijas” – kompānijas “Merks” projektu ar mazpilsētas sajūtu Pārdaugavā. Jānis Lejnieks atklāj Rīgas nozīmīgāko 20.gadsimtā. pilsētas galveno arhitektu Edgara Pučiņa (1924-2009) un  Gunāra Asara (1934-2023) lomu. Krīzes situācija liek pārskatīt dzīvojamās vides veidošanas principus, un Veronika Jonina analizē Latviju, kurā pašlaik nav civilās aizsardzības stratēģijas bumbu patvertņu jautājumā, kā arī metro, kas atvieglotu situāciju.

Redaktora sleja

Pilsētas ar daudzveidīgo apkaimju nodrošinātajām iespējām visur pasaulē veicina stabilu urbanizācijas tendenci. Taču kur un kā cilvēki izvēlas dzīvot pilsētā? Kas ir tas pilsētvides kvalitāšu, finansiālās pieejamības un sociālās vides komplekts, kas iedzīvotājus mudina izdarīt izvēli par labu vienam vai otram mājošanas konceptam? Liberālisma filozofija, izceļot indivīda vērtību, vajadzības un vēlmes, ir ienesusi nozīmīgas pārmaiņas arī pilsētu veidošanas pieejās. Tiek akcentēta līdzdalības un vietējās identitātes nozīme.

Apkaimju aktīvistu centieni ietekmēt pilsētvides kvalitāti savas dzīvesvietas tuvumā liecina, ka iedzīvotāji kļūst par reāliem partneriem pilsētas veidošanas procesos. Ne tikai teorētiski, bet arī praksē. Līdz ar to rodas jautājumi –kāda ir katra iedzīvotāja loma pilsētā – patērētāja, pieprasītāja vai arī līdzautora?  Vai pašvaldības ir gatavas tās iedzīvotāju līdzdarbībai? Kas veido pilsētvides kvalitāti – ēkas un ielas, vai arī cilvēki un procesi? Sarunā par pilsētas un iedzīvotāju sadarbību šajos jautājumus dalās gan Grīziņkalna, Juglas un Centra apkaimju aktīvie iedzīvotāji, gan Rīgas Pilsētas arhitekta dienesta un politiskā līmeņa pārstāves, gan universitātes mācībspēki.

Pilsētu apkaimes, kas, pieaugot iedzīvotāju labklājībai, nokļūst risku zonā, ir lielmēroga dzīvojamie rajoni, saukti par mikrorajoniem. Tas nav precīzi, jo lielie dzīvojamie rajoni tika plānoti kā vairāku mikrorajonu sistēmas. Piemēram Imantas lielmēroga dzīvojamais rajons sastāv no pieciem mikrorajoniem. Daudzu Rietumeiropas pilsētu pieredzētajai lielmēroga dzīvojamo rajonu degradācijai ir jāaktivizē visas iesaistītās puses šo rajonu nākotnes pozitīvu scenāriju meklējumiem Latvijā.

Daudzviet rajonu atjaunošanas stratēģiju pamatā tiek likti ilgtspējības principi. Latvijas realitātē nereti redzam plaisu starp plānošanas dokumentiem un rīcībām pilsētvidē. Tāpēc žurnālā redzamas tās darbības un projekti, kas vīzijas īsteno realitātē. Iespējas mainīt lielmēroga dzīvojamo rajonu publisko tēlu meklē vērienīgā MadCity veidotāji.  Iesaistot pasākumā maksimāli daudzveidīgu dalībnieku loku, tiek uzsvērta sadarbības īpašā  loma rajonu komplekso problēmu risināšanai.

Vēsturiskās apkaimes ar rosīgajām kopienām un pievilcīgo kultūrvidi jau atdzimst jaunām iedzīvotāju paaudzēm. No tām iedvesmojas un mācās arī citi. Vai pilsēta, apkaime, tās iedzīvotāji un daudzie ieinteresētie sadarbosies kopēja mērķa vārdā, ir atkarīgs arī no mums. Mācīsimies sadarboties!

Sandra Treija, Dr.arch.