Latvijas Architektūras 153. numurs

Latvijas Architektūra Nr. 153 (2021/2)
Numura tēma: Dzīvot – pirkt – īrēt

Temats «Dzīvot – pirkt – īrēt» ir veltīts dzīvokļu būvniecībai, un to atklāj intervija ar «RUUME arhitekti» īpašniekiem: Lieni Adumāni-Vāveri, Līvu Nordmani un Oskaru Vāveri, pēc kuru biroja projekta uzbūvētais kvartāls Rīgā, blakus Viesturdārzam, ir ievērības cienīgs. Eva Rotčenkova apskata mājokļus Rīgā no 30. gadiem līdz mūsdienu Bonavas un YIT  piedāvājumam. Žurnāls iepazīstina ar dzīvokļu ēkām Lofts & Rosegold (“Arhis arhitekti”, Andris Kronbergs un Raimonds Saulītis u.c.), ēku kompleksu Cēsu Terraces (birojs NAMS, arh. Sergejs Ņikiforovs u.c.) un arhitekta Aivara Kagaiņa “Merks Gaiļezera namu” kvartālu Rīgā. Jānis Dripe apraksta Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas piebūvi (biroja K-IDEA arhitekti Aijas un Andra Kokini). Ināra Appena apskata tēlnieku Olgas Šilovas un Kristapa Gulbja, kā arī arhitekta Didža Jaunzema skulptūras Jūrmalā. Profesors Uģis Bratuškins, Rūdolfs Dainis Šmits un Zane Vēja analizē RTU un RISEBA jauno arhitektu diplomdarbu tapšanu pandēmijas laikā. Velta Holcmane atklāj arhitekta Jura Skalberga ilgā radošā mūža vēsturi.

Redaktora sleja

Mākslas cienītāji un Rīgas tūrisma ceļvežu autori vienmēr ar labu vārdu piemin 20.gadu nogalē uzbūvētās blokmājas, no kurām slavenākā ir “Māja ar naktssargu” Ausekļa ielā. Tolaik, desmit gadus pēc postošā pasaules kara, dzīvokļu krīzes apstākļos, sociāldemokrātu pārvaldītā municipalitāte spēja iniciēt augstas kvalitātes ēku būvniecību, kurās īres dzīvokļus piešķīra ģimenēm ar bērniem, priekšroku dodot pilsētas kalpotājiem.

Rīgas domes 2017. gadā apstiprinātais “Rīgas mājokļu tematiskais plānojums“ rīdzinieku dzīvojamās vides standartā iekļauj gan mājokli, gan māju, kura tas atrodas, kā arī koplietošanas telpas, mājas privāto vai daļēji privāto ārtelpu. Pārstaigājot padomju režīma uzbūvētos mikrorajonus, vērojamas notikušās pārmaiņas. Ģentrifikācijas rezultātā ir radīts viens otrs kvalitatīvs dzīvokļu komplekss, piemēram, “Primavera” Purvciemā.

Apkaimes ainavā jaunā mājokļu tirgus produkti izceļas uz nekoptās postpadomju vides fona. Nesaderība ir tikpat uzskatāma, kā neatbilstība, kas ir izveidojusies pilsētas mājokļu nozarē starp daudzajām vēlmēm, iecerēto rīcību virkni un īso investīciju sarakstu. Acīmredzot pašvaldība trīsdesmit gados pēc padomju režīma krišanas nav uzskatījusi par vajadzīgu kopt pirmskara tradīcijas un prasmi sadarboties ar privāto kapitālu un investoriem mājokļu atjaunošanā un attīstībā. Pilsētas uzbūvētās ēkas Dreiliņu un Bolderājas apkaimēs nav tūrisma ceļvežu interešu objekts.

Jaunajā Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadībā ir kreisi noskaņotās partijas “Progresīvie”  līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis. Partija programma ietver solījumu “Veidosim valsts mājokļu politiku tā, lai arī mazturīgiem iedzīvotājiem būtu iespēja dzīvot tehniskām un sanitārām normām atbilstošos mājokļos (īres dzīvokļi, atbalsts mājokļa īrē, atbalsts mājokļa labiekārtošanā, siltināšanā u. tml.)”

2021. gadā Rīgas administratīvajā pārvaldībā notiek restarts, likvidējot izpilddirekcijas un visas cerības liekot uz jaunajiem apkaimju iedzīvotāju centriem. Vai reorganizācija attaisnosies, to rādīs nākamie gadi, kuru laikā pastāvošā plašā koalīcija var pierādīt savu taisnību, bet tikpat labi var nobruģēt citu sociāldemokrātu, tagad opozīcijā esošo, atgriešanās ceļu. Nākamajās pašvaldību vēlēšanās rīdzinieki pārbaudīs “progresīvos” solījumus.