Igaunijas dienai par godu — atskats uz labākajiem arhitektūras darbiem, kas tika godināti gadskārtējā arhitektūras balvas pasniegšanā decembra vidū, Tartu. Šāds pasākums ir tikai pāris gadus vecs formāts, kur kādreizējo Kultūrkapitāla balvu ceremoniju, kas parasti norisinājās gada sākumā, pasniedzot apbalvojumus dažādās nozarēs, nomainīja katru nozaru atsevisķi pasākumi. Arhitektūras balvas svinīgais pasākums tagad noteikt gada beigās un godalgas pasniedz gan Igaunijas Kultūrkapitāla fonds, gan Arhitektu savienība, gan arī interjera un ainavu arhitek savienības. Papildus tam, šogad pirmo reizi apbalvojumus uzlecošajām zvaigznēm, — studentiem, aptverot plašu ar telpas veidošanu saistīto nozaru studiju lauku, pasniedza arhitektūras žurnāls MĀJA, bet arhitektūras publikāciju balvu — kultūras avīze SIRP.
Balvu daudzums un iedalījums ir pietiekami mulsinošs arī pašiem igauņu arhitekiem, tomēr tas sniedz diezgan plašu ieskatu Igaunijas aktuālajā arhitektūrā un izcilākajās nesenā laika būvēs. Igaunijas arhitektu savienībai savi apbalvojumi, — tā ir tikai pavisam nesena tradīcija. Pirms tam ilgus gadus lielākos arhitektūras sasniegumus vērtēja tikai Kultūrkapitāla fonds, kopā ar dažādām citām nozarēm (vizuālā māksla, teātris, literatūra utml.) Blakus dažādām nozarēm, katru gadu bija arī viena, — pāri nozarēm stāvoša fonda galvenā balva, kura arī reizem tika arhitektiem. Tā nebūt nenozīmēja būvi, — varēja tikat arī grāmatai vai izstādei vai kādai publiskai ārtelpai. Šoreiz šādu — Igaunijas Kultūrkapitāla fonda galveno balvu saņēma Arvo Pērta centrs. Ir vērts atgādināt arī dažus citus no ievērojamākajiem arhitektūras darbiem, kas nu jau pazīstami ne vienam Latvijas kolēģim vien.
Arvo Pērta centrs
Arhitekti: Fuensanta Nieto, Enrique Sobejano (Nieto Sobejano Arquitectos)
Apmēram 40 km no Tallinas, Laulasmā mežā uzceltais Arvo Pērta centrs aizvadītajā gadā tika novērtēts ar pašu galveno Kultūrkapitāla fonda balvu. Žurijas komentārs: ”Ēka saplūst ar apkārtējo vidi, reizē veidojot pilnīgi jauna veida telpu, kas šķietami elpo vienā ritmā ar apkārtni. Jaunā ēka priežu meža un mellenāju vidū ir kā templis klusumam un rūpīgi kārtotām skaņām. Kompleksa telpiskā programma ir mestarīgi organizēa plūstošajā kopumā, vienlaikus izkopjot atškirīgus telpu raksturus un sasaistot tos ar ārtelpu atškirīgos veidos, kur katra detaļa ir rūpīgi veidota un harmonijā ar veselumu.”
Igaunijas Mākslas akadēmija
Arhitekti: Joel Kopli, Koit Ojaliiv, Juhan Rohtla, Eik Hermann, Kalle Komissarov, Rene Sauemägi (KUU Architects)
Igaunijas Mākslas akadēmijas jaunā ēka ieguva vairākus apbalvojumus — gan Kultūrkapitāla fonda arhitektūras godalgu, gan Arhitektu savienības galveno balvu, kā arī Interjera arhitektu balvu.
Autori ir vēl jauni arhitekti, kas paši salīdzinoši nesen ir beiguši šo skolu, nu radījuši meistardarbu, — patiesu un lielisku arhitektūru — ļoti sarežgītu, kompleksu un inovatīvu ēku, kurā kādreizejās šūšanas fabrikas arhitektūras mantojums, apvienojumā ar jauno telpisko kodolu, veido apbrīnojamu un arī mājīgu studiju vidi. Ēka ļāvusi atkal zem viena jumta pulcēt visas fakultātes, un autori ir spējuši ar arhitektūras un telpiskiem līdzekļiem radīt vietu un apstākļus radošajai sinerģijai, — tā ir atvērta, vide, kur arī paši tās iemītnieki var telpas veidot un mainīt.
No žūrijas komentāra: “Igaunijas Mākslas akadēmijas jaunā ēka ir radījusi jaunu vidi starp Põhja un Kotzebue ielām, kur rosās velosipēdi un jaušams izsalkums pēc zināšanām un idejām. Jaunā telpa, ko rada ēka, raisa prieku un lenumu arī tajos, kas nav saistīti ar akadēmiju. Labi funkcionējoša mācību un māksla vide, mierīga pāreja starp dažādos periodos būvētajām ēkām, izveidojot lielisku veselumu. Arhitekti ir spējuši pārcelt arī vecās Tartu ielas nama (kur Mākslas akadēmija atradās līdz 2009. gadam — A4D) garu jaunajā ēkā.”
Komunisma upuru memoriāls
Arhitekti: Kalle Vellevoog (JVR Arhitektid), Jaan Tiidemann (Ninja Stuudio), Tiiu Truus (Stuudio Truus). Stādijumi: Lidia Zarudnaya. Tēlnieks: Kirke Kangro.
Kultūrkapitāla fonda balvu par labu publsiko telpu ieguva cita nacionālas nozīmes darbs — Komuniska upuru un igauņu virsnieku memoriāls Mārjamē. Šī vieta Tallinas līča krastā, starp Tallinas centru un Piritu ir ieguvusi jaunu, mūsdienu slāni, kopā veidojot savdabīgu memoriālo ainavu kompleksu, kur apvienojas iespaidīgs padomju laika memeriāls, veltīts 1918. gada Baltijas flotes Ledus reisam un tiem, kas krituši par padomju varu, gan 1990. gadus izveidotā Pirmā pasaules kara vācu karavīru kapsēta ar balatajiem krustiem, un nu arī — komunisma upuru memoriāls ar Melnajām sienām, eju starp tām un mierinājuma dārzu ceļa galā.
Žūijas komentārs: “Risinājums esošajam kompleksam pievienojas veidā, kas ir vienlaikus delikāts un iespaidīgs: tas tieši neiejaucas tajā, kas tur jau ir, taču, ši jaunā epizode, asi iegriežoties zemē, veido skaidri iezīmētu turpinājumu memoriālajam laukam. Memoriāla pienesums vēsturei, kultūras vēsturei un radītās publiskās telpas kvalitātei ir pelnījis augstu novērtējumu. Tas ir piemineklis, kas var saliedēt sabiedrību.”
Biroja KAOS renovācijas projekti
Park Hotel Viljandi — arhitekti: Margit Argus, Margit Aule, Kaiko Kerdmann (KAOS Architects)
Kultūrkapitāla fonda žurija godināja reizē veselus veselus trīs biroja KAOS projektus: ”Žūrija vēlas atzīmēt visu biroju par tā konsekvento renovāciju darbu — Hāpsalu pils apmeklētāju centrs, Park Hotel Viljandi un Igaunijas vēstniecība Maskavā. Jūtīga pieeja detaļām, cieņpilna attieksme pret vēsturiskām ēkām, profesionāli vadīta kombinācija starp jaunajām un vecajām arhitektūras izteiksmēm. Uzmanība dažādu laika periodu slāņiem KAOS projektos pievērsta līdzvērtīgi. Taču papildus cieņpilnajai attieksmei, viņi allaž pievieno arī kaut ko gudri izsmalcinātu un jaunu, tā ienesot spriedzi, kas rosina pārvērtēt pazīstamo un pierasto.”
Atsevišķi viesnīca Vilandē ieguva arī interjera arhitektūras godalgu: “Atturīgs un izsmalcināts risinājums, meistarīgi līdzsvarojot cieņpilnu attieksmi pret vēsturisko ēku un modīgas peejas tāda veidā, kas ir pienesums visiem. Īpaši jāatzīmē kādreizējais iekšpagalms, kas ir pārvērsts vestibilā, to gudri telpiski sadalot ar koka savienojumiem starp gaiteni un viesnīcas telpām. “
Sauna Lusthones sētā
Arhitekti: Peeter Pere, Eva Kedelauk (Peeter Pere Architects)
Arhitektu savienība gada privātmāju kategorijā atzīmēja piebūvi vecai pirtiņai, kas nu partapusi par daļu no izteiksmīgā mūsdienu arhitektūras darinājumu lauku sētā. Žūrija: “Igauņu arhitektūras augstā kvalitāte ir pārsteidzoša. Pirts Lusthones sētā ir izteiksmīga vietzīme, oriģināls paraksts dabā, reizē tik izsmalcināta un poētiska. Kopā ar atturīgo iekštelpu kopā satiekas trīs slāņi: vēsture, daba un mūsdienu arhitektūras valoda.”
Valgas centrālais laukums
Arhitekti: Gianfranco Franchi, Chiara Tesi, Rea Sepping (Franchi+Associati)
Igaunijas ainavu arhitektu savienības galveno balvu 2019. gadā ieguva Valgas centrālais laukums. Tas ir viens no 15 publisko ārtelpu projektiem, kuri tikai aizsākti dažus pirms Igaunijas valsts simtgades, arhitektu savienībai rosinot jubileju sagaidīt ar jaunveidotām mūsdienīgām publiskajām telpām visās apriņķu pilsētās, kā īsā laikā tika sarīkoti 15 konkursi. (Jāatgādina, ka 3. vietu Valgas konkursā toreizi ieguva mūsu MADE arhitekti.) Interesants Valgas projekts ir arī tāpēc, ka atrodas tikai 100 metru no Latvijas robežas, — tiešs turpinājums Raiņa ielā Valkā ir Sõpruse (latviski — draudzība) iela otrpus robežai, kas ieved jaunajā laukumā, kurš arī tika iecerēts un veidots, kā abu valstu pilsētu kopīgā centra topošā publiskā telpa, nojaucot šķūnīšus un garāžas iepriekš noslēgtā kvartālā.
Žūrija skomentārs: “Valgas centrālais laukums ir īstā telpa īstajā vietā. Kvartāla atvēršana un pārvēršana par laukumu ir lielisks piemērs tam, kā iespējams koncentrēt mazpilsētu ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu. Centrālais laukums izceļ vēsturiskās ēkas, noliekot tās uz skatuves, neko nenoēnojot. Jaunā telpa ir daudzšķautņaina, laukuma stūri un kakti rada optisku ilūziju, — laukums patiesībā ir lielāks, nekā škiet pirmajā acu uzmetienā. Jaunais laukums plūst starp organiski izplūst starp ēkām, izceļot Valgas labāko. Tā nav vieta, kas brēktu pēc uzmanības, laukums ir mierīgs un līdzsvarots, nevis pašmērķiga instagramainava.”
Citi
Svinīgajā pasākumā tika pasniegta arī virkne citu balvu. Piemēram, izstāžu balvu sāņema mākslas zinātniece, arhitektūras vēsturniece Ingrīda Rūdi (Ingrid Ruudi) par izstādi “Pašas telpa. Feminisma jautājums arhitektūra” Igaunijas Arhitektūras muzejā, kas balstīta pamatīgā 20. gadsimta Igaunijas arhitektūras vēstures un šodienas prakšu izpētē, uzdeva nopietnu jautājumu par dzimumu aizspriedumiem arhitektūrā un tās institūcijās. Idejas balva svinīgajā ceremonijā tika pasniegta arī Baltijas paviljona autoriem 2018. gada Venēcijas biennālē, kuras iniciatori un arī kuratori bija arī četri latvieši — Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Dagnija Smilga un Laila Zariņa.
Ikgadējo ainavu arhitektu savienības balvu par pastāvīgu darbu publisko ārtelpu radīšanā saņēma Tartu pilsētas pašvaldība. Žūrija atzīmēja institūciju veikumu, radot draudzīgu, daudzveidīgu pilsetu, kurā atbalsta dažādus transporta veidus, uzsverot arī centienus veidot dialogu starp iedzīvotājiem, pilsētas vadību, projektētājiem un būvniekiem, kas rezultējies publiskajās ārtelpās, kas, kaut radītas dažādos laikos, veido vienotu un bagātīgu vidi.
