Kad nesen nojauca bijušās Auroras rūpnīcas XX gadsimta sākumā būvēto korpusu, viens no faktoriem, kas to ļāva darīt bija fakts, ka pēdējā brīdī, kad to varēja glābt, valsts un pašvaldība to nedarīja. Pēc vietējā aktīvista, advokāta Sanda Bērtaita sūdzības tiesa uz brīdi apstādināja strauji uzsākto nojaukšanu 2017. gada decembrī.
Taču pēc attīstītāju pārsūdzības nojaukšanu atļāva 2018. gada pavasarī, jo valsts un pašvaldība starplaikā nedeva nekādu signālu, kas atbalstītu ēkas saglabāšanu un līdz ar to nedeva pamatu nojaukšanu apšaubīt. Lai arī S.Bērtaitis uzrakstīja iesniegumu par ēkas iekļaušanu pieminekļu sarakstā, Valsts kultūras pieminekļu inspekcija tam tomēr nepiešķīra pieminekļa statusu, aizbildinoties ar to, ka ēkas nojaukšana jau sākusies un ka pieminekļa piešķiršas statuss aizņem laiku.
Kas līdzīgs kā ar Auroru, tagad atkārtojas ar Kalnciema ielu 2b, kas cieta ugunsgrēkā 25. novembrī. Pēc jūgendstila ēkas degšanas Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (bijušais VKPAI) apstādināja procesu par pieminekļa statusa piešķiršanu ēkai. Decembra beigās attīstītāji sāka demontēt ēkas bīstamās daļas no pagalma puses, bet pie reizes arī “pieķēra klāt” vēsturisko fasādi. Rīgas būvvalde reaģēja un 30.decembrī fasādes nojaukšanu apturēja, jo nebija sniegts eksperta atzinums par fasādes konstrukciju bīstamību.
Turpmākais raisa virkni jautājumu. Vai ir cerība, ka eksperts sniegs atzinumu, ka tās ir drošas pēc tam, kad ir jau sākta to graušana? Vai nav tā, ka būvvalde un pieminekļu sargi imitē darbību praktiski jau nolemtā situācijā? Kurš garantēs, ka vēsturiskā fasāde netiks nojaukta? Vai, ka “rekonstruētā” fasāde (ja vispār kas tiks būvēts) būs identiska vēsturiskajai, pat ja kārtējo reizi būvvalde un pieminekļu sargi liks ēku fiksēt un ieteiks saglabāt līdzību ar veco? Vai rīdzinieki ir gatavi redzēt savu arhitektūras mantojumu izrobotu ēku pa ēkai? Kura ēka ies bojā nākošā? Marijas iela 6, Vīlandes iela 11, vai kādi mazāk pamanāmi nami vēsturiskā centra perifērijās?
Gadu desmitiem (simtiem?) atstrādāta tehnoloģija – ugunsgrēks un krāsmatu demontāža. Dažreiz nenostrādā, bet parasti viss notiek kā pa diedziņu. Esmu optimists, arī šoreiz tā būs. Un būs vēl daudz reižu citur pilsētā/valstī.
Iemesli parastie, šādu objektu atjaunošana ne tikai nav ekonomiski pamatota, bet nes pat zaudējumus.
Demogoģija nebūtu tik liela, ja nedemontētu fasādi kas traucē satiksmei, tajā pusē, kur satiksmes vispār nav, kur fizikas likumi nepieļauj apdraudējumu transportam. Skumji….
Nākamā būs Brīvības un Matīsa krustojumā / stūrī esošā lielā ēka. Saderam?
Skumji.