Labākais konkursa projekts daudzstāvu namiem pie Strazdumuižas manufaktūras Juglā

Vasarā noslēdzās kompānijas EfTEN Capital rīkotais arhitektūras konkurss daudzstāvu dzīvojamo ēku kompleksam Juglā, ezera krastā, blakus kādreizējajai Strazdumuižas kokvilnas manufaktūras ēkai.

Konkursa programma paredzēja trīs līdz piecas dzīvojamās ēkas ar kopējo minimālo dzīvokļu skaitu 300. No septiņiem konkursā iesniegtajiem projektiem par labāko tika atzīts priekšlikums, kura autori ir Klaipēdas birojs URBANISTINĖ ARCHITEKTŪRA sadarbībā ar Rīgas biroju CARA STUDIJA.

 

Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas Rīgā, Juglas krastmalā 13, Juglas krastmalā 15 un Dzirnupes ielā 5

Projekta koncepcija

Priekšlikums ir balstīts galvenajos brīvstāvošu torņu eku kompozīcijas principos, kas novietoti dabiskā mežainā vidē ir pietiekami augsti, lai iespaidotu kompozīcijas asis, bet maina izskatu tad, kad tiem pabrauc garām. Priekšlikums ir balstīts galvenajos dabiskā mežainā vidē novietotu brīvstāvošu torņu eku kompozīcijas principos, — ēkas ir pieteikami augstas, lai ietekmētu skatus plašākā apkārtnē, bet sniedz citus iespaidus, virzoties tām garām tuvumā. Būtiski apstākļi, kas ietekmē projekta novietni, ir laba redzamība no tālākām vietām, kā arī vecā manufaktūras ēka tuvumā, tās arhitektūra, formas un materiāli.

Ņemot vērā šos faktorus,  jaunās ēkas iemieso noteiktus arhitektūras dalījuma principus. Ēku fasādes pirmo četru līdz sešu stāvu augstumā interpretē veco, labo laiku ķieģeļu mūra arhitektūru. Tas ļauj kādreizējās manufaktūras ēkas arhitektūru turpināt ezera virzienā, veidojot vidi, ko cilvēki dabiski akceptē un izbauda tieši tīkamās materialitātes dēļ. Savukārt ēku augšdaļas veidotas ar mūsdienīgām stikla piekārto fasāžu sistēmām un uzsvērti vertikāliem balstelementiem.

Ēkām ir veidotas kopīgas stilobata daļas, kur izvietotas autostāvvietas un citas publisko funkciju telpas. Šo stilobata daļu jumti ir veidoti kā pacelti iekšpagalmi, tādi kā nelieli laukumi. Savukārt ēku augšdaļas veido piecus dzīvokļu torņus dažādos augstumos. Šis princips ļauj veidot novietnei piemērotu arhitektūras kompozīciju, kurā, ņemot vērā dabiskās vides bagātību, ļoti liela nozīme ir panorāmas skatiem, — no katra apartamentu nama paveras iespaidīgi ezera vai parka skati.

Reaģējot uz zemes gabala ģeometriju, jaunā apbūve ir sadalīta ziemeļu un dienvidu daļā. Starp abām daļām izvietots galvenā atvērtā telpa, kas veido kompozīcijas asi — no manufaktūras ēkas Juglas ezera virzienā. Ēku pirmajos stāvos plānotas komerctelpa, kur var izvietoties gan ikdienas rutīnas pakalpojumi, kā vingrotava vai stūra kafejnīca, kā arī vietas īpašiem gadījumiem, kā piemēram restorāns ar skatu uz ezeru. Īpaša uzmanība pievērsta krasta promenādei, kas aicina garāmgājējus lēnā pasatigā izbaudīt krāšņos ezera skatus. Promenāde turpinājums ir arī neliela mols, kas var kalpot kā laivu piestātne.

Autori:
URBANISTINĖ ARCHITEKTŪRA — Petras Džervus (Klaipēda),
sadarbībā ar CARA STUDIJA — Aleksejs Cars, Juris Lauris (Rīga)

 

Žūrijas vērtējumi

Kaspars Roga, pasūtītāja pārstāvis

Nopietns projekts, nopietns pieteikums uz labāko darbu, šajā septiņu darbu konkurencē. Izcils savienojums kaut kam jaunam, kas ir šī stikla augšējā daļa ēkai un savienojums ar veco manufaktūras ēku, kas ir šī ķieģeļu daļa. Fantastiski atrisināts reljefa jautājums attiecībā uz iebraukšanu, attiecībā uz ēku dažādiem dalījumiem. Ēku kompozīcija, no stāvu skaita viedokļa, pat, tad, ja mēs šīs piecas ēkas attīstām pa kārtām, katra ēka pati par sevi, nerada šaubas, ka viņas tur varētu iederēties. Arī noņemot četras ēkas nost, tā viena ēka pati par sevi ir estētiski baudāma. Ir atrisināts mūsu uzstādījums par promenādes labiekārtošanu, ir piestātne, ir publiska pieeja kādreiz plānotajam restorānam ezera krastā, skati no dzīvokļiem. Nedaudz pietrūkst stāvvietu skaits uz 300 dzīvokļiem mums ir tikai 239 stāvvietas un 150 no tām ir pazemes, bet domāju, ka tās jau ir tālāk risināmas detaļas, projekta izstrādes laikā. Projekts ļoti labs.

Andris Tomsons, LAS pārstāvis,  A.R.T. projekts

Rada ļoti patīkamu dzīvojamās pilsētvides jaunas modernas apbūves priekšstatu. Arī māju izvietojums kā kompozīcija, nedaudz tās pagrozot ir domāts, lai nebūtu visu laiku logs logā jāskatās. Evakuācija līdz galam nav atrisināta, bet šajā plānojumā tā būtu risināma, kas nemainītu tēlu. Nav spieduši uz maksimumu. Ir ievērojuši, lai vietzīme būtu kā vietzīme patīkamā nozīmē. Arī visi labiekārtojumi ir risināti, bet nav pārspīlēti.

Aldis Polis, LAS pārstāvis, ARH Stadija

Ļoti labs darbs gan mērogā, gan materiālu izvēlē. No liela attāluma tā ēkas augšējā daļa nebūs nolasāma, kā augsta dzīvojamā māja. Pārdomāts. Vienīgais, ģenplānā no promenādes mēģinātu attālināt stāvvietas, jo tās ir nedaudz izlīdušas piekrastes daļā. Ļoti labs darbs.

Gunta Logina, Rīgas Pilsētas Būvvaldes pārstāve

Šeit mēs redzam krietni atšķirīgu darbu. Arī iepriekš bija piecu apjomu kompozīcija, tikai šeit mēs redzam kā objekts iederas pilsētvidē. Šeit nav izmantota maksimālā programma, ir tikai 18 stāvi, nevis 25, bet tas viss raksturo autora pieeju šim uzdevumam, risinot ierakstīšanos esošā pilsētvidē. Griezumos un fasāžu risinājumos ļoti labi redzam kā rēķinās ar esošo ēku, kas atrodas blakus. Tas ir jauns risinājums, ka esošās vides risinājums ir vienā materiālā veidots un augstāk, kas paceļas virs esošās apbūves, ir kā jaunais pienesums, kas nāk klāt un kas ir pilnīgi citādi risināts. Apjomu risinājumi ir ļoti labi, arī ģenplānu risinājumā ēkas ir pagrieztas dažādos virzienos. Vienīgais šim risinājumam ir norādīti attālumi 15 metri, bet Rīgas apbūves noteikumi prasa starp ēkām ieturēt vismaz 20 metrus, tādēļ iespējams nepieciešamas ģenplāna risinājuma izmaiņas. Darbs ļoti labs, ko būtu vērts risināt tālāk.

Sergejs Ņikiforovs, LAS pārstāvis, Nams

Glīts risinājums. Labs mērogs. Ļoti delikāta saikne ar esošo apbūvi. Jauki atrisināta promenāde. Patiesībā, ja šim darbam arī ir kādi trūkumi, tad tie ir atrisināmi projekta tālākā gaitā.

Viktors Savins, žūrijas priekšsēdētājs, pasūtītāja pārstāvis

Projekts ir patīkams gan no viedokļa kā tu atrastos tajā pirmā stāva līmenī gar promenādi vakarā vai dienas laikā pastaigājoties, gan braucot ārā no pilsētas. Rada patīkamu sajūtu. Nezinu, vai gribētu šajā projektā k-ko mainīt, izņemot autostāvvietu skaitu, kas ir vienīgais izaiciājums šim projektam. Piestātne ļoti ambicioza šajā vietā, tas varētu būt izaicinājums tādu realizēt. Projekts ļoti labs.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
11 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Miķelis

Vizualizācijā ir krietni piemelots. 3-stāvi vecajai ēkai fasādēs ir vienā līmenī ar jaunās ēkas trešo stāvu. Tas nozīmē, ka jaunajam lielākajam apjomam ( 18 stāvi ) jābūt 6 reizes lielākam par veco – nu tādam pamatīgam tornim, neskatoties pat uz perspektīvu. Leiši visu ir vizuāli saspieduši, izskatās ka stāva augstums augšējos stāvos ir kādi 2m. Piedevām logi nobīdās kombinēts ar vertikālu stiklojumu, kas piedod vēl lielāku vertikalitātes efektu. Bet žūrija laikam tādās niansēs neiedziļinās? Kā tas viss izskatās komplektā ar veco ēku? Pēc jaunattīstības valsts nekustamā īpašuma attīstības idejām vai Treknie II. Projekts protams ir gaumīgs, tomēr Siguldas šoseja atrodas… Lasīt vairāk »

Valdemārs, Zariņš

Būtiskākais ( zīle tādu ziņu atnesa) ir šedevrāli profesionāli , kritērijiem ( ne)atbilstošie vērtējumi. Akurāt, ome no Kombuļu kultūras nama apmeklētājiem arī tā varētu, a kas obligāti arhitektiem jābūt….

Miķelis

Es jau izteicu priekšlikumu par iespēju Miķelim, Benam un Ingurdam izstrādāt matemātiskā algoritmā bāzētu konkursu vērtēšanas sistēmu. Ar atvērtu kolēģu piedalīšanās iespēju. Šeit a4d.lv. Ziņa, kā jau pie igauņiem, joprojām ir ceļā, – cerams pēc neilga laika, kādiem diviem gadiem, saņemsim atbildi;-)

Miķelis

Vizualizācijā 2/11 – kreisajā pusē 18-stāvu apjoms, labajā 9-stāvu apjoms – attālums līdz objektiem gandrīz vienāds, augstums arī gandrīz vienāds. Visticamāk žūrījā ielika tos, kuri staigā ar palielināmiem stikliem kabatās un +10 dioptriju brillēm, lai dabūtu cauri 18 stāvus. Būvvaldē arī visi priecīgi, lūk materiāls, ekspertu apstiprināts materiāls, tas nekas, ka eksperti labi neredz, mums neko nevajag pāraudīt – izskatās labi, akceptējam. Leišukas, braļukas atkal letiņus….

Maija Brice

Skatoties plānos, atcerējos par to divdomīgo punktu LBN 211-15:
“21. Viens dalītais vai savietotais sanitārais mezgls ar ieeju no priekštelpas (ieejas halles) nepieciešams vienistabas un divistabu dzīvokļos. Triju un vairāk istabu dzīvokļos papildu sanitāros mezglus projektē guļamistabu zonā ar ieeju no guļamistabas vai tai piegulošā gaiteņa.”

Miķelis

Žūrija Latvijā LBN konkursu vērtēšanā nepielieto, ko tur iespringt, tos parasti izcili pārzin Būvvaldē, kopš dažs labs nonācis uz apsūdzēto sola. Vēl jau ir Ugunsdrošības normas, kas 18-stāvu daudzdzīvokļu ēkai ir diezgan specifiskas. Vai tik nebija prasība pēc 2 evakuācijas kāpņu telpām, sprinkleriem un citām specifiskām lietām. bet to parasti stāvu kārotāji neievērtē, – procentus, procentus dodiet, stāvus utt. Papildus nāk insolācijas prasības un aprēķins un citi patīkami nieki. Piedevām dabūt gatavu pazemes stāvu autostāvvietām pie tāda ūdens līmeņa neizmaksā budžeta klases dzīvokļu cenu. Vai nu biedriem ar matemātiku nav kaut kas kārtībā, vai nu uzvarētājs neko tādu savā mūžā… Lasīt vairāk »

jtd

Tieši ugunsdrošības normu dēļ 25 stāvi var būt pārtapuši par 18, jo 25 stāviem vajag otru kāpņu telpu. Bet arī 18 stāviem vajag ugunsdzēsēju liftu, kas te eksponētajos plānos nav novērojams. Kopš Grenfell ugunsgrēka esmu diezgan daudz lasījis par “viļņošanos” UK profesionālajā būvniecības vidē. Tur plānojums bija gandrīz identisks šiem (vien kāpnes ēkas vidū, ne pie ārsienas, bet šī varētu būt vien nianse). Risinājuma joprojām nav, jo 70-gadu normatīvos (kad cēla Grenfell) vēl netika plaši izmantoti ātri degoši apdares materiāli (brutālisms – pliks betons, kā mūsu Preses namā), šodien tā ir uz katra soļa sastopama ikdienas prakse un tādas lietas… Lasīt vairāk »

Miķelis

Viss, kas augstāks par 9.stāviem Latvijā – tas ir diezgan liels risks, jo ugunsdzēšejiem ir tikai dažas atbilstošas tehnikas vienības. Un risku var novērtēt pēc nesošās konstrukcijas ( mums varbūt paveicies vairāk kā amerikāņiem, ķīniešiem, kuri izmanto metālu ) un apdares katrs mitināties gribētājs pats. Piedevām parādoties Vidusjūras klimatam, neizbēgami parādīsies arī spēcīgākas zemestrīces, – bet pie mums kamēr vāks uz galvas neuzkritīs, neviens nekustēsies, nedomās, nepētīs, neprognozēs, nemainīs normatīvus. Zemes klimatā notiek pārmaiņas, zeme uzkarst, tātad pārmaiņas skar arī zemes iežus un tur protams nodrošināties būs grūti. Iedomājies, ja Latvijā pēkšņi parādītos darbojošs vulkāns. Izvirstu, piemēram Gaiziņš 😉

Miķelis

Kompleksu vajag nosaukt – Lietuvos lagūnas.
vai
Kaip mes nuskendo latviai – arklio galvai…

Miķelis

Visbeidzot jautājums par promenādi – tā tagad apies apkārt visam ezeram, vai tomēr atradīsies tikai viena gruntsgabala robežās? Ir kādi pilsētas ezera krastmalas labiekārtojuma plāni, ja jau visi slavē promenādi, vai blakus gruntsgabalu īpašnieki ( tur tālāk dzīvo riktīgi latviešu jaunbaroni ) tagad priecāsies, ka šiem garām dosies Monako ātrgaitas šoseja, kurā notiks viens no F-1 posmiem un piestās lielās 100-pēdu jahtas, jaunie iedzīvotāji uzars lagūnu ar ātrgaitas ūdens motocikliem un traucēs latviešu jaunbaronu trauslo miegu?
Vai nosaukt par promenādi 35 metru labiekārtotu krasta joslu nav mazākais pārsteidzīgi?
Vai Rīgas Būvvaldes pagrabā arī jau ienākas jaunā zālītes raža?

Andris Celmalis

Hmm, kā šādiem torņiem ir ar insolāciju? Dzīvokļi visi vienpusēji izskatās

11
0
Lūdzu, komentējietx