Līdz 11. septembrim Arhitektu namā ikviens var iepazīties ar studentu priekšlikumiem Rīgas Brīvības ceļa attīstībai. Izstāde ir Rīgas Tehniskās universitātes rīkotās starptautiskās vasaras universitātes Rīgas pilsētvide vakar, šodien, rīt rezultāts.
Šāda starptautiska vasaras universitāte RTU notika jau piekto gadu pēc kārtas. Šogad tajā piedalīās 31 arhitektūras, pilsētplānošanas, žurnālistikas un socioloģijas students no Latvijas, Lietuvas, Beļģijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Rumānijas, Gruzijas, Izraēlas, Čīles un Indijas augstskolām.
Divas nedēļas ― no 13. līdz 25.augustam ― RTU mācībspēku un vieslektoru vadībā studenti, klausoties lekcijas, piedaloties diskusijās, mācību ekskursijās, apzināja Rīgas kultūrvēsturisko vidi, veica tās analīzi un novērtējumu. Strādājot sešās darba grupās, studenti meklēja idejas t. s., Brīvības ceļa: Brīvības ielas ― Uzvaras bulvāra ass, kas šķērso Daugavas asi, telpiskajai kompozīcijai un funkcionālajai attīstībai. Darba grupas vadīja gan praktizējoši pilsētplānotāji, arhitekti un ainavu arhitekti: Andris Roze (Kanāda―Latvija), Marks Geldofs (Beļģija―Latvija), Uģis Bratuškins, Helēna Gūtmane (Latvija), gan starptautisku vasaras universitāšu pieredzi uzkrājušie jaunākās paaudzes arhitekti ― Zane Deruma, Arne Riekstiņš un Toms Kokins.
RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes dekāns Uģis Bratuškins atzīst: «Studentu uzdevums ir formulēt savu Brīvības ielas vizuālās telpas attīstības redzējumu. Lielākā daļa vasaras universitātes dalībnieku Rīgā ir pirmo reizi, līdz ar to viņiem raksturīgs atbrīvots skatījums uz mums pierastām lietām. Ievērojot vispārpieņemtās nostādnes ― gājēju, riteņbraucēju un sabiedriskā transporta prioritātes nodrošināšanu un tranzīttransporta plūsmu intensitātes samazināšanu, studentu priekšlikumos Brīvības iela kļuvusi atvērtāka, «zaļāka» un draudzīgāka gan gājējiem, gan velosipēdistiem un autobraucējiem.
Paplašinājušās arī Brīvības ass kontekstuālās robežas ― kā īpaša novitāte jāatzīmē Z. Derumas un T. Kokina vadībā izstrādātais dzelzceļa loka ietekmes telpas ainaviski funkcionālās revitalizācijas priekšlikums, kas atkārtoti atgādina, ka dzelzceļu aptverošo pašlaik puspamesto teritoriju attīstībai jānotiek visas sabiedrības interesēs, stingri respektējot harmoniskas pilsētvides kompozīcijas veidošanas paņēmienus».
Brīvības ielas ― Uzvaras bulvāra ass kopējais garums no pilsētas administratīvās robežas Baložkalnā līdz Uzvaras parkam Pārdaugavā sasniedz 14 kilometrus. Tā ir gan Brīvības gatve – pilsētas ievadmaģistrāle, nozīmīga satiksmes artērija, gan Brīvības iela ― viena no galvenajām Rīgas vēsturiskā centra ielām, gan Brīvības bulvāris ar liepu aleju un latviešu nacionālās identitātes zīmi ― Brīvības pieminekli kā simbolisko un telpisko dominanti. Brīvības ceļš ir arī Kaļķu iela ― Vecrīgas prestižā promenāde, Rātslaukums ― pilsētas sākotnējā kodola struktūrelements, Akmens tilts, pa kuru Brīvības ceļš krustojas ar Daugavu, un Uzvaras bulvāris Pārdaugavā, kas noslēdzas Uzvaras parkā ar Uzvaras monumentu ― zīmi no Latvijas jaunāko laiku vēstures traģiskajām lappusēm.
Ar vasaras universitātes laikā tapušajiem studentu priekšlikumiem ikviens interesents var iepazīties izstādē Arhitektu namā, Torņa ielā 11 līdz 11. septembrim.
Fakts ir fakts – Pārdaugavā Brīvības ceļš diemžēl "atsitas" pret skarbu nebrīves simbolu – Uzvaras pieminekli. Tur plānotājiem ir ko padomāt, kā to visu smuki apvienot, lai tauta lieki "neceptos".
Jā, būtu noderīgi, ja varētu redzēt vairāk zīmējumu.
Diemžēl būs sarežģīti nokļūt uz izstādi.
Paldies.
Viena no idejām, kuru ir atraduši plenēra dalībnieki ir oriģināla – izveidot jaunus veloceliņus gar paralēli Brīvības ielai ejošo dzelzceļa līniju. Tas dzīvē tiešām darbojas, pats esmu izmantojis citu dzelzceļa līniju atzarus, piem: no vef tilta brīvības ielā var ērti ar velo pārvietoties līdz Deglava ielas tiltam. Gar dzelzceļa līnijām ir pietiekami platas brīvas joslas, vienīgā problēma ir dzelzceļa šķērsošana, bet ja tas tiek risināts fundamentāli, tad tā ir risināma lieta. Iespējams pat tas, ka paralēli dzelzceļa trasēm varētu pat izvietot papildus autotranporta maģistrāles, kuras vairāk paredzētas tranzītplūsmām. Esošās dzelzceļa līnijas, kuras aizņem pietiekami lielu pilsēttelpu un kuras norobežo atsevišķas… Lasīt vairāk »
Fakts ir fakts – Pārdaugavā Brīvības ceļš diemžēl "atsitas" pret skarbu nebrīves simbolu – Uzvaras pieminekli. Tur plānotājiem ir ko padomāt, kā to visu smuki apvienot, lai tauta lieki "neceptos".
Spriežot pēc rakstam pievienotā attēla, monumentāla "atduršanās" notiek abos galos. Tik klasiski/dramatiskā situācijā, riteņbraucēji varētu būt lieki…ja nu vienīgi tiktu izveidota atrakcija riteņbraucējiem ar ziedu nolikšanu pie abiem pieminekļiem. Varbūt, ka šī ilustrācija bija tikai izejas punkts pasākumam. Vai būtu iespējams nopublicēt mazliet vairāk materiālu?
Jā, būtu noderīgi, ja varētu redzēt vairāk zīmējumu.
Diemžēl būs sarežģīti nokļūt uz izstādi.
Paldies.
Viena no idejām, kuru ir atraduši plenēra dalībnieki ir oriģināla – izveidot jaunus veloceliņus gar paralēli Brīvības ielai ejošo dzelzceļa līniju. Tas dzīvē tiešām darbojas, pats esmu izmantojis citu dzelzceļa līniju atzarus, piem: no vef tilta brīvības ielā var ērti ar velo pārvietoties līdz Deglava ielas tiltam. Gar dzelzceļa līnijām ir pietiekami platas brīvas joslas, vienīgā problēma ir dzelzceļa šķērsošana, bet ja tas tiek risināts fundamentāli, tad tā ir risināma lieta. Iespējams pat tas, ka paralēli dzelzceļa trasēm varētu pat izvietot papildus autotranporta maģistrāles, kuras vairāk paredzētas tranzītplūsmām. Esošās dzelzceļa līnijas, kuras aizņem pietiekami lielu pilsēttelpu un kuras norobežo atsevišķas… Lasīt vairāk »
Paldies Ivo! Tas jau izklausās ticamāk. Dzelzceļa līnija, ja nemaldos, atrodas patālu no "Brīvības ceļa". Ja runā par pieminēto dzelzceļa/velo koridoriem, tad tas tikpat labi varētu attiekties uz K.Barona, Čaka, utt "ceļiem". Varbūt, ka šī uzdevuma uzstādijums ir bijis pārāk šauri un monumentāli definēts, lai tajā varētu iekļaut tik ikdienišķas problēmas kā veloceliņi?