Milānas dizaina nedēļā pirmo reizi piedalījās arī Latvijas studenti.
Milānas Starptautiskās mēbeļu un dizaina (telpas arhitektūras, interjera, keramikas, tekstila, modes un grafikas) izstādes gaisotne ietekmē mēbeļu ražotāju un projektētāju radošās tendences visu nākamo gadu. Tā kā cīņa starp konkurentiem šajā nozarē ir asa un visi cenšas turēt roku uz tās ātrā pulsa, Milānas izstādē pulcējas interjeristi, arhitekti, kā arī mēbeļu ražotāji un tirgotāji no visas pasaules.
Šo grandiozo izstādi, kas izvietota vairāk nekā piecpadsmit hektāros un kurā šogad piedalījās vairāk nekā 1400 mēbeļu ražotāji no visas pasaules, triju nedēļu laikā apmeklēja ap 200 000 interesentu.
Vienlaikus mēbeļu un dizainu priekšmetu izstādes notika ne tikai centrālajā izstāžu kompleksā, bet vēl vairāk nekā septiņdesmit dažādos pilsētas mēbeļu salonos un mākslas galerijās, kas visai Milānai aprīlī lika dzīvot zem dizaina nedēļas zīmes.
Izstāde bija iekārtota divdesmit septiņos paviljonos, kuros atradās stendi klasiskajam dizainam, modernam dizainam, mājas tekstilam, vannas istabu, virtuves iekārtām un biroja mēbelēm.
Latviešu darbi bija pārstāvēti tekstila paviljonā, kur Laimas Kaugures radītais dabiskais lins kā materiāls, kas lieliski iederas ekoloģiski tīrā un dabiskā vidē, piesaistīja lielu interesi. Bet latviešu mākslinieki no Helsinku mākslas un dizaina skolas — Ilze Kundziņa un Mareks Birznieks — izstādē piedalījās ar suši restorāna traukiem un interjera iekārtām un priekšmetiem. Studenti ir autori ne tikai desmit metru garajam suši bāram un sēdekļiem uz balta marmora oļiem, bet arī apkalpojošā personāla apģērbam. Milānas izstādē piedalījās arī saplākšņu ražotājfirma no Latvijas BFDF ar saviem piedāvājumiem.
Satelīta salonā (Salone Sattelite), kas paredzēts sevi apliecinājušu, bet vēl nepazīstamu mākslinieku pieteikumiem, šogad līdzās citām pasaules dizaina skolām tiesības piedalīties ieguva arī Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina skolas studenti, kas dažādu modernismu pārsātinātajā vidē prezentēja gluži neskartu un filozofisku tēmu — šūpulis.
Prezentācija notika veiksmīgi, un par latviešu jaunajiem dizaina māksliniekiem interesējās tādi pasaulē pazīstami preses izdevumi kā amerikāņu Washington Post, itāļu Domus, holandiešu Frame, franču Elle Decoration.
Projekta galvenā koncepcija — šūpulis, tā ir pirmā mēbele cilvēka mūžā, un latviešu dizains un dizaina izglītība vēl ir šūpuļa stadijā. Dizaina studentiem jāsāk rūpēties par jauniem Latvijā radītiem dizaina paraugiem, kas veicinātu pasūtījumu pieplūdumu. Tā kā šobrīd ir grūti atpazīt Latvijā radītu dizainu, tad jaunajiem māksliniekiem jāsāk par to gādāt.
Izstādē studenti prezentēja visfantastiskākās šūpuļa idejas ? šūpuli zīmētmīlētājiem, kas gatavots no kopā salīmētiem krāsainiem zīmuļiem, šūpuli ligzdu ? putnu mīļotājiem un gaisa pūķu lidinātājiem, šūpuli, kas līdzīgs tortes kārbai, un šūpuli, kas atgādina mītu par bērniņa atrašanu kāpostos un stāstu par laupītājmeiteni Ronju. Visdažādākie bija arī darbā izmantotie materiāli ? dzija, audums, koks, stieples, zaru pinums, ādas, metāls, plastmasa, kartons, arī jau pieminētie zīmuļi.
Projekta līdzautore, LMA dizaina studiju prodekāne Barbara Ābele: Projekta iedvesmas avots ir Latvijas Vēstures muzeja koka fondos atrodamais vēja šūpulis, kas atrasts Liepājas rajona Kalētu pagastā un kas izgatavots 1862. gadā. Tas izgatavots no pakulu audekla, kas apšūts ap lazdas stīpu. Kad māte devās lauku darbos, viņa zemē iesprauda kārti, kurā uzkāra šūpuli ar bērnu, un, kamēr pati strādāja, to viegli aijāja vējš.
Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņi tik nozīmīgā izstādē piedalījās pirmo reizi. Mūsu studentiem tā bija unikāla iespēja ar savām idejām stāties līdzās saviem laikabiedriem un iekļauties Eiropas Savienības starptautiskajā dizainu skolu apritē, tikt pamanītiem no svešzemju ražotājiem un apjaust, ka dizaina robežas nesakrīt ar skolas, pilsētas un valsts robežām. Tās ir daudz plašākas, un, lai neapmaldītos, ir jāprot orientēties dizaina estētiskajos, rūpnieciskajos un ekonomiskajos aspektos.
