«Esmu vēl Japānā, Kjusju salā. Pašlaik strādāju vienā arhitektūras kantorī. Strādāšanas veids šeit ir diezgan traks — no rīta līdz naktij. Nav brīva laika,» raksta arhitekts Austris Jankovskis. Ārkārtas aizņemtību apliecina arī atbilžu e—vēstulītes trīs mēnešu garumā. 2005.gada pavasarī viņš ieguva doktora grādu Kjusju Dizaina institūtā Fukuokā.
Plašu zināšanu par japāņu arhitektūras biznesu man gan vēl nav. Universitāti šeit beidzu pagājušā gada martā. Japānu izvēlējos, jo man interesēja japāņu arhitektūra, arī viņu tehnoloģiskās kvalitātes. Es nokļuvu Japānā, piesakoties uz Monbusho (Japānas Izglītības ministrija) stipendiju. Ārzemju studenti bieži iekļūst Japānas universitātēs kā Monbusho stipendiāti. Lai saņemtu šo stipendiju, parasti ir eksāmeni, intervijas konkrētajā valstī.
Labvēlīgs (priekš)nosacījums Monbusho stipendijas saņemšanai ir letter of acceptance saņemšana no Japānas profesora. Vai arī Japānas profesori izvēlas tos stipendijas pretendentus, kuri viņiem šķiet interesanti. Piesakoties uz šo stipendiju, iespējams pašam sameklēt universitāti, kurā ir vēlēšanās mācīties, sakontaktējot turienes profesoru (lai saņemtu letter of acceptance).
Es pieteicos uz šo stipendiju divas reizes (2 gadus pēc kārtas). Notika tā, ka profesors no Japānas pilsētas Fukuokas Kjusju salā (valsts dienvidos) bija mani izvēlējies, un es varēju aizbraukt ātrāk. Sākumā 5 mēnešus mācījos japāņu valodu, ko paredz Monbusho stipendijas programma. Studēju Kyushu Institute of Design, Fukuokā. Šobrīd šī universitāte ir pievienota Kyushu University, kas ir viena no vecākajām un lielākajām Japānā. Tur man piešķīra maģistra un doktora grādu.
Maģistra darbā izstrādāju koncepciju par iespēju un nepieciešamību ievērot dinamiskas tēmas/disciplīnas arhitektūras projektēšanā. Šī tēma mani interesē jau sen. Esot Japānā, mana pārliecība par tēmas nozīmību pastiprinājās. Doktorantūrā izstrādātas tēzes pamatoju, pētot XX gadsimta pirmās puses padomju avangardu.
Ir arī cita iespēja studēt Japānā — personīgu kontaktu gadījumā. Japāņiem ir interese par atsevišķām zinātnes sfērām. Profesori bieži uzaicina studēt doktorantūrā, piemēram, fiziķus no Krievijas.
Japāņi visintensīvāk mācās, lai iekļūtu universitātē. Pēc iekļūšanas universitātē studēšana nav tik grūta. (Ir arī uzskats, ka universitātes laiks ir izklaidēšanās laiks). Atkarīgs gan no universitātes, bet vidusmēra universitāti iespējams graduēt, pārāk nepiepūloties. Nopietnākajās universitātēs studenti studē gan… (arhitektūras studenti kā jau visur pasaulē parasti neslinko). Universitātēs nav sliktas bibliotēkas, iespējams pasūtīt materiālus no jebkuras Japānas universitātes. Darbus var rakstīt angļu valodā.
Pēc undergraduate kursa (4 gadi) — maģistratūrā — ceturtajā gadā studiju turpināšanai studenti pēc izvēles tiek iekļauti profesoru «laboratorijās» vai studio. Maģistratūras un doktorantūras studijas notiek saistībā ar konkrētu profesoru. Japāņu studenti bieži vien veic pētniecības darbu par tēmu, kas saistīta ar «laboratorijas» profesora specializāciju/interesēm. Ārvalstu studenti izvēlas arī ar profesora specializāciju nesaistītas tēmas.
Undergraduate programma ir līdzīga kā RTU ar tehniskām un projektēšanas disciplīnām, kuras ir iespējams izvēlēties. Jāsavāc nepieciešamo ieskaišu daudzums. Dažbrīd studenti projektus izstrādā arī grupās.
Japāņi sāk meklēt darbu aptuveni gadu pirms studiju beigšanas. Lielajās projektēšanas kompānijās eksāmeni notiek gadu pirms iespējamās darba sākšanas.
Mīnusi
Japāņu izglītības ministrijai (Monbusho) ļoti nepatīk, ja ārvalstu students studiju laikā vēlas nomainīt universitāti vai profesoru.
Monbusho stipendija ir pietiekošs finansiāls atbalsts studēšanai un dzīvošanai, sevišķi, ja tā nav Tokija. Dzīvošanas platības gan nav lielas, īpaši — Tokijā.
Daļa studentu papildus studēšanai veic arī darbus uz pusslodzi (part time job). Ārvalstnieki bieži vien privāti māca angļu, spāņu, krievu valodas.
Japānā arhitektu nav maz, daļa pēc beigšanas neturpina darbību specialitātē. Darbu šobrīd atrast diezgan grūti gan japāņiem, gan citiem.
