Arhitektūras izglītība Tronheimā

Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitāte ir viena no nedaudzajām
augstskolām Eiropā, kas piedāvā izglītību ilgtspējīgas arhitektūras jomā. Par studijām
Tronheimā stāsta Alise Pļaviņa, kas apgūst ilgtspējīgās arhitektūras maģistra programmu.

Kāpēc Norvēģija?

Pirms dažiem gadiem, kad sāku interesēties par studiju iespējām Eiropā,
izrādījās, ka tikai neliels skaits
universitāšu paspējušas «ielikt kāju durvīs» un aizpildīt pieprasījumu pēc
zināšanām par to, kas slēpjas aiz vārdiem ilgtspējīgā
arhitektūra. Studējot Norvēģijas
Zinātnes un tehnoloģiju universitātē (NTNU) Tronheimā, var secināt, ka studiju
programmu trūkums visticamāk skaidrojams ar to, ka ilgtspējīgās arhitektūras
jomā vēl joprojām ir vairāk jautājumu kā atbilžu, un maģistra līmeņa studijas
būtu grūti nodrošināt bez pētniecības pašās universitātēs. NTNU, kas tikko
atzīmējusi savu 100 gadu pastāvēšanas jubileja, ir Norvēģijas zinātnes un
izpētes centrs. Ilgtspējīgās arhitektūras maģistra (MSc in Sustainable
Architecture
) programma, kas aizsākta 2010. gada rudenī, ir viena no 30
starptautiskām maģistra programmām, kas NTNU studentiem pieejamas angļu valodā.

Ilgtspējīgās arhitektūras maģistra programma NTNU ir tieši saistīta ar ZEB
(Zero Emission Building) izpētes centru, kas ar Norvēģijas valdības
atbalstu izveidots 2009. gadā kā 8 gadu pētniecības projekts ar 30 miljonu eiro
lielu budžetu. Lielākā daļa mūsu pasniedzēju ir ZEB centra piesaistītie
pētnieki no vairākām pasaules valstīm, kā rezultātā svaigākie dati no
laboratorijām un zinātniskajām konferencēm tiek ienesti lekciju auditorijā.

Kāda būs ilgtspējīga ēka?

Studiju programmā, kā arī ZEB centra darbībā, saistošs ir ziemeļnieciski
atturīgs un analītisks skats uz ilgtspējīgu arhitektūru, mēģinot tai radīt
pārskatāmu atskaites sistēmu un skaidri definēt problēmu loku. Viena no
centrālajām tēmām ilgtspējības kontekstā ir ēku saistība ar enerģiju, kas
aktualizējusies dažādu iemeslu dēļ – klimata izmaiņu un oglekļa izmešu
izraisītā siltumnīcas efekta, starptautiskās politikas un valstu
energoneatkarības, kā arī ekonomikas procesu kontekstā, ja ar to saprot
enerģijas efektīvāku izmantošanu, neatjaunojamo resursu izsmelšanas risku utml.

Jau ZEB centra nosaukumā, Zero Emission Building (bez-izmešu ēka),
nosaukta norvēģu izvēlētā pieeja ilgtspējīgai arhitektūrai — tās centrā ir GHG
(greenhouse gasses — siltumnīcas efektu izraisošās gāzes)  un ar tām saistītās klimata izmaiņas. ZEB
pētnieki piedāvā uzskaitīt pilnā ēkas dzīves ciklā radīto izmešu daudzumu,
ietverot būvniecību, ekspluatāciju un nojaukšanu. Līdztekus pasīvo ēku
kontekstā aktuālajai energoefektivitātei ekspluatācijas laikā, tikpat liela
nozīme tiek piešķirta izvēlēto būvniecības materiālu ietekmei uz klimatu – ar
ražošanu saistītajam enerģijas patēriņam un izmešiem, ilgmūžībai un pārstrādes
iespējām, kā arī enerģijas avotiem, tai skaitā ēkā integrētajām enerģijas
ražošanas tehnoloģijām.

Konkurējošas nostādnes sastopamas arī pašā universitātē, mēģinot atrast
līdzsvaru starp low-tech un high-tech pieejām ilgtspējīgajai
arhitektūrai. Materiālu ražošanā un būvniecības laikā patērētā enerģija, it
īpaši energoefektīvu ēku gadījumā, var sasniegt 50% no ēkas kopējā enerģijas
patēriņa tās kalpošanas laikā. Tādējādi ir svarīgi izsvērt, kur pielietojamas
energoietilpīgas high-tech sistēmas un materiāli, un kur saprātīgāk
meklēt low-tech alternatīvas.

Spraigas diskusijas par dažādām ilgtspējības principiem atbilstošām ēku
koncepcijām turpināsies vēl pāris gadus, kamēr tiks panāktas starptautiskas
vienošanās un izstrādāti normatīvi. Līdztekus “pasīvās ēkas” un “bez-izmešu
ēkas” koncepcijām, aktuāla ir arī “nulles enerģijas ēkas” (zero energy
building)
koncepcija, kuras ietvaros ēka kalpo arī kā enerģijas ražotājs
(ar saules paneļiem, vēja ģeneratoriem u.tml), kompensējot enerģijas patēriņu.
Nulles enerģijas ēkas gadījumā atšķiras dažādu valstu piedāvātās aprēķina
metodes, tajās lietotās atskaites laika vienības, ēku robežu jēdziens un saikne
ar energoapgādes sistēmām.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2010/31/EU no 2020.
gada 31. decembra visām jaunajām ēkām un no 2018. gada visām publiskām ēkām jābūt gandrīz nulles
enerģijas ēkām  (nearly zero-energy
buildings)
, kurās «vajadzīgo enerģiju būtu ļoti lielā mērā jāsedz
no atjaunojamajiem enerģijas avotiem, tostarp uz vietas vai netālu ražotu
enerģiju no atjaunojamajiem avotiem». Direktīvā lietotie neskaidrie termini kā
«gandrīz», «ļoti lielā mērā» un «netālu» norāda, ka normatīvu līmenī vēl nav
definēta vienota ēku novērtēšanas sistēma.

Studiju programma

Ilgtspējīgās arhitektūras maģistra (MSc in Sustainable Architecture)
programma NTNU ir izteikti tehniska un kritisku ilgtspējības procesu izpratni
veicinoša, un iet roku rokā ar līdzatbildības uzņemšanos par pasaulē notiekošo.
Kaut arī tā definēta kā turpinājums vispārīgai arhitektūras vai inženiera
bakalaura izglītībai, ņemot vērā salīdzinoši šauro fokusu, tā drīzāk uzlūkojama
kā specializācija vai tālākizglītība jau praktizējošiem arhitektiem un
inženieriem. Maģistra programmā esam 12 studenti, vecumā no 21 līdz 50 gadiem
no dažādām pasaules malām — gan Āzijas, gan Tuvajiem Austrumiem, gan Eiropas.
Lielākā daļa ir arhitektūras studenti vai jau praktizējoši arhitekti, taču ir
arī dažādu specializāciju inženieri. Katrā priekšmetā pievienojas 5–10
studenti, kā arī atsevišķos gadījumos kādu uzdevumu risinām grupās ar
inženiertehnisko sistēmu programmas studentiem.

Programma paredz divu gadu apmācību, kurā pēdējais semestris paredzēts
maģistra darba izstrādei. Katru semestri veido trīs priekšmetu bloks, ko varētu
iedalīt projektēšanā, tehniskajos un teorētiskajos priekšmetos.

Projektēšanas nodarbības atšķiras no citur ierastā procesa ar to, ka darbs
notiek grupās, ko neveido tikai arhitekti, kā rezultātā tiek diskutēts par
daudz plašāku tēmu klāstu. Multidisciplināro pieeju papildina konsultācijām
piesaistītie profesori ar kompetencēm dažādās jomās. Kā vērtīgā prakse,
manuprāt, vērtējams pēc projekta nodošanas izstrādājamais analīzes darbs,
detalizētāk izpētot projektam 3 nozīmīgas tēmas, komentējot projekta
veiksmes/neveiksmes, un piedāvājot labākus risinājumus.

Projektēšanas ietvaros pirmajā semestrī strādājām pie pieteikuma Solar
Decathlon
starptautiskām universitāšu sacensībām ar mērķi radīt
pašpietiekamu ēku, kuras funkcionēšanu nodrošinātu tikai ar saules enerģijas
palīdzību. Konkursa uzstādījums kopumā atbilst nulles enerģijas ēkas
koncepcijai, bet uzliek arī papildus ierobežojumus, jo ēkai jābūt uzceļamai un
nojaucamai dažu dienu laikā konkursa norises vietā Madridē 2012. gada vasarā.

Teorētiskie priekšmeti skaidro plašāku ilgtspējīgās
arhitektūras kontekstu, sākot ar klimata izmaiņām,
pilsētplānošanas jautājumiem, atjaunojamo resursu pielietojuma iespējām,
dažādām ēku koncepcijām un beidzot ar būvmateriālu dzīves cikla izvērtējumu. Tehniskie priekšmeti veltīti dažādu rīku — ēkas enerģijas
patēriņa simulācijas datorprogrammu un aprēķina metožu — apguvei, vēlāk
sasaistot tos projektēšanas uzdevumiem.

Mācību programmas tehniskumu nedaudz kompensē arhitektūras fakultātes
organizētās vieslekcijas, kas šajā semestrī notiek katru nedēļu, pieaicinot
starptautisku atzinību guvušus arhitektu un plānotāju birojus no dažādām
pasaules malām.

Priekšrocības:

  • aktuāla, uz nākotni
    orientēta un kritisko domāšanu veicinoša ilgtspējīgās arhitektūras programma
  • multidisciplinārs
    studentu un pasniedzēju loks
  • universitātes
    pētniecības aktivitāte ilgtspējīgas arhitektūras un atjaunojamo enerģijas
    resursu jomā
  • norvēģi atbildības
    latiņu oglekļa izmešu samazināšanā pacēluši augstāk kā citas valstis, mēģinot
    radīt pēc iespējas pilnīgāku ilgtspējīgas ēkas koncepciju, kas var kalpot kā
    vispusīga atskaites sistēma, pat ja Eiropas Savienības līmenī tiks definētas
    zemākas prasības
  • labs tehniskais
    nodrošinājums — bibliotēka ar plašu abonēto datubāžu klāstu un bibliogrāfiskiem
    retumiem, maketēšanas darbnīca, datortelpa ar programmu nodrošinājumu u.tml

Trūkumi:

  • nav aplūkojama kā visaptveroša arhitektūras
    maģistra izglītība, jo šaurs programmas fokuss, koncentrējoties specifiski uz
    ēkas un enerģijas attiecībām 
  • programma tikko aizsākta, kā rezultātā atsevišķi
    procesi vēl norisinās «testa režīmā»
  • ir daudz labu jautājumu, bet nav gatavu atbilžu
    (ko gan var uzlūkot arī kā priekšrocību)
  • kaut arī 
    mācības ir par velti, jārēķinās ar salīdzinoši lieliem ikdienas
    izdevumiem

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
2 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Valdis Liepa

http://www.bui…iska-harmonija/

Valdis Liepa

http://www.bui…iska-harmonija/

2
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x