A4D izvēlas labākos diplomdarbus 2007

Turpinot pagājušogad aizsākto tradīciju, A4D arī šogad izvēlējās labākos starp APF diplomprojektiem, un to autori tika aicināti publicēt savus darbus portālā. Šāds apbalvojums tiek pasniegts, lai iedrošinātu studentus meklēt neparastus risinājumus pilsētvides problēmām, kā arī iesaistītu plašāku publiku diskusijā par aktualitātēm arhitektūras izglītībā.

Apmeklējot diplomdarbu izstādi Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, A4D vēlējās ieraudzīt gan pamatotus un pārliecinošus projektus, kas pauž attieksmi pret tādām mūsdienu pilsētu aspektiem kā publiskā telpa, transports, ilgtspējīga attīstība, gan arī drosmīgus eksperimentus, konceptuālu skaidrību, negaidītas provokācijas. Ne mazāk svarīgs kritērijs bija arī aplūkojamā materiāla grafiskā kvalitāte, jo vizuāli pārblīvētas, smagnējas planšetes tikai sarežģī projekta uztveri.

Diemžēl darbu, pie kuriem gribētos uzkavēties, lai tos sīkāk izpētītu, nebija daudz: lielākā daļa veidota pēc vienas shēmas — izvēlēts kāds kvartāls, kas vispirms formāli aplūkots plašākā kontekstā, tad mēģināts atsevišķus apjomus risināt detalizēti. Pārējie cīnījušies ar kādām specifiskām funkcijām — slimnīcām, skolām vai sporta būvēm, ne tik veiksmīgi tiekot galā ar apjomu arhitektūru. Vilšanos sagādāja arī vairāki sākotnēji daudzsološi projektu nosaukumi. Tomēr šogad vairāki darbi patīkami pārsteidza ja ne ar atbilstību iepriekš minētajiem kritērijiem, tad ar rotaļīgumu, vieglumu un asprātību.

Šādā aspektā pieminēšanas vērts ir Aigas Freimanes projekts Kvartāla transformācija Kalnciema ielā. Iepriecina, ka, atšķirībā no vairākiem citiem darbiem, šis priekšlikums necieš no ambīcijas apskatīto rūpnieciskās apbūves kvartālu pārvērst lokālajā centrā, bet piedāvā šajā vietā dzīvotspējīgu — viesnīcas funkciju, kas būtu pārliecinoša arī bez krāšņās panorāmas ratu dekorācijas.

Atšķirīgs un interesi raisošs ir Madaras Orupes Dzīvojamo un darījuma ēku komplekss Amsterdamā. Pats par sevi intriģējošs ir darba uzstādījums — radīt metropoli 25 tūkst. iedzīvotāju 400x500m lielā teritorijā. Funkcionāli un telpiski pieblīvētais kvartāls ir akadēmisks vingrinājums, kurā utopija ir veids kā reflektēt par gūtajām pilsētu attīstības vēstures zināšanām, vietas kontekstu, reizē paužot arī savu attieksmi un sadarbojoties. Darbs vēlreiz apliecina, ka ir vērts izmantot iespēju kādu mācību semestri aizvadīt ārvalstu augstskolā.

Kā provokatīva vīzija piesaistīja Anitas Grikovas un Viktora Valguma kopīgi izstrādātais priekšlikums apvienot automaģistrāļu un dzelzceļa loku sarežģītā vairāklīmeņu transportbūvē. Attēli, kuros redzama uz stabiem pacelta šoseja Rīgas centra tuvumā, mulsina, vienlakus rosinot iztēli un asociācijas ar Tokijas lielceļiem. Taču, lai arī darbs ir simpātisks ar uzdrošināšanās vērienu, izsmalcināti risnājumi tajā izpaliek un arī saistība ar arhitektūru ir pastarpināta.

Kā trīs labākos A4D šogad apbalvoja Jurģi Vizuli, Alisi Pļaviņu un Ivaru Brediku, piešķirot jaunajiem arhitektiem iespēju publicēt savus diplomprojektus portālā.

Jurģa Vizuļa Starptautiskās lidostas Rīga teritorijas attīstības vīzija ir viens no darbiem, kurā sajūtams minētais vieglums un asprātība. Lai gan tiek balansēts uz cinisma robežas, konceptuālajā tīrībā projekts atgādina Berlages institūta studentu Briselei radītos projektus. Tik utilitāru būvi kā vairāklīmeņu autostāvvietu pie lidostas autors pārvērtis automobiļa manifestācijā, virszemes līmenī izveidojot parku, pa kura līkloču celiņiem var vizināties, neizkāpjot no automašīnas. Zaļais autonovietnes vāciņš sveic atbraucējus Latvijā — zaļā un ainaviskā zemē, bet pirms lidojuma satrauktiem aizbraucējiem dod iespēju kailām pēdām pabradāt nomierinoši mīkstās sūnās. Milzu autostāvvietas un viesnīca kā guļamvagons — tā reizē var likties arī kā ironiska refleksija par satiksmes ministra plāniem Rīgas lidostas pasažieru skaitu daudzkāršot līdz vairākiem desmitiem miljonu gadā.

Alise Pļaviņa projektā Brīvības ceļš Rīgā: Pilsētvides konceptuālā modelēšana meklējusi savai pārliecībai atbilstošu valodu, kādā stāstīt par pilsētbūvniecisku ieceri. Plašā izpēte demonstrē autores interesi par dažādām sfērām ārpus arhitektūras: mūziku, filozofiju, teātri. Patīkams ir rotaļīgums, ar kādu autore pratusi atspoguļot nopietnos pētījumus un pārdomas. Interesantajai analīzei mazliet pietrūkst atbilstošu priekšlikumu, kas varētu būt labs darba turpinājums.

Diskusijas A4D vidū raisīja Ivara Bredika darbs Kvartāla telpiskā un funkcionālā pārbūve Pārdaugavā. Lai arī A4D uzstādījumos diplomdarbu izvēlei neietilpst amatniecisko arhitekta prasmju slavēšana, to par savu favorītu starp apjomu risinājumiem izvēlējās Ingurds Lazdiņš, pamatojot, ka redzot tajā «gan vieglumu, gan arhitektonisku struktūru, gan nobeigtu, diezgan kompaktu apjomu un risinājumus, un arī pārliecinošas vizualizācijas».

Sarunās ar diplomandiem par darba procesu, visbiežāk dzirdētā atsauksme, kas tiek veltīta diplomdarbu vadītājiem — «neiejaucās, ļāva strādāt patstāvīgi». Ir pamats domāt, ka diplomprojektu izstādēs apskatāmo darbu kvalitāte uzlabosies, ja pasniedzēji sapratīs, ka vadīt projektu nozīmē uzņemties lielu daļu atbildības par iznākumu un pilnvērtīgi iesaistīties darbā, vispirms jau piedāvājot noderīgas atsauces uz līdzīga rakstura projektiem? Un ne mazāk svarīgi: studentiem jāiemācās uzticēties izvēlētajiem darbu vadītājiem, regulāri informējot tos par projekta gaitu un izmantojot savā labā to uzkrāto pieredzi un zināšanas.