Žūrijai — Ziemassvētki, konkursantiem — ideālu bēres

Lai arī kolēģiem pilnajā Arhitektu namā ieradās Liepājas Jūrniecības muzeja metu konkursa žūrijas visi ar arhitektūras nozari saistītie pārstāvji — 6 arhitekti un būvinženieris, sanākušo saruna tā arī nemainīja kursu uz daudzpusēji profesionālu ieklausīšanos.

Pārliecināšanai teju vienīgi no prezidija puses izmantoja pat spekulēšanu ar laika limitu. Līdzīgu interesi — tikai izteikties — izrāda ilgi valdošā Liepājas partija, kuras pirmsvēlēšanu publikācijas nebija atļauts elektroniski komentēt, — ja jau te konsekventi politizējam arhitektūras procesuālos piemērus.

Arhitektūras veicināšanas fonda vadītājs un A4D dibinātājs Andis Sīlis kā diskusijas organizētājs un moderators liepājnieku delegācijai gādāja no lidojošiem dārzeņiem drošu gaisotni, tomēr pāraugušu Bieti par LJM konkursa kroplā procesa konstruēšanu Liepāja pelnījusi. Sīlis sauca pēc intensīvi īsas domu apmaiņas ar pozitīvu skatu nākotnē, lai «mācītos par to visu runāt — redzot vienam otru, nevis anonīmi». Kārtēji un nokaitēti polemiski rodot Latvijas Arhitektu savienības dūžiem darāmo, lai nekavējoties uzlabotu arhitektūras konkursu organizēšanas praksi valstī.

Jāatgādina, Liepājas galvenā arhitekte Iveta Ansone apzināti nelūdza LAS palīdzību, turpretī notikušajam norādīja kolēģiem dot vadlīnijas pašvaldībām. Nolikuma sagatavošanu, «smalki studējot citus piemērus», Ansone ievilka vairāk nekā 5 mēnešu garumā, skubināšanai aktivizējot pat pilsētas mēra pirmo vietnieci un nākamo konkursa žūrijas priekšsēdētāju Silvu Goldi, tomēr nekaunas apgalvot, ka nesalīdzināmais termiņš — 1.5 mēnesis — skiču uzdevuma atrisināšanai 45 arhitektu apvienībās bijis adekvāts, jo «objekts nav nekāds lielais, un programma nebija plaša.» Kāpēc muzeja mazums neietekmēja nolikuma rašanās ātrumu? Atlicināto steigu Ansone attaisno ar mērķi tikt pie Eiropas fondu līdzfinansējuma LJM būvniecībai [tehniskā projekta izstrāde jāpabeidz līdz pavasarim]. Neizdarību jaunā muzeja koncepcijas pieprasīšanā — ar mēģinājumu neierobežot dalībnieku iztēli.

Ansone formāli ievēro — arhitektūras metu konkurss jāorganizē, tā nolikums un žūrijas komisija jāveido, respektējot iepirkuma likumu, saskaņā ar to pašvaldības pieaicinātajā žūrijā jābūt trešdaļai konkursa priekšmetā sertificētu speciālistu. Vecliepājas rajona arhitekte Gunta Šnipke piebilst — cīņā par pašvaldības pasūtījumu nevajadzētu sapņot, ka pasūtītājs neiesaistīsies žūrijā: «Ar savu amatu jāatbild vai vismaz jāzina, kam grasās piesaistīt līdzekļus.» Uz būvizmaksu parametriem nav koncentrējušies, objekta uzturēšanas problemātikai pievērsušies gan. Vai par konkursa saturisko un psiho-klimatisko izgāšanos ar amatu nav jāatbild? Un, kas ir pilsētas galvenais arhitekts, — iepirkumu uzraudze, vai?

VKPAI priekšnieks Juris Dambis iepirkuma procedūras noteikto arhitektūras ideju konkursu sistēmu Latvijā uzskata par ačgārnu, jo tā neveicina arhitektūras kvalitāti. Šķiet, Dambis sen strādā profesionālā institūcijā, kam ir tiesības iniciēt izmaiņas likumdošanā. Pēc viņa — kopiju un repliku pretinieka — domām, LJM konkursa rezultāts, kas atkarīgs no katra žūrijas pārstāvja izpratnes un nostājas, ir mūsdienīga ēka. Pilsēta paudusi gribu pēc muzeja kā notikuma. Žūrijas sastāva uzaicinātājs, izdarot izvēli, sagaidot kādu konkrētu konkursa rezultātu — tradicionālāku vai jaunāku. «Kādreiz ir arī otrādāk, kad vecie speciālisti atbalsta tikai moderno arhitektūru, jaunie kolēģi — kopijas.»

Visādas gaumes respektēt protošais Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe aizstāv administrējošo arhitektu darbību žūrijās. Viņi esot brīvi no praktizējošo kolēģu pieejas cita kolēģa darba vērtēšanai, to sākot «pārprojektēt». Žūrijā bieži nonākot praktiķi, kuru viedokļiem ne visai uzticas, savukārt tos, kam uzticas, organizatori gaida dalībniekos. Dripe bija izņēmums, kas publiski atzina kaut vienu LJM konkursa norises vainu, kā tehnisku kļūmi pieminot strupo tā noslēgumu.

Skaidrojot, kāpēc pieņemti izskatīšanai un pat apbalvoti konkursa darbi ar atkāpēm no nolikuma un PAU, Jaunliepājas un Karostas rajonu arhitekts Indulis Kalns min kopējo lēmumu vērtēt visus, kuriem tās nav būtiskas: «Atkāpes pieļaujamas, ja projekts piedāvā alternatīvus un kvalitatīvus risinājumus.»

Lūgumu precizēt, kas ir «būtiska atkāpe», kad divkārt dažādi no Liepājas būvvaldes apstiprināts nosacījums izrādās nebūtisks, Dambis atspēko ar nepieciešamību pēc brīvākas attieksmes no ierēdņu puses. Vai tas aizrādījums konkrēti kāda kompetencei? «Noteikumu rakstītājiem varbūt neienāk prātā tas, ko var piedāvāt konkursa projekts. Ļoti svarīgi neievilkt pārāk striktus un detalizētus spēles noteikumus, kas nozīmē projektēšanas sākumu. Tad radošais darbs — arhitektūra — nesanāk. Ierēdnis savā galvā jau izplānojis…»

Dripe pārliecinājies — žūrijai nav jāpārbauda neētiskas pazīmes. Ar neziņu par autoru vārdiem anonīmās vērtēšanas gaitā žūrijas nespēju atpazīt plaģiātu pamato Dambis. Sīlis domā, ka LJM metu konkursā nav iegūts pārsteidzošs un pasaules līmeņa piedāvājums. Viņaprāt, uzvarējušais ir pietiekami labs darbs, un formāli tas noteikti nav plaģiāts:«Cita lieta — ko MARK darīs ar savu reputāciju?» Un kāda būs šā konkursa žūrijas pārstāvju turpmākā reputācija? Sakritību, ka MARK vinnējis divus konkursus īsā laika periodā pie atšķirīgām žūrijām Latvijā — iepriekš izšķiroši no praktizējošo balsīm, tagad no administrējošo, Dripe kariķē ar atmiņām par tēlnieka Kārļa Zāles tikšanu gan pie Brāļu kapu, gan Brīvības pieminekļa izveides Rīgā: «Kādos tik nāves grēkos kolēģi apvainoja, kā dabūjis divus pasūtījumus…»

Arhitekts Viktors Valgums secina — konkurss bija lielisks, jo pēc
būtības parādījis, kādi esam. Atsaucoties uz konkursa procesā
pamanītajām pretrunām, arhitekts Miķelis Putrāms ir tiešs:
«Dalībniekiem nav ticības nedz konkursa mērķim, nedz žūrijas profesionalitātei. Pilnīgi devalvējas principu jautājums. Precedents, kad viss ir dimbā!»

Situāciju ar
iepirkumiem Eiropas fondu apguvei Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš nosauc par vājprātīgu, jo,
projektēšanas izmaksas plānojot simtos tūkstošos, saņem piedāvājumus
par summām nedaudzos desmitos. Tāpēc finansu piesaisti kavē biežās
pārsūdzības, ko sekmē lielais bezdarbs būvniecības jomās. «Jebkuram
konkursa dalībniekam ir iespēja sūdzēties. Zinu no citām
pašvaldībām, tādos gadījumos projekts beidzas ar pilnīgu neko.» Vai tieši tas, aprokot ikviena iesaistītā mirušos sapņus,
nebūtu jauns starts cienīgai nonākšanai pie LJM meta?

Ieteikumi arhitektūras konkursu organizēšanai Latvijā:

1. ideju sacensību, nevis iepirkuma procedūru [Dambis]
2. metu meklēšanai — divu stadiju konkursu:
pirmajā: 20—30 vienkāršoti priekšlikumi pēc pamatrādītājiem: izmēriem, saturiskajiem nosacījumiem, nevis smalki definētiem noteikumiem, kas ir tehniskā projekta uzdevums

otrajā: atlasītas 5—10 labākās skices, kuras attīstot, cīnītos par tiesībām saņemt pašvaldības pasūtījumu [Seržāns]

3. PAU detalizācijas pakāpi, kas nerobežo projektēšanas sākumu ierēdņa galvā [Dambis]

4. žūrijas internacionalizēšanu, paraugnolikumu un principiālus vērtēšanas kritērijus [dalībnieki]

5. arhitektu sabiedrības izvēlētu profesionālu un uzticamu kolēģu kopumu, no kuriem pēc rotācijas principa konkrētajā gadā pašvaldības pieaicina cilvēkus žūrijās un kuri neatsaka [Šnipke]

6. žūrijās — administrējošie vai rakstošie arhitekti, arī mācībspēki [Dripe]

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
68 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Ilze Martinsone, Arhitektūras muzejs

Pasākums nebija īpaši saistošs, tikām notika uz histēriskas nots, atgādinot letiņu gadskārtējo ņemšanos ap praidu. Secinājumi: 1. Arhitektiem treknajos gados nav bijis laika runāt par lietām, ko citas nozares jau ir izdarījušas. Pēc Spēlmaņu nakts, piemēram, opozīcija (neba apdalītie režisori vai aktieri, bet kritiķi, kas konkrētajā reizē nav tikuši pie teikšanas) tradicionāli žūriju pasludina par garā vāju. Jebkuras raudzes ekspertu komisijas ir, bija un būs subjektīvas. 2. Liepājas konkursa norises opozīcija nebija gatava argumentētam viedoklim. „Man un maniem draugiem nepatika pirmais divpadsmitnieks, tātad ir problēma”. Jā, ir – jums un jūsu draugiem. Tēze, ar ko sevi kā kopu pieteica jaunie… Lasīt vairāk »

Ilze

Renār, neņem personiski, Tu esi smuks un gudrs!

u

BIG vinnē Tallinā, šiem anonīmi labiņie (ar savu labumiņu) piesien Herzog & de Meuron Parīzes mākslas muzeju!

Moš informētības iespējamības līmenis un anonīmā globalizācija ir sasniegusi vienu no tās pārsātinājuma punktiem, ko maldinoši sasniegt var vienīgi mazas grupas ietvaros, bet būtībā sasniegt to nevar nekur!

Tendences izmaina mūsu virzību uz kaut ko galīgu, bet tās nemaina mūsu tendenci mainīt virzību, lai tiektos sasniegt daukas horizontu.

*

Anonīmā globalizācija tiešām ir sasniegusi punktu, kurā Parrish Art museum NY = ar Parīzes mākslas muzeju 🙂

u

Tu attaisnoji manas cerības, kur provokatīva kļūda ir saziņas vienīgais iespējamais saturs. LV mentālais algoritms ir tik vienkāršs, brrrr!

*

Jā! Taču šoreiz šī provokatīvā kļūda perfekti atbilst situācijai ap un par jūrniecības muzeju.

Gaidis Poriņš

Zvirbuļus vasaras karstākajos mēnešos apdraud zvirbuļvanags. Mazie zvirbulēni ir viegls laupījums niknam un izsalkušam zvirbuļvanagam. Uzstādiet pie mājām elektroniskos Kalifornijas Kondoru atdarinātājus, no tā zvirbuļvanagam ir makten bailes.

indra ķempe

Andi, ak vai, tas blīkšķis, ar ko sākas Tava šā txta ieraksts, laikam, izrādās, ir vārds "NAV"! Paldies par korekto piezīmi un atvainojos. Tavs citāts tiek ielabots šādā redakcijā: "NAV iegūts pārsteidzošs, pasaules līmeņa piedāvājums, IR – pietiekami labs darbs."

ps. Jau iepriekš lūdzu visus, kam tagad liksies, ka neviens vārds nav sadzirdēts riktīgi, būt pamatotiem savās aizdomās.

indra ķempe

šis būs mans priekšpēdējais VAU. šodien uzzināju, ka LJM metu konkursa 12 fināla darbi jau izkārti Liepājas Latviešu biedrības namā. nē, ne jau zālītē, kur ierasti tur izliek izstādes. foajē. ieskrēju un tūlīt izskrēju. it kā izkārti taisnos leņķos un pat kaut kā apdomātā kompozīcijā, taču apakšā ņigu ņeģu samestas tās pašas krāsainās reņģu kastes [kastes – retais, atjautīgi pozitīvais eksponēšanas moments], uz kurām – maketi. atceroties, ar kādu rūpību un radošumu turpat pagājšruden tika izkārtota arhitektūras foto ekspozīcija, ar kādu pietāti krāmējām maketus un kārām izstādes PROCESS planšetes, šermuļi pārskrēja tās nevīžības pēc, ko tikko redzēju! nu arī es… Lasīt vairāk »

Endzelīns

foršs tāds jaunvārds: jebcik, jebcik..;)

arts

jocīgi, bet par to nekur pilsētā nav nekādas informācijas, laikam jāizzīž no pirksta vai zvaigznēs jāizlasa… ”Paldies” BŪVVALDEI par uzmanību pret savu pilsētu un iedzīvotājiem!

Aina

Zivs pūst no galvas, Indra, tā arī te notiek. Sāk jau kaut kas smirdēt….pastāvēs, kas mainīsies… vajag gribēt mainīties, bet te….

nesija

mī un žē- NĀKOŠĀ DIENĀ PĒC INDRAS INFORMĀCIJAS AIZGĀJU UZ BN FOAJĒ……………………………………………………………………………………….VISS NOVĀKTS! KAS TAS IR? normāli pat nedod tautai apskatīties…cūcība

indra ķempe

diemžēl… apburtais loks nenoslēdzas un nenoslēdzas… vakar arī atdūros pret šo ziņu, ka bija apskatāmi līdz 26.jūnijam neieskaitot [nepamanīti nokarājušies 2 nedēļas], izlasot ts. pilsētas avīzes Kurzemes Vārds 22.jūnija pielikumā Mājoklis kolēģes Noras Driķes sagatavoto atvērumu par LJM metu konkursu. žurnālistes veikums – LABS, izņemot attēlu komplektu, kuri to ilustrē, tādejādi atkal veido aplamu vēstījumu iedzīvotājiem gan par paša konkursa prioritāti, gan laikmetīgo arhitektūru kopumā. no 5 attēliem 2 lielākie veltīti Suvenīram un Vēja rozei, uzvaretājs kā pelēks pleķītis ievietots starp darba Sarkans gala skatu un 55/56 vizualizāciju. mans šis komentārs varētu kļūt dalībniekus interesējoša vēsts ar šo Guntas Šnipkes… Lasīt vairāk »

Arturs Pērkons

Es kā liepājnieks sanākšanā piedalījos, projektos lūkojos un viedokļus klausījos. Gana gludi runāja žūrija, tik atbildi uz jautājumu, kā varēja gadīties tik raiba godalgoto darbu plejāde, nesagaidījām. Tā arī ir pamata problēma, kas tieši norāda uz žūrēšanas metodikas aplamību un, iespējams, kompetenci nolikuma gatavošanā. Pārējās problēmas ir sekundāras, tai skaitā jautājums par iespējamo plaģiātismu. Iebildīšu cien. vēsturniecei I.M, ka salīdzināt Spēlmaņu nakts gada balvas ar arhitektūras konkursiem ir aplami daudzu iemeslu dēļ. Galvenais – SpN nominācijās nesacenšas režisori un pārējā trupa ar vienas un tās pašas lugas traktējumu vienai un tai pašai skatuvei. Otrkārt – teatrāļu produkts ir gaistošs –… Lasīt vairāk »

I.M.

teatrāļu vietā šeit var minēt da jebkuras žūrijas vai ekspertu kopas – arī izcils iesaistīto profesionālisms negarantē vienādu gandarījumu visiem. Lēmums vienmēr būs subjektīvs, un vienmēr būs kāds, kas ar to nav mierā (naudu nedabūjušie pilsoņi, kas vajā KKF ekspertus pēc katra projektu konkursa utt., utt.)

A.P

Kategoriski nepiekrītu. Arhitektūras konkursu rezultējošās sekas gan finansiāli, gan atstāto pēdu laiktelpā nav salīdzināmas ar citām mākslām.

A.P. [pArt]

Iepriekšējais komentārs bija domāts cien. I.M, taču pārgudrā dizaina dēļ koments ievietojas neloģiski.

Tāpēc automātiski seko atbilde Andim – vai man būtu jāpārdizainē a4d tikai tāpēc, ka man šī lapa kretinē, vai tomēr darbs, ko kāds ir apņēmis paveikt, ir godam jāpadara pašam?

Aikāsāp

ej labāk ieņem kādu drapi, nekreņķējies

novērotājs

īstenībā šī konkursa nolikums un sagatavotība ne arī vērtēšana nav īpaši labāka vai sliktāka kā caurmērā citiem konkursiem

tajā skaitā arī starp Rīgā notiekošajiem

vnk Liepāja laikam mazāka, tāpēc arī tas plunkšis iznācis tāds skaļāks

lai gan arhitektiem vēl aizvien ir iespēja izlemt – piedalīties vai nepiedalīties

pārējais nepārsteidz

ja kautko gribam lietas labā darīt, tad jāsāk ar LAS uzstādītās latiņas augstumu – vai tiešām jebkurš nolikums, katra programma un žūrijas lēmuma stils ir akceptējams

kad bija pēdējā reize, kad LAS kāda konkursa paketi noraidīja vai prasīja papildināt?

a.v.

iepazinis iepriekšteikto/rakstīto, gribētu vēl ko piebilst: lai turpmāk – pēc konkursiem būtu iespējams apskatīties (profesionālas intereses dēļ) visu konkursantu veikumu – t.i., izstādi vismaz pāris nedēļu garumā. Un, nevis labāko sešu vai 12 darbu, bet VISU DARBU IZSTĀDI (tas varētu būt punkts paraugnolikumam). … tad nebūtu tā, kā tagad, ka Renāram (objektīvi), komentējot savu viedokli, visu laiku jāsaka, ka nav bijis iespējams iepazīties… Un… gribētu, ko vaicāt. Skan jau, mazākais, nedaudz naivi, (iespējams, ka runa ir tikai par akcentiem) … bet kāpēc kolēģi, īpaši tajā sarunā Arh.savienībā, tā sacentrējušies uz (savu) darbu (izstrādāšanu un) vērtējumu saistībā ar iespējamiem žūrijas komisijas… Lasīt vairāk »

pArt

Sanākšanā tiešām izklausījās, ka Dripe ir pārliecināts, ka ķēdītē ‘Pasūtītājam nepieciešamais objekts – konkursantu piedāvājumi – žūrija’ galvenais posms ir pēdējie. Manuprāt, pirmie divi ir komplementārs pāris, bet žūrija sekundārs loceklis, kam tieši tāpat kā konkursantiem ir jāievēro nolikums, pretējā gadījumā žūrētāji līdzinās haotiskiem tiesnešiem, kas dažiem rallija dalībniekiem ļauj izņemt neērtus līkumus pa taisno tikai tāpēc, ka tiem mašīna foršā nodizainēta! Meklējot objektīvāku metodiku, pievienojos I.L. priekšlikumam konkursus veidot kārtām. Nepieciešams papildināt Vispārējos būvnoteikumus ar meta projekta sastāvu, lai novērstu ierēdņu slimīgo tieksmi ierakstīt nolikumos pašacerētus brīnumus. Bez tam ir iespējams nākamajā konkursa kārtā pilnīgi nomainīt žurējošo arhitektu sastāvu,… Lasīt vairāk »

Ilze Martinsone, Arhitektūras muzejs

Pasākums nebija īpaši saistošs, tikām notika uz histēriskas nots, atgādinot letiņu gadskārtējo ņemšanos ap praidu. Secinājumi: 1. Arhitektiem treknajos gados nav bijis laika runāt par lietām, ko citas nozares jau ir izdarījušas. Pēc Spēlmaņu nakts, piemēram, opozīcija (neba apdalītie režisori vai aktieri, bet kritiķi, kas konkrētajā reizē nav tikuši pie teikšanas) tradicionāli žūriju pasludina par garā vāju. Jebkuras raudzes ekspertu komisijas ir, bija un būs subjektīvas. 2. Liepājas konkursa norises opozīcija nebija gatava argumentētam viedoklim. „Man un maniem draugiem nepatika pirmais divpadsmitnieks, tātad ir problēma”. Jā, ir – jums un jūsu draugiem. Tēze, ar ko sevi kā kopu pieteica jaunie… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš

Ilze, man kaut ka labāk padodas uzrakstīt nekā pateikt , kaut kā publiskā runa nepadodas, laikam esmu agarofobisks. Tamdēļ pa punktiem. 1. Nav arhitekti tas pats kas dramaturgi, gleznotāji un citi mākslinieku, kuru darba rezultāts ir tīri viņu individuāla izpausme (vienreiz mēgināju definēt kamdēļ, savstarpējā sarakstē) un pa lielam skar tikai viņus un tos kas radīto mākslu lieto, ja domājat savādāk, protams ,nav manos spēkos ko nebūt līdzēt… 2. Opozīcija tiešām tam nebija gatava, pirmkārt pateicoties MARK džekiem ,kas uzskatīja par nevajadzīgu informēt pārējos (vismaz JAA) par savu darbu, ja neskaita šādus tādus mazas rezolūcijas attēlus. Otrkārt par sevi runājot,… Lasīt vairāk »

Ilze

Renār, neņem personiski, Tu esi smuks un gudrs!

Renārs Putniņš

Labi,labi, ko es te "gudrs un smuks" ar savu viedokli bāžos viediem un jaukiem virsū , jāpablenž spogulī un pašam ar sevi jāparunā, ja dikti man ta gribas, lai jau "pa spalvai" viss notiekas kā LV pierasts.

u

BIG vinnē Tallinā, šiem anonīmi labiņie (ar savu labumiņu) piesien Herzog & de Meuron Parīzes mākslas muzeju!

Moš informētības iespējamības līmenis un anonīmā globalizācija ir sasniegusi vienu no tās pārsātinājuma punktiem, ko maldinoši sasniegt var vienīgi mazas grupas ietvaros, bet būtībā sasniegt to nevar nekur!

Tendences izmaina mūsu virzību uz kaut ko galīgu, bet tās nemaina mūsu tendenci mainīt virzību, lai tiektos sasniegt daukas horizontu.

*

Anonīmā globalizācija tiešām ir sasniegusi punktu, kurā Parrish Art museum NY = ar Parīzes mākslas muzeju 🙂

u

Tu attaisnoji manas cerības, kur provokatīva kļūda ir saziņas vienīgais iespējamais saturs. LV mentālais algoritms ir tik vienkāršs, brrrr!

*

Jā! Taču šoreiz šī provokatīvā kļūda perfekti atbilst situācijai ap un par jūrniecības muzeju.

Gaidis Poriņš

Zvirbuļus vasaras karstākajos mēnešos apdraud zvirbuļvanags. Mazie zvirbulēni ir viegls laupījums niknam un izsalkušam zvirbuļvanagam. Uzstādiet pie mājām elektroniskos Kalifornijas Kondoru atdarinātājus, no tā zvirbuļvanagam ir makten bailes.

Andis Sīlis

1.Indrai – nedomāju, ka sarunas karstumā varētu būt pateicis kaut ko tādu, kas varētu būt izklausījies pēc "Sīlis domā, ka LJM metu konkursā uzvarējis pārsteidzošs, pasaules līmeņa darbs". Gluži otrādi, uz Ausmas jautājumu par manu personīgo viedokli atzīmēju, ka man šķiet, ka NEVIENS no visiem darbiem nav pārsteidzošs un pasaules līmenī, tai skaitā arī šeit šausmīgi neapmierināto komentētāju darbi. Paklausies labāk diktafonu, nevarētu būt, ka esmu tik neveikli pārteicies. 2.Par Googoo "so long and thanks for all the fish… [19/06/2009 11:54]" – man tiešām nav skaidrs, kāpēc lielākā daļa arhitektu uzskata, ka kaut kādai organizācijai LAS būtu piepūstiem vaigiem jāstrādā,… Lasīt vairāk »

indra ķempe

Andi, ak vai, tas blīkšķis, ar ko sākas Tava šā txta ieraksts, laikam, izrādās, ir vārds "NAV"! Paldies par korekto piezīmi un atvainojos. Tavs citāts tiek ielabots šādā redakcijā: "NAV iegūts pārsteidzošs, pasaules līmeņa piedāvājums, IR – pietiekami labs darbs."

ps. Jau iepriekš lūdzu visus, kam tagad liksies, ka neviens vārds nav sadzirdēts riktīgi, būt pamatotiem savās aizdomās.

indra ķempe

šis būs mans priekšpēdējais VAU. šodien uzzināju, ka LJM metu konkursa 12 fināla darbi jau izkārti Liepājas Latviešu biedrības namā. nē, ne jau zālītē, kur ierasti tur izliek izstādes. foajē. ieskrēju un tūlīt izskrēju. it kā izkārti taisnos leņķos un pat kaut kā apdomātā kompozīcijā, taču apakšā ņigu ņeģu samestas tās pašas krāsainās reņģu kastes [kastes – retais, atjautīgi pozitīvais eksponēšanas moments], uz kurām – maketi. atceroties, ar kādu rūpību un radošumu turpat pagājšruden tika izkārtota arhitektūras foto ekspozīcija, ar kādu pietāti krāmējām maketus un kārām izstādes PROCESS planšetes, šermuļi pārskrēja tās nevīžības pēc, ko tikko redzēju! nu arī es… Lasīt vairāk »

Endzelīns

foršs tāds jaunvārds: jebcik, jebcik..;)

arts

jocīgi, bet par to nekur pilsētā nav nekādas informācijas, laikam jāizzīž no pirksta vai zvaigznēs jāizlasa… ”Paldies” BŪVVALDEI par uzmanību pret savu pilsētu un iedzīvotājiem!

Aina

Zivs pūst no galvas, Indra, tā arī te notiek. Sāk jau kaut kas smirdēt….pastāvēs, kas mainīsies… vajag gribēt mainīties, bet te….

nesija

mī un žē- NĀKOŠĀ DIENĀ PĒC INDRAS INFORMĀCIJAS AIZGĀJU UZ BN FOAJĒ……………………………………………………………………………………….VISS NOVĀKTS! KAS TAS IR? normāli pat nedod tautai apskatīties…cūcība

indra ķempe

diemžēl… apburtais loks nenoslēdzas un nenoslēdzas… vakar arī atdūros pret šo ziņu, ka bija apskatāmi līdz 26.jūnijam neieskaitot [nepamanīti nokarājušies 2 nedēļas], izlasot ts. pilsētas avīzes Kurzemes Vārds 22.jūnija pielikumā Mājoklis kolēģes Noras Driķes sagatavoto atvērumu par LJM metu konkursu. žurnālistes veikums – LABS, izņemot attēlu komplektu, kuri to ilustrē, tādejādi atkal veido aplamu vēstījumu iedzīvotājiem gan par paša konkursa prioritāti, gan laikmetīgo arhitektūru kopumā. no 5 attēliem 2 lielākie veltīti Suvenīram un Vēja rozei, uzvaretājs kā pelēks pleķītis ievietots starp darba Sarkans gala skatu un 55/56 vizualizāciju. mans šis komentārs varētu kļūt dalībniekus interesējoša vēsts ar šo Guntas Šnipkes… Lasīt vairāk »

Arturs Pērkons

Es kā liepājnieks sanākšanā piedalījos, projektos lūkojos un viedokļus klausījos. Gana gludi runāja žūrija, tik atbildi uz jautājumu, kā varēja gadīties tik raiba godalgoto darbu plejāde, nesagaidījām. Tā arī ir pamata problēma, kas tieši norāda uz žūrēšanas metodikas aplamību un, iespējams, kompetenci nolikuma gatavošanā. Pārējās problēmas ir sekundāras, tai skaitā jautājums par iespējamo plaģiātismu. Iebildīšu cien. vēsturniecei I.M, ka salīdzināt Spēlmaņu nakts gada balvas ar arhitektūras konkursiem ir aplami daudzu iemeslu dēļ. Galvenais – SpN nominācijās nesacenšas režisori un pārējā trupa ar vienas un tās pašas lugas traktējumu vienai un tai pašai skatuvei. Otrkārt – teatrāļu produkts ir gaistošs –… Lasīt vairāk »

I.M.

teatrāļu vietā šeit var minēt da jebkuras žūrijas vai ekspertu kopas – arī izcils iesaistīto profesionālisms negarantē vienādu gandarījumu visiem. Lēmums vienmēr būs subjektīvs, un vienmēr būs kāds, kas ar to nav mierā (naudu nedabūjušie pilsoņi, kas vajā KKF ekspertus pēc katra projektu konkursa utt., utt.)

A.P

Kategoriski nepiekrītu. Arhitektūras konkursu rezultējošās sekas gan finansiāli, gan atstāto pēdu laiktelpā nav salīdzināmas ar citām mākslām.

A.P. [pArt]

Iepriekšējais komentārs bija domāts cien. I.M, taču pārgudrā dizaina dēļ koments ievietojas neloģiski.

Tāpēc automātiski seko atbilde Andim – vai man būtu jāpārdizainē a4d tikai tāpēc, ka man šī lapa kretinē, vai tomēr darbs, ko kāds ir apņēmis paveikt, ir godam jāpadara pašam?

Aikāsāp

ej labāk ieņem kādu drapi, nekreņķējies

Andis Sīlis

Viens, viens, – tests par Artūra uzrādīto nespēju ietrāpīt ar komentāru pareizā vietā [A.P. [pArt]: Re: liepājnieki [26/06/2009 12:43]] kas izraisīja kretinēšanas sajūtu un emocionālus pārmetumus. Viens, viens…

Andis Sīlis

Jā, tiešām komentārs pievienojās nepareizi. paldies, nosūtīšu programmētājiem publisku fuj!

Renārs Putniņš

Patiesībā risinājums ir pilnīgi elementārs, runājot par arh.konkursiem: 1. Žūrijā puse plus 1(var būt cita formula, var arī būt puse-1) praktizējoši, vai teoretizējoši arhitekti ,nevis valsts un pašvaldību ierēdņi, tie savukārt ir otrajā pusē 2. Dalībniekus nodrošina visi LV(ja izdodas vienoties arī EE un LT) praktizējošie, teoretizējošie arhitekti ,kas piekrīt darboties žūrijās, un atbilst kādai nebūt kvalifikācijai (sietu var elementāri nodefinēt diskusiju laikā). Tad katram konkursam izlozes kārtībā (var būt arī kaut kā savādāk)izvēlas no realizētā arh.-konkursu vētītāju saraksta dalībniekus, kuriem nav iespēja pateikt nē ,ja jau viņi ir piekrituši sevi iekļaut LAS(vai BAUas) žūriju sarakstos. 3. Ieviešas nejaušības un… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Tik vienkārši tas nenotiek: 1.2. Prakstizējošie arhitekti piem. U.Šēnbergs, A.Ģelzis, V.Neilands un U.Lukševics katrs stieps žūrijas lēmumumu uz savu debespussi diametrāli pretējos virzienos. To pašu darīs teoretizējošie vai administrējošie ar retiem vienā virzienā domājošiem tandēmiem, kas lēmumu polarizēs vēl vairāk. Skat kaut vai pēdējā LA publicēto J.Krastiņa viedokli par P.Bajāra un U.Lukševica avīžkritiku. Esmu pārliecinājies, ka konsensus praktiski nav iespējams ļoti daudzu LV arch starpā, kā jau minēja Dripe un redzams A4D komentāros – praktizējošie reizēm izpilda zilus brīnumus spriežot par kolēģa radošo veikumu. Un ir vēl sliktāk. – Skatoties uz tiem brīnumiem, ko dažs labs sazīmējis pilnā nopietnībā atstiep… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš

1.,2. Kā teica vecais labais Vinstons Č " Demokrātija ir sliktākā valdīšana, bet nekas labāks cilvēcei līdz šim nav izdevies" .Manuprāt ir nelāgi ,nevirzīt publiku uz šādu demokrātisku formu, jo kāda gan ir alternatīva – L.Brālis it visur ,sākot ar valsts iekārtu, beidzot ar cunftes jautājumiem? Kā citādāk ? Elementārs mācīšanās process, kurā sabiedrība mācās sadzīvot, gūt atziņas no savām kļūdām, un beigās izvirzīt un izkarot kopējus mērķus. Es jau teicu kādam nebūt filtram jābūt, bet tādam, lai var objektīvi nodalīt derīgs , nederīgs un kad , pie kadiem nosacījumiem, kļūs derīgs šim procesam -citu darbu vētīšanai. Manuprāt šāds filtrs… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Mans "izdari pats labāk" šoreiz bija uzsaukums LAS jaunajiem biedriem pašu spēkiem piedalīties labākas konkursu prakses iedibināšanā v.s. lamāt kādu abstraktu sabiedriskā labuma organizāciju. Piekrītu, ka ierēdņiem jāstrādā godprātīgi, bet, kā zināms, tie jau arī tikai cilvēki ar savu izpratni par to kas ir/nav ok. Nedomāju, ka daudz kritizētā A. ļaunprātīgi haltūrēja, vienk. bieži pietrūkst pieredze, izpratne un zināšanas. Tāpēc – uzņemieties iniciatīvu – ejiet strādāt būvvaldēs, piedalieties LAS konkursu komisijas darbā, izstrādājiet ideālus noteikumus un 2pakāpju konkursu nolikuma paraugformas utt. Kāpēc daudzie kritizētāji to nav jau izdarījuši līdz šim? – tāpēc, ka tizli un gaida, ka kāds cits noslaucīs… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš

Vispābā jau JAA nostādīt šmuces epicentrā , pirms tam nesaņemot gatavības akceptu,gluži korekti nebija, tas vispirmā kārtā. Protams to var attaisnot ar izaicinājumu un provokāciju ( laba nozīmē), bet Tev kā moderatoram vajadzēja saprast, ka pretimstavēšana būs ne pajokam, ko vien vērts ir klusējošais viedoklis iz vecajiem,Tevi ieskaitot ( no Pētera B. sapratu, ka Tavs viedoklis to virzienu diezgan stipri bija izmainījis, pa pauzes periodu), nerunājot par abiem J.D. nerunājot par Liepājas nomenklatūru, respektīvi bija jābūt pārliecinātam par pilnvērtīgas opozīcijas klatesamību. Attaisnojumam JAA pilnvērtīga viedokļa trūkumam varu vēlreiz atgādināt liela daļa no JAA pārstāvjiem nepiedalījās konkursā LJM un līdz ar… Lasīt vairāk »

novērotājs

īstenībā šī konkursa nolikums un sagatavotība ne arī vērtēšana nav īpaši labāka vai sliktāka kā caurmērā citiem konkursiem

tajā skaitā arī starp Rīgā notiekošajiem

vnk Liepāja laikam mazāka, tāpēc arī tas plunkšis iznācis tāds skaļāks

lai gan arhitektiem vēl aizvien ir iespēja izlemt – piedalīties vai nepiedalīties

pārējais nepārsteidz

ja kautko gribam lietas labā darīt, tad jāsāk ar LAS uzstādītās latiņas augstumu – vai tiešām jebkurš nolikums, katra programma un žūrijas lēmuma stils ir akceptējams

kad bija pēdējā reize, kad LAS kāda konkursa paketi noraidīja vai prasīja papildināt?

a.v.

iepazinis iepriekšteikto/rakstīto, gribētu vēl ko piebilst: lai turpmāk – pēc konkursiem būtu iespējams apskatīties (profesionālas intereses dēļ) visu konkursantu veikumu – t.i., izstādi vismaz pāris nedēļu garumā. Un, nevis labāko sešu vai 12 darbu, bet VISU DARBU IZSTĀDI (tas varētu būt punkts paraugnolikumam). … tad nebūtu tā, kā tagad, ka Renāram (objektīvi), komentējot savu viedokli, visu laiku jāsaka, ka nav bijis iespējams iepazīties… Un… gribētu, ko vaicāt. Skan jau, mazākais, nedaudz naivi, (iespējams, ka runa ir tikai par akcentiem) … bet kāpēc kolēģi, īpaši tajā sarunā Arh.savienībā, tā sacentrējušies uz (savu) darbu (izstrādāšanu un) vērtējumu saistībā ar iespējamiem žūrijas komisijas… Lasīt vairāk »

pArt

Sanākšanā tiešām izklausījās, ka Dripe ir pārliecināts, ka ķēdītē ‘Pasūtītājam nepieciešamais objekts – konkursantu piedāvājumi – žūrija’ galvenais posms ir pēdējie. Manuprāt, pirmie divi ir komplementārs pāris, bet žūrija sekundārs loceklis, kam tieši tāpat kā konkursantiem ir jāievēro nolikums, pretējā gadījumā žūrētāji līdzinās haotiskiem tiesnešiem, kas dažiem rallija dalībniekiem ļauj izņemt neērtus līkumus pa taisno tikai tāpēc, ka tiem mašīna foršā nodizainēta! Meklējot objektīvāku metodiku, pievienojos I.L. priekšlikumam konkursus veidot kārtām. Nepieciešams papildināt Vispārējos būvnoteikumus ar meta projekta sastāvu, lai novērstu ierēdņu slimīgo tieksmi ierakstīt nolikumos pašacerētus brīnumus. Bez tam ir iespējams nākamajā konkursa kārtā pilnīgi nomainīt žurējošo arhitektu sastāvu,… Lasīt vairāk »

kUgis

Visi ir ņēmušies un, gan jau, ka no sirds, tikai – nekāda tāda īsta gandarījuma. Laikam jau- nevienam. Citādi mierīgi varētu visu norakstīt vien uz pakaļpalicēju mūžīgo ņerkstēšanu no vienas vai „uzvarētāju nesoda” no otras puses. Varētu jau likties mierā, jo patiesi, neba nu šis ar ko traki sliktāks konkurss, kā daudzi citi Latvijā. Un neba nu vīstot kulaķeļus un cenšoties atrast kādu, ko par visām ķibelēm nolinčot, kopējā situācija traki labāka paliks. Vieni, pārlieku centīgi mēģinot ievērot pārlieku nejēdzīgus priekšrakstus, raksta pārlieku saistošus noteikumus, kuru saitēs paši, darītāji un vērtētāji pēc tam sasienas un nožņaudzas, tā i nesapratuši, kas… Lasīt vairāk »

kUgis

Shis furgons stāv novietnē…

68
0
Lūdzu, komentējietx