Zemo cenu arhitektūra

A4D rīcībā ir nonākusi ievērības cienīga informācija par kādas projektēšanas pakalpojumu iepirkumu procedūras neoficiāliem rezultātiem. Piedāvāto izmaksu atšķirības amplitūda liek aizdomāties par šī brīža situācijas mežonīgumu un tuvākajā nākotnē sagaidāmās konkurences cīņas iespaidu uz projektu risinājumu kvalitāti.

Rakstam pievienotajā tabulā redzama Vecumnieku vidusskolas rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādes konkursa piedāvājuma atvēršanas (14.04.2009) rezultāti. Piedāvātās pilna tehniskā projekta izmaksas svārstās no 15 000 Ls līdz 82 000 Ls, tas ir piecas ar pusi reizes. Atmetot lētāko un dārgāko piedāvājumu, vidējā projektēšanas cena ir 36 770 Ls+PVN.

Lētākais piedāvājums sastāda 0,6% no pieticīgi aprēķinātajām būvizmaksām (2 417 000 Ls+PVN, ja 6,600 m² x 365 Ls/m²). Dārgākais attiecīgi 3,4%, vidējais 1,5% no būvizmaksām. Šajās summās ietilpst arī inženiertehniskās apsekošanas veikšana, projekta saskaņošana, tehnisko noteikumu saņemšana, DOP, kontroltāmes, iekļaujot materiālu un būvdarbu apjomus, esošās katlumājas demontāžas projekts u.t.t. — citiem vārdiem sakot, pilna projektēšanas pakalpojumu pakete atbilstoši LBN. Projektā jāparedz arī būvniecības sadalījumu 3 kārtās, kas palielina dokumentācijas apjomu, kuras sagatavošanas laiks saskaņā ar nolikumu paredzēts 4 mēneši.

Laikā, kad vairākums projektēšanas biroju cīnās ar bankrota un bezdarba draudiem, dempinga, vai droši vien precīzāk — izdzīvošanas cenu parādīšanās nav nekāds brīnums. Pat nesen piedzīvotā burbuļa laikos liela daļa amatbrāļu uzskatīja par pieļaujamu piedāvāt savus pakalpojumus vairākkārt lētāk par LAS rekomendētajiem izcenojumiem, tāpēc skaidrs, ka sagaidāmi dažādi pārsteigumi mazāksolīšanas sacensībā. Jautājums drīzāk ir cits — vai šādi noorganizēts konkurss nenovedīs pie pašvaldības līdzekļu muļķīgas izšķērdēšanas, un, šoreiz runa nav par vairākkārt apcerēto zemākās cenas principa nederīgumu projektēšanas pakalpojumu iepirkumu procedūrā. Fakts, ka pašvaldība noorganizējusi izsoli bez sacensības par rekonstrukcijas arhitektonisko risinājumu, ir atsevišķu secinājumu vērts, teorētiski uz to vajadzētu reaģēt LAS konkursu komisijai. Tas, ko gribētos saprast — vai ekonomējot uz visām iespējamām izmaksām, maksājot visminimālākās algas un nodokļus, vispār ir iespējams puslīdz kvalitatīvi sagatavot būvprojektu par cenu, ko piedāvā SIA Komunālprojekts Jelgava?

Iespējams, ka šajos laikos mēģināt ieviest civilizētus spēles noteikumus pašvaldību iepirkumu un arhitektu pakalpojumu izcenojumu lauciņā ir neiespējami pēc definīcijas — izdzīvošanas instinkts vienmēr būs spēcīgāks par jebkādu vienošanos. Tomēr, acīmredzamas ir arī sekas — liekoties uz paneļa dažu grašu dēļ, ieguvēji nebūs ne pakalpojuma sniedzēji, ne būvprojektu pasūtītāji. Valsts kontrolieru izpratnes līmenī varbūt viss būs kārtībā — pašvaldības tiks pie projektiem, maksājot brīnumzemas cenas. Šaubas izraisa vispārzināmais fakts, ka būvniecības laikā diezgan bieži nākas desmitkārtīgi pārmaksāt par pieļautajām paviršībām projekta dokumentācijā un risinājumos. Šī konkursa rezultātiem būtu vērts pasekot, vismaz aiz ziņkāres pašķirstot 0,6% vērto būvprojektu — varbūt tiešām ir iespējams radīt pieklājīgu produkciju par šādu samaksu? Varbūt šeit slēpjas LV eksportpotenciāls — izkonkurēt lētos indiešu un ķīniešu projektētājus ar pasaulē zemākajiem izcenojumiem…

Faili lejupielādei:
Konkursa nolikums
Projektēšanas uzdevums

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
150 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
BB Kings

Piedalījamies pirms 10 gadiem Ikšķiles sporta halles konkursa, izvicojamies koncepts iesēdināts prīmā, koki saglabāti utt…….. a nē viss atdurās un cenam protams vinēja komunālprojekts Jēkabpils filiāle, par 3x mazāku cenu.

Jēkabpils komunālprojektā strādā pensijas un pirms pensijas inženieri un pie tā visa taisa arhitektūru, kad pašiem nav pat arhitekta kā darbinieka birojā. Algas minimālās protams, a bet komunālprojekta vadītājs-deputāts viens no vairāk pelnošajiem Jekabpili.

Ilik

Raksts nepatiess. Mums bija otrā zemākā cena, bet uzvarētājs ieguva projektēšanas tiesības ar vēl gandrīz četrreizes zemāku cenu

Dace

Ķekavas stadiona rekonstrukcija – piedāvājuma cenu amplitūda – 9-113 (!!!) tūkstoši par tehnisko projetu ar visu no tā izrietošo.

Lelle

Diemžēl arhitektūra nav vienīgā. Šis slimais stāvoklis ir attiecināms uz pilnīgi visiem radošajiem konkursiem un iepirkuma procedūrām, piemēram, muzeju ekspozīciju veidošana, visādi dizaini, publikācijas, attīstības stratēģijas, publiskās telpas projekti, semināri – pilnīgi jebkas, kur arhitekti un dizaineri varētu piedalīties ar savu ekspertīzi. Visur pie darīšanas tiek zemo cenu biroji vai lēti "radoši" priekšlikumi no vietējām mākslas skolām.

hmm

cik zinu-komunalprojektam tendence tada- sakotneji piedava dempinga cenu-pec tam pa cisadam papildizmaksam piepelna vel klat-uz to vini spechuki-protams ari bez ta kopeja summa ir nepiedodami nieciga-tas grauj arh kvalitati

.

Viens vienīgs ārprāts te uz zemes darās! Tam jādara ir gals!

Z-kubs

1. Ikšķeles spora halle Jēkabpils KP neuzvarēja.

2. Likumdošana uz šodienu neliedz veik projekēšanas darbu pirmspensijas darbiniekiem.

3. Konkrētajā konkursā par ko ir raksts Jēkabpils KP piedāvāja otro augstāko projektēšanas darbu cenu uzreiz aiz NAMS.

4. a/s Komunālprojekts nav nekāda sakara ar Komunālprokets Jelgava. Līdzīgi nosaukumi un tikai.

Milla

To, ka termins ""pirmspensijas"" ir nekorekts, piekrītu. Taču būtiskais BB Kinga teiktajā bija tas, ka AR veic inženieri, nevis arhitekti. Un tā ir ļoti liela problēma ārpus Rīgas. Rajonos ir iespējams, ka būvinženieri projektē mājas un arhitektu nemaz nevajag un rajonu būvvaldēs, dažkārt arī pilsētas būvvaldēs, var saskaņot projektu tikai un vienīgi ar inženiera sertifikātu projektā. Otrādi gan ne. Arhitektūra pašvaldībās maz kam interesē, primārais ir cik tas maksās. Diemžēl zināma vaina ir jāuzņemas arī arhitektiem, jo vidējais statisktiskais Latvijas vidējam iedzīvotājam ir pavisam niecīgs priekšstats par to, ko nozīmē laba, kvalitatīva arhitektūra. Diemžēl tikai dažām Latvijas rajonu pilsētām arhitektūra… Lasīt vairāk »

izdzīvotājs

Problēma ir tajā, ka arhitekts nevar konstruktīvo daļu izstrādāt – piemēram, paņemot inžemieri ir 2 par 1 cenu….. gan jau, ka māja kaut kā izskatīsies…. un šajos laikos tas ir svarīgi – dabūt lētāk….

u

nekvalificēts darbaspēks noprot savu cenu

…moš pārējiem ir vērts pārskatīt savu iluzoro kvalifikāciju…

lllypa

САМЫЙ ТОЧНЫЙ КОМЕНТАРИЙ по теме, который я слышал за последнее время. Думаю (надеюсь), в скором времени цены вокруг нас будут отвечать предмету. А то в лучшие времена раздули цены, а теперь и вовсе забыли с чего они формируются.

Z-Kubs

Pilniigi piekriitu, ka arhitektuuras dallu taisiit konstruktoriem ir pilniigi absurds. Biezhi praksee pasuutiitaajs ir pats "gudrs" un saka ka nav veerts maksaat par arhitekta darbu. Taadeell aarii liela dalla objektu ir mums tik izsteiksmiigi skaisti:)))).

Es tikai gribeju teikt ka ka B.B. Kings melo, sakot ka Komunaalprojektaa nav arhitektu.

Attieciibaa uz to dabuut leetaak, es pat baidos paredzeet konkreetaa rakstaa mineetaa objekta taalaako likteni. Kaadas kvalitaates darbu pasuutiitaajs sannems? Domaju, ka pasuutiitaajs ir likumdoshanas kkilnieks, kas spiests izveeleeties LEETAAKO piedaavajuma cenu:(((

Milla

Sakiet, vai kāds var pateikt, pēc kādiem kritērijiem un kas nosaka, vajag vai nevajag metu konkursu? Piemēram, šim objektam. Sanāk, pašvaldība pērk ""kaķi maisā""? Un nevienam nerūp, kāda izskatīsies tā skola? Kāda arhitektūra slēpjas aiz piedāvājuma 30 0000 vai 60 000 Ls?

Z-Kubs

Es domaju Milla Juus pati atbildeejaat uz savu jautaajumu. PEEC NE KAADIEM:)))). Patiesiibaa ir veel labaak, daudzi konkursi tagad tiek sludinaati pojekteeshana + buunieciia. Tas noziime, ka buuvnieks dod sava darba cenu nezinot konkreetaa objekta faktiskos buuvapjomus. Par arhitektuuru nemaz nerunaajot.:)

Z tornis

Nav ko cepties. Lētajā galā ir savi spēles noteikumi, savs izpildījums un kvalitāte. Tas ka biezajam ARH galam aptrūcies darba vai nemaksā, nenozīmē ka jālien uz visiem iespējamiem konkursiem un jāsāk šūmēties par zemajām izmaksām, piesaukt LAS nolikumu un vēl sazin ko. Brīva valsts, brīva konkurence un pensionāri arī cilvēki, grib mazliet maizītei. Tā kā biezie biroji ceļš Jums visiem viens uz ārvalstu tirgu, pierādiet ka mākat strādāt ne tikai ar 100% peļņu un šaurajām attīstītāju pierītēm, sāciet domāt ka turpmākie gadi paies konkurences apstākļos Rietumos, vai kam nav bail no 9 – gramīgā svina – austrumos. Lielais superpeļņas laiks… Lasīt vairāk »

Milla

Ak tā gan…. Es varu atklāti teikt, ka neesmu no ""dārgā gala "" un nebūt ne pirmspensijas vecumā, ja runājam jūsu kastu iedalījumos. Bet mani ne tikai kā profesionāli, bet arī kā mazas pilsētas iedzīvotāju kaitina, ka uzvar lētākie ar baisiem piedājāvājumiem. Es gribu normālu pilsētvidi par adekvātām cenām. Nevis pašu lētāko un negodīgāko!

Roze

Turklāt runa nav tikai par pilsētvidi. Kas šajā "lētajā galā" notiek ar funkcionālo risinājumu, ir atsevišķas sarunas vērts. Un attieksme, mīļie cilvēki, attieksme! Šīs dempinga cenas lielākoties var piedāvāt tāpēc, ka vispār negrasās DOMĀT – par to, kas vajadzīgs pasūtītājam, par to, kā šīs ēkas tiks lietotas, apsaimniekotas, cik ilgi un kā tās kalpos, kā cilvēki tajās jutīsies… Totāls, visaptverošs "pofigs" uz visu. Tā saukto smukumu pat nepieminēšu.

Milla

Man arī šķiet, ka pirmatnējais cēlonis ir tā sauktais "pofig" uz visu. Neviens neapjēdz, ka tā ir SAVA valsts, SAVA pilsēta, iela utt…. Lielākai daļai viss, kas atrodas ārpus dzīvokļa/mājas, ir svešs un vienalga kāds. Traki tas, ka šāda (ne)domāšana kļūst par normu, es neredzu nekādu progresu cilvēku prātos salīdzinot ar padomju laiku – tas pats "pofig" zeļ un plaukst. Nekāda godaprāta. =(

.

nu bet. atvainojos tak, bet nupat jau daudziem darbaa trukst, ko darit – ja butu jaizvelas, vai iet bezdarbnieku kursos, vai par nekadu maksu tomer darit ko noderiigu, es izveletos otro. nekadaa gadijumaa negribu teikt, ka tas ir skaisti, un ka arhitektiem vajadzetu ar ierasto 24h darba dienu badaa mirt, un vel jo mazak, ka KP ko skaistu vai jebkam deriigu sazimees, bet tak vajag atrast ko labu situacijaa. visi saka, krizes apstakljos arhitekturas kvalitate uzlabosies – luk, juusu (muusu) iespeeja! runa tak galvenokart iet tik par projekteshanas izmaksaam, un var vel saprast lielos un vecos birojus par shadu (vinju… Lasīt vairāk »

helena

Yes!!!!! Sākusies beidzot nopietna saruna par KOPĒJO PUBLISKO TELPU plāšājā ša jēdziena nozīmē! A es, muļķe, meģinu lekcijas organizēt… Par naudu vajadzēja, par naudu! Visiem uzreiz interesanti :))))))) Progress salīdzīnot ar padomju laiku?!!!???!!! Nuuuuuu( kā saka Lejnieks). Cilvēks no laba prāta neko labu ārpus savām durvīm nedarīs! Viņam ir vajadzīgs stimuls. Padomju laikā bija labi attīstīta sociālās integrācijas ( iesaistīšana, kontrole, propaganda un t.t.) sistēma. Pēc tām tā tika nogalināta. Ar to tika pilnībā atbrīvots iekšējais "pofigs" uz visu, kas nav ES. Tikai apziņas attīstības līmenis paplašina ES ( EGO nevis eiropas savienības) robežas. Jo augstāks – jo tālāk par… Lasīt vairāk »

helēna

Gribas uzrakstīt tik pat daudz:))))))))) Bet nu tik paris piezīmes: a. Piekritu pp.1.2.3.4 🙂 BET! Labāk būt naivam nekā materialistam: nauda nekādā gadījumā nav virzītājspēks. Tā ir TIKAI līdzeklis, efektīvs, nav runas, taču nav vienīgais un arī ne efektīvākais. Un ne tikai naivi, bet arī bīstami jaukt SUBJEKTU, INSTRUMENTU UN OBJEKTU. Kā vienā krievu tautas pasakā: "ne pej iz kopitca – kozljonočkom staneš ( sorry par transkripciju)". Tas ir – var pašam kļūt par instrumentu, kas ir sapīgi. Tātad – skaties, no kurienes kājas aug. "Otrkārt Arhitekts ir TIKAI starpnieks" – lūuuudzu!!!!! Neee! Arhitektam jābūt par Starpnieku – starp debesi… Lasīt vairāk »

helēna

Renār, mums jāsatiekas! Padiskutēsim, uzrakstīsim grāmatu, izdosim, saņemsim naudu :))))))))))) Jūs mani pārliecinājat – nauda ir virzītājspēks! beidzu diskutēt -sāku strādāt lai saņemt naudu un nopirkt maizi- gribas ēst. ( Varbūt virzitājspēks ir ēstGRIBA)?

Milla

Jā, es zinu, ka kopā ar būvniekiem tagad startē. Nācās vienā tādā piedalīties, bet tas bij decembrī un tai laikā mēs vēl apjomu projektējām, tā ka būvnieks zināja, ko tāmēt. Toties tā konkursa rezultāti arī bija fascinējoši – uzvarēja arī lētākais, taču tas pretendents bija PATVAĻĪGI samazinājis programmu, respektīvi, nebija iekļauta puse no pasūtītāja nolikumā ierakstītajām vēlmēm. Mūsu būvnieks iesniedza sūdzību IUB, kā beidzās, diemžēl nezinu. Es domāju, šādu stāstu ir daudz un visiem un par tiem būtu plašāk un atklātāk jārunā, varbūt tepat a4d. Varbūt pat ieviest sadaļu, kur būtu pieejami visu konkursu rezultāti un izmaksas.

D

http://www.iub…b/2nd/?cat=877

jtd

5-arpus reižu attiecība piedāvājumu cenās ir sīkums, Remtes skolas jaunbūves tehniskajam projektam starpība esot bijusi gandrīz 11 (vienpadsmit) reizes (10 vs 108). Bet par to reiz jau rakstīju … Interesē pieredzējušāku kolēģu skatījums, cik cilvēkstundas nepieciešamas, lai šo projekta apjomu tīri tehniski uzražotu 4 mēnešos. Pats pieņemu, ka divatā nevarēs pacelt, vismaz trešo vajag (dažādu projekta daļu speciālistu mainīšanās laikā un telpā iekļaujas šajā apkopojumā). Vidēja projektētāja mēnešalgu šobrīd varētu pieņemt Ls 1,000 (ar VISIEM nodokļiem), tātad 3 speciālisti x 4 mēneši = Ls 12,000. Telpu īrei, elektrībai, papīram u.c. tehniskajiem izdevumiem, grāmatvedībai, nodokļiem (PVN), kā arī peļņai paliek Ls… Lasīt vairāk »

jtd

Tāpēc jau es jautāju, cik nepieciešamās cilvēkstundas no pieredzes kādi var nosaukt. Man pašam nav tik precīzas pieredzes, lai pateiktu kaut aptuveni. 3 speciālisti 4 mēnešos ir apmēram 2100 darba stundas (700 katram). Tās ir detaļas, kā tās racionāli izlietot – strādā tikai 3-jatā vai arī norotē 30 darbinieki katrs veicot savu projekta daļu, bet nepārkāpjot kopējo stundu skaitu. To, ka tik relatīvi lielam objektam 2 stadiju projektēšana 4 mēnešos par šādu cenu ir ļoti tuvu apsurdam, pats zinu. Bet, ja ņem vērā ar attiecīgiem likumiem un MK noteikumiem noteiktos birokrātiskos termiņus (parasti 30 dienas gan TN izsniegšanai, gan projekta… Lasīt vairāk »

Cits speciaalists.

Cieniitaa aritmeetika. Juus aizmirsaa pieskaitiit ziimullus, dzeeshgumiju un papiiru uz kura raseesie. tad pavairoshanas izmaksas. Kaa sapratu Juus projekteejat vel jo projam kaa 73. gadaa ar ziimuli, kas ir lloti eksluziivi muusdienaam.

Tie, kas projektee ar datora paliidziibu reekkina klaa programmu amortizaacijas, kas nebuut nav leeas.

A. Kempings

A/S Pilsētprojekts tikko vinnēja Rīgas Stradiņa universitātes rekonstrukcijas projekta izstrādi par 29370LVL. Apjoms approx. 9000m2. Projekta sastāvs: 1.1 Vispārīgā daļa, paskaidrojumu raksts. Būvprojektēšanas sagatavošanas darbu veikšana un tehnisko noteikumu saņemšana. Uzmērīšanas darbi. 1.2 Arhitektūras sadaļa 1.3 Teritorijas sadaļa 1.4 Būvkonstrukcijas 1.5 Ūdensapgāde un kanalizācija 1.6 Apkure un vēdināšana 1.7 Ventilācija un gaisa dzesēšana 1.8 Siltumapgāde 1.9 Elektroapgāde 1.10 Telekomunikācijas, signalizācijas sistēmas, apsardzes sistēmas, automātiskās ugunsgrēka atklāšanas signalizācijas sistēmas, iekārtu vadības un automatizācijas sistēmas 1.11 Vides aizsardzības pasākumi, vides pieejamības risinājumi (lifti, invalīdu pacēlāji u.c.) 1.12 Interjera un tehnoloģijas daļa, ietverot iebūvētās mēbeles un neatdalāmo aprīkojumu. 1.13 Būvdarbu organizācijas projekts 1.14… Lasīt vairāk »

mixmaster

jēziņ! 20 projekta sadaļas t.sk AR un BK.

septiķis

Tas nu science fiction vai vienkārši fiction. Varbūt rekonstruē veļas mazgātavu?

Roze

Ak tad beidzot ir sākta diskusija par šo tēmu! Nav jau ne pirmais, ne pēdējais gadījums.

observateur

Radošā darbnīca bērniem Valmierā: 5 kom.

Konference par velosipediem: 2 kom.

Igauņu arhitekti – ar domām par valsti: 5 kom.

Latvijas arhitekti ar domām par naudu: 28 kom.!!!!!

Vairāk nekā par bieti – tas priecē.

Lai dzīvo "pofigs" – perpetum mobile!

ipolits

Dārgumiņ, neviens jau necepas par naudu bet gan par to ka AR daļa mūsu projektos ir pielīdzināma BK; UVK u.c. tīklu daļām…, un par to, kas šo arhitektūra taisa… Tad jau mēs varam doties uz slimnīcām ar padusē pašautu rokasgrāmatu "izārstē sevi pats" un piedāvāt savus pakalpojumus.

Nadja

teiksim tā: daži "necepas" par naudu – taču sākums diskusijai ir "zemo CENU ARH". Jūs nevarat noliegt, ka nauda un arhitektūra nolikti blakus. Kas devalvē Arhitekta un Arhitektūras…. jēgu, teiksim. Var būt tas ( devalvācija mūsu prātos) arī ir celonis šim, piekritu, nepieļaujamam "izārstē sevi pats". Domāšanas līmenis no serijas "Tā kā viņš ( Kandinski, piem.) es tak arī varu uzzīmēt. " Bet, mīļais Ipolit! Jūs taču piekritīsiet, ka nevar strīdēties, kas ir svarīgāks – galva vai……mūsu ķermeņa šlaku izvādsistēma. Defekts pēdējā izraisa dzīļas disfunkcijas pirmā. Tāpēc lai ir līdzsvars starp AR un BK un UVK un vēl Ceļu daļā… Lasīt vairāk »

Jelgavas aizstāvis

Tas, ko gribētos saprast — vai ekonomējot uz visām iespējamām izmaksām, maksājot visminimālākās algas un nodokļus, vispār ir iespējams puslīdz kvalitatīvi sagatavot būvprojektu par cenu, ko piedāvā SIA Komunālprojekts Jelgava? — 1) projektēšanai nosaukta cena (Ls.15000) būs ~0.33% nevis 0.6%; 2) projekts jāsagatavo nevis puslīdz kvalitatīvs, bet vienkārši kvalitatīvs – konkrētai būvvietai atbilstošs, protams, bez padsmit variantu trīs dimensiju vizualizācijas (tas gan nemaz nav prasīts un atvēlētais laiks ir pārāk īss). 3) kas nu kuram ir visminimālākā alga. Dižgariem – trīs, četri tūkstoši, citiem četri, pieci simti (īpaši, ja kontā – caurvēlš). Var turpināt paģērēt algā tūkstošus un noskatīties kā… Lasīt vairāk »

39

Par algu (bruto) un nodokļiem – ieskatam Būvkomersantu reģistra dati par kādu ļooti prominentu galvaspilsētas biroju, kurā 2007. gadā 25 veči sagatavojuši projektus par apaļu miljonu, bet sociālo nodokli samaksājuši NULLE latu. Nodarbinātība (cilv.sk) Komercdarbība būvniecībā (Ls) Sociālās apdrošināšanas iemaksas gads Kopā Būvniecībā kopā ar apakšuzņēmējiem bez apakšuzņēmējiem ieguldījums pamatlīdzekļos būvdarbu apjoms Ls % no būvdarbu apjoma 1 2 3 4 5 6 7 8 9 2004 169652 105573 105573 5873 5.56 2005 293074 188733 188733 14514 7.69 2006 879119 398073 398073 25999 6.53 2007 25 19 1030389 1030389 1030389 0 2008 18 16 0 0.00 Tātad arī Rīgā var… Lasīt vairāk »

39

Ir tāds fīča kā autoratlīdzība, ko bieži izmanto, ja kas un nebūt nav kaut kas nelegāls, …… Tas gan nenozīmē ka nemaksā vispār nodokļus tas gan ir cits veids nevis VSAOI, tā ka lieki meklē skabargas.

Ja Jums Rīgā nulle procentu no miljona ir skabarga, tad – dziļi atvainojos.

Žēl, ka neatsaucas TĀ (minētā) biroja boss.

Z tornis

Neizprotu visu šo satraukumu. Ir LR valsts. Ir savs Iepirkumu likums, kas atšķirībā no LAS tabulām ir likums. Atnāk kāds dempingotājs un paņem uzvaras kausu, pilnīgi legāli ar savu mizerablo cenu, nezin pēc kādiem aprēķiniem, kaut vai ar zīmuli rasējot, vai vecos savus vatmana papīrus izmantojot, kaut vai melno maizīti ēdot pusdienlaikā, bet šim sanāk. Nu viss, lai tak strādā, tāds mums Iepirkuma likums. Ko cepjās? Kas šajā valstī kādreiz ir domājis par vidi, protams uzradīt dargāko tiltu pasaulē ir jāmāk, latviešu nācijai laikam jau izdomas netrūkst. Kāda vide, sociums u.t.t.. Nošķint pēc iespējas vairāk kāpostu, lūk galvenais dzenulis. Kad… Lasīt vairāk »

daa

Piekrītu. Ir iespējams šo pasākumu veikt pietiekami kvalitatīvi: 1. Birojs neatrodas vecrīgas centrā. Bet prosta dzīvokli vai sev piederošā īpašumā. 2. Brauc ar parasto 10-15 gadus veco VW , nevis lielgabarīta autiņiem ar 4 un vairāk litru motoriem. Vecu dīzelīti. Tad arī amortizācija ir niecīga + nav jāmaksā līzings, kasko, latbemā remonts, utt. Ideālākajā gadījumā vispār brauc ar riteni. 3. Perfekta darba organizēšana. (uzsvars uz perfekta, kas ir iespējams) 4. 100% atdeve darbam, nevis dirnēšana. 5. Minimālas mobīlo sarunas, izvēloties izdevīgu operātoru. 6. Prasts ftp serveris, lai nav jābraukā šurpu turpu + skype. 7. Minimālā alga, pārējais dividendēs. Starp citu… Lasīt vairāk »

Milla

Ne jau par to šeit diskusija, var vai nevar. Bet par to, ko augstāk jau rakstīja Ipolits savā komentārā. Par AR daļu un to, kas to taisa.

Un vēl par to, ka šādi konkursi tiek rīkoti bez meta, ""kaķis maisā". Pārsteigums sabiedrībai, tāteikt, no pašvaldības puses. Es kā pilsone nespēju noteikt, kādā skolā ies mani bērni, funkcionālā un ērtā vai postpadomju brīnumā, jo pašvaldība nolemj, ka nevajag metu, bet vajag lētāko.

Kra

Labs komentārs, tieši tā arī ir. Jūsu birojs noteikti sekmīgi izairēsies cauri šiem laikiem.

Roze

Labs risinājums būtu izmaiņas iepirkumu likumā, kas noteiktu, ka būvprojekta izstrādes iepirkums nedrīkst notikt bez metiem – vai nu rīkojams atsevišķs metu konkurss, vai arī mets iesniedzams piedāvājuma sastāvā. Turklāt jānosaka, ka šāda veida iepirkumos jāizvēlas saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, piešķirot ne mazāk kā, teiksim, 50% svaru metu risinājumam. Plus vēl derīgi būtu ar likumu noteikt, ka projekta izstrādei nedrīkst atvēlēt mazāku laiku kā, piemēram, 6 mēneši. Vecumnieku skolas gadījums, kur projekta izstrādes laiks bija prasīts 4 mēneši, ir vispār absurds!!!! Ja vēl būtu jau izstrādāts mets – bet šādi, plikā vietā prasīt 4 mēnešus!!!! Tā ir ņirgāšanās.

Punkyface

Iesaku izvēlēties trešo no lētā gala. Baidīsies palikt lētākie, sauks dārgāku cenu un nepaies ne 3 gadi, kad iestāsies atkal Aigara.K treknie gadi 🙂

nothing šp

ak, šīs emocijas!

Taču pavisam interesanta aina paveras, kad piedāvātās cenas sakārto tabulā – ja vidējā cena ir arī Visticamākā (atbilstošākā, pareizākā), tad pārējiem piedāvājumiem būtu jāgrupējas ap šo lielumu.

Šajā gadījumā izrādās pilnīgi otrādi – cenu grupā 30-40k ir 3 piedāvājumi, grupā 40-50 ir tikai! 2; grupā 50-60k ir 4 piedāvājumi un lētajā 20-30k ir 5gab.

Šādi var secināt, ka Latvijā Arhitektūra kā prece ir atbilstīga sabiedrības noslāņojumam – dominē lētais un dārgais gals, bet pa vidu tā pašvaki.

A par ko kreņķis? Ka Sīļa mīļotā TP šitā Latviju salaida tūtē?

ES

Latviešu tauta mūžīgi tāds "idiotisms" no smadzenēm nav un nav izdzenams – vienmēr meklēt KĀDU CITU, kas ir pie visa vainīgs (šajā gadījumā minēta TP)…. Vienmēr gaidīt KĀDU CITU, kas visu atrisinās…. Nu,laikam tās ir gadsimtu ilgās verdzības sekas vai arī nepārejošs stulbums….Vispār jau pēdējais laiks paskatīties patiesībai acīs un atzīt – es pats un mani līdzpilsoņi – mēs bijām neaktīvi, gļēvi, neizlēmīgi un neizdarīgi, mēs nepratām atšķit patiesību no meliem un esam pie visa vainojami!

Atbildība

Ha, tas takš Sīlis, kam vajag atrast Vainīgo! Viņš tikai tagad pamanījis, kādā cenu līmenī darbojas kolēģi un sacerējis vaimanu rakstu, ka Ak šausmas, nu kā tā var, nu kā tā var!

Kamēr kopā ar ekonomikas likumu ignorētājiem palīdzēja sapūst superburbuli, tikmēr viss bija čikeniekā, bet tagad jāvaid!

Piekrītu, ka "idiotisms" ir meklēt kādu citu kā vainīgo, taču saknes šai īpašībai ir apstāklī, ka patiesie savārīto ziepju vārītāji demonstrē izcilu gļēvulību un rāda ar pirkstu uz citiem! Piemērs – ‘līderists’ Zalāns – ministrs muldoņa!

helēna

Arī no manīm – liels pionieru "paldies"! Vienīgi šī atziņa – diskusijas "sausais atlikums"! Domāšanas "rekonstrukcijas" alfa un omega! Izņemot vārdus "idiotisms", "stulbums"un "vērdzība" – attiecība pret etnisko piederību. Tā ir vispārcilveciskā parādība (atcerieties 2000 gadus veco stāstu par aci, skabargu un baļķi).

aleks

Elementara shema

Uztaisu firminas kaadas 5 vai arii sarunaaju ar chomu firminaam sataisam iepirkumus

un zemaakaas cenas beigaas peec iepirkuma vienkaarshi atsakaas

kaa ezultaataa projektu taisa mana firma pa normaalu ciparu ja tie ir chomi tad es viniem samaksaaju par izpaliidziibu kaadus 10 – 20 %%

un lieta dariita

projekteeju pa normaalu ciparu

Ģirts

Vispār šie pašvaldību iepirkumu konkursi par arhitektūru kā "preci" ar zemāko cenu man šķiet apbrīnojami smieklīgi. Vēl es saprotu konkursus, kur tiek izstrādāts darbs – skice, bet ir daudz tādu, kur jādod plika cena. Nesen intereses pēc startējām šādā konkursā, lai izjustu kas tur notiek, jo nekad agrāk nebiju ņēmis dalību šādā pasākumā. Startējām, tikai lai piedalītos. Iedevām pēc mūsu uzskatiem cenu tādu, ka zemāk jau nu nebūtu kur, lai ja nu vinnējam, tad lai "kaut kā" to darbu arī paveiktu neieejot mīnusos (bet es domāju, ka būtu ar to ciparu iegājuši) Jo normāli būtu bijis prasīt par vismaz 8`000-10`000Ls… Lasīt vairāk »

Strašīns

Veicu sirds asinsvadu operācijas. Piedāvāju zemākās cenas pasaulē.

Z tornis

Šodien no atbildīga Latvijas Būvnieku asociācijas darbinieka saklausīju, ka būvnieki izstrādā standarta konkursa noteikumus iepirkumu procedūrām un mēģinās tos pieņemt likumu veidā, lai viss šis ārprāts beigtos. Konkursos lauku pašvaldībās piesakās līdz 200 pretendentu un katrai pašvaldībai savi noteikumi, kuros tiek lobēti savi keksi. Varbūt LAS jābeidz vaimanāt un jāmēģina ielēkt aizejošā vilcienā izstrādāt savu variantu par projektēšanu un strauji jāiztumj cauri.

Zalāns tā kā no arhitektu cunftes, izskatās, ka kaut ko esošās situācijas saprot.

Nu LAS veči – iespringst bikiņ, Slaidiņš un Kļaviņš gan jau arī spēj palīdzēt, citādi visiem vēl ilgi nāksies vaimanāt…

Roze

Uz priekšu, LAS, šī ir reāla iespēja attaisnot savu eksistenci! Citādi drīz varēsim aukstos dubļos sēdēt ar savām plikajām mākslinieku pakaļām, kamēr visapkārt sliesies piektās kategorijas ķīnas pārpalikumu instalācijas ar apšaubāmu lietojamības koeficientu. Lēti risinājumi ir ļoti dārgi ilgtermiņā.

cepiens

Z-totni! Uz priekšu! Nav ko uzkraut visu LASam. Uzraksti likuma priekšlikumu, piesakies vizītē pie Zalāna k-ga:) Ja negribas gluži vienam, tad vajag kopā ar tiem, kas jau ir iedziļinājušies likumdošanas jautajumos, piem. Lazdiņš.

Darbojoties nevajadzētu piemirst, ka būvnieku asociācijai ir daudz lielāka ietekme, nekā arhitektiem, jo mēs esam mazskaitlīga profesionālā grupa:(

Z tornis

Vai tad LAS ir svētā govs, kura ir aizņemta ar svarīgām apspriedēm, nākotnes kalšanas plāniem un svarīgām apspriedēm un prezentācijām. Vai tomēr LAS nedarbojas tikai šauras interešu grupas – lielie biroji, interesēs? Vai varbūt tomēr LAS uzdevums ir radīt likumdošanas bāzi, lai sabalansētu gan mākslinieciskās, gan finansiālās arhitektu ambīcijas. Kādēļ tad tiek ievēlēta valde, vai ne lai izvirzītu kādus sasniedzamus mērķus, vai vienkārši smalkajai papļāpāšanai…

pintiķis

Cik silti saulīte ārā silda! Atkal entuziasms: Mīļie, vai mazliet nepietrūkst paškritikas? Arhitekts, kas iedomājas mainīt pasaules kārtību ir maldīgs jaukumiņš- ideālists. Uzvar tie, kas ātrāk saprot patieso situāciju. Kas pasūta mūziku, tas maksā. Nu ļausim taču maksātājiem papriecāties par iluzoru varas apziņu. Lai nāk redzami saldie augļi. Jo vairāk ļausim, jo ātrāk nonāksim galā! Viens no lielākajiem Neatkarības pārsteigumiem- cik gan daudzi cilvēki šeit spēj būt neorganizēti un nesakarīgi.

Guncha

Ta ko jūs gaidāt no AS. Ja tā par lielo "mākslu" domājot sertifikācijas jautājumus nevarēja laicīgi sakārtot, rezultāta daļa kolēģu bija pāris mēnešus formāli bez sertifikātiem un īstenībā nedrīkstēja praktizēt. Būvinženieriem viss notiek tāpēc ka viņi nedomā par augstām lietām, bet gan par to kā padarīt sevi neaizstājamu un lobējot likumu radītu sev iespēju maizītei ar sviestu. Atgriezieties uz zemes, neesam nekas vairāk kā amatnieki, kuriem sava vajadzība Sabiedrībai vēl jāpierāda. Iespējams ka Sabiedrība nevis samaksātu Trubadūram, bet gan paprasītu maksu par iespēju sevi realizēt.

tante no laukiem

Varu pastāstīt, kas notiek tālāk, kad ir izvēlēts teiksim otrais lētākais piedāvājums. Starp citu rakstā minētajā konkursā piedalījās arī projektu birojs par kuru stāstīšu un arī ar vienu no lētākajiem piedāva"jumiem. Tātad lēts piedāvājums – uzvara konkursā- labi nostādīta savas vērtības demonstrēšana- cerīgīs mets (bet ne skiču projekts) objektam, bet ar piezīmēm par darba uzdevuma nosacījumu neizpildi- tālāka nekontaktēšanās ar pasūtītāju- daļēji gatava, bet bezgala kļūdaina un pavirša projekta nodošana pasūtītājam saskaņošanai, kurā atklājas, ka darba uzdevuma nosacījumi būtiski nav izpildīti un tādu saskaņot nav iespējams – pārmetumi pasūtītājam par nekontaktēšanos – tomēr notiek labojumu veikšana – atkārtoti iesniegts it… Lasīt vairāk »

jtd

Normāli! Vieni nolēmuši izmantot vergu darbu, bet "vergi" pretī itāļu streiku. Tādi pasūtīttāji citādāku attieksmi nav pelnījuši. Ir labi, ja "jaunais projektētājs" darba izstrādāšanā spēj ieguldīt savus līdzekļus, tai skaitā finansiālos, tomēr jebkura biznesa pamatjēga ir peļņas gūšana nevis maksa par atļauju ar to nodarboties.

nu, tā mums iet...

Tieši tādēļ ir tāda lieta, kā projekta ekspertīze, kas iepriekšminētajiem proj. ir obligāta…. (esmu bieži dzirdējusi gadījumus, kad lētākais piedāvājums ir tādi projekti, kur galarezultāts ir ,piemēram, aizmirstas kāpnes uz 2. st.(!!!!) un vēl visādi brīnumi… Arī ekspertīzes atzinums – paprasīt naudu atpakaļ un izprojektēt, kā nākas, neko būtisku neatrisina – viss jau ir noticies) Man lieka,ka iepirkuma likumā ir kaut kāda "nesaiste", kad obligāti jāizvēlas lētākais – bieži vien tiek lētākajam variantam paprasīti n – tie dok., bet tie tiek sagādāti – tomēr galarezultāts nav apmierinošs – un ir zaudēts laiks, līdzekļi utt. Protams metu konkursos tiek vērts ne… Lasīt vairāk »

...

Ja runājam par lētajiem projektiem, tad daudz lielāka problēma manuprāt ir negodīga konkurence IUB pārsūdzībās., jo pietiek rakstīt un rakstīt sūdzības, lai Pasūtītājs nevarētu noslēgt līgumu un finansējums konkrētajā gadā nebūtu pieejams, tas nekas ka sūdzības nepamatotas, lai tik process nenotiek. Tad atkal jauns konkurss un citi labākie. Man liekas, ka svarigi būtu saprast vai ir institūcija, kurā var sūdzēties par negodīgu konkurenci un tie kas piekopj šadu praksi zaudētu licenci.

Milla

Jā, piekrītu. Ir nācies sastapties ar zaļiem no skaudības palikušiem kolēģiem, kuri iesniedz sūdzību IUB par to, ka METU konkursā piebrauktuves platums bija 3m, nevis 3.5m …. skumji.

jtd

Tā bieži ir (tīši?) nemākulīgi uzrakstītu nolikumu, projektēšanas uzdevumu u.c. konkursu izejmateriālu problēma. Ja nolikumā galvenā vērība pievērsta, ar kādas krāsas aukliņām jācauršuj dokumentus nevis profesionālajām lietām, nav brīnums, ka tik viegli apstrīdēt konkursa rezultātus tieši šo formalitāšu neievērošanas dēļ (vienmēr varēs rezultatīvi apstrīdēt, ka zīmogs uzlikts ar 2 mm nobīdi nekā paredz attiecīgais LVS un tāpēc pieteikums anulējams). Arī 3 m vs 3.5 m, ja par to kaut kā minēts nolikumā (piemēram – jāatbilst LBN utml.). Nav jācīnās ar sekām, ko nekaunīgākie pilnīgi likumīgi izmanto savā labā, bet cēloņiem, kāpēc tas vispār iespējams. Bet tā jau ir cīņa ar… Lasīt vairāk »

Z tornis

Tā vien gribas iesaukties vilks aitās! Tagad nu tik visi izliek sāpi, kas, ko par cik, un kādā veidā. Ētikas komisija un tamlīdzīgas komisijas ir bijusi pilnīgākā butaforija, bet izskatās, ka šobrīd kādam ir sagribējies asiņu… Vajadzīga paraugprāva. Latvieši laikam ir mazliet aptruluši no kredītiņiem, 2.pensiju līmeņiem un pārējām skaistajām jauno latviešu lietām. Tas kas nav regulēts 19 gadus, nevar tikt saregulēts vienā jaukā dienā. Ja nav pasūtījumu, tad viņu vienkārši nav. Ja konkursos uzvar lētākais, tad nav ko raut maikas uz pusēm, kāds dabū par mazajām naudiņām arī lielas problēmas. Liekas mierā! No tā, ka tūlīt tiks paņemts priekšā… Lasīt vairāk »

iz pašvaldības

Nu ko, ir bijusi bēdīga pieredze ar dažiem projektētājiem no lētā gala, pašvaldības būvvaldei kopā ar būvniekiem nācās pašiem labot projekta kļūdas, (arī pēc neskaitāmiem labojumiem un aizrādījumiem projektēšanas un skaņošanas gaitā).

Ingurds Lazdiņš

ar palielu novēlošanos pievienoju savu repliku – jebkāda kārtība un sakārtošanās LV arh konkursu praksē iespējama vienīgi pēc tam, kad būs – precīzi un saistošā formā nodefinēti dažādu projekta stadiju un arhitekta pakalpojumu saturs – t.sk. projekta un tā daļu saturs, t.sk. detalizācijas apjoms un prasības, kā arī iespējamās sadarbības shēmas starp -pasūtītāju-projektētāju-būvnieku-un apakšuzņēmējiem-piegādātājiem, un tas viss arī ekonomiskā aspektā (kas ar to nodarbojas un ir saskāries – sapratīs ko es domāju – tāpat arī profesionālo darba līgumu paraugi un formas būtu nepieciešami. Par to centos runāt jau priekšpēdējā LAS kongresā un pie tā strādājam LAS Padomē tagad. Vēl aizvien… Lasīt vairāk »

iz pašvaldības

Nu ko, ir bijusi bēdīga pieredze ar dažiem projektētājiem no lētā gala, pašvaldības būvvaldei kopā ar būvniekiem nācās pašiem labot projekta kļūdas, (arī pēc neskaitāmiem labojumiem un aizrādījumiem projektēšanas un skaņošanas gaitā).

BB Kings

Piedalījamies pirms 10 gadiem Ikšķiles sporta halles konkursa, izvicojamies koncepts iesēdināts prīmā, koki saglabāti utt…….. a nē viss atdurās un cenam protams vinēja komunālprojekts Jēkabpils filiāle, par 3x mazāku cenu.

Jēkabpils komunālprojektā strādā pensijas un pirms pensijas inženieri un pie tā visa taisa arhitektūru, kad pašiem nav pat arhitekta kā darbinieka birojā. Algas minimālās protams, a bet komunālprojekta vadītājs-deputāts viens no vairāk pelnošajiem Jekabpili.

Ilik

Raksts nepatiess. Mums bija otrā zemākā cena, bet uzvarētājs ieguva projektēšanas tiesības ar vēl gandrīz četrreizes zemāku cenu

Andis Sīlis

Ja ir precīzāka info – neturiet sveci zem pūra. Man zināmie cipari ir no piedāvājuma atvēršanas dienā nosauktajiem. Līgumu jau noslēdza?

Dace

Ķekavas stadiona rekonstrukcija – piedāvājuma cenu amplitūda – 9-113 (!!!) tūkstoši par tehnisko projetu ar visu no tā izrietošo.

Lelle

Diemžēl arhitektūra nav vienīgā. Šis slimais stāvoklis ir attiecināms uz pilnīgi visiem radošajiem konkursiem un iepirkuma procedūrām, piemēram, muzeju ekspozīciju veidošana, visādi dizaini, publikācijas, attīstības stratēģijas, publiskās telpas projekti, semināri – pilnīgi jebkas, kur arhitekti un dizaineri varētu piedalīties ar savu ekspertīzi. Visur pie darīšanas tiek zemo cenu biroji vai lēti "radoši" priekšlikumi no vietējām mākslas skolām.

hmm

cik zinu-komunalprojektam tendence tada- sakotneji piedava dempinga cenu-pec tam pa cisadam papildizmaksam piepelna vel klat-uz to vini spechuki-protams ari bez ta kopeja summa ir nepiedodami nieciga-tas grauj arh kvalitati

.

Viens vienīgs ārprāts te uz zemes darās! Tam jādara ir gals!

Z-kubs

1. Ikšķeles spora halle Jēkabpils KP neuzvarēja.

2. Likumdošana uz šodienu neliedz veik projekēšanas darbu pirmspensijas darbiniekiem.

3. Konkrētajā konkursā par ko ir raksts Jēkabpils KP piedāvāja otro augstāko projektēšanas darbu cenu uzreiz aiz NAMS.

4. a/s Komunālprojekts nav nekāda sakara ar Komunālprokets Jelgava. Līdzīgi nosaukumi un tikai.

Milla

To, ka termins ""pirmspensijas"" ir nekorekts, piekrītu. Taču būtiskais BB Kinga teiktajā bija tas, ka AR veic inženieri, nevis arhitekti. Un tā ir ļoti liela problēma ārpus Rīgas. Rajonos ir iespējams, ka būvinženieri projektē mājas un arhitektu nemaz nevajag un rajonu būvvaldēs, dažkārt arī pilsētas būvvaldēs, var saskaņot projektu tikai un vienīgi ar inženiera sertifikātu projektā. Otrādi gan ne. Arhitektūra pašvaldībās maz kam interesē, primārais ir cik tas maksās. Diemžēl zināma vaina ir jāuzņemas arī arhitektiem, jo vidējais statisktiskais Latvijas vidējam iedzīvotājam ir pavisam niecīgs priekšstats par to, ko nozīmē laba, kvalitatīva arhitektūra. Diemžēl tikai dažām Latvijas rajonu pilsētām arhitektūra… Lasīt vairāk »

izdzīvotājs

Problēma ir tajā, ka arhitekts nevar konstruktīvo daļu izstrādāt – piemēram, paņemot inžemieri ir 2 par 1 cenu….. gan jau, ka māja kaut kā izskatīsies…. un šajos laikos tas ir svarīgi – dabūt lētāk….

u

nekvalificēts darbaspēks noprot savu cenu

…moš pārējiem ir vērts pārskatīt savu iluzoro kvalifikāciju…

lllypa

САМЫЙ ТОЧНЫЙ КОМЕНТАРИЙ по теме, который я слышал за последнее время. Думаю (надеюсь), в скором времени цены вокруг нас будут отвечать предмету. А то в лучшие времена раздули цены, а теперь и вовсе забыли с чего они формируются.

Z-Kubs

Pilniigi piekriitu, ka arhitektuuras dallu taisiit konstruktoriem ir pilniigi absurds. Biezhi praksee pasuutiitaajs ir pats "gudrs" un saka ka nav veerts maksaat par arhitekta darbu. Taadeell aarii liela dalla objektu ir mums tik izsteiksmiigi skaisti:)))).

Es tikai gribeju teikt ka ka B.B. Kings melo, sakot ka Komunaalprojektaa nav arhitektu.

Attieciibaa uz to dabuut leetaak, es pat baidos paredzeet konkreetaa rakstaa mineetaa objekta taalaako likteni. Kaadas kvalitaates darbu pasuutiitaajs sannems? Domaju, ka pasuutiitaajs ir likumdoshanas kkilnieks, kas spiests izveeleeties LEETAAKO piedaavajuma cenu:(((

Milla

Sakiet, vai kāds var pateikt, pēc kādiem kritērijiem un kas nosaka, vajag vai nevajag metu konkursu? Piemēram, šim objektam. Sanāk, pašvaldība pērk ""kaķi maisā""? Un nevienam nerūp, kāda izskatīsies tā skola? Kāda arhitektūra slēpjas aiz piedāvājuma 30 0000 vai 60 000 Ls?

Z-Kubs

Es domaju Milla Juus pati atbildeejaat uz savu jautaajumu. PEEC NE KAADIEM:)))). Patiesiibaa ir veel labaak, daudzi konkursi tagad tiek sludinaati pojekteeshana + buunieciia. Tas noziime, ka buuvnieks dod sava darba cenu nezinot konkreetaa objekta faktiskos buuvapjomus. Par arhitektuuru nemaz nerunaajot.:)

Z tornis

Nav ko cepties. Lētajā galā ir savi spēles noteikumi, savs izpildījums un kvalitāte. Tas ka biezajam ARH galam aptrūcies darba vai nemaksā, nenozīmē ka jālien uz visiem iespējamiem konkursiem un jāsāk šūmēties par zemajām izmaksām, piesaukt LAS nolikumu un vēl sazin ko. Brīva valsts, brīva konkurence un pensionāri arī cilvēki, grib mazliet maizītei. Tā kā biezie biroji ceļš Jums visiem viens uz ārvalstu tirgu, pierādiet ka mākat strādāt ne tikai ar 100% peļņu un šaurajām attīstītāju pierītēm, sāciet domāt ka turpmākie gadi paies konkurences apstākļos Rietumos, vai kam nav bail no 9 – gramīgā svina – austrumos. Lielais superpeļņas laiks… Lasīt vairāk »

Milla

Ak tā gan…. Es varu atklāti teikt, ka neesmu no ""dārgā gala "" un nebūt ne pirmspensijas vecumā, ja runājam jūsu kastu iedalījumos. Bet mani ne tikai kā profesionāli, bet arī kā mazas pilsētas iedzīvotāju kaitina, ka uzvar lētākie ar baisiem piedājāvājumiem. Es gribu normālu pilsētvidi par adekvātām cenām. Nevis pašu lētāko un negodīgāko!

Roze

Turklāt runa nav tikai par pilsētvidi. Kas šajā "lētajā galā" notiek ar funkcionālo risinājumu, ir atsevišķas sarunas vērts. Un attieksme, mīļie cilvēki, attieksme! Šīs dempinga cenas lielākoties var piedāvāt tāpēc, ka vispār negrasās DOMĀT – par to, kas vajadzīgs pasūtītājam, par to, kā šīs ēkas tiks lietotas, apsaimniekotas, cik ilgi un kā tās kalpos, kā cilvēki tajās jutīsies… Totāls, visaptverošs "pofigs" uz visu. Tā saukto smukumu pat nepieminēšu.

Milla

Man arī šķiet, ka pirmatnējais cēlonis ir tā sauktais "pofig" uz visu. Neviens neapjēdz, ka tā ir SAVA valsts, SAVA pilsēta, iela utt…. Lielākai daļai viss, kas atrodas ārpus dzīvokļa/mājas, ir svešs un vienalga kāds. Traki tas, ka šāda (ne)domāšana kļūst par normu, es neredzu nekādu progresu cilvēku prātos salīdzinot ar padomju laiku – tas pats "pofig" zeļ un plaukst. Nekāda godaprāta. =(

.

nu bet. atvainojos tak, bet nupat jau daudziem darbaa trukst, ko darit – ja butu jaizvelas, vai iet bezdarbnieku kursos, vai par nekadu maksu tomer darit ko noderiigu, es izveletos otro. nekadaa gadijumaa negribu teikt, ka tas ir skaisti, un ka arhitektiem vajadzetu ar ierasto 24h darba dienu badaa mirt, un vel jo mazak, ka KP ko skaistu vai jebkam deriigu sazimees, bet tak vajag atrast ko labu situacijaa. visi saka, krizes apstakljos arhitekturas kvalitate uzlabosies – luk, juusu (muusu) iespeeja! runa tak galvenokart iet tik par projekteshanas izmaksaam, un var vel saprast lielos un vecos birojus par shadu (vinju… Lasīt vairāk »

helena

Yes!!!!! Sākusies beidzot nopietna saruna par KOPĒJO PUBLISKO TELPU plāšājā ša jēdziena nozīmē! A es, muļķe, meģinu lekcijas organizēt… Par naudu vajadzēja, par naudu! Visiem uzreiz interesanti :))))))) Progress salīdzīnot ar padomju laiku?!!!???!!! Nuuuuuu( kā saka Lejnieks). Cilvēks no laba prāta neko labu ārpus savām durvīm nedarīs! Viņam ir vajadzīgs stimuls. Padomju laikā bija labi attīstīta sociālās integrācijas ( iesaistīšana, kontrole, propaganda un t.t.) sistēma. Pēc tām tā tika nogalināta. Ar to tika pilnībā atbrīvots iekšējais "pofigs" uz visu, kas nav ES. Tikai apziņas attīstības līmenis paplašina ES ( EGO nevis eiropas savienības) robežas. Jo augstāks – jo tālāk par… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš

Kas Jūsuprāt ir pasaules ekonomikas( sarunas sakarā vairāk arhitektūras-būvniecības , kā varas (jebkura līmeņa) atrādīšanās) dzinējspēks(-i) jebkuros laikos? Izklausās, ka, Jūsuprāt, tā noteikti nav nauda.Manuprāt vieglprātīga vai labākajā gadījumā naiva attieksme, jautāsiet kāpēc? 1. Arhitektūra nemaz nerunājot par pilsētbūvniecību ir sasodīti materiālietilpīga būšana, pirmkārt infrastruktūra (zeme, ceļi, inženierkomunikacijas, skolas, poliklīnikas, slimnīcas, parki, dārzi, muzeji, labiekārtojumi utt), otrkārt pašas ēkas ( biroji, veikali, dzīvojamās ēkas, rūpnīcas utt.). Tas viss maksā milzīgu NAUDU un prasa dzelžainu GRIBU. Kas, ko ,kam prasa? 2. Pašvaldība , valdība ,kas pārstāv sociumu – sabiedrību rada infrastruktūru, kas parasti pati par sevi nenes peļņu, bet tas maksā… Lasīt vairāk »

helēna

Gribas uzrakstīt tik pat daudz:))))))))) Bet nu tik paris piezīmes: a. Piekritu pp.1.2.3.4 🙂 BET! Labāk būt naivam nekā materialistam: nauda nekādā gadījumā nav virzītājspēks. Tā ir TIKAI līdzeklis, efektīvs, nav runas, taču nav vienīgais un arī ne efektīvākais. Un ne tikai naivi, bet arī bīstami jaukt SUBJEKTU, INSTRUMENTU UN OBJEKTU. Kā vienā krievu tautas pasakā: "ne pej iz kopitca – kozljonočkom staneš ( sorry par transkripciju)". Tas ir – var pašam kļūt par instrumentu, kas ir sapīgi. Tātad – skaties, no kurienes kājas aug. "Otrkārt Arhitekts ir TIKAI starpnieks" – lūuuudzu!!!!! Neee! Arhitektam jābūt par Starpnieku – starp debesi… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš

Nauda (materiālās vērtības) ir varas (nemateriāla štelle) instruments. Protams galvenais virzītajspēks ir GRIBA-VARA, bet redzamā materiālā mērāmā tās izpausme ir NAUDA. Tas gan nekādi neizslēdz to ka dažādos VARAS subjektos ir vairāk vai mazāk dažādas izpausmes tās pašas varas ,materiālā un nemateriālā veidolā. Varas ka spēki ir dažādi un darbojas dažādos virzienos, jo haotiskāka nevadītāka vide, jo biežāk iestājas 0 efekts . Arhitektūra, pilsētvide, valstsvide ir šīs Varas rezultāts. Arhitekts ir mikroshēma starp divām varām, radošo(indivīds-ego), pieņemošo(sociums), kam būtu advancēti tā strāva tīklā jāuztur, lai generators vai patērētajs nesadegtu . Es noteikti neesmu no tiem , kas arhitektus uzskatītu par… Lasīt vairāk »

helēna

Renār, mums jāsatiekas! Padiskutēsim, uzrakstīsim grāmatu, izdosim, saņemsim naudu :))))))))))) Jūs mani pārliecinājat – nauda ir virzītājspēks! beidzu diskutēt -sāku strādāt lai saņemt naudu un nopirkt maizi- gribas ēst. ( Varbūt virzitājspēks ir ēstGRIBA)?

Milla

Jā, es zinu, ka kopā ar būvniekiem tagad startē. Nācās vienā tādā piedalīties, bet tas bij decembrī un tai laikā mēs vēl apjomu projektējām, tā ka būvnieks zināja, ko tāmēt. Toties tā konkursa rezultāti arī bija fascinējoši – uzvarēja arī lētākais, taču tas pretendents bija PATVAĻĪGI samazinājis programmu, respektīvi, nebija iekļauta puse no pasūtītāja nolikumā ierakstītajām vēlmēm. Mūsu būvnieks iesniedza sūdzību IUB, kā beidzās, diemžēl nezinu. Es domāju, šādu stāstu ir daudz un visiem un par tiem būtu plašāk un atklātāk jārunā, varbūt tepat a4d. Varbūt pat ieviest sadaļu, kur būtu pieejami visu konkursu rezultāti un izmaksas.

D

http://www.iub…b/2nd/?cat=877

jtd

5-arpus reižu attiecība piedāvājumu cenās ir sīkums, Remtes skolas jaunbūves tehniskajam projektam starpība esot bijusi gandrīz 11 (vienpadsmit) reizes (10 vs 108). Bet par to reiz jau rakstīju … Interesē pieredzējušāku kolēģu skatījums, cik cilvēkstundas nepieciešamas, lai šo projekta apjomu tīri tehniski uzražotu 4 mēnešos. Pats pieņemu, ka divatā nevarēs pacelt, vismaz trešo vajag (dažādu projekta daļu speciālistu mainīšanās laikā un telpā iekļaujas šajā apkopojumā). Vidēja projektētāja mēnešalgu šobrīd varētu pieņemt Ls 1,000 (ar VISIEM nodokļiem), tātad 3 speciālisti x 4 mēneši = Ls 12,000. Telpu īrei, elektrībai, papīram u.c. tehniskajiem izdevumiem, grāmatvedībai, nodokļiem (PVN), kā arī peļņai paliek Ls… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Par kādiem 3 speciālistiem jūs sapņojat. Pašvaldību iepirkuma procedūra paredz pilnu!!! projekta komplektāciju ar visām inženierdaļām = licencētu speciālistu parakstiem par PRECĪZIEM materiālu un darbu apjomiem būvniecības [atkal zemākās cenas] tendera organizēšanai.

jtd

Tāpēc jau es jautāju, cik nepieciešamās cilvēkstundas no pieredzes kādi var nosaukt. Man pašam nav tik precīzas pieredzes, lai pateiktu kaut aptuveni. 3 speciālisti 4 mēnešos ir apmēram 2100 darba stundas (700 katram). Tās ir detaļas, kā tās racionāli izlietot – strādā tikai 3-jatā vai arī norotē 30 darbinieki katrs veicot savu projekta daļu, bet nepārkāpjot kopējo stundu skaitu. To, ka tik relatīvi lielam objektam 2 stadiju projektēšana 4 mēnešos par šādu cenu ir ļoti tuvu apsurdam, pats zinu. Bet, ja ņem vērā ar attiecīgiem likumiem un MK noteikumiem noteiktos birokrātiskos termiņus (parasti 30 dienas gan TN izsniegšanai, gan projekta… Lasīt vairāk »

Cits speciaalists.

Cieniitaa aritmeetika. Juus aizmirsaa pieskaitiit ziimullus, dzeeshgumiju un papiiru uz kura raseesie. tad pavairoshanas izmaksas. Kaa sapratu Juus projekteejat vel jo projam kaa 73. gadaa ar ziimuli, kas ir lloti eksluziivi muusdienaam.

Tie, kas projektee ar datora paliidziibu reekkina klaa programmu amortizaacijas, kas nebuut nav leeas.

A. Kempings

A/S Pilsētprojekts tikko vinnēja Rīgas Stradiņa universitātes rekonstrukcijas projekta izstrādi par 29370LVL. Apjoms approx. 9000m2. Projekta sastāvs: 1.1 Vispārīgā daļa, paskaidrojumu raksts. Būvprojektēšanas sagatavošanas darbu veikšana un tehnisko noteikumu saņemšana. Uzmērīšanas darbi. 1.2 Arhitektūras sadaļa 1.3 Teritorijas sadaļa 1.4 Būvkonstrukcijas 1.5 Ūdensapgāde un kanalizācija 1.6 Apkure un vēdināšana 1.7 Ventilācija un gaisa dzesēšana 1.8 Siltumapgāde 1.9 Elektroapgāde 1.10 Telekomunikācijas, signalizācijas sistēmas, apsardzes sistēmas, automātiskās ugunsgrēka atklāšanas signalizācijas sistēmas, iekārtu vadības un automatizācijas sistēmas 1.11 Vides aizsardzības pasākumi, vides pieejamības risinājumi (lifti, invalīdu pacēlāji u.c.) 1.12 Interjera un tehnoloģijas daļa, ietverot iebūvētās mēbeles un neatdalāmo aprīkojumu. 1.13 Būvdarbu organizācijas projekts 1.14… Lasīt vairāk »

mixmaster

jēziņ! 20 projekta sadaļas t.sk AR un BK.

septiķis

Tas nu science fiction vai vienkārši fiction. Varbūt rekonstruē veļas mazgātavu?

150
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x