YES IS MORE latviski

Nesen Jāņa rozes
apgāds
laida klajā Bjarkes Ingelsa un biroja BIG «arhikomiksu par arhitektūras evolūciju» YES IS MORE latviešu valodā. Pirms divām nedēļām Rīgā notika izdevuma
svinīgā atvēršana, kurā BIG pārstāvēja viņu
runasvīrs Kaijs Uve Bergmans (Kai-Uwe
Bergmann)
.

Pasākums, ko pavadīja Bergmana lekcija par BIG un grāmatas tapšanu, bija izdevies visai ekskluzīvs, jo bija
iecerēts Nacionālās bibliotēkas jaunbūvē, taču galu galā tam bija atvēlēta
tikai nelielā mockup ēciņa, kas spēj
uzņemt stipri ierobežotu viesu skaitu. Tādejādi sarīkojums īsti neaizsniedza to
auditoriju, ko būtu varējis, jo mēs jau zinām, cik populārs ir BIG, sevišķi jau jaunās paaudzes
arhitektu un studentu vidū. Var droši teikt, ka, ja šis pasākums būtu bijis
atvērtāks un mazliet reklamēts, to būtu apmeklējuši vismaz trīs, ja ne piecas
reizes vairāk interesentu, kas galu galā būtu nācis par labu pašas grāmatas liktenim
Latvijā.

Izdzirdot pirmo reizi par grāmatas latviskā tulkojuma tapšanu,
vispirms pārņēma mulsums — kam tas ir domāts, kas būs grāmatas pircēji? Ir ļoti
labi saprotams, ka tas nav Jāņa Rozes apgāda peļņas projekts. Grāmatas tulkošanu latviski ir atbalstījis Dānijas Kultūras institūts un tas arī ir galvenais
skaidrojums, kāpēc šāds izdevums ir tapis — tas ir kultūras eksports līdzīgā
formā, kā to īsteno lielākās un/vai attīstītākās Eiropas nācijas (skat. Francijas
Kultūras centra, Britu padomes, Gētes institūta, Ziemeļu
Ministru padomes biroja aktivitātes un projektus Latvijā). Dažādu sadarbības projektu
formā šīs institūcijas iepazīstina un ienes savas valsts kultūras sasniegumus, idejas,
know-how utml.

Tāpēc šķita, ka
ierobežotais pasākums šai gadījumā nonācis pretrunā ar pašu ideju. Arī
lūkojoties arhitektūras nozares kontekstā grāmatas publicitāte šķiet pārāk
niecīga, salīdzinot ar ne vienu vien citu pasākumu, kur reklāmas un formas ir
stipri vien vairāk nekā satura. Neskatoties uz pretrunīgo attieksmi pret BIG arhitektūru, nevar noliegt Bjarkes
talantu un viņa ietekmi mūsdienu arhitektūrā. Un kad vēl latviski iznācis kāds
laikmetīgās arhitektūras grāmatas tulkojums? Šķiet pēdējos divdesmit gados kaut
kas tāds nav bijis, un droši vien arī iepriekšējās desmitgadēs nē. Tāpēc
notikums ir īpašs.

Taču ekskluzivitāte laikam bija atvēršanas sarīkojuma vienīgais
mīnuss — viss pārējais bija izdevies ļoti jauki. Kā privātā sarunā atzina Kaijs
Uve Bergmans, labā nozīmē viņu pārsteidza ne vien pasniegtie ziedi, mūzika un
ēdiens, bet arī latviešu izdevuma poligrāfiskā kvalitāte, kas stipri
pārsniedzot oriģinālu.

Redzot, cik žigli tika izpirkti izdevuma prezentācijā piedāvāties eksemplāri,
nācās aizdomāties, ka varbūt nemaz tik traki nav arī ar grāmatas potenciālo
lasītāju skaitu. Ļoti iespējams, ka šīs grāmatas lielākā auditorija, līdzīgi kā
vienam otram citam pēdējos gados ar arhitektūru saistītam izdevumam Latvijā, ir
ne jau nozares profesionāļi, bet gan ļaudis, kuriem interese par arhitektūru
rodas, ja par to tiek stāstīts un rakstīts pietiekoši pieejamā, saistošā un
intriģējošā veidā. Tādā gadījumā šīs grāmatas nozīme Latvijā ir vēl lielāka, —
ja tā kādai mazliet plašākai sabiedrības daļai rada lielāku interesi un izpratni
par mūsdienu arhitektūru.

Latviešu valoda ir desmitā, kurā tulkots YES IS MORE, taču atšķirībā
no vairuma izdevumu, šoreiz ir  tulkots nevis no angliskā
pirmizdevuma, bet no oriģinālā dāņu manuskripta. Grāmatu tulkojusi Inga
Mežaraupe, kas zināma kā Pētera Hēga un Kirkegora latviskotāja.

YES IS MORE. Arhikomikss
par arhitektūras evolūciju

No BIG
mājaslapas

Vēstures gaitā arhitektūras jomā dominējuši
divi radikāli pretmeti. No vienas puses, trakām idejām pārpilns avangards, kura
pamatā ir filosofija, misticisms un fascinējošas datorvizualizācijas, kas ir
tik atsvešinātas no realitātes, ka šos projektus visi uzskata par ekscentriskām
dīvainībām. No otras puses — perfekti organizēti konsultanti, kas būvē augstiem
standartiem atbilstošas iepriekšparedzamas, garlaicīgas kastītes. Arhitektūra
šķiet sadalījusies divās vienlīdz neauglīgās nometnēs: naivi utopiskajā un
nomācoši pragmatiskajā. Mēs ticam, ka trešā pieeja meklējama teritorijā starp
šiem diametrālajiem pretmetiem. Šaurajā joslā, kur tie pārklājas, ir auglīga
augsne radošiem meklējumiem. Pragmatiski utopiska arhitektūra, kuras mērķis ir
radīt sociāli un ekonomiski labvēlīgas, videi draudzīgas vietas. Savos
projektos mēs pārbaudām, kā mērogs un programmu mikslis ietekmē sociālo,
ekonomisko un ekoloģisko iznākumu. Mēs radām arhitektūru ar programmatiskas
alķīmijas palīdzību, sajaucot ierastos komponentus — mājokļus, izklaidi,
darbavietas, autonovietnes un iepirkšanos – neierastā kombinācijā. Mēs meklējam
saskarsmes punktus, kur radikālais sastopas ar realitāti. Jebkurā darbībā
cenšamies uzmanību no sīkajām detaļām fokusēt uz lielo (BIG) kopainu.

Bjarke Ingelss. Priekšvārds grāmatas dāņu izdevumam

Iespējams, mans mīļākais komikss ir Frenka Millera Tumšās nakts atgriešanās, taču tikpat
augstu vērtēju Mēbiusa Džona Difūla sērijas, Litandra un Luazela Laika putna meklējumus, Manarasa Atvasaru un Pērtiķu karali.

Biju sajūsmā, kad brāļi Vačovski sāka darbu pie Matriksa un izmantoja grafisko romānu
māksliniekus, lai radītu lieliskos sižeta zīmējumus. Tie vairāk atgādina
komiksus, nevis kinoscenāriju, un arī filmas veidotas kā grafiskie romāni,
izmantojot ikoniskus personāžus, attēlu simetriju, eiklīdiskas formas un
meistarīgus tuvplānus, pretstatot tos fona informācijai. Manuprāt, zināšanu,
ideju un jutīgo punktu pārnese no viena medija uz citu ir izcils inovācijas
avots.

Patiesībā mums šķiet, ka enerģiju un bieži vien sarežģīto ideju
mudžekli, kas rosina arhitekta domāšanu un virza projekta attīstību, ir ļoti
grūti attēlot. Tāpēc mums gribējās – iespējami uzskatāmā, izaicinošā formā —
kombinēt attēlus, zīmējumus, modeļus, faktus un stāstus par konfliktiem,
iespējām un oportūnismu.

Mēs bieži lasām lekcijas, kurās paralēli nepārtrauktai vārdu un
žestu plūsmai izmantojam neskaitāmus attēlus un citas ilustrācijas, grafikus,
diagrammas, zīmējumus, kartes, skaitļus — nereti vienā prezentācijā to skaits
pārsniedz 1000 —, lai skaidrotu, kā veidojušās mūsu idejas. Attēlu straumē
ietverti arī filmu un mūzikas fragmenti. Sākotnēji vēlējāmies šo plūsmu
pārvērst grāmatā, un jauno formātu nodēvējām «grāmatektūra».

Apjoms bija pārāk liels, bija grūti regulēt informācijas uztveres
ātrumu. Cik ilgi kavēties pie attēla, cik ātri demonstrēt diagrammu virkni. Bez
laika dimensijas saturs kļuva garlaicīgs. Tad atskārtām, ka rīcības, kustības —
attīstības vai pat evolūcijas — attēlošanai visnoderīgākais ir komikss — tajā
laika dimensiju aizstāj mērogs un kompozīcija. Liels detalizēts attēls mudina
lasītāju domāt — pētīt — izzināt, bet nelielu diagrammu virknei acis pārslīd
bez vilcināšanās.

Piepeši mums vairs nevajadzēja radīt brīnumus tukšā vietā —
varējām smelties iedvesmu sirdij tuvajā komiksa žanrā.

Kents
Martinusens, arhitekts, Dānijas Arhitektūras centra direktors

Dāņu arhitekta Bjarkes Ingelsa un arhitektu biroja BIG veidotā grāmata YES IS MORE nav klasiska monogrāfija par arhitektūru. Tā drīzāk
uzskatāma par plašam lasītāju lokam paredzētu populāru, viegli uztveramu
kultūras manifestu, kura pamatā ir BIG
grupas novatoriskā pieeja arhitektūrai. Kā liecina grāmata, šo arhitektu
darbības metodes, procesi, instrumenti un konceptuālā izpratne par būvniecību
ir tikpat dinamiska, brīva no aizspriedumiem un ražīga kā mūsdienu pasaule,
kurai viņi nepārprotami saka JĀ!.

YES IS MORE aicina
apzināties, ka arhitektūra ir viens no 21. gadsimta globālās sabiedrības
galvenajiem virzītājspēkiem. Grāmatā aplūkotas daudzas pasaules mērogā būtiskas
tēmas, parādīts, kā salāgot daudzpusīgas, brīžiem pretrunīgas vajadzības,
sarežģītus nosacījumus un izmantot šauri specializētas zināšanas, lai veidotu
iedvesmojošus mākslinieciskus risinājumus. Grāmata veidota ar nolūku savienot
elitāro un populāro, cenošoties sarežģītus procesus izskaidrot ar visplašākajai
mērķauditorijai pieņamamiem līdzekļiem — komiksa formā.

Bjarke Ingelss.
Priekšvārds latviešu izdevumam

Kad 2009. gada ziemā gatavojām publicēšanai grāmatas Yes Is More pirmo izdevumu, man ne prātā
nenāca, ka tā varētu būt — kā pašlaik — tulkota 10 valodās. Ikviens ārzemju
izdevums ir paplašinājis mūsu veikuma pieejamību ārpus Dānijas, mūsu mājām, un
ļāvis citiem izprast procesus, kādos mēs radām savus darbus.

Tas, ka komiksu grāmatas tulko svešvalodās, nebūt nav savādi. Tintiņa piedzīvojumi — iespējams,
visplašāk pasaulē lasītais komikss — ir tulkots 97 valodās, aizkustinot visu
vecumu un kultūras piederības cilvēkus. Grāmatas Yes Is More izdevums latviešu valodā ir veids, kā mēs turpinām
centienus popularizēt savu darbu pasaules lasītāju saimei.

Izdevums latviešu valodā tapis, pateicoties Dānijas Kultūras
institūta Rīgā ieguldījumam un atbalstam, kas ļāva mest šo tiltu starp abām
mūsu kultūrām. Dānijai un Latvijai ir daudz kopīga — tās abas ir mazas, bet
lepnas valstis, kas rūpīgi sargā savu valodu un literārās tradīcijas. Kopīga
mums ir arī Baltijas jūra un reizē ar to arī jūrasbraucēju dzīvesveids un
Hanzas savienības iedvesmota arhitektūra.

Dānijas Kultūras institūts un BIG
Architects
vēlas ar šo grāmatu turpināt un stiprināt tradīcijas,
iepazīstinot pašreizējās paaudzes ar Dānijas kultūru un mūsdienu arhitektūru.

Dalīties ar ierakstu:

16
Pievienot komentāru

avatar
10000
6 Komentāru pavedieni
10 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
0 Komentāru autori
Mjaa..MiķelisMMjaaa..paradokss Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
dk-lv
Guest
dk-lv

:)))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))

dk-lv
Guest
dk-lv

:)))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))

K. Linčs
Guest
K. Linčs

kāpēc?

K. Linčs
Guest
K. Linčs

kāpēc?

Miķelis
Guest
Miķelis

>>yimīļots varons ir Betmens, Zirnekļcilvēks un Ko. Kā sauca tur to pilsētu, kurā dzīvoja tie personāži? Arhitektūras popkultūra rullē. Varbūt vajadzēja sākt ar K.Framton: Modern Architecture: A Critical History (World of Art) tulkojumu? Kaut kā nepareizi jau no pašiem treknajiem gadiem tai Latvijas arhitektūrai sākušas augt ūsas. Bez paškritikas pārkopējam pasaules praksi, drīz jau ne tikai mājas lapas būs angliski, bet arī domāsim angliski, Kanādas kļava būs katrā mājā uz grīdas, ne tikai Gaismas pilī, ,mežus un savas priedes būsim pārdevuši skandināviem, bet daži bāleliņi būs izpelnījušies godu tikt pieminēti dažos ārvalstu izdevumos. Izskatās ka princips – kurš skaļāk sevi… Lasīt vairāk »

paradokss
Guest
paradokss

Nezin kāpēc tieši jaunos visvairāk skārusi atziņā , ka tālāk tiek tie kas ir skaļi un aktīvi nevis tie kas ir gudri un talantīgi. Laikam jau šis nedabūvētā sociālisma paradokss joprojām darbojas…

Mjaaa..
Guest
Mjaaa..

Nu tad novēlu Miķelim arī palikt maziņam un neplātīties te a4d komentāros regulāri ar savām gudrībām, ja jau pats uzskata, ka tā darīt nav glīti (citēju: "publisko visos iespējamos veidos"). Un par "angliskošanos" un starptautiskām aktivitātēm un domāšanu patiešām nesaprotu – kas gan te būtu slikts? Angļu valodas zināšanas sen jau būtu jāuztver kā pamataprīkojums nevis kaut kāda ekstra. Bez tam bieži vien ir nācies saskarties ar problēmu, kad kādu citvalstnieku gribētos iepzīstināt ar mūsu arhitektūru, bet nav praktiski nevienas grāmatas vai mājaslapas angļu valodā. Un tad ir skumji.. + Visiem, kas mācētu angliski, nebūtu vismaz jāgaida uz Miķeļa minētās… Lasīt vairāk »

M
Guest
M

ak tad taisnība acīs kož gan?

Miķelis
Guest
Miķelis

Agrāk pamataprīkojums bija krievu valoda, nākotnē acīmredzot ķīniešu valoda. Un ko tad? Mājaslapas ķīniešu valodā? Mums arī nav neviena nopietna pētījuma par pēckara arhitektūru pat latviešu valodā. Jaunākie veikumi vairāk uztverami kā biroju reklāmas un pašreklāmas. Interesentu Fremptona grāmatai varētu būt vairāk, jo tas ir nesalīdzināms darbs, piemēram, ar to pašu BIG izdevumu. Bet acīmredzot daudzi arhitekti nemaz nav lasījuši. Iesaku nopirkt Molā Polaris grāmatnīcā American Graphics Standarts tulkojumu krievu valodā ( šobrīd ar atlaidi 75.00 LVL ), lai saprastu atšķirību domāšanas veidā un arhitektūras skolu līmeņu starpībā. Krievijas arhitekti sasparojās un pārtulkoja, tātad atzina par labu esam, kaut visas… Lasīt vairāk »

Mjaa..
Guest
Mjaa..

Agrāk krievu valoda – tieši tā! Un vai tad nemācēji? Vai tad tāpēc aizmirsi latviešu valodu? Ja kādudien ķīniešu valoda būs nepieciešama konkurētspējīgai arhitektūras praksei Eiropā, mācīšos. Bet ļoti apšaubāmi, ka tas notiks mūsu dzīves laikā, ja vispār notiks 🙂

Bet, runājot par tulkojumiem, nesalīdzini krieviski lasošās auditorijas apjomu ar latviski lasošo.

Absolūti piekrītu par Latvijas arhitektu švakajām arhitektūras vēstures zināšanām. Bet jebkādu zināšanu trūkums, tai skaitā valodu, un, vēl jo vairāk, mēģinājumi šo trūkumu visvisādi attaisnot… mani kaitina. Tas arī viss. Peace 🙂

Miķelis
Guest
Miķelis

>>yimīļots varons ir Betmens, Zirnekļcilvēks un Ko. Kā sauca tur to pilsētu, kurā dzīvoja tie personāži? Arhitektūras popkultūra rullē. Varbūt vajadzēja sākt ar K.Framton: Modern Architecture: A Critical History (World of Art) tulkojumu? Kaut kā nepareizi jau no pašiem treknajiem gadiem tai Latvijas arhitektūrai sākušas augt ūsas. Bez paškritikas pārkopējam pasaules praksi, drīz jau ne tikai mājas lapas būs angliski, bet arī domāsim angliski, Kanādas kļava būs katrā mājā uz grīdas, ne tikai Gaismas pilī, ,mežus un savas priedes būsim pārdevuši skandināviem, bet daži bāleliņi būs izpelnījušies godu tikt pieminēti dažos ārvalstu izdevumos. Izskatās ka princips – kurš skaļāk sevi… Lasīt vairāk »

paradokss
Guest
paradokss

Nezin kāpēc tieši jaunos visvairāk skārusi atziņā , ka tālāk tiek tie kas ir skaļi un aktīvi nevis tie kas ir gudri un talantīgi. Laikam jau šis nedabūvētā sociālisma paradokss joprojām darbojas…

Mjaaa..
Guest
Mjaaa..

Nu tad novēlu Miķelim arī palikt maziņam un neplātīties te a4d komentāros regulāri ar savām gudrībām, ja jau pats uzskata, ka tā darīt nav glīti (citēju: "publisko visos iespējamos veidos"). Un par "angliskošanos" un starptautiskām aktivitātēm un domāšanu patiešām nesaprotu – kas gan te būtu slikts? Angļu valodas zināšanas sen jau būtu jāuztver kā pamataprīkojums nevis kaut kāda ekstra. Bez tam bieži vien ir nācies saskarties ar problēmu, kad kādu citvalstnieku gribētos iepzīstināt ar mūsu arhitektūru, bet nav praktiski nevienas grāmatas vai mājaslapas angļu valodā. Un tad ir skumji.. + Visiem, kas mācētu angliski, nebūtu vismaz jāgaida uz Miķeļa minētās… Lasīt vairāk »

M
Guest
M

ak tad taisnība acīs kož gan?

Miķelis
Guest
Miķelis

Agrāk pamataprīkojums bija krievu valoda, nākotnē acīmredzot ķīniešu valoda. Un ko tad? Mājaslapas ķīniešu valodā? Mums arī nav neviena nopietna pētījuma par pēckara arhitektūru pat latviešu valodā. Jaunākie veikumi vairāk uztverami kā biroju reklāmas un pašreklāmas. Interesentu Fremptona grāmatai varētu būt vairāk, jo tas ir nesalīdzināms darbs, piemēram, ar to pašu BIG izdevumu. Bet acīmredzot daudzi arhitekti nemaz nav lasījuši. Iesaku nopirkt Molā Polaris grāmatnīcā American Graphics Standarts tulkojumu krievu valodā ( šobrīd ar atlaidi 75.00 LVL ), lai saprastu atšķirību domāšanas veidā un arhitektūras skolu līmeņu starpībā. Krievijas arhitekti sasparojās un pārtulkoja, tātad atzina par labu esam, kaut visas… Lasīt vairāk »

Mjaa..
Guest
Mjaa..

Agrāk krievu valoda – tieši tā! Un vai tad nemācēji? Vai tad tāpēc aizmirsi latviešu valodu? Ja kādudien ķīniešu valoda būs nepieciešama konkurētspējīgai arhitektūras praksei Eiropā, mācīšos. Bet ļoti apšaubāmi, ka tas notiks mūsu dzīves laikā, ja vispār notiks 🙂

Bet, runājot par tulkojumiem, nesalīdzini krieviski lasošās auditorijas apjomu ar latviski lasošo.

Absolūti piekrītu par Latvijas arhitektu švakajām arhitektūras vēstures zināšanām. Bet jebkādu zināšanu trūkums, tai skaitā valodu, un, vēl jo vairāk, mēģinājumi šo trūkumu visvisādi attaisnot… mani kaitina. Tas arī viss. Peace 🙂