Venēcijas biennālē atklāj Baltijas paviljonu

Šonedēļ Venēcijā
sākas 15. arhitektūras biennāle. Latvijai tajā piedalās ar līdz šim lielāko un
vērienīgāko ekspozīciju, un, pateicoties kuratoru vīzijai, — veidojot kopīgu
Baltijas valstu paviljonu, kopā ar Igauniju un Lietuvu. Baltijas paviljons tiek
atklāts šo pēcpusdien. Papildināts teksts,
kā arī — foto no atklāšanas.

Baltijas
paviljona ekspozīcija tiecas aplūkot Baltiju kā vienotu telpu, pievēršas liela
mēroga infrastruktūras projektiem, dabas resursiem, pētot to ietekmei uz
ainavu, ekonomiku, kultūru. Izstāde runā par telpu, taču drīzāk ģeogrāfiskā, ne
arhitektūras izpratnē, — ekspozīcija pasniegta kā ģeoloģisks griezums caur cilvēku veidoto
vidi. Tas ir kā vizionārs ieskats reģiona
pārmaiņu procesos un cilvēku veidotajā vidē, kā mēģinājums ne tikai izprast ietvaru, dažādus telpveides
procesus un laikmetu kopumā, bet arī rast jaunus izaicinājumus un uzdevumus
arhitektūrai, kas veido mūsu nākotnes scenārijus. Tie ir arī centieni
palūkoties uz Baltijas valstu sadarbību citā līmenī — būt spēcīgām un ietekmīgām, iniciējot projektus, kas nodrošina
visa reģiona izaugsmi un attīstību Eiropas projekta sašķeltības kontekstā.

«Baltijas paviljons
piedāvā skatīties tālāk par ēku fasādēm, mērķtiecīgi apkopojot Baltijas reģiona
laikmeta pārmaiņu liecības cilvēku veidotajā vidē. No pārrobežu infrastruktūras
savienojumiem, Baltijas jūras un gaisa telpas līdz pat zemes dzīlēm — mēs organizējam
savu dzīvi ar dažādiem telpiskiem paņēmieniem. Ekspozīcija apzina jaunus
uzdevumus un izaicinājumus stratēģiskai, tālejošai arhitektūrai, kas sakņojas
reģionālā sadarbībā. Mēs mudinām paplašināt arhitektūras lomu, to saistot ar
citām telpiskām nozarēm, lai risinātu visam reģionam būtiskus jautājumus. No
Rail Baltic ambīcijām, enerģijas avotiem, speciālajām ekonomiskajām zonām un
kultūras infrastruktūras, līdz pat minerālo resursu prognozei. Paviljons izceļ
šo procesu potenciālu būt bagātīgiem un operatīviem iedvesmas avotiem reģiona
nākotnei,» saka Baltijas paviljona kuratori.

Vairāk nekā 100
dažādu autoru darbi izvietoti Venēcijas Palasport
Arsenale
sporta zālē, izmantojot telpu visā tās pilnībā. Ekspozīcijas —
materiālu paraugu, iežu, telpisku maketu, termokaršu, satelītattēlu,
fotogrāfiju, zīmējumu un objektu kopumu — pārsedz 2000 m² caurredzama
instalācija. Īpašā atmosfēra dod iespēju katram apmeklētājam jaunatklāt
tematiskas paralēles.

Baltijas paviljona
atrašanās sporta zālē, kas ik dienas piepildīta ar dažādām vietējo iedzīvotāju
aktivitātēm, biennāli tuvina arī vietējai Venēcijas sabiedrībai, sasaucoties ar
starptautiskās izstādes uzstādījumu par robežām, publiskumu un publiskās telpas
nozīmi, kā arī sabiedrības iesaisti dažādos ar arhitektūru saistītos procesos.
Venēcijas Arhitektūras biennāles kurators ir godalgotais Čīles arhitekts
Alehandro Aravena (Alejandro Aravena),
kurš sola šo biennāli veidot atvērtāku plašākai auditorijai, vēršot uzmanību
arhitektūras iespējām uzlabot telpiskās vides un sabiedrības dzīves kvalitāti.

Baltijas paviljona
ekspozīciju papildina publikācija Baltijas
atlants
ar vairāk nekā 30 autoru īsu eseju apkopojumu, kas veltītas cilvēku
veidotajai videi Baltijā un plašākā reģionā. Esejas radījuši gan Latvijas, gan
starptautiski autori, tādējādi atvērtā, daudzpusīgā formātā aplūkojot Baltijas
reģionu un tā nākotnes attīstības perspektīvas. Publikācijas izdevējs ir Sternberg Press .

Baltijas paviljona autori un atbalstītāji

Vienots Baltijas paviljons ir
nevalstiska deviņu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas kuratoru iniciatīva, mainot
tradicionālo Venēcijas arhitektūras biennāles uzstādījumu, kas paredz nacionālu
valstu paviljonu veidošanu. Projekts uzvarēja trīs atsevišķos nacionālajos
konkursos, pirmo reizi dodot iespēju Venēcijas arhitektūras un mākslas
biennāles izstāžu vēsturē īstenot ideju par kopīgu Baltijas valstu ekspozīciju.

Ekspozīcijas
kuratori — Kārlis Bērziņš, Jurga
Daubaraitė, Petras Išora, Ona Lozuraitytė,
 Niklāvs Paegle, Dagnija Smilga, Johan Tali, Laila Zariņa, Jonas Žukauskas.

Apjomīgā ekspozīcija top, pateicoties
Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Lietuvas Republikas Kultūras padomes,
Igaunijas Republikas Kultūras ministrijas un Igaunijas Kultūras dotāciju fonda
atbalstam.

 

Baltijas
paviljona ekspozīcija tiks atklāta piektdien, 27. maijā, plkst. 17.00, Palasport Arsenale ēkas (jeb Giobatta Gianquinto vārdā
nosauktā sporta zāle) 1600 kvadrātmetros, Venēcijas komūnas centrā,
aptuveni 50 metrus no Arsenāla izstāžu zāles galvenās ieejas. No 28. maija līdz
pat 27. novembrim ekspozīcija būs atvērta ikvienam apmeklētājam un, tā kā
atrodas ārpus Arsenāla un Giardini,
tad pieejam bez maksas.

Dalīties ar ierakstu:

3
Pievienot komentāru

avatar
10000
3 Komentāru pavedieni
0 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
0 Komentāru autori
spritzker prizeNAV  VIENALGAa4dx Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
a4dx
Guest
a4dx

izskatās gana bomzīgi

NAV  VIENALGA
Guest
NAV VIENALGA

Ideja bija laba. Bet izpildījums kā laikmetā bez tehnoloģijām!

spritzker prize
Guest
spritzker prize

Tādā gadījumā varam izslēgt gaismu arī Brodskim, Rumānijas, Albānijas un Šveices paviljoniem. Kāds laikmets? Kāda tehnoloģija? "Koks, cirvis un cilvēks" arī ir tehnoloģija.