Veltījums burbuļiem

Burbuļu arhitektūra kā jauna pakāpe arhitektūrā — krasāka, revolucionārāka par savulaik modernās arhitektūras rašanos stilu arhitektūras vietā.

Lekorbizjē proponēja moderno arhitektūru, uzsvērdams, ka arhitektūra “ir nosmacēta parastībā” ( Towards new architecture, 1931). Šajā grāmatā nodaļā A plan proceeds from within to without raksta: A building is like a soap bubble.This bubble is perfect and harmonius if the breath has been evenly distributed. Ēka ir kā ziepju burbulis. Šis burbulis ir perfekts un harmonisks, ja elpa ir bijusi mierīgi izkliedēta un regulāra no iekšpuses.

Harmonijas meklējumos arhitektūra tuvinās un konsolidējas ar inženierzinātnēm, bioloģijas un ekoloģijas zinātnēm. Veco labo saukli form follows function — šobrīd jaunā visaptverošā pakāpē ir iespējams traktēt kontekstā ar jaunākajām tehnoloģijām: buildings would raise so lightly as nature.

AD (Architectural Design, Wiley Academy) maija—jūnija numura tēma un virsraksts ir Emergence: Morphogenetic Design Strategies, kas pamato un apkopo attīstošos meklējumus jauna līmeņa tehnoloģijās dažādās zinātnēs, kuru vienība nākotnē daudz spēcīgāk ietekmēs arhitektūru nekā automobiļi un lidaparāti Lekorbizjē laikā.

Redaktora lappuses citāts, Helen Castle: “Nostādot cilvēka paša radītos izgudrojumus zenītā, automātiski tiek ierobežots arhitektoniskā dizaina un konstruētu formu potenciāls, jo dizains šķiet pārlieku aizrāvies ar viena vienīga, nospodrināta un sastinguša objekta producēšanu. Galu galā, kāda gan mehāniska sistēma var sacensties ar sarežģītību, refleksivitāti un izsmalcinātību, kas piemīt ģerānijas kātiņam?”

Šī izdevuma viesredaktoriem Maiklam Henselam, Ahimam Mendžesam un Maiklam Veinstokam no Rašanās un konstruēšanas grupas (The Emergence and Design Group; EDG) jēdziens rašanās (emergence) ir zinātnisks veids, kurā dabiskās sistēmas tiek pētītas un izskaidrotas mūsdienīgā kontekstā.

Līdz ar rašanās jēdziena aizstāvēšanu, Rašanās un konstruēšanas grupa gatavojas veidot jaunu, uz zinātnisku izpēti balstītu modeli, kas kalpotu arhitektūras pētīšanai. (Tajā iespējamas dažas vispārējas iezīmes, kas atspoguļotas grupas izstādes nosaukumā Apveidi: evolucionāras stratēģijas projektēšanā Arhitektūras Asociācijā Londonā, 2003. gada pavasarī.)

«EDG rašanās raksturojumam kā pirmo AD izdevumā izvēlējušies ilustrāciju — kompleksu ligzdas struktūru, ko veidojuši apicotermes termīti — 20 cm diametrā, struktūra ir veidota no augsnes un koka ar ārējām atverēm, lai varētu ventilēt horizontāli veidotās pasāžas, kuras ir savstarpēji vertikāli savienotas ar iekšējām spirāliskām kāpnēm. Kompleksā forma ir radusies no liela daudzuma termītu, kas seko ļoti vienkāršiem likumiem, kolektīvās izturēšanās.»

EDG iepazīstina ar ARUP&Partners politiku inženiertehnoloģiju mērķtiecīgā attīstībā. Firma ir izveidojusi darba grupu, kuras nosaukums ir Uzlabotā Ģeometrijas Vienība (The Advanced Geometry Unit). Vienībai ir savdabīgs sastāvs: arhitekts, trīs inženieri, matemātiķis un zinātnieks, kas veido pastāvīgu mazu komandu. Viņi kopīgi darbojas pamatizpētes jomā un ir saistīti ar vēl 30 inženieriem, kas strādā pie konkrētiem projektiem plašākā tīklā. Visiem pastāvīgās grupas dalībniekiem ir pieredze vairākās profesionālās jomās, apvienojot inženierzinātni ar arhitektūru, matemātiku, fiziku vai programmēšanu. Grupas vadītājs ir Čārlzs Vokers, arhitekts un inženieris, kas raksturo UĢV darbības sfēru un sīki izklāsta grupas uzlabotās ģeometrijas nozīmi.

Uzlabotā Ģeometrijas Vienība tika izveidota nolūkā, kas paredz izpēti un projektēšanu ģeometriski sarežģītu formu un struktūras kategorijās. Grupas uzdevums ir izlūkot jaunas organizatoriskas stratēģijas, balstītas plaukstošajā jaunās matemātikas laukā. Grupa ir īpaši ieinteresēta algoritmu pielietojumā, aprēķinos ar fraktāļiem un neregulārām līnijām struktūrā. Lai sasniegtu cerēto, ir izstrādāta jauna digitāla programma, kas kalpo tiklab konstruēšanai ar datoru (parametriskajai un attiecību), kā strukturālās uzbūves analīzei (izmantojot gan ierobežojošā elementa skaitlisko modelēšanu, gan tādas metodes kā dinamiskais atslābums), un ir progresīvs darba instruments ģeometriski komplicēta neregulāra dizaina izstrādāšanā.

ARUP&Partners ir izstrādājusi koncepciju 3N (Now, New, Next). Katrs no trijiem N apskata ēkas struktūru netradicionālā izpratnē.

Viņu prezentētais NOW—ŠODIEN ir Londonas BedZED ēku komplekss — Beddington Zero Energy Development, Bill Dunster Architects. (Šķiet nerealizēti palikuši citi Zed projekti, ko 1995.gadā izstrādāja Future Systems. Pirms nedaudz gadiem arhitektūras presē tika prezentēti kā avangardiski savu arhitektonisko, tehnoloģisko, ekoloģisko vērtību dēļ).

NEW—JAUNAIS tiek prezentēti objekti, kas radīti 2008.gada Pekinas olimpiādei: Herzog&de Meuron sporta arēna 100 tūkstoš cilvēkiem, kuras forma veidota no liektiem cauruļveida profiliem un kas atgādina putna ligzdu. Otrs projekts — peldbaseins (Peddle, Thorp&Walker) sastāv no oriģinālām norobežojošām konstrukcijām, kas samontētas no piepūstiem polimēra spilveniem. Abu projektu tehnoloģija — uz sasniegumu augstākās robežas.

NEXT — nākotnē tehnoloģijas varētu attīstīties negaidītos rakursos…

EDG intervijā ar Freju Oto sarunājas par meistara pieredzi pēc 50 gadu konsekventas arhitekta prakses materiālu un ēku formu konstrukciju jaunradīšanā. 2003.gadā viņš vadīja Frei Otto — Maeda Workshop, Hooke parkā, Dorsetā, UK (AA paspārnē).

Sarunā ar EDG viņš stāsta par savu pieredzi formu veidojošo tehnoloģiju pielietošanā, kam būtībā veltīts viss raksts. Tas noslēdzas ar komentāru par neregularitātes nozīmi bioloģiskajās un arhitektoniskajās struktūrās un rosinājumu izprast dzīvo dabu — kā svarīgu uzdevumu nākotnei.

EDG izdevuma lielāko daļu veltījuši arhitektonisku objektu virsmu un formu veidojošām tehnoloģijām. Philoģenēze, morfoekoloģija, biodinamika — no arhitektiem svešiem vārdiem, kas šobrīd apzīmē abstraktas zināšanas, drīzumā plašos mērogos var iepludināties arhitektu praksē. Un mūsu pieredze par to, cik strauji mainās tehnoloģijas pēdējā gadu desmitā, liek būt modriem, ka tas varētu attiekties arī uz mums.