Vai Staņas ēka no Rīgas pazudīs?

Vakar paziņoti socioloģiskās aptaujas rezultāti, kas liecina, ka gandrīz puse rīdzinieku ir par kādreizējā kinoteātra Spartaks ēkas nojaukšanu. Viņiem noteikti pievienotos lielākā daļa Domes deputātu. Savukārt publiski izteikumi liecina, ka atsevišķi arhitekti aicina Martas Staņas projektēto ēku saglabāt. Tomēr plašākas diskusijas arhitektu vidū par šīs vietas likteni nav bijis.

Kā zināms, kinoteātris Rīga, kādreizējais pilsētas lepnums Splendid palace, šobrīd piedzīvo nopietnāko remontu savā vēsturē. Iecerēts, ka ēka un tās iekštelpas atgūs ievērojamu daļu sava kādreizējā spožuma, papildinot ar mūsdienīgiem tehniskiem uzlabojumiem.

Pirms pāris mēnešiem Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas deputāti izbraukuma sēdē apmeklēja kinoteātri un pārliecinājās, ka darbi tā iekštelpās norit veiksmīgi un lielākā daļa no tiem jau pabeigta. Šajā sēdē deputāti pauda savu nostāju arī par Rīgas ārtelpas risinājumiem, iestājoties par sešdesmito gadu nogalē tapušās piebūves, kas aizsedz kinoteātra grezno ieejas durvju fasādi, nojaukšanu.Tika gan pieņemts lēmums uzklausīt nozares profesionāļu viedokli. Lai uzzinātu sabiedrības viedokli, deputāti rosināja veikt socioloģisko aptauju šajā jautājumā.

Vēl mēnesi iepriekš, 19.martā, jautājums par izmaiņām, kas skartu 1969.gadā celto, Martas Staņas projektēto kinoteātra Spartaks ēku tiek pārrunāts Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē. SIA Rīgas nami vēlējās rīkot arhitektūras ideju konkursu, pirms tam saņemot nosacījumus par rekonstrukcijas pieļaujamību.

Tiek atzīts, ka šajā vietā konfliktē divi interesanti arhitektūras objekti. Padome aicināta izteikt viedokļus par šādiem jautājumiem:

  1. vai pieļaujama pagalma pārsegšana
  2. vai pieļaujams izlauzums Staņas projektētajā ēkā
  3. vai pieļaujama piebūve pretugunsmūrim
  4. vai pieļaujams palielināt biļešu kasu ēkas apjomu

No sēdes protokola redzams, ka vairums arhitektu, viņu vidū Andis Cinis, Edgars Treimanis, Jānis Dripe un Andris Kronbergs visai noteikti iestājas par Martas Staņas projektētā apjoma saglabāšanu.

Jau vēlāk — pēc domnieku paustās apņēmības nojaukt, mēdijos parādās pilsētas arhitekta Jāņa Dripes viedoklis. Viņš atgādināja, ka arī bijušā kinoteātra Spartaks, tāpat kā kino Rīga, ēka ir nozīmīga. To radījusi latviešu arhitekte Marta Staņa, un viņa iezīmīga Latvijas arhitektūrā kā drosmīga un savam laikam netradicionāla arhitekte. Viņas veikums būtu saglabājams. Dripe aicināja nevis nojaukt Spartaku, bet gan mierīgi izsvērt un izvērtēt jautājumu par fasāžu arhitektoniskajiem risinājumiem.

J.Dripe uzsvēra, ka šobrīd nevienu neapmierina piebūves tumšā krāsa un atgādināja, ka sākotnēji tā bijusi veidota no caurspīdīga materiāla. Turklāt arī nojaucot piebūvi, ideāls rezultāts netiktu iegūts, jo nāktos risināt jautājumu, ko, piemēram, iesākt ar ugunsmūri, kas tiktu atsegts. Pēc J.Dripes ieskata, noņemot tumšā skārda paneļus, notīrot to no uzslāņojumiem, kuri veikti 90. gados, kad arhitektu birojs Sīlis, Zābers & Kļava ēku atjaunoja nedaudz citā veidolā, būtu iespējams novērtēt, kā rīkoties tālāk.

Viņš arī aicināja perspektīvā izsludināt vēl vienu konkursu par ēkas fasāžu arhitektoniskajiem risinājumiem, kā arī par ugunsmūra apbūvi ar šauru apjomu, bet tas tad arī būtu viss. Par nojaukšanu nav runa, uzsvēra J. Dripe, piebilstot, ka esošā kazino vietā varētu veidot Kino muzeju vai arī telpas Kultūras aģentūrai.

Domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas deputāti 14.maijā, uzklausot pilsētas arhitekta argumentus, nolēma dot atļauju Rīgas namiem demontēt bijušā Spartaka fasādes melnos apdares paneļus. Savukārt maijā un jūnijā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica sabiedrības viedokļa aptaujas, tikko publicējot rezultātus.

Pētījums atklāj, ka 49% rīdzinieku iestājas par kādreizējā kinoteātra Spartaks ēkas piebūves nojaukšanu. To, ka kinoteātra Rīga ārējam veidolam jāpaliek tādam, kāds tas ir pašlaik, atzīmējuši 26% aptaujāto, bet 25% atzinuši, ka viņiem «nav viedokļa šajā jautājumā».

Aptaujas rezultātus komentē domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētāja Helmī Stalte: «Arhitektiem un kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanas ekspertiem, kas pauduši tik dažādus un atšķirīgus viedokļus par kinoteātra Rīga ārējo veidolu, pilsētnieku paustā nostāja varētu kalpot par svarīgu argumentu. Līdz šim notikušajās diskusijās bieži vien sarunas centrā tikuši izvirzīti ne tie nozīmīgākie fakti, kas turklāt ne vienmēr bijuši līdz galam pārbaudīti un atbilduši patiesībai. Bet pamata jautājums, kas jārisina, ir par unikālās un greznās 1924.gadā celtās kino Rīga ēkas, kam nav līdzinieces Baltijā, iespējami labāku atgriešanu tajā pilsētvidē, kas šobrīd ap to izveidojusies.»

Daudzējādā ziņā jāpiekrīt cienījamās deputātes viedoklim — arhitektiem ir jāieklausās pilsētnieku viedoklī. Ir jāuzklausa un jāvērtē sabiedrības vēlmes un argumenti, jo sevišķi jautājumos par pilsētai un sabiedrībai nozīmīgām vietām. Noteikti šis būtu brīdis, kad sava aktivitāti varētu izrādīt nozīmīgāka Latvijas arhitektus apvienojošā organizācija — Arhitektu savienība. Ja arī diskusijā šī tik dažādas paaudzes un ievirzes arhitektus aptverošā biedrība nespēj nonākt pie vienota viedokļa, svarīgi būtu sabiedrību saprotamā un skaidrā veidā iepazīstināt ar dažādajiem argumentiem. No arhitektu puses tas savā ziņā ir nepiedodami muļķīgi, ka tik reti tiek izmantota izdevība uzrunāt sabiedrību, paužot viedokli jomā, kurā tiem ir gandrīz monopolstāvoklis. Jo neskatoties uz to, ka viņu darbības rezultātā Rīgā ir radies tik daudz būvju un vietu, ko sabiedrības vairums neakceptē kā kvalitatīvu vidi, tomēr arhitektu viedoklis jautājumos par telpu, par pilsētu un arhitektūru tiek uzklausīts un arī respektēts. Tāpēc šis ir brīdis, kad savu nostāju noteikti derētu paust tiem arhitektiem, kuru viedoklim ir svars publiskajā telpā — tiem, kuru domas labprāt uzklausa mēdiji, tiem, kas «apgrozās aprindās», tiem, kas raksta blogus.

Un tas jau nav slikti, ka viedokļi ir dažādi. Jo šī vieta patiešām ir pretrunīga. Jo nevar viennozīmīgi atbildēt uz jautājumu: kas ir svarīgāks — kādreizējā Splendid palace greznais portāls ar priekšlaukumu vai viena no nedaudzajām Martas Staņas ēkām, kas arī ir objektīvi ir šīs vietas vēsturiska un autentiska sastāvdaļa. Un daudziem tā noteikti šķiet organiska un neatņemama vietas sastāvdaļa. Jo galu galā, horizontālais apjoms priekšlaukuma publisko telpu nav iznīcinājis. Savā veidā, lai ar pretrunīgi — zaudējot skatu uz grezno kinoteātra portālu, tas ieviesis zināmu harmoniju kvartāla apbūvē, vizuāli noslēdzot perimetru.

Var, protams, saprast sabiedrības centienus pēc harmonijas, ko tā biežāk asociē ar pagātnes, aizgājušo «miera laiku» greznību. Tomēr ir jārespektē arī pilsētas un vietas tiesības saglabāt dažādu laikmetu liecības un uzslāņojumus. Un galu galā — to cilvēku tiesības, kas pilsētu vēlas redzēt tās daudzveidībā un krāšņumā. Jo, ja telpiski un arhitektoniski šī vieta ir diskusiju vērta, tad no vēstures viedokļa tā viennozīmīgi vērtējama kā saglabājama.

Prātojot par sabiedrības viedokļa polarizāciju, var pamanīt divas lietas, kas noteikti ietekmē ēkas statusu sabiedrības acīs. Viens ir vairāk iracionāls iegansts — pilsētas arhitekta minētā melnā krāsa fasādē. Kā liecina sabiedrības viedokļu uzbangojumi saistībā ar koncertzāles, kā arī Strēlnieku muzeja tēlu — tas ir faktors, ar ko jārēķinās arhitektam, kas projektē publiskajā telpā. Otrs arguments — par ēkas saturu. Daudzus negatīvos viedokļus noteikti ietekmē spēļu zāles atrašanās tajā. Var pavisam droši apgalvot — ja piebūve izskatīsies gaišāka un caurspīdīgāka, bet galvenais — ja tajā izvietosies kāda publiska vai kultūras institūcija, kas veidotu funkcionālu un telpisku simbiozi ar atjaunoto kinoteātri, tad sabiedrības viedokļi noteikti mainītos. Ar publisko telpu ielas līmenī un kādu aicinošu kafejnīcu šādai vietai būtu potenciāls kļūt par nozīmīgu un populāru mezglu Rīgas centra audumā. Par tādu, kāds diemžēl nav izdevies Latvijas kvartāla stūris turpat netālu.

Par aizstāvību Staņas ēkai jāatgādina, kā šādas vietas, kur valda zināma telpiska un vēsturiska disharmonija, un spriedze ir ikvienas lielpilsētas neiztrūkstošas sastāvdaļas, tās piedod īpašu identitāti, neatkārtojamību un urbāno gaisotni. Nojaucot Spartaka ēku vieta noteikti kļūtu nabagāka un plakanāka. Varētu minēt daudzus piemērus no tuvākām un tālākām zemēm, kur pilsētas ar pašcieņu izturas pret līdzvērtīgām vietām, tomēr atgādināšu vienu no neapšaubāmi spilgtākajām un tuvākajām — Berlīni. Tas, kā dažādu senāku un nesenāku laikmetu un ideoloģiju radītas pilsētvides, dažādi fragmenti un uzslāņojumi nepiespiesti, krāšņi un bagātīgi sadzīvo vienā pilsētā, ir gan apbrīnojami, gan iedvesmojoši.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
37 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
NAV VIENALGA

vai kaadam nav fotograafija, kaa izskatiijaas taa eeka pirms "melnajiem paneljiem"?

mixmaster

staņas ēka kādreiz bij stiklota no abām pusēm, t.i. caurspīdīga, un vieglāka kā šobrīd, tā ka, ja tur atkal ierīkotu kautko caurspīdīgu, tas rīdzeniekiem patiktu.

a.g.

Ģimenes asinis sauc?

vietējais tomāts
students

būtu aplami nojaukt tik zīmīgu ēku pilsētas centrā, kas piemērota publiskai kultūras funkcijai.

nezinu vai par to maz ir runa bet:

pēc maniem novērojumiem splendid apjoms ir pietiekami mazs/zems lai to varētu kā nākas aplūkot ieejot pagalmiņā aiz staņas ēkas (nav nepieciešams atkāpties līdz otrai ielas malai lai iedabūtu visu portālu kadrā)

Gatis

Ar vidēju fotoaparātu nevar dabūt kadrā, esmu pietiekami ar šo problēmu nomocījies.

Par "Spartaku" runājot… diezgan mulsinoši. Pašam šķiet, ka neglītāku ēku Rīgas centrā grūti atrast, taču, izrādās, gaumes ir ļoti dažādas. Un ja jau tik dažādas, laikam nevar tā ņemt un ar buldozeru – babah. Tomēr kaut kur klusi sirdī šķiet, ka brandmūrī ierīkojot logus un balkoniņus un atbrīvotajā asfalta placī – krāšņu skvēriņu… nu būs smuki. Profesionāli arhitekti domā citās kategorijās, "smuki-nesmuki" līmenis laikam ir pārlieku zems.

B

Njā, piekrītu, vēl nesen ejot garām nodomāju to pašu… bet re kā, laikam tiešām ar to buldozeru tā vis nevarēs, bet man gan gribētos…

tamis

Fascinē lēmums demontēt fasādes melnos apdares paneļus. Noņems paneļus, izrādīsies ka ēka izskatās vēl sliktāk un tad ātri nolems nojaukt, lai nestāvētu putnubiedēklis vairākus gadus kamēr sarīkos konkursu un izstrādās projektu. Kur tad mūsdienās palikušas visas tehniskās un mākslinieciskās izpētes, pēc kurām tad nu jebkuram būtu skaidrs kas un kādā stāvoklī lācītim vēderā. Tad arī lemtu ko un kā darīt, rīkotu konkursus, taisītu projektu un tikai tad kaut ko sāktu demontēt.

mūdzis

kaut ka tas viss izskatas, ka mes te arhitekti: skaists, neskaists. bet aiz ta visa stav kads investors, kas gatavs kino riga fasadi aizsegt pavisam, piedevam vel labi nopelnit, jo pagaidam ar vienu stavu to nav iespejams nopelnit. gan jau ari oranzie pakalpinji ir gatavi ekai pieskirt vidi degradejosu statusu, lai tas viss aizietu bez ziepem. atceresimies kaut vai skabbaribas torna epopeju, kura drosvien kuluaros klusi virzas uz prieksu, kad dambis un demakova ar putam uz lupam stastija cik tas viss ir nesmuks … un cik smuki seit varetu but. ja ari sorez nrja rikos akciju, noteikti nemsu dalibu. p.s.… Lasīt vairāk »

Blokz

Kāpēc LAS biedri vāc parakstus par Stranci, bet nevāc par KNAB priekšnieku? Kāpēc tādi glumie tirliņi kā Birks un Dripe saka, ka korupcija ir jāapkaro, bet paši publiski nepauž atbalstu KNAB? Kāpēc ir A4D? Visi draiskojas ap kautkādas pēc būtības nesvarīgas informācijas, tā vietā lai publiski iestātos par amatpersonu godīgumu, par konkursu godīgumu. Bieti A4D var droši iedot arī sev, pēc būtības. Tāds kā sods ir dzīvot šajā valstī, mutē kruasāns un kapučīno,kino, dibens tīrs un mati saķemmēti… vienaldzība

Jau 23 gadu

Pēc raksta lasīšanas gribēju sacīt viedus vārdus un runāt gan par diskutējamām problēmām, gan par melnām aizdomām, taču, tauta jau visus svarīgos prātojumus pa mazam vien ir izteikusi. Ja nu jārezumē, tad galvenais, lai mēs nekļūtu truli un vienaldzīgi, kad tiek diskutēts par kādas ēkas jaukšanu Rīgas centrā. Vajag izrunāt un vēlreiz izrunāt. Ja es, būdams arhitekts, saku "patīk" vai "nepatīk", tur kontekstā ir dažādi aspekti. Tāpat arī ne-arhitekta doma un it kā vienkāršais vērtējums nemaz nav jāuztver triviāli. Bet patīk/nepatīk nekādā gadījumā nedrīkst būt formulējums, ko lieto oficiāla iestāde vai amatpersona. Tad tas ir nejēdzīgi vai populistiski, bet skan… Lasīt vairāk »

NAV VIENALGA

vai kaadam nav fotograafija, kaa izskatiijaas taa eeka pirms "melnajiem paneljiem"?

jtd

Vispār jau pareizi formulējot jautājumu (un izvēlot aptaujas auditoriju), jebkurā aptaujā var saņemt tādu atbildi kādu nu konkrētajā brīdī kādam ieinteresētajam vajag. Ģelo ķehņiki.

Dikti te atvēzējušies uz sava laikmeta interesantāko artefaktu iznīcināšanu – Krievu drāma, Spartaks, Preses nams, "Skābbarības tornis" (pēdējais gan man personiski vienaldzīgs, ko nevaru teikt par pretējo krastu). Arī Dailes teātra rupjas papildināšanas ideja diezvai ir mirusi.

NAV  VIENALGA

vai kaadam nav fotograafija, kaa izskatiijaas taa eeka pirms "melnajiem paneljiem"?

mixmaster

staņas ēka kādreiz bij stiklota no abām pusēm, t.i. caurspīdīga, un vieglāka kā šobrīd, tā ka, ja tur atkal ierīkotu kautko caurspīdīgu, tas rīdzeniekiem patiktu.

Jtd

Bilde Nr.1

Jtd

Bilde Nr.2

Jtd

paskatoties vecās bildes ar Splendid Palace, padomjlaiku ideja ar spraugas aizbūvēšanu ar šo apjomu nemaz tik stulba neliekas, brandmūri uz mazā priekšpagalma abām pusēm neko labi neizskatās …

Viena no šādām bildītēm tepat, ir redzētas labākas, bet nav pa rokai.

Miks Kārkliņš

Diez kur palicis Krastiņa kungs. Liekas, ka padomju laika dekadence neļauj vērties uz lietām pietiekoši profesionāli, lai redzētu starpību starp Modernismu un Sociālo reālismi. Kad jāpievelk ķeksīši pie rietumu "stiliem" Latvijā, tad gan lapas sanāk varen glancētas. Var jau būt, ka man kautkas nav kārtībā ar galvu, bet…to var viegli pārbaudīt vēstulē Theo Prudon. Ļoti ceru, ka Krstiņa kungs pamodīsies un paudīs savu nostāju šajā jautājumā. Man šausmīgi nepatīk vēstuļu rakstīšana. P.S. Nesaprotu, kapēc Staņa defilē kā vienīgā nozīmīgākā modernisma pārstāve Latvijā?! 60’tajos darbojās vesela grupa uzņēmīgu sieviešu, kas radija unikālus pilsētvides dizainus un pilsētvides izpēti! Vai tiešām RTU bibliotēkā… Lasīt vairāk »

a.g.

Ģimenes asinis sauc?

Miks Kārkliņš

Ne gluži…ģimenes asinis praksē parādijās tik ap ’70.

Peace.

Miks Kārkliņš

Tik vel viena ilustrācija

vietējais tomāts
Miks Kārkliņš

Bet ko līdz tautas balss, ja eksperti šamējos nosauc par tumsoņiem? Kurš tad izglītos balsīgo tautu, ja ne eksperti?

Miks Kārkliņš

Tiko atgriezos no Zagreb. Ilustrācijā Njiric projekts par pilsētas naudu – bērnudārzs! Par stārkitektiem runājot:

http://www.elc…47&lang=en

students

būtu aplami nojaukt tik zīmīgu ēku pilsētas centrā, kas piemērota publiskai kultūras funkcijai.

nezinu vai par to maz ir runa bet:

pēc maniem novērojumiem splendid apjoms ir pietiekami mazs/zems lai to varētu kā nākas aplūkot ieejot pagalmiņā aiz staņas ēkas (nav nepieciešams atkāpties līdz otrai ielas malai lai iedabūtu visu portālu kadrā)

Gatis

Ar vidēju fotoaparātu nevar dabūt kadrā, esmu pietiekami ar šo problēmu nomocījies.

Par "Spartaku" runājot… diezgan mulsinoši. Pašam šķiet, ka neglītāku ēku Rīgas centrā grūti atrast, taču, izrādās, gaumes ir ļoti dažādas. Un ja jau tik dažādas, laikam nevar tā ņemt un ar buldozeru – babah. Tomēr kaut kur klusi sirdī šķiet, ka brandmūrī ierīkojot logus un balkoniņus un atbrīvotajā asfalta placī – krāšņu skvēriņu… nu būs smuki. Profesionāli arhitekti domā citās kategorijās, "smuki-nesmuki" līmenis laikam ir pārlieku zems.

B

Njā, piekrītu, vēl nesen ejot garām nodomāju to pašu… bet re kā, laikam tiešām ar to buldozeru tā vis nevarēs, bet man gan gribētos…

tamis

Fascinē lēmums demontēt fasādes melnos apdares paneļus. Noņems paneļus, izrādīsies ka ēka izskatās vēl sliktāk un tad ātri nolems nojaukt, lai nestāvētu putnubiedēklis vairākus gadus kamēr sarīkos konkursu un izstrādās projektu. Kur tad mūsdienās palikušas visas tehniskās un mākslinieciskās izpētes, pēc kurām tad nu jebkuram būtu skaidrs kas un kādā stāvoklī lācītim vēderā. Tad arī lemtu ko un kā darīt, rīkotu konkursus, taisītu projektu un tikai tad kaut ko sāktu demontēt.

a.s.

Atceros laiku, kad tika aplamāta jaunā Dailes teātra ēka. Tagad to uzskata par veiksmi. Atceros arī kā pāris gadus atpakaļ jau vienu reizi kritizēja melno Spartaka fasādi. Man patīk šis drosmīgais Sīļa(?) uzslāņojums Staņas risinājumam! Jānogaida – viss atrisināsies! Nojaukt, nezinot ko darīt tālāk, būtu "galīgi garām".

mūdzis

kaut ka tas viss izskatas, ka mes te arhitekti: skaists, neskaists. bet aiz ta visa stav kads investors, kas gatavs kino riga fasadi aizsegt pavisam, piedevam vel labi nopelnit, jo pagaidam ar vienu stavu to nav iespejams nopelnit. gan jau ari oranzie pakalpinji ir gatavi ekai pieskirt vidi degradejosu statusu, lai tas viss aizietu bez ziepem. atceresimies kaut vai skabbaribas torna epopeju, kura drosvien kuluaros klusi virzas uz prieksu, kad dambis un demakova ar putam uz lupam stastija cik tas viss ir nesmuks … un cik smuki seit varetu but. ja ari sorez nrja rikos akciju, noteikti nemsu dalibu. p.s.… Lasīt vairāk »

Blokz

Kāpēc LAS biedri vāc parakstus par Stranci, bet nevāc par KNAB priekšnieku? Kāpēc tādi glumie tirliņi kā Birks un Dripe saka, ka korupcija ir jāapkaro, bet paši publiski nepauž atbalstu KNAB? Kāpēc ir A4D? Visi draiskojas ap kautkādas pēc būtības nesvarīgas informācijas, tā vietā lai publiski iestātos par amatpersonu godīgumu, par konkursu godīgumu. Bieti A4D var droši iedot arī sev, pēc būtības. Tāds kā sods ir dzīvot šajā valstī, mutē kruasāns un kapučīno,kino, dibens tīrs un mati saķemmēti… vienaldzība

Jau 23 gadu

Pēc raksta lasīšanas gribēju sacīt viedus vārdus un runāt gan par diskutējamām problēmām, gan par melnām aizdomām, taču, tauta jau visus svarīgos prātojumus pa mazam vien ir izteikusi. Ja nu jārezumē, tad galvenais, lai mēs nekļūtu truli un vienaldzīgi, kad tiek diskutēts par kādas ēkas jaukšanu Rīgas centrā. Vajag izrunāt un vēlreiz izrunāt. Ja es, būdams arhitekts, saku "patīk" vai "nepatīk", tur kontekstā ir dažādi aspekti. Tāpat arī ne-arhitekta doma un it kā vienkāršais vērtējums nemaz nav jāuztver triviāli. Bet patīk/nepatīk nekādā gadījumā nedrīkst būt formulējums, ko lieto oficiāla iestāde vai amatpersona. Tad tas ir nejēdzīgi vai populistiski, bet skan… Lasīt vairāk »

DubultTprofils

– Jāatdzīst, ka diskusija pamatota. 1. Vai nojaukt, manuprāt, noteikti nē, un pat ja tā nebūtu Staņa. Apjomam nau ne vainas – pietiekami gaumīga, nepretendzioza horizontāle, turklāt piepacelta līdz 2jam stāvam – kas ļauj brīvi pārredzēt visu pagalmā notiekošo. Turklāt bez greznā durvju portāla nekā tur arī nau, bet pagalma sajūta padara visu pasākumu tikai romantiskāku, tiesa pagalmu varētu labiekārtot,neāktu par ļaunu. 2. Vai mainīt pielietojumu – noteikti jā. Klondaika noteikti nebūtu tas kam būtu tur jātrodas, šķiet, ka kazino faktors arī izraisa sabiedrības un arī manu nepatiku pret telpu virs k/t Rīga pagalmu. 3. Vai mainīt ēkas "ādu" –… Lasīt vairāk »

Izomat

Piekrītu, ka durvju portāls (skat. attēlus) bija daudz iespaidīgāks un bija papildinošākais elements Rīgas k/t ēkai.

Staņas ēkas fasādei nav ne vainas, mazliet uzfrišinātu – dabūtu nost pretīgo Klondaikas uzrakstu un būtu pavisam ok. Tur varētu būt ideāla vieta mazākiem kino vai tml. kultūras pasākumiem. Varētu vēl apdomāt par apgaismojuma atrisināšanu zem Staņas ēkas, lai nebūtu tik nomācoša tumsa.

jtd

Tas viss laikos, kad Spartaks vēl funkcionēja, arī bija. Tagad vien Rīgas ieejas portālu mākslinieciski izgaismot, Staņas fasādi atgaismot un sapost atlicis.

37
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x