Universālveikala rekonstrukcija — Galerija Centrs

Audēju iela 16, Rīga

Autori: Arplan

Pasūtītājs: Linstow

ŽŪRIJAS VĒRTĒJUMS

Kļūda, kas degradē Vecrīgas mērogu un pilsētvidi, ir vairāku vēsturisko gruntsgabalu apvienošana, atdodot to vienam investoram. Dramatiska ir jumtu ainava skatā no Pēterbaznīcas, kas īpaši redzama, salīdzinot ar blakus esošo Konventa sētu. Nojaucot vairākas ēkas Teātra un Vāgnera ielas pusē, ko noteikti varēja atstāt, noplicināta vietas vēsturiskā identitāte.

Zināmā mērā žūrijas domas dalījās attieksmē par Rīdzenes ielas pārsegšanu. Taču nepieņemama ir ielas privatizācija, zināmu diennakts daļu tā nav sabiedrībai pieejama. Šobrīd nav saprotams, kam īsti iela pieder ― pilsētai vai veikala īpašniekiem. Vai šobrīd tas ir gruntsgabals, kam nu piešķirts kadastra numurs?

Pretēji skaistajiem solījumiem, pārsegtās ielas labiekārtojums uzskatāms par visai primitīvu standarta risinājumu, trūkst pat vienkāršu soliņu. Vislielāko nožēlu žūrija izteica par smalkā vēsturiskā veikala degradāciju, pārvēršot to par vienkāršu iepirkšanās centru un zaudējot visu interjera greznību, kas bija palikusi universālveikalā pēc iepriekšējo gadu desmitu pārveidojumiem. Izveidojot uzsvērtu ieeju stiklotajā Rīdzenes ielas daļā, veikala vēsturiskā ieeja ir degradēta. Par butaforiju pārvērsta vēsturiskā ēkas fasāde pret iekšējo ielu.

Par zināmu ieguvumu var uzskatīt vien jaunās izejas uz Vāgnera un Vaļņu ielu, tāpat ― Kalēja un Teātra ielas stūri.

ŽŪRIJAS KOMENTĀRI

Kristaps Ģelzis

Mākslinieks

Ja kādreiz bija sajūta, ka Rīgā varētu būt Harrods veikals kā Londonā, nu tas ir izsapņots. Visiem jāsaprot ― Latvijā tirdzniecības tradīcijas sākas ar 90.gadu vidu! Investori ir pagaršojuši mūsu Armijas ekonomisko veikalu, ietinuši pārtikas plēvē un noglabājuši saldētavā. Vai kāds tiešām nevarētu sapazīstināt Šleseru ar Misteru Al Fayed?

Renārs Putniņš

GMARP

Šajā objektā plūsmas ir harmoniskas, toties aroganta attieksme pret vidi, kur tas izvietojies. Piezīmēšu dažas sentences, kuras, iespējams, dublēsies ar citu žūrijas locekļu viedokļiem.

• Vēsturiskā universālveikala gan apjomiskā, gan funkcionālā, gan interjeriskā ignorance. Apjomiski Rīdzenes ielas fasāde padarīta par dekorāciju. Funkcionāli agrāk pompozā Audēju ielas ieeja pārvērtusies sekundārā ieejā kosmētikas veikalā, nevis lielveikalā. Par iepriekšējās rekonstrukcijas rezultātā zaudēto Vaļņu ielas ieeju nerunāsim, vēsturiskās kāpnes pārvērtušās par nevajadzīgu apendiksu. Vēsturiski CENTRS vienmēr bijis kā viena īpašnieka veikals ar savu interjeru, tamdēļ jau pirmajā rekonstrukcijā pieļautā funkciju maiņa uz bodīšu tipa galeriju bija nepiedodama.
• Jaunā funkcija pēc būtības neatbilst Vecrīgas telpai, jaunā apjoma vietā bijuši vairāki gruntsgabali, tas nozīmē — arī vairākas funkcijas, ne tikai apjomi. Manuprāt, gluži efektīvi, pat Rīdzenes ielas telpu izmantojot kā centrālo ātriju, to varēja atrisināt.

Pēteris Blūms

Konvents

Pirmā kļūda ― atļauja apvienot vēsturiskos zemes gabalus Vecrīgā. Nopirka un apvienoja.
Otrā kļūda ― atļauja uz daudziem apvienotiem zemes gabaliem būvēt vienu ļoti lielu māju. Solīja nebūvēt, bet atļāva un projektēja.
Trešā kļūda ― pārdot Vecrīgā vienam īpašniekam, kaut vai Sprīdītim vai Trollim, daudzas blakus esošas ēkas. Pārdeva, iedeva, piedeva un vēl aizdeva.
Ceturtā kļūda ― neuzminēt mīklu ― ko grib Sprīdītis vai Trollis: daudz un skaisti vai ātri un lēti. Neuzminēja ― ir ātri un ļoti lēti.
Piektā kļūda ― nezināt, ka tur, kur mežu cērt, skaidas lec: pie viena nojauca kādas trīs vēsturiskas mājas.
Piektā kļūda ― neticēt skaistiem vārdiem: solīja restaurēt divas ēkas. Joprojām stāv un lēni grūst.
Sestā kļūda ― nevar būt, ka lielai mājai var uzlikt filigrānu jumtu. Nu Vecrīgas jumtu ainavā par vienu inženiertehnisko poligonu vairāk.
Septītā kļūda: neticēt, ka to, ko nevar ar varu, var ar lielu spiedienu. Nevar? Var, var!

Mācība: pieļautās kļūdas (izņemot pēdējo) nu kļuvušas par Vecrīgas būvnoteikumiem ar motto: tā, bērni nekad vairs nedariet!.

Mārcis Sakalovskis

Kreisā krasta kustība

Ir tik provinciāli pakļaut ilgstoši paliekošo īstermiņa domāšanai par kvadrātmetru skaitu!

It kā tik daudz mums būtu to vēsturisko, spēcīgu gaisotni iekrājušo un intensīvi lietoto publisko iekštelpu. Un it kā Rīgas centrā, īpaši ilgākā termiņā, labi pelnīt nevarētu arī viens patiešām smalks, ar pietāti paplašināts veikals.

Aprēķins «mēs nebūsim sliktāki kā pārējie viduvējie tirdzniecības centri», nevis «būsim labākie» Harrods cienīgā vietā ir pilnīgi garām. Interjers šķiet lēts un neīsts, galvenā ieeja, kā arī slaidais vēsturiskās ēkas stāvs blakus lielajam Modus Vivendi apjomam padarīts nebūtisks. Veikala kvalitāte līdz ar paplašināšanos, kuras īstenošana izrādījusies vienīgais būtiskais mērķis, ir daudz vairāk zaudējusi, nekā ieguvusi.