Ko darīt, ja pēc kārtējā pirkuma mīļotajā amazon.com izvēlnē customers who bought this book also bought these items uzrodas grāmata, kas uzmanību piesaista jau ar savu vāku? Swiss Made. New Architecture from Switzerland. It kā Thames & Hudson (ir ok), it kā tā pati grāmatu sērija, no kuras nāk Superdutch (pat ļoti, ļoti, ļooooooooooti ok), bet info, kas lācītim vēderā — nulle. Patinu atpakaļ visas savas zināšanas; ko es zinu par Šveices arhitektūru? Vēl joprojām absolūta nulle.
Lai nepirktu kaķi maisā, ir iespēja darboties pēc diviem scenārijiem. Pirmais — atrast visu iespējamo info pasaules tīmeklī un tad nu spriest vai grāmata (un pati Šveices arhitektūra) ir virtuālo naudiņu vērta. Tas būtu loģisks gājiens. Taču tā kā ar loģiku roku rokā nekad neesmu staigājis, tad izvēlos daudz aizraujošāku gājienu — braucienu uz eesti zemēm. Uz Matter of Art — Contemporary Architecture in Switzerland — izstādi Igaunijas arhitektūras muzejā, Tallinā lasi šeit.
300 km zema lidojuma, un esmu klāt. Komunikācijas problēmas ar biļešu tanti (tere hommikust, tere) un tiek ievērtēta izstāde par eiro rašanos. Garlaicīgi. Dublis divi ? dodos uz muzeja pagrabu. Atkal ne tur. Toties iegūstu info, ko igauņi sabūvējuši pēdējo pārsimt gadu laikā. Lielākā daļa jau zināma. Tas, kas vēl nav, tiks ievērtēts uzreiz pēc izstādes. Dublis trīs — aidā uz otros stāvu. Bingo! Esam klāt.
Visa izstāde ir 17 liela izmēra balti palagi. Pa vienam katram no 15 projektiem, viens ievada vietā + viens nobeigumam par to, kas gaidāms nākotnē. Katrs no 2×4 metrīgajiem palagiem — pāris bildītes. Fotogrāfs (gluži kā es) — tipisks detaļu fetišists. Bildes skaistas, bet to, kāda ir ēka, noprast grūti. Bez bildēm vēl ir arī plāni. Un izsmeļošs teksts… franču valodā. Es ne bumbum! C’est la vie! Ir arī tulkojums. Igauņu valodā. Manu 25% igauņu asiņu ir krietni par maz, lai saprastu, par ko ir runa. Atliek vien vizuālais baudījums.
Lielākais atklājums — es zinu, kas ir Šveices arhitektūra! 3/4 projektu gozējušies žurnālu un grāmatu lapās. To starpā arī Morger & Degelo Architecten Millera māja — Häuser balva 2004 — gada māja; Peter Zumthor — Sound Box no Expo 2000 izstādes Hanoverē; Herzog & de Meuron Tehniskās skolas bibliotēka Ebersvaldē.
Raksturot Šveices arhitektūru ir viegli — 100% askētisms. Nekā lieka. Paši šveicieši šai arhitektūrai velta epitetus, sākot ar minimālismu, neo-modernismu līdz pat jaunajai vienkāršībai, neue Sachlichkeit un the box. Tīri plāni. Strikta ģeometrija. Konstruktīva domāšana. Minimālisms arī materiālos. Veidņos liets dekoratīvais betons, metāla paneļi. Mazliet vēsi. Taču šo celtņu fonā esošā daba nešķiet daudz mīlīgāka.
Ak, jā — vēl arī stikls. Tam veltīts viss «nākotnē gaidāmo lietu» palags. Tās ir jaunās Šveices arhitektūras tehnoloģijas. Stikls kā ekrāns, stikla žalūzijas, apdrukāts stikls, perforāciju imitējošs stikls. Ilustratīvajā materiālā dominē Herzog & de Meuron: 4 no 5 stiklotajiem objektiem ir viņu veikums.
Plašajā arhitektuurimuuseum.ee otrā stāva zālē atradusies vieta ērtiem zviļņiem un TV ekrānam. Nonstop režīmā ir iespēja ievērtēt īsfilmas par katru no arhitektiem. Šveiciešiem tāpat kā vietējiem arhitektiem ir tendence ieslīgt garās garlaicīgās sarunās par savu funktieri ēku projektēšanā. Var jau būt, ka nemaz nav garlaicīgi. Var būt, ka nemāku klausīties. Izstaipos zvilnī, pagrozos. Pielieku izstādei punktu.
Stāsts tomēr bija par grāmatu Swiss Made. Laba grāmata. Patiesi. Tajā atspoguļoti 90% izstādē aplūkojamo darbu. Tikai nav iekļauti Herzog & de Meuron. Laikam autoram šķitis, ka tie jau tāpat labi zināmi. Bet pārējie gan ir. Vērts pirkt! To arī izdaru. Negaidu uz amazon.com, kātoju pie Jāņa Rozes (viņiem jauns pievedums). Dabūju pēdējo (iespējams vienīgo). Sorī. Nākamais pievedums janvārī.
Varbūt pirmajā mirklī liekas, ka ir viegli raksturot Šveices arhitektūru. Visi hercogi un muroni vienā maisā, visi minimāli un askētiski…tāda virspusēja pieeja. Varbūt tieši arhitektu sarunās atklājas domāšanas veids un attieksme, kuras rezultātā top orģinālā Šveices arhitektūra.
205 lpp. Valerio Olgiati: "we talk and discuss more than we draw"
ui tas tekstiņš ir diezgan virspusējs…pašķir vēl pāris lappuses uz priekšu un paskaties Paspels skolas plānu….cik niansēts…un nekas no striktās ģeometrijas…un telpiskā sajūta vienkārši dievīga skoliņā!
Varbūt pirmajā mirklī liekas, ka ir viegli raksturot Šveices arhitektūru. Visi hercogi un muroni vienā maisā, visi minimāli un askētiski…tāda virspusēja pieeja. Varbūt tieši arhitektu sarunās atklājas domāšanas veids un attieksme, kuras rezultātā top orģinālā Šveices arhitektūra.
205 lpp. Valerio Olgiati: "we talk and discuss more than we draw"
ui tas tekstiņš ir diezgan virspusējs…pašķir vēl pāris lappuses uz priekšu un paskaties Paspels skolas plānu….cik niansēts…un nekas no striktās ģeometrijas…un telpiskā sajūta vienkārši dievīga skoliņā!
btw objektīvas uztveres nav, ir subjektīva! i šitā bi mana subjektīvā! enivei, vēlreiz apskatot paspels plānus, man tā ir ģeometrija. ja kādam nepatīk termins, to ta vaik kaukur malā nodefinēt – kā likumā – mol, izmantotie jēdzieni. aber katram ir tiesības uz savu viedokli. var te komentāros, var re ku spiest pa labi esošo pogu ‘iesūtīt rakstu’ i parādīt īsto šveices arhitektūras seju.
att. uz 205 lpp. we talk and discuss more than we draw – ticu, ka šveicē tas nostrādā. vietējā nacionālā īpatnība – we talk and discuss and then…. #%^&* zīmē mēslus!
peace! 🙂
Šitā feļetonu laikmeta lēto bilžu grāmatele pagājušo sestdien, kad es iegādājos vienu lielisko monogrāfiju ( lawrence alma-tadema, ), mētājas rozes grāmatnīcā (bast. bulv.)
briesmīgi izsmējos par jums, pēc kam man sanāca: you draw and draw and draw and more than talk
evrī bodī laik sambadī 😛
Šveicē vispirms daudz domā, runā, diskutē – pēc tam zīmē maz, bet arhitektūru.
Latvijā vairums vispirms sazīmē daudz variantus, pēc tam domā, ka par vēlu domāt…
lūdzu konkrētus uzvārdus
Konkrēts latviešu sakāmvārds: mazāk runāt, vairāk darīt.
Paldies miķelim par paskaidrojumu, bet googoo – dont vorī da go go!
ņeznaju kak u ņih za graņicai, a u nas domuprav – drug čeloveka!
t.b. ne pa kam nepiekrītu otram teikumam! pie mums runā, runā un runā un atkal runā i beigās uzzīmē sū… , kam ar tām runām i pilnīx bezsakars.
i to mūs. viet. darboņu runāšanu vispār vajcētu svara vērotājiem iemārketēt – jo tā runāšana i miljoniem sadedzinātu kaloriju! fakc.
pīs!
Zinu, kur ir problēma tiem runnnnnnnnnnnātājiem. Varbūt viņi it tie, kas zīmējot laiza lūpas? Mēles atšķirīgās kustības katrās no darbībām veido discuss-draw njeuvjazočku smadzenēs. Un rokas sastrādā ko citu, nekā mute solīja 😀
Vai tml.
diezgan prasts stils tam rakstam, bet drošvien – kā runā, tā arī raksta.
A4D labprāt gaidīs no tevis, Bruno, rakstus smalkākā stilā. Izmanto formu: Iesūtīt rakstu.
jauks piedāvājums. pašlaik gan man pāris mēnešus ko darīt pietiek, bet pēc tam arī varētu kautko uzrakstīt priekš a4d, protams, par taisnīgu samaksu.