Nesenā Zaigas Gailes rosinātā iniciatīva par Okupācijas muzeja ēkas un Strēlnieku laukuma saglabāšanu, apliecina, ka
konteksts ir mainījies. Kaut arī process no valsts puses ir uzņēmis
apgriezienus, divdesmit profesionāļu parakstītā vēstule un kultūras ministres
atbilde rosina cerēt, ka viss vēl varbūt nav zaudēts. Nākamajā pirmdienā
kultūras ministre aicina uz tikšanos Arhitektu savienībā.
Iepriekš
Gunāra Birkerta izstrādātais muzeja ēkas pārbūves
un paplašināšanas priekšlikums, dēvēts par Nākotnes namu, atklātībā parādijās jau
2001. gadā. Projekts paredzēja Dzintara Dribas un Gunāra Lūša-Grīnberga projekēto ēku pagarināt uz Grēcinieku ielas pusi, būtiski
izmainot kādreizējā Strēlnieku muzeja tēlu un proporcijas. Citu svaru ideja ieguva
2007. gadā, kad tika panākta politiska vienošanās starp Kultūras ministriju (ministre
Helēna Demakova) un Rīgas domi (pašvaldības vadītājs Jānis Birks), paredzot muzeja
priekšā izveidot piemiņas vietu padomju režīma represētajiem. Birkerta projekts
tika akceptēts kā negrozāms fakts, ar ko jārēķinās represēto memoriāla veidotājiem.
Tolaik, kad muzeja piebūves iecere tika izskatīta
Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijā, pret to uzstājās vienīgi Jānis Krastiņš un
Andis Sīlis, taču toreizējais biroja vadītājs
Jānis Dripe ar savām diplomāta iemaņām panāca, ka šie argumenti netika ņemti
vērā, virzot politiski iekrāsoto pārveidojumu ideju tālāk.
Tajā pašā gadā, praktiski vienlaikus notika
divi konkursi vietai, ko arvien dēvējam par Strēlnieku laukumu. Vienu organizēja
Rīgas domes Attīstības departaments — «Latviešu
strēlnieku laukuma pilnveidošanai un labiekārtošanai», tā rezultāti nu jau sen
šķiet nodoti aizmirstībā. Vienlaikus, bet nesaistīti ar šo konkursu Kultūras ministrija
rīkoja «starptautisku metu konkursu par memoriālu padomju okupācijas upuriem»,
kurā uzvarēja zināmais priekšlikums ar sarkano sienu (Vēstures taktīla, autori arhitekte Ilze Miķelsone, mākslinieki
Kristaps Ģelzis, Voldemārs Johansons).
Tā laika peripetijas ap muzeja pārbūves un
paplašināšanas projektu, kā arī abiem konkursiem diezgan plaši ir atspoguļotas
arī A4D (skat. birku Strēlnieku laukums)
Šodien
Nu, pēc septiņiem, astoņiem krīzes gadiem projekti
atkal ir vilkti ārā, lai turpinātu un pabeigtu. Var saprast Kultūras ministrijas, resp.,
valsts pieeju, — pēctecība, solījumu turēšana, nacionālie naratīvi utml. Un ja jau
pilsētas arhitekts toreiz tā veiksmīgi projektu dabūja cauri, tad kādi gan vairs
varētu būt šķēršļi…
Tomēr, lai gan pati vieta šajos gados īpaši
nav mainījusies (ja neskaita vien muļķīgi aizbūvēto muzeja apakšu, kas grauj
vizuālu saikni starp atšķirīgajiem laukumiem abās ēkas pusēs), šķiet, ka
diezgan būtiski tomēr ir mainījies konteksts. Un runa šeit nav tikai par vērā
ņemamām politiskām izmaiņām Rīgas domes vadībā, ne arī pilsētas arhitekta birojā,
kas šobrīd tiecas uzrādīt kvalitatīvi atšķirīgu darbības virzienu, salīdzinot
ar iepriekšējo, Dripes periodu. Ir pamats apgalvot, ka mainījusies ir sabiedrība, — gan uzlūkojot to plašākā nozīmē, gan arī
tikai šaurākas, profesionāļu aprindas. Krīzes gadi nepārprotami ir kaut ko
iemācījuši, Rīga pavisam noteikti ir kļuvusi pilsētnieciskāka, tās iedzīvotāji —
jūtami prasīgāki pret pilsētas publisko ārtelpu un arī izglītotāki tās lietotāji,
un apmēram to pašu varētu teikt arī par profesionāļiem — plānotājiem un
arhitektiem, kuru izpratne par publiskās telpas un pilsētvides jautājumiem
noteikti ir augusi. Ja Rātslaukuma rekonstrukciju drīzāk varēja saukt par politisku projektu, kurā vairāk
tika domāts par pastkartīšu skatiem un zudušu simbolu atjaunošanu, uzsverot drīzāk
reprezentācijas, nevis publiskās ārtelpas sociālo funkciju, tad liekas, ka
šodien no Rīgas publiskās telpas projektiem sagaidām jau citas lietas, — daudz būtiskāki šķiet funkcionālie, sociālie, rekreācijas, gan arī — laikmetīgas estētikas aspekti.
Vēl astoņi gadi mūs attālinājuši no
nacionālromantisma apdvestā perioda deviņdesmitajos, mazliet distancēti varam raudzīties uz daudzo
konkursu epopeju, savulaik Rīgas centrā cenšoties radīt piemiņas vietu represētajiem; varam atcerēties gan
Konstantīna Čakstes pieminekļa celšanas iniciatīvu un Brīvības alejas konkursa
pieredzi, gan arī Eiropas kultūras galvaspilsētas atziņas, un, protams, veiksmīgus pēdējo gadu pilsētvides un publiskās
telpas projektus (piemēram, kaut vai salīdzinoši netālo Spīķeru krastmalu). Visa
šī pieredze kopumā apliecina, ka postmodernajos apstākļos centieni, — veidot
jaunus monumentus un memoriālus Rīgas
centrā, uztiept pilsēttelpai kādas ideoloģizētas, nacionāla mēroga nozīmes, — šodien visdrīzāk ir lemti neveiksmei, tātad nelietderīgi. Atrodoties tik ciešā tuvumā un pārklājoties, valstiskajai, memoriālajai
un reprezentācijas idejai pilsētas ainavā nākas konkurēt ar ikdienas lietošanu
un izklaidi. Lai kaut ko tādu veiksmīgi ieviestu pilsētas centrā, kas jau tā ir
pārblīvēts ar visdažādākajiem simboliem un nozīmēm (piemēram, iecerētajā vietā okupācijas
memoriālam nāktos sacensties vēl ar esošo strēlnieku tēmas naratīvu, ko manifestē
piemineklis un laukuma atliekas) un lai publika to akceptētu, par to būtu
jāvienojas nozīmīgai sabiedrības daļai.
Pēdējo gadu zīme ir arī intereses pieaugums
par modernisma perioda arhitektūras mantojumu un centieni to reabilitēt
sabiedrības acīs. Ievērojamākais punkts šajā attīstībā noteikti bija NRJA
kūrētā Latvijas ekspozīcija Venēcijas biennālē pagājušajā gadā. Arī tas zināmā
mērā maina kontekstu, — rosinot vēl apņēmīgāk aizstāvēt šo ēku, — vienu no
spilgtākajiem Latvijas moderrnisma arhitektūras darbiem pašā Rīgas vidū.
Jāpiemin arī cits būtisks faktors, — kaut
arī Latvijas Arhitektu savienības piemērs rāda, cik vēl ļoti tāls ceļš ejams, lai biedrība
kļūtu par dinamisku un arhitektu vairuma intereses aiztāvēt un pārstāvēt
spējīgu organizāciju, tomēr tie paši krīzes gadi, kas sekoja ļoti aizņemtajiem
un individuālistiskajiem «treknajiem»,
ir devuši savu artavu arhitektu biedrošanās un diskusiju kultūras attīstībā. Zināmā
mērā to apliecina arī Zaigas Gailes rosinātā iniciatīva — vēstule, kas adresēta kultūras ministrei, kā
arī virknei saistīto institūciju (Nacionālajai kultūras padomei, Nacionālajai
Arhitektūras padomei, Latvijas Muzeju padomei, VKPAI, Rīgas domei), aicinot saglabāt
Okupācijas muzeja ēku un Strēlnieku laukuma ansambli radikāli nepārveidotu,
bet vienkārši sakopjot un atbrīvojot no degradējošām funkcijām, — kā tūristu autobusu
stāvvietas, alus būdas un nomācošie reklāmas plakāti. Vēstuli parakstījuši divdesmit
jomas profesionāļu, un kaut arī dominē vārdi, ko varētu raksturot kā Rīgas arhitektu sabiedrības
«glamūra galu», parakstītāju vidū ir arī Ausma Skujiņa, profesors Jānis Krastiņš
un Pēteris Blūms, apliecinot, ka modernisma ansambļa aizstāvībai šoreiz vienoties
spējuši arhitekti ar salīdzinoši atšķirīgu redzējumu un viedokli par mūsdienu arhitektūru un Rīgas attīstību.
Jāatzīmē, ka akadēmiķa Jāņa Krastiņa
sacītais Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijā iepriekšējā gada nogalē (skat. sēdes
protokolu) Strēlnieku laukuma problēmu
atspoguļo vispilnīgāk. Reizē paužot principiāli to pašu, ko jau pirms astoņiem
gadiem. Un, kaut arī viņa konsekventā nostāja ir par Vecrīgas telpiskās vides
atjaunošanu un Strēlnieku laukuma apbūvēšanu, šoreiz viņš ir pievienojies tiem,
kas aicina iespējami mazāk iejaukties esošajā laukuma telpā.
Šī iniciatīva un tās saceltie viļņi — Kultūras ministrijas padomju sēdes, sanāksme
Pilsētas arhitekta birojā, kā arī plānotā diskusija Arhitektu savienībā rosina
cerēt, ka, iespējams, viss vēl varbūt nav zaudēts, neraugoties uz apstiprināto
būvprojektu un valsts iedarbināto proocesu, ko apstādināt šķiet pagrūti
Atsaucoties uz šiem arhitektu
sabiedrības iebildumiem, Kultūras
ministrija rīko publisko diskusiju par šiem jautājumiem ar ministrijas nozaru
padomju pārstāvju, iesaistīto pušu un ekspertu piedalīšanos — pirmdien, 27. aprīlī pl. 12.00-14.00 Arhitektu
namā, kurā plāno piedalīties arī kultūras ministre Dace Melbārde.
Man nepatik vecais apjoms, bet jauna piebuve vispar murgs. Vecais apjoms jau esot pieminieklis, daļa no vestures, un to nedrikst nojaukt vai parnest. Bet pagriezt perpendikulari tiltam, butu laba ideja. Tas atvers unikalo pirmskara skatu uz seno pilsetu ar Melngalvju namu, kurš bus pievilcigaks turismam.
Palasoties iepriekšējos komentus jāsecina ka nožēlojami ir paši komentētāji ar Padomijas domāšanu.Jājautā tad :"Ko mums īsti vajag?? Rātslaukumu vai Okupācijas muzeju ar Strēlnieku pieminekli?" Kas tas vispār par Rātslaukumu kurā eksistē kautkāds "melns monstrs",Staļinlaika brūna RTU ēka,Strēlnieku piemineklis un vēl "jaunuzceptais" itkā Kamarina nams ,kuram ABSOLŪTI" nav līdzības un sakara ar kādreizējo Brāļu Kamarinu namu.?? Tā vietā lai atjaunotu savlaik UNIKĀLU Rīgā namu Jakša namu domā par kautkādu Okupācijas muzeja piebūvi, viesnīcu utt.Nožēlojami ka daudzi cilvēki mūsdienās lielākoties domā ar muguras ne galvas smadzenēm.
Kas bija: Pēc originālprojekta muzejs atradās kvadrāta laukuma vidū, metāforiski, kā siena, atdalot veco, kas aizmugurē (Vecrīga) un jauno, kas priekšā (strelnieki, talāk tilts un Uzvaras parks ar pieminekļi tiem, kas uzvarēja fašizmu). Apjoms bija kā kulises Strelnieku piemineklim, un muzeja augstums bija pietiekošs, lai aizsegtu fona ēkas (jo tās atradās tālu). Strelnieku muzejs bija loģisks pieminekļa turpinājums, arī temātikas ziņā. Plānošanas ass, metafora, monumentālisms un lakonisms – originālprojekts bija Augstas arhitkektūras paraugs. Kas notika: Kad vara mainās, vieni Dievi tiek izmesti no Panteona, un tajā tiek ielikti jauni Dievi! Sarkanie Latviešu strelnieki (ar kuriem Latvija vēl joprojām var lepoties)… Lasīt vairāk »
Pēc būtības , jau URA līderis piedāvā to pašu ko Zaiga, tad priekš kam piedāvājums? Vai dēļ garā prologa, kur var nojaust aizplīvurotu domu-PSRS bija labi,LR(kaut 4. maija republikā) slikti? Okupācijas muzejs un:"….savu ēku, skaistu, un citā, skaistā vietā…, …pretpadomju simbols spiests atrasties padomju simbolā :)….", pavīd sarkasms, jo pēc dramaturģijas, iespaida uz skatītāju, prasītos tieši pretpadomju simbolam atrasties padomju simbolā …", respektīvi Stūra mājā. Kā uzvara pār paverdzinātāju(sovoku), kurš arhitektoniskā uzvedumā paliek klātesošs un sakauts mūžam. Par to, ka Strēlnieku muzejam jābūt Strēlnieku muzejam domāju piekrīt visi, lai arī viņiem ir veltīta ekspozīcija Kara muzejā. Vai Strēlnieki bija sarkani,… Lasīt vairāk »
7 gadu vecam projektam šobrīd ir kāds juridisks spēks. Iniciatīva ir vērā ņemams solis arhitektu vienotās nostājas paušanā un cerams ne pēdējais. Vienīgais, ka strēlnieku muzejs no arhitektoniskā viedokļa varbūt tomēr ir svešķermenis, kaut neapšaubāmi īsta manta atšķirībā no Melngalvju nama, šai vietai. Skaidrs arī tas, ka jaunā piebūve tikai radītu jaunu šurumburumu jau tā ar replikām piesātinātajā Rātslaukumā. No tāda viedokļa konsekvencei varbūt vajadzētu būt mazliet citai un iztīrot šo vietu no padomju rēgiem atdot Strēlnieku laukumu un Okupācijas muzeju modernai mākslai – radot šajā vietā Modernās mākslas muzeju, mazu kompaktu, pietiekami redzamā vietā, saglabājot pat trīs norūpējošos strēlniekus.… Lasīt vairāk »
Rems Kolhās, kurš 1978.gadā sarakstīja monogrāfiju par Ņujorku, muzeja pārbūvi uzskatītu par dabīgu metamorfozes procesu pilsētā. Vienkāršākais veids kā saglabāt kaut ko neskartu Rīgā ir piešķirt tam Arhitektūras pieminekļa statusu. Neviens īpaši neutraucās, kad tika iznīcināts izcils padomju modernisma paraugs – Sporta pils Kr. Barona ielā. Šodien raidījumā LTV1 Lielais jautājums par Latvijas telpiskās attīstības modeli piedalījās tikai divi arhitekti, kuri saistīti ar pašvaldību darbu, neviens RTU APF pārstāvis ( laikam jau sen būtu jāraksta AF ). Vara ir jāņem ar citiem līdzekļiem, vēstules ir tikai vienojošs faktors, lai saprastu, ka arhitektiem kopā sanāk labāk, nekā pa vienam.
kas piedalījās?
Salacgrīvas mērs arhitekts Dagnis Straubergs un bijušais ministrs arhitekts Edgars Zalāns. Abi gan nav praktizējoši arhitekti, man šķiet arī ne pilsētplānotāji, bet domā kā arhitekti, – konstruktīvi. Vismaz kaut kas. Bet tas ka neuzaicina nevienu no RTU APF – ir profesijas prestiža rādītājs varā un sabiedrībā. Ingurd, Internetā jābūt piejamai diskusijai, bija patiešām pēc ilgiem laikiem kaut kas par lietu.
Lielais jautājums:
http://ltv.lsm…kusija.id48142/
Jūs klusējat tādēļ, ka aiz visas šīs masīvās ofensīvas kaut ko saskatāt? Piemēram Angļu džentelmeņu kluba pārtapšanu par Dāmu tējas salonu? Ir indikācijas, ka tas var notikt LAS kongresa laikā? Kāds ir spēku samērs?
Strēlnieku piemineklis un muzejs jāsaglabā pirmatnējā veidolā! Visas paklusām veiktās izmaiņas un iecerētās pārbūves ir pretlikumīgas un nožēlojamas! Nesaprotu – kā to visu varēja sakaņot VKPAI!
Ja savas dzīvības nebūtu atdevuši mūsu strēlnieki, tad nebūtu arī Latvijas. Arhitektu Savienībai vajadzētu organizēt ekskursiju uz Lestenes BRĀĻUKAPIEM. Vakar pēc diskusija pārliecinājos par to, cik slikti vēsturi zin jaunākie kolēģi.
"Mūsu valstī patlaban visai neskaidri un neprecīzi izvēlētas prioritātes, jo intelektuālis ir padotais, bet noteicējs – biznesmenis un menedžeris." Tā raksta Leons Briedis avīzē KULTŪRZĪMES.
Jautājums: vai padomju varas uzstādītais piemineklis atspoguļo strēlnieku patieso būtību ( vai tas nav pārāk sarkans ), vai tas nav kaut kas līdzīgs ļeniņekļiem, kurus ātri likvidēja visā Latvijā? Vai mēģinājums uzbūvēt Sarkano strēlnieku muzeju nebija mēģinājums iznīcināt Rīgas vēsturisko Rātslaukumu vietu? Tas pats attiecas uz RPI piebūvi, kuru nojauca. Var saprast lēmumu ideoloģisko bāzi no VKPAI puses, kuri tomēr cenšas veidot, vai atjaunot Rīgas vēsturisko centru, likvidējot padomju uzslāņojumus. Tas pats attiecas uz RTU ēku Kaļķa ielā 1. Staļina laika veidojums, kas pēc neilga laika paliks tukšs, jo RTU pārvāksies uz Ķīpsalu. Sākumā vajadzētu būt diskusijai par šo nozīmīgo… Lasīt vairāk »
+1 pa lielam.
Kaut kāds fokālā punkta eklektisms tur iederas, vai arī jāspiež konsekventi uz veco. Šai vietā pazemē droši vien būs Vecrīgas metro stacija, pēc kādiem 50 gadiem.
Ceru, ka akustisko koncertzāli negrūdīs uz AB dambja. Tas ir pietiekami veselīgs šobrīd. Daudzas pasaules pilsētas alkst pēc šādām brīvdabas skatu platformām, kur cityskape baudīt. Kāpēc jānoklucē, jāuzbaro kā foie gras, nu… Brīvu vai degradētu platību civilizācijas tuvumā pietiek. Skatos uz http://ej.uz/kokles_iela (nosaukums!) nesuperaugstvērtīgo arhitektūru, piemēram, vai http://ej.uz/a…park_residence čiku. Uz apmēram tās pašas ass.
Kuram ienācis prātā strēlnieku heroisma pieminekli apvienot ar pilnīgi pretējas nozīmes, genocīdam pret latviešiem, piemiņas iemūžināšanu. Vai tā nav provokācija ? Cerēsim , ka tas ir tikai stulbums. Šāda abu pretējas nozīmes vērtību novietošana vienā vietā degradē abas . Torņukalna stacijas memoriāls varētu tikt papildināts ar muzeju, kur arī varētu izvietot nepieciešamo informāciju. Tā teritoriju nepieciešams pilnveidot labākai apmeklētāju sagatavošanai pārdzīvojumam. Protams , ka Dribas un Grīnberga muzeja ēkas arhitektūra kopā ar skulptūru ir arhitektūras piemineklis , sava laika nodeva un neatkarīgi no uzskatu dažādības, jārūpējas lai nevaldāmā laika upe neizslauka patiesību no mūsu atmiņas. Cienot Birkerta kunga darbu, tomēr… Lasīt vairāk »
Interesanti ko Birkerts teiktu, ja viņa ģeniālajai Mineapoles bankai kāds cits gudrinieks piedāvātu aizbūvēt apakšu un zem vienas kājas pabāzt kaut kādu "gaišo nākotni". Labi, Strēlnieku muzejs nav tik izteikti simetrisks, tomēr Birkerta piedāvājums manuprāt pilnībā izčakarē Lūša un Dribas vienkāršo un skaidro balsti+pārliknis arhitektonisko pamatideju. Es nesaku, ka nav iespējams paplašināt esošos m2, bet ne jau nu padarot vienu no trim modernisma paraugiem par nesaprotamu vienkāji kas uzgumis apakšā pabāztai "nākotnei"
Tavā komentārā jaušams zināms mulsums, kas neļauj skaidri saskatīt svešās varas simbolu jēgu un pašu tēvu , vectēvu ceļu vai maldu ceļu nozīmi un jēgu . Vai mums nav jāciena viņu piemiņa, lai kur savā laikā tā iezīmēta. Arī tagadējais Rīgas centrs varētu būt pieņemams, ja tas pienācīgi tiktu aprūpēts. Kā redzams, nojaukt ir pavisam viegli, taču lai ko jaunu uzbūvētu vai vecu atjaunotu tīram romantismam, jātērē spēki un grūti krātie līdzekļi, kuru nemaz tik daudz nav. Vai neizcelt aktuālāko?
Man uz to visu ir it kā tāds duāls viedoklis, varbūt pat trīskāršs: 1. Kā arhitektam: tepat augšā redzamā fotogrāfijā pirms Rātslaukuma atjaunošanas tā tagadējā veidolā, redzams, ka Strēlnieku muzejs ar visu pieminekli izskatās organiski, veido ar apkārtējo appbūvi pilsēttelpu, kuras mērogs ir labi nolasāms. Skaidrs, ka varu piekrist AS viedoklim, ka tur nekas nav ne pieliekams, ne pārbūvējams, ja muzeju šajā vietā vispār atstāj. Kaut kur jau veltīju veselu komentāru gūzmu, ka nevar tā vienkārši atbraukt ( pat Birkerts ) un sveša arhitekta darbu ( pat nelaiķa Dz.Dribas ) pārveidot. 2. Kā ekspadomju pilsonim: tas man ir totalitārisma simbols,… Lasīt vairāk »
Nu derētu iepauzēt, kamēr Sīļa kungam dusmas pāriet.
Nu tač tas muzejs vislaik tur traucē un sadala visu uz pusēm un nekādā jēgā. Nu tač vaig saudzīgi pārnest muzeju tādu kāds tas ir uz kādu skaistu vietu ar plašumu riņķī un sabūvē vecpilsētas laukumu atbilstoši pirmsākumiem līdz pat upei un darīts.
Vecrīga man atgādina muti ar izsistiem zobiem. Tur tie laukumi ir, bet parasti tur vējš svilpo un darīt nav ko. Nav tā īsti nekur omulīga aizvēja. Visi tajos laukumos šizofrēniski lēkā, laiž pūķus un dejo masveida baletu tikai konkursu vizualizācijās. Vasarā var salikt lietussargus un gāzt iekšā alu aumaļām. Tikai pastāv 4 gadalaiki.
Tāds pats bezjēdzīgs robs ir starp muzeju un upi. No ko tad tur tagad darīt -sērot pulkā?
Melno Aklo vajadzētu noslīcināt atvarā. Ar kaut ko tādu OM arhitektūra asociējas.
Lai nu ģeometrija sākotnējā iecerē skaista, pilsēttelpas mērogs nolasāms, bet stils taču galīgi neiederas ne ar ko labāk kā Triangula Maximas stils.
Atvarā burtiski ar buldozeru nedomāju, bet pārliknim apakšā padabūt kādu pilsētvides ūdenstilpi. (Saglabāt ēku, bet pārvietot gabaliņu no Melngalvju nama, lai neuzbāžas – varbūt pat lielu gabaliņu. Baseinu ar rotējošu ūdens straumi zem pārlikņa balstiem. Vai uz pāļiem virs Daugavas. Vai okupācijas tēmai piederīgākā vietā pie Torņakalna stacijas virs Mārupītes akvatorija, kaut kā.) Tad arī Birkerta gaišais klucis, ja nu sadomā īstenoties, var piespēlēt Lāčplēša lomu.
Man patīk šis cenzētais portāls ! Kur palika divi pēdējie komentāri – Ļeonova un mans ? Kad Ļeonovs novēlēja MMM izvietot Lielajos kapos un es viņu paslavēju par šādu ideju,tad kāds šos domu graudus izdzēsa . Tik nevarīgi un bailīgi esat !?!? Vai satraucāties, ka Bilbao efekts ir blefs ? Satraucāties, ka sūtu jūs uz KIASMA apskatīties,kādus mēslus ar nosaukumu "laikmetīgā māksla"tur eksponē ? Kurš no šodienas Latvijas māksliniekiem var pretendēt uz Modernisma ģēnija lomu ? Vai žurnāla MODERNISTS izdevēji. VARAT IZDZĒST,BET RUNĀJOT SKAIDRU VALODU – VISAS ŠĪS KONCERTZĀĻU UZ DAMBJIEM, MMM UZ TILTA BALSTIEM UN JEBKUR CITŪR BŪVĒŠANAS IR… Lasīt vairāk »
Mieru, tikai mieru, – Tu sajauci topikus, skat pie 38 komentāriem. Kas tuvojas pilnmēness?
Cien. M.K, jūsu infantīlais komentārs visā savā krāšņumā ir tur, kur viņu izvietojāt – pie otra raksta. Tas netiek dzēsts stratēģisku apsvērumu dēļ – jau sen A4D esam vienojušies, ka dažu kolēģu vai komentētāju "no malas" muļķību labāk izzināt nekā nodzēst. Tomēr brīdinu, ka, ja turpināsiet paust nepamatotus un agresīvus personiskus apvainojumus, pieeja portālam no jūsu IP adreses tiks liegta.
Iesaku pamēģināt vēlreiz – piem apliecināt sava intelekta kapacitāti formulējot laikmetīgās mākslas definīciju un izanalizējot Kiasmas kolekciju līgani pārejot pie mūsu modernisma pārstāvju snieguma kritiskas apceres.
:D:D duriks
Amizanti ir pēdējie komentāri. Pārejam citā līmemī. Mums pietrūkst tikai dienvidu temperamentīgo un fatālo sieviešu ar "drosmes jostām", kas strīdīgo ēku jautājumu atrisinātu 1 sekundē …
P.S. Labprāt iepazītos ar "izdzēstajiem jautājumiem"…
Apsverot visus sheit izklastitos viedoklus, skiet, ka patiesi, shi sarezhgita pilsetvides telpa iegutu tad, ja to pec iespejas mazak apbuvetu. Taja pasa laika, jadoma ari par to, ko ar so strategiski atrodosos pilsetvides telpu vispar iesakt? Uz doto bridi mes varam runat tikai par to telpu kas paveras pret Daugavu. Parejais laukums, kura aizbuvesana tad ari biezi rada parpratumus un neizpratni par Okupacijas (Strelnieku) Muzeju, jau ir nododams pagatnes apcerei. Zaigas Gailes piedavatais variants, ka parpalikushais Strelnieku Laukums tiek periodiski parnemts ar Musdienu Makslas Muzeja eksponatiem ir vertigs, bet nepietiekoshs. Es uzskatu, ka shis ir kartejais gadijums, kur Vecrigas pilsetvide… Lasīt vairāk »
https://www.yo…?v=LP1scNV8oS8
Principā viss ir pateikts pirmajās 17 sekundēs.
Kur ZG bija visus šos gadus pirms naudas piešķiršanas?
http://www.lsm…=67&page=0