Spontāna diskusija par LAS kongresa tēmu

Rīt, 20. aprīlī notiek Arhitektu savienības kongress. Tā kā A4D komentāru slejās šodien raisījās spontāna diskusija par organizācijas lomu un nozīmi, nozares situāciju Latvijā un nākotnes izredzēm, piedāvājot arī programmatiskas tēzes, tad daļa šīs sarunas tiek pārcelta šeit kā raksta teksts, aicinot iespējamo apspriešanu turpināt zem šī raksta, nejaucoties citos.

Aicinu rakstot komentārus, labāk izmantot komentāru lodziņu lapas apakšā, nevis spiežot uz «atbildēt», kas esošajā A4D sistēmā nozīmē, ka komentāri aiziet «trepē» pa labi. Ja nu komentārs ir domāts kā atbilde kādam konkrētam viedokļa paudējam, to var norādīt komentāra virsrakstā.
Paldies Ingurdam par iniciatīvu!
A.Z.

Arhitektūrs un arhitektūra

Diskusijas sākumu skat. šeit

Miķelis:

Lielie ir radījuši sistēmu, kurā nav iespējama arhitektu izaugsme vai Arhitektūras radīšana:

1. Netaisnīga attieksme — mazie arhitektūras biroji nav pielaisti Lielo sabiedrisko ēku konkursiem. Ja uzvar konkursā mazie — Lielie atņem darbu Iepirkumu procedūrā. Spilgts piemērs LU Bioloģijas fakultāte. Uzvarēja studenti ar savu priekšlikumu — realitātē uzbūvēts kaut kas ačgārns un nu jau top otrs Ačgārnis bez konkursa.

2. Radīts Sertifikācijas centrs, lai mazajiem būtu ko noņemties augām dienām, krājot punktus un taisnojoties, Lielie tikmēr pīpē cigārus un iesmej bārdās.

3. Visa nozare, tās kvalitāte, atdota būvniekiem, par to tūlīt pārliecināsies arī ZGB.

4. Konkursu norise zem katras kritikas. Konkursi nenotiek profesionāli un godīgi.

5. Neatkarīga arhitektūras kritika — iznīcināta, par naudu iespējams sarunāt pozitīvu publikāciju LA.

6. Būvnieki tik maina likumus, Lielie piekrīt jebkuram būvnieku diktātam.

7. Nav radīts arhitektu lobijs.

8. Būvvaldēs birokrātija, salīdzinot ar pirmsizmaiņu periodu Būvniecības likumā pieaugusi 2-3 reizes, būvvaldes stučī par savējiem ( arhitektiem ) Ekonomikas ministrijai un Sertifikācijas centram — par katru niecīgāko kļūdu.

9. Bez stūmēja Rīgā vispār nav iespējams neko saskaņot.

Utt.

Nu ko vēl sliktāku var gribēt? Nezinu, varbūt kāds Lielais var uzrakstīt, kā vēl visiem dzīvi sarežģīt.

Miķelis:

Viss tas radīts apzināti, izveidojot barjeras pirmkārt jauno attīstībai, tie trīs gadus rukā pa sviestmaizi pie Lielajiem, otrkārt mazajiem no vāveres riteņa nav iespējams izrauties un neko iemācīties, treškārt Lielie savā starpā sadala visus lielos objektus, mazajiem ielejot čugunu ausīs — jūs taču esat neprašas, jums taču nav apgrozījuma, jūs taču nevarēsiet, tai pat laikā Gada skatē izņemot restaurētus žiguļus, nav uz ko skatīties. Teicams plāns un tas darbojas.

Tādā veidā esam pārvērtušies par padomju arhitektūras adeptiem, kas jauno noraida, kur maksimums ir pirms 17 gadiem radītais logi nobīdās stils. Ar Lielajiem esam šobrīd pilnīgā tūtā, mani personīgi interesē Godīgs spēles laukums un iespējas attīstīties, birokrātijas mazināšana un arhitektu tiesību vadīt būvniecības procesu atgriešana. Viss, manuprāt, nekas vairāk Arhitektūras attīstībai Latvijā nav vajadzīgs. OK. Izglītība, bet tas jau cits diskurss.

Ingurds Lazdiņš:

Tā lielākā problēma, ka LV Arhitektūras sistēma radīta un sevi veiksmīgi atražo (nu jau 3. gadu desmitu..) “lielajo” interesēs un ar viņu ielikteņiem (pārstāvjiem un priekšstāvjiem) — Padomē, Valdē, komisijās un padomēs it visur.

Viens no instrumentiem, pardon, argumentiem —  “bezmaksas” (pēdiņās, jo neviens jau nav teicis, ka bez-intereses vai gluži nesavtīgs), t.s. bezatlīdzības darbs visās iedomājamās komisijās un padomēs, t.sk. arī LASā. Jautājums — to var atļauties — kas? Protams, tikai kādi no Lielajiem. Un, kā likums, atkal vieni un tie paši “lielajie”… Kas, pa lielam, ar visu arī apmierināti paši, izrādās ))

Būtu smieklīgi, ja nebūtu tik skumji. Skumji, jo profesijas un arhitektūras kā mākslas izaugsme un attīstība ir mazajos un vidējos. Jo tikai spēcīgs vidusslānis var veidot pozitīvu pienesumu un kritisko masu intelektuālajā ziņā un arhitektūras kā mākslas atīstībā valstī, nācijai.

Pie nosacījuma, ka ir

1) darbīga un efektīva, profesionāli un ētiski organizēta konkursu un iepirkumu sistēma,

2) likumos, normatīvos, lēmumos un publicitātē tiek aizstāvēta un stiprināta reglamentētās nozares profesionālā reputācija, ietekme un ekonomiskā stabilitāte.

Jā, tas varētu būt arī pirmais nosacījums — vidusslāņa nodrošinātība, stabilitāte un — civilizēts, atklāts, caurspīdīgs profesionālais tirgus.

Vai kādam tas rūp Lielajo organizētā kongresa sakarā? Kāds to kongresā pamanīs? Spēs noreaģēt? Konsolidēties? Nē taču… Tradicionāli ievēlēta Padome izvirzīs tradicionāli (ne)ieinteresētu Prezidentu. “Bezmaksas” prezidentu. Savu. No “sava” vidus, protams. Tas, savukārt — piemiegs ar aci Valdes priekšsēdētājam, jo citas jau ietekmes nava — kaut kā to kuģi jāstūrē…

Un iesoļojam drīz ceturtajā gadu desmitā.

Miķelis:

Lielie ir radījuši mītu — ak cik grūti ir darboties LAS, te jau neko sakarīgu nevar panākt, biedri ir inerti utt. Patiesībā LAS ir varas un naudas pārdales mehānisms un tas jaunajiem un mazajiem nepielec — daudzi investori piestaigāja un piestaigā uz LAS, LAS rīko konkursus, deleģē žūriju utt. Un tā ir ietekme uz visiem arhitektūras procesiem.

Skaidrs ka Lielie spēlēs teātri, lauzīsies, gluži kā PSKP laikos, cirtīs durvis ciet — mēs vairs nekad te nenāksim utt. LAS tā ir varas organizācija, kura šobrīd var, bet negrib neko mainīt. Jānomainās arhitektu paaudzei LAS vadībā, jābūt skaidrībai kādu profesionālu vidi gribam, cik daudz var labot no bezmugurkaulnieku paveiktā, nezinu, bet jāgrib nevis toleranti un gudri pie kafijas runāt ar būvniekiem, bet dot bietē un brutāli sist pa pirkstiem, lai nelien mūsu sfērā.

Visi Lielie ir pamatīgi uzvārījušies un čakarējuši mūs visus, būtu laiks kļūt godīgiem un atnest katram vismaz 50 ripuļus un iemaksāt kasē, lai jaunie spēj pirkt lobiju un likumus. Gada skate ar 9 finālistiem nevienu neinteresē. Par to naudu ir jāpērk likumi, kas arhitektus atbrīvo un jāatraisās no padomju baiļu sistēmas, kuru mums mēģina uzspiest. Mēs zinām, mēs varam un mēs mākam projektēt. Visi mazie un lielie. Šeit ir mūsu tirgus un mēs to aizstāvam un mēs nestučījam viens par otru, nekad neizmantojam čekas metodes. Mēs pirmkārt esam brīvi cilvēki ar no dzimšanas doto cilvēka pašcieņu.

Arnis Kleinbergs:

1 X 3 gados mums ir reāla iespēja saglabāt vai mainīt LAS kārtību (protams, tikai tās biedriem un tikai identificētajiem). Tieši RĪT būs tā diena.

Miķelis:

Tā ir, piekrītu. Ceru ka ies karsti;—)

Ar piebildi — ja stagnāti un Lielie ņem virsroku un stagnācija uzņem jaunu skaistu loku, lai aizstāvētu savas intereses jādibina jauna sabiedriska organizācija un jauns Sertifikācijas centrs. Tā kā ir kapitālisms, kur notiek konkurence — tas varbūt ir labi un tas ir legāli. Kas ir vecs un nespēcīgs, nepievērš uzmanību biedru ( kā man patīk padomju terminoloģija — biedri, kongress, padome utt. ) problēmām, tam jāiet pa skuju taku. Starp citu, varbūt pasludināt pirmskara Arhitektu kameras atjaunošanu un patiesāties par īpašumiem. LAS kā reizi ir tipisks padomju veidojums ar Šēnberga servīzēm bufetēs un padomju galda piederumiem un Ļeņina un Gorbačova bildēm arhīvos. Ko, biedri, vai pienācis laiks perestroikai?

Miķelis

Pirmkārt vajag saprast kas ir mērķi: pakalpot būvniekiem vai aizstāvēt tirgu un sevi

Otrkārt — Stučīšanas praksi, kad Būvvaldes stučī par savējiem aizliegt, tas ir VDK relikts.

Treškārt — konkursi ir atvērti visām vietējām arhitektu kompānijām, nav nekāda pieredzes, apgrozījuma limita. Kurš uzvar, izvēlas sadarbības partnerus un menedžē.

Ceturkārt — Arhitektūras politika, Latvijas valsts rada Laikmetīgas būves, nevis tērē naudu zapiņu restaurācijai.

Piektkārt — Tālākizglītībā nedominē lētu vietējo reklāmas semināri, bet Arhitektūras lekcijas, izstāžu apmeklējumi utt. Ja kāds grib iedziļināties skrūvju vītņu vijumu attālumos — labi. Punktus nekrāj, bet ļauj visiem normāli elpot un apmeklēt to, ko cilvēki grib.

Sestkārt — Nosaukums — kā kuģi nosauksi, tā tas peldēs — kāda Savienība? Johaidī — Savienība jau 30 gadus kā kapā.

Septītkārt — fonds likumu lobēšanai , likumi maksā naudu, jāmaksā ko darīt. Lielie, kas guvuši tiešu labumu no atrašanās vadošos amatos — iemaksā daudz.

Astotkārt — tiešā komunikācija ņemam kaut vai Telegram, apmaināmies viedokļiem un balsojam par ikdienas lietām. Kongresa vietā Konference katru gadu, pasaulē viss dinamiski mainās, kādi trīs gadi, — trīs gadu laikā trīs reizes var pie Dzemdību nama durvīm stāvēt ar ziedu pušķi.

Devitkārt — struktūra maksimāli maza, pēc kurdu pārvaldības modeļa, kas ir efektīvākais šobrīd pasaulē — lēmumi tiek pieņemti ieinteresēto lokā, izdiskutējot.

Desmitkārt — Sertifikācijas centrs nesoda, bet aizstāv, algo advokātu un berž būvniekus putekļos. Kas par idiotismu — radīt struktūru būvnieku, pasūtītāju vajadzībām? Jābūt taču ļaunprātim, lai ko tādu izdomātu. Tik ļoti jāienīst kolēģi.

Nu bet galvenais, visu to dumjo patosu vajag iebāzt bikšu kabatās, to tejāteri ar laušanos un sāpēs saviebtām sejām atstāt pagātnē.

Andis Sīlis:

Nu re, ja ir programma, tad balotējies, pārņem varu un realizē, esmu abām rokām par. Kā augstāk tika komentēts, n gadus atpakaļ piedalījos LAS reformā nolūkā atšūt vecos perdeļus, kas atrašanos valdē uzskatīja par statusa apliecinājumu un nebija gatavi konstruktīvām darbībām ne sitami. Tāpēc šobrīd darbojas sistēma, ka jebkurai domubiedru grupai 10 cilvēku skaitā AUTOMĀTISKI pienākas viens pārstāvis Padomē. Attiecīgi 20 tiek pie 2 pārstāvjiem ar līdzvērtīgām balss tiesībām kā kongresa pendžu ievēlētajiem. Diemžēl sistēma darboties nesāka, jo “mazajiem” viss bija pie kājas un iniciatīva bija apaļa nulle. Tieši “lielie” vēl apzinīgi vilkās uz sapulcēm un ko mēģināja kustināt, bet bezcerīgi, jo piķa nav utt. Tā ka viss Tavās un domubiedru rokās, es personīgi notinos, sistēma radīta max demokrātiska, ja nav iniciatīvas, tad paši vainīgi, neredzu jēgu neproduktīvai laika izsšķiešanai.

Un vēl. Nezinu vai pieskaiti SZK pie “lielajiem” [pats tā nejūtos], bet ja jā, tad mēģini savus muļķīgos vispārinājumus nelipināt klāt visiem bez izņēmuma. Konkursos nepeidalos un nodarbojos ar A eksportu uz ārzemēm. Savukārt slīcēju glābšana ir viņu pašu rokās, banzai.

Miķelis:

Tevi kā reizi pieskaitu izņēmumiem. Tu esi Vidējais ar ļoti augstām prasībām pret to ko Tu dari Arhitektūrā. Un to vērtēju ļoti augstu. Vērtēju augstu arī Tavu spēju pieņemt atšķirīgu viedokli. Varētu te teikt komplimentus no vienas vietas, bet, ka nepadomā ka esi Miķelis. To nu gan Tu negribētu;—)

Sistēma ko ieviesi ir OK, problēma ir cilvēku slinkumā un tanī, ka kamēr māja nesāk degt, neviens no tās ārā nemūk. Nupat sāk ost pēc sviluma un vajadzētu visiem sākt kustēties vienā virzienā. Visi esam par Arhitektūru, acīmredzot jāidentificē problēmas un tās jārisina. Masai piemīt inertums, bet tanī brīdī kad sū…i ir klāt, sākās kustība. Un tie, Andi, ir klāt.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
8 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
8
0
Lūdzu, komentējietx