Skolu plenērā piedāvāti prekšlikumi Tērbatas ielai

No 15. līdz 19.septembrim
norisinājās Latvijas 9. arhitektūras skolu plenēru, kas bija veltīts Tērbatas
ielas attīstībai. Triju skolu — RCK, RTU un LLU
studenti, kuri apgūst arhitektūras jomu, vienojās gadskārtējam kopīgam darbam
nedēļas garumā.

Vairāk kā trīsdesmit
studentu pirmdien noklausījās nozares zinātāju un ekspertu ievadvārdus par un
ap publiskās pilsēttelpas, transporta, sabiedrības sadzīvošanas un citām ar
ielu telpas attīstības plānošanu un dizainu saistītām tēmām. Tad sešās jauktās
grupās meklēja savu atbilžu versijas. Rezultāts tika prezentēts ekspertu
komisijai piektdien.

Nedēļas laikā nav
iespējams aptvert neaptveramo- pilsētas centra ielas radikāla pārveide ir
pārlieku komplicēts uzdevums un par Tērbatas ielas alternatīvām runā jau gadus
teju 30. Viena vai otra risinājuma lietderību vai iespējamību var apstrīdēt,
tomēr dažādi specializēto skolu audzēkņu ideju apvienojumā dzima 6 dažādi
piedāvājumi, katrs ar savu akcentējumu, risinājumu prioritātēm un paņēmieniem.
No rāmas relaksācijas līdz nebeidzamam ielas karnevālam. No pilnīgas
noslēgtības (transportam) līdz idejām, kā līdzās sadzīvot visiem veidiem,
līdzekļiem un dzīves stiliem. No literārām alūzijām un kultūrvēsturiskām
atsaucēm par Tērbatas lomu līdz žirafu parādei. No skaidri formulētām dizaina
koncepcijām līdz atklāsmei, ka nevaram izplānot nezināmo. Bet tieši nezināmā,
neprognozējamā elements ir tas, kas uztur pilsētu dzīvu (Ja kāds reiz teiks, ka
Rīga gatava, tā nogrims!)

Katrs darbs interesants
ar savu «atslēgas» meklējumu, bet kopumā
uzteicama arī visu grupu prasme pasniegt savas idejas tiklab grafiski, kā
verbāli. Par laimi, plenēra formāts neparedz vietu sadalījumu — grūti būtu sarindot vietas. Tomēr pasākuma
atbalstītāju — Galerijas
Rīga
saimnieku veicināšanas speciālbalva vienprātīgi tika sešu meiteņu
komandai, kuru pieeju varētu raksturot teiciens, ka nekas nav mūžīgāks par
pagaidu risinājumiem. Jo tie vislabāk ļauj pielāgoties nezināmajam un virzīties
soli pa solim. Ja vajadzēs — vēl 30 gadus.

Plenēru rīko arhitektu
birojs Nams sadarbojoties ar Rīgas pilsētas arhitekta birojs, Latvijas
Arhitektu Savienību, tirdzniecības centru Galleria
Riga
, apvienību Tērbatas ielas
kvartāli
un nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un pakalpojumu kompāniju CBRE un Pop-Up mākslas galeriju. Plenērā piedalījās studenti no RTU Arhitektūras
un pilsētbūvniecības fakultātes, Rīgas Celtniecības koledžas Arhitektūras
katedras, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes
Arhitektūras un būvniecības katedras.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
6 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
M.K.

‘Ja jūs,rīkotāji,esat garīgi slimi,neinficējat jauniešus. Lai vismaz viņi saglabā veselo saprātu. Pirms nedaudz gadiem Jāņa Dripes (cilvēka,kurš neko prātīgu nav izdarījis un NEKO NAV projektējis ) sarīkotais konkurss par Brīvības bulvāra "eiropeizēšanu" pilnībā izgāzās kā idejiski un fiziski kropls.

Šobrīd atkal kādam teorētiķim ir kļuvis garlaicīgi un biedru grupa sāk producēt murgus,plānojot kropļot MANU Tērbatas ielu.Un šoreiz ir vēl sliktāk,jo garīgi slimā kompānija grib sakropļot dzīvu,rosīgu,gan automašīnām gan gājējiem lietojamu ielu. No jūsu "priekšlikumiem" labi redzams "domas lidojums".Strūklakas varat būvēt savā pagalmā un žirafei ir vieta Zoodārzā.Ejiet mājās un izguļaties !

NEGRĀBSTATIES GAR MANU TĒRBATAS IELU !

A.Z.

Pozīciju varu ļoti labi saprast, – ja pirms pieciem septiņiem gadiem ideja par Tērbatas ielu kā gājēju ielu varēja šķist kā tāda panaceja, kas ienestu kādu īpašāku pilsētnieciskumu un lielāku dzīvību centrā, tad tomēr pēdējo gadu vasaras parādījušas, ka Tērbatas iela jau tāpat dzīvo savu pilnvērtīgu pilsētas dzīvi un doma par Vecrīgas pārkomercializētās tūrisma & izklaides geto atmosfēras ievazāšanu centrā tā iemītniekiem uzdzen drīzāk šausmas, atšķirībā no, droši vien, veikalu turētājiem un citiem komercijas bīdītājiem, kas šajā pasākumā redz iespējas lielākai peļņai un tāpēc arī labprāt studentu prātus virza.

Uldis Barbans

Jauks virsrakstiņš, argumentiņš attiecīgi no "attīstību Latvijā vajag, bet diespasarg ja kaut kas attīstīsies mana īpašuma tuvumā" sērijas

Ilgvars

it kā pašlaik tērbatas ielu namu pirmajos stāvos būtu kaut kas cits, nevis kafejnīcas un veikali 🙂

NewYork144

nesaprotami hipsterisks murgojums no kura neka nevar saprast

Vai Riga ir pilsetplanoshanas iestade kas nodarbojas ar to ko studentini uzcepushi uz saviem kompjiem.Es skatos pedeja laika visi runa par velo celiniem Riga un Latvija, Biju vienu dienu Riga julija un redzju tikai 4 ritenbraucejus un ne vairak, taja pasha laika nujorka jus tos redzesiet simtiem vai vienalga jebkura normala Eiropas valsti un pilseta.Zel ka Riga nav isti saimnieka kas savestu lietas kartiba

Uldis Barbans

Strūklaka ar Akas ielu labi izskatās un izklausās.

Kas tās par sarkanām mašīnām un kas tas par leņķi zālienam "BAZINGA" darbā, gan nav skaidrs :/

Tērbatas ielas īpašai lietojamībai automašīnām nav pamatojošu argumentu. Apskatieties uz plūsmas grafu. Satiksmes plūsma gan vienā galā, gan otrā atduras Brīvības vai Tallinas ielas limitos. Sekas – samazinātā satiksmes plūsma – kā jau augstākminēto kafejnīcu un veikalu īpašnieki ir varbūt pamanījuši – atdzīvina ielu. Un tomēr atrodas daudz tādu, kas spītīgi pielīdzina satiksmes ierobežošanu ielas kropļošanai, un uzskata, ka ir viedi runājuši :/

6
0
Would love your thoughts, please comment.x