Skaistā Rīga

Jaunā ēka Ģertrūdes un Brīvības ielas stūrī, veikals Lāčuks Čaka ielā, Pērnavas un A.Deglava ielas stūra apbūve, Kaļķu vārti Līvu laukumā un citas līdzīgas nenosakāma rakstura jaunceltnes atšķaida Rīgas vēsturiskā centra blīvo un koncentrēto arhitektonisko izskatu ar savu nekonceptuālo raksturu un idejas neskaidrību, kas ir šo celtņu raksturojošie lielumi.

Ko gribējis pastāstīt arhitekts veikala Lāčuks saskaldītajās formās, kurās neuztveru ne proporcionālo dalījumu, ne arī dīvaino materiālu izvēli, kas savukārt ir ļoti novērojama Ģertrūdes un Brīvības stūra celtnē? Pilnīgi nesaprotams ir salīdzinoši dārgā granīta paneļu un augšējo stāvu pliekanās krāsas savienojums un neizteiksmīgais stikloto fasādes fragmentu kopojums (savukārt Maskavas nams Marijas ielā ir labs piemērs un attaisnojošs aspekts tik dārgu materiālu kā granīts un misiņš lietošanai, jo pauž konkrētas idejas varenību).

Pilnīgi neredzu pamatojumu Pērnavas un A.Deglava ielas stūra fasādes dīvainajai toņa izvēlei, kas neasimilējas kopējā rajona ainavā un arī kā akcents (ja tā tas bija domāts) ir neizdevies, jo atgādina pagaidu kartona butaforiju kādai brīvdabas teātra izrādei vai kino filmai.

Ja Līvu laukumā bija vēlme ienest gabaliņu no Mārupes vai no kāda cita piepilsētas rajona apbūves, tad mērķis ir īstenojies, jo Kaļķu vārti izskatās pēc mazas savrupmājas ar garāžu sešām automašīnām. Situācija tika «labota», kad uzstādīja automātisko tualešu bloks. Tagad viss kopā veido ansambli, lai arī par tualetēm atsevišķi neko sliktu negribu teikt.

Es nezinu, kas ir pasūtītāji vai arī kā noris konkursi, kuru rezultātā šādi šedevri rodas, bet noteikti zinu, ka ir iespējami daudz labāki varianti. Piemēram, tajā pašā Ģertrūdes un Brīvības ielas stūrī A.Sīļa piedāvātais variants bija daudz labāks par realizēto.

Rodas sajūta, ka arhitektiem ir tikai tehniskas zināšanas, un objekta veidols jāpiedāvā māksliniekam. Ja pie vainas ir pasūtītājs vai varas vīri, tad viņiem vajadzētu novadīt lekciju par estētisko arhitektūru.