Sadalītas Bietes balvas

Rīkojot aptauju par netīkamāko arhitektūru, A4D mērķis bija rosināt plašāku diskusiju — par arhitektūras kvalitātēm, par pilsētas attīstību un publisko telpu. Žūrija, vienojoties par kritērijiem, nosaukusi sešas ēkas.

A4D veidotāji skaidri apzinās pretrunīgo attieksmi, kas saistīta ar šāda veida aptauju. Ja reiz 90 procentus no visa būvētā var saukt par nekvalitatīvu arhitektūru, kāpēc gan vēl būtu speciāli jāizceļ kaut kas visnetīkamākais? Vēl jo vairāk tādēļ, ka pirmo reizi rīkojot šādu aptauju, A4D aicināja iesūtīt ne tikai pēdējā gadā tapušus arhitektūras darinājumus, bet arī tās ēkas, kas tapušas mazliet senākā laika periodā. Tātad atgādinot lietas, ko varbūt ne visiem gribētos atcerēties. Rīkojot šo aptauju, A4D mērķis bija rosināt plašāku diskusiju — par arhitektūras kvalitātēm, par pilsētas attīstību un publisko telpu. Un kā redzams no šīs aptaujas — arī par vērtību kritērijiem.

Publicējot aptaujai izvirzīto ēku sarakstu, redakcija nojauta iespējamos pārmetumus, kas tam varētu sekot. Lai arī ik pa laikam A4D publicē visnotaļ nopietnus un pārrunu vērtus rakstus, taču, kā liecina redakcijas pieredze, sarunas par tiem veidojas reti vai arī ir ļoti ierobežotas. Tāpēc šāda aptauja tika iecerēta kā ceļš, lai uzrunātu un savā ziņā provocētu kā arhitektus, tā plašāku sabiedrību izteikt savas domas. Strīdīgi vērtējami arī emocionālie iesūtītāju komentāri, kas pavadīja dažus no sarakstā minētajiem objektiem. Taču redzams, ka šī tēma ir aktuāla un šāda pieeja mudinājusi izteikties daudz vairāk cilvēkus, nekā ierasts.

Žūrijas kritēriji un balsojums

Žūrijas darbā piedalījās: mākslinieks Kristaps Ģelzis, žurnāliste, laikraksta Diena sadaļas Mājoklis redaktore Solvita Smiļģe, Kreisā krasta kustības aktīvists Mārcis Sakalovskis un arhitekti Vladimirs Neilands, Pēteris Blūms, Jānis Lejnieks un Renārs Putniņš.

Sanākot kopā, žūrija vispirms vienojās par vērtējuma kritērijiem, atzīstot, ka katram tie var nedaudz atšķirties, ņemot vērā profesionālo un dzīves pieredzi. Žūrijas locekļi apspriežoties atzina, ka, vērtējot nozīmīgus arhitektūras izstrādājumus, svarīgākais ir, ko tie dod vai ņem sabiedrībai. Šajā gadījumā runa ir par iespējamu kaitējumu pilsētas publiskajai telpai, par pilsētvides degradāciju, par traucējumiem pilsētas funkcionēšanā, no kā cieš ne vien atsevišķi estēti, bet gan visa sabiedrība.

Tikai pēc tam vērts runāt par arhitektūras estētiku, formām, proporcijām, kompozīciju, fasādēm… Lai arī arhitektūra, bez šaubām, ir kompleksa lieta, kurā jāaplūko visi šie aspekti, tomēr svarīgi apzināties hierarhiju. S.Smiļģe uzsvēra jaunās arhitektūras vērtējumu no funkcionālā viedokļa, kamēr M.Sakalovskis un K.Ģelzis vairāk runāja par emocionālo, to, kādas sajūtas raisa viens vai otrs arhitektūras izstrādājums.

Pēc ilgākas diskusijas žūrijas locekļi izvirzīja katrs savu «piecinieku» — ēkas, kuras tiem šķiet vislielākās kļūdas vai neveiksmes. Diskusijas turpinājās par katru no nosauktajiem objektiem, izveidojot kopīgu žūrijas viedokli. Zīmīgi, ka gan arhitektūras profesionāļu nosauktās, gan «nearhitektu» minētās ēkas lielā mērā sakrita. Šāda balsojuma rezultātā izvirzījās sešas ēkas, kas saņēma ievērojami vairāk balsu, kā citas.

Sešas balsis no septiņām saņēma Stacijas laukuma apbūve
Piecas balsis — Universālveikala rekonstrukcija — Galerija Centrs

Četras ēkas saņēma katra pa četrām žūrijas balsīm:
Centra nams
Universālveikals Stockmann / kinoteātris Forum Cinemas
Viesnīcas Latvija kvartāla jaunā apbūve

Ēka Dzirnavu ielā 36

Jāpiemin arī Rātsnams, kas saņēma 3 balsis. Savukārt atsevišķas citas ēkas tika nosauktas tikai vienu reizi.

Lasītāju balsojums

Paralēli A4D rīkoja lasītāju aptauju par šiem pašiem objektiem, reģistrējot vairāk nekā 50 balsojumu. Šajā gadījumā gan, atšķirībā no žūrijas, katra balsotāja kritēriji nav zināmi, ja neskaita tos dažus komentārus, kuros pausti atsevišķu lasītāju personiskie vērtību mēri.

Lasītāju balsojumā pirmo vietu (10,6%) ieņem ēka Brīvības un Ģertrūdes ielas stūrī.
Tai seko jaunā Rātsnama ansamblis (8.2%) un Centra nams (7.3%).
Vērts pieminēt vēl trīs objektus, kas balsojumā manāmi atrāvušies no pārējiem:
Restorāna Sēnīte pārbūve Inčukalnā (6.5%),
Viesnīcas Latvija kvartāla apbūve (5.7%)
Stacijas laukuma apbūve (5.3%).

Pilns lasītāju balsojuma saraksts

Interesanti salīdzināt žūrijas un lasītāju balsojumu. Aptaujā varēja piedalīties ikviens reģistrējies A4D lasītājs. Lai arī portālu lasa ne tikai arhitekti, tomēr lielākā daļa lietotāju ir profesionāli arhitekti vai arhitektūras studenti. Aptauja daļēji atspoguļo zīmīgo tendenci, ka arhitekti Latvijā daudz vairāk raduši savu nozari uzlūkot kā objektu mākslu, nevis vides un pilsētas veidošanas jomu. Tam pamats noteikti ir tradicionāli vājā pilsētbūvniecības izglītība RTU. Visspilgtāk šo tendenci apliecina universālveikala Stockmann iegūtā vieta — tas ieguvis mazāk vai tikpat «negatīvo» punktu, kā salīdzinoši «nekaitīgas» būves — Ziemeļu vārti, Elkor Plaza un ēka Deglava ielā 7. Acīmredzot arī daudzi arhitekti šo ēku virs pilsētas kanāla uztver līdzīgi lielākajai daļai patērētāju — kā vietu, kur iespējams iegādāties salīdzinoši kvalitatīvākas preces nevis kā pilsētbūvniecisku kļūdu.

Zīmīgas arī tādu objektu kā Triangula bastiona, Modus Vivendi (ēka Audēju ielā blakus universālveikalam) iegūtās vietas. Tās ir ēkas, kuras sabiedrības diskusijās parasti piesauktas kā briesmīgākie jaunās arhitektūras piemēri, kas apdraudot Vecrīgu. Ir saprotams, ka profesionāļi tās vērtē savādāk. Īpaši jau Modus Vivendi, kas pēc pārbūves kļuvis par mūsdienīgu, vienlaikus iederīgu Vecrīgas sastāvdaļu.

Tāpat interesants ir Hansabankas rezultāts, saņemot knapi vienu balsi. Ēkas celšanas laikā to pavadīja ļoti kaismīgas diskusijas, arī arhitektu vidē. No aptaujas nojaušams, ka pēc dažiem gadiem arī arhitekti šo ēku pieņēmuši kā likumsakarīgu Daugavas kreisā krasta attīstības zīmi.

Savukārt ceturto vietu ieguvusī restorāna Sēnīte pārbūve apliecina arhitektu sabiedrības nostaļģiju un sašutumu par attieksmi pret pēckara modernisma arhitektūras pieminekļiem. Pārbūvēs un citos procesos zuduši tādi modernisma pieminekļi kā Sēnīte, Jūras pērle, Rīgas stacija, Piena bārs Kronvalda parkā. Cerēt, ka mācāmies no kļūdām, ļauj veiksmīgais Dailes teātra piemērs, tas kļuvis par pirmo restaurēto modernisma ēku Latvijā.

Apkopojot žūrijas izvirzītās ēkas, redzams, ka tās visas atrodas Rīgas vēsturiskā centra teritorijā. Tas ir likumsakarīgi, ka tieši šai vietai kritēriji ir visaugstākie un kļūdas ― vissāpīgākās. Žūrijas locekļi savā diskusijā pieskārās tam, cik ļoti arhitektūras un pilsētas attīstību ietekmē pastāvošā politiskā un saimnieciskā sistēma. Zīmīgi, ka žūrijas balsojumā pirmās divas vietas ieguvušajām ēkām ir viens pasūtītājs — Latvijas mērogam milzīga starptautiska kompānija. Zināms, ka šobrīd šī kapitāla Latvijas virzītāji met acis lidostas Rīga virzienā. Un droši vien grasās veikt arī konkrētākas darbības, lai ēku, kas ieguvusi 2001.gada Latvijas Arhitektu savienības Gada balvu, pārvērstu atbilstoši saviem kritērijiem.

Ir vērts atgādināt Rema Kolhāsa sacīto par tirgus ekonomikas un privatizācijas iespaidu uz arhitektūru. Viņš uzskata, ka vēl pirms pāris gadu desmitiem arhitekts vienmēr strādāja sabiedrībai, vienalga, vai tā bija valsts, pilsēta vai organizācija, kas pārstāvēja sabiedrību. Arhitekts vienmēr kalpoja lielākam labumam, un tas noteica viņa statusu. Vienlaikus ar tirgus ekonomikas uzplaukumu un privatizāciju ir notikusi krasa nobīde privātā klienta virzienā. Šodien arhitekts reprezentē indivīda vai privātas organizācijas intereses, kas nozīmē, ka daudzos gadījumos arhitekts strādā alkatībai un iesaistās cilvēku izmantošanā. Tā nav abstrakta pārmaiņa, jo pilnībā izmainīja arhitektūras lomu. Arhitektūra, kas kādreiz varēja būt harmonijas simbols, tagad kļuvusi par biznesa instrumentu.

Kā uz šiem apstākļiem reaģē arhitekts, kādu atbildību jūt gan viņš, gan pasūtītājs — par to noteikti vērts diskutēt, ja vēlamies, lai Rīga, kā arī citas pilsētas un vietas Latvijā attīstītos visai sabiedrībai pieņemamā virzienā.

Parasti balva sastāv kā no naudas, tā slavas. Ievērojot, ka G.C.Bietes gadījumā ar naudu ir švaki, paliek tikai slava. Tā kā šāda aptauja šogad notika pirmo reizi, ikviens ir aicināts turpināt diskutēt, apstrīdēt un kopīgi veidot ikgadējās Bietes balvas kritērijus un piešķiršanas mehānismu.

Atsevišķos rakstos aplūkota katra žūrijas nominētā ēka, publicējot kā kopējo viedokli, tā arī atsevišķus žūrijas komentārus. Redakcija plāno vērsties pie šo projektu realizācijas dalībniekiem, aicinot viņus būt atsaucīgiem.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
24 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Renārs Putniņš

Darbojoties žūrijā, nevaru pilnībā piekrist daļai žūrijas locekļu, kas ekonomiskajos procesos saskatīja draudus pilsētvidei, uzskatot, ka maksimāla peļņa no minimāla ieguldījuma, ir nosodāmi pēc būtības. Vismaz es saskatu tikpat lielu problēmu dialoga risinātāja otrajā pusē, sabiedrībā un tās pārstāvjos, jo gluži loģiski, ka pastāv līdzsvars. Ja attīstītājs spiež pēc maksimālās programmas, un no pretējās puses neko daudz nespiež pretī, nediskutē, nemotivē, neorganizē, bet tā pasīvi atšaudās, tad ir loģiski sagaidāms, ka investors dabūs pretī gala produktu, pietuvinātu savai tirgus loģikai. Arhitekts drīzāk ir mēdijs starp šiem diviem, indivīdu (nav svarīgi juridisko vai fizisko) ierosinātāju un sabiedrību – patērētāju, nevis aktīvās… Lasīt vairāk »

tas,kurš garām brauc

godīgi,man traģiskāka liekas ēka Brīvības un Ģertrūdes ielas stūrī,jo tā sakakāt to stūri vajag mācēt,un nav jau svarīgi mērogi,sanāk visi "uzvarētāji" ir liela apjoma projekti, bet mazās kakas turpinās augt visos Rīgas stūros

redīss

vajadzēja balsot!! nevis pīkstēt, kad jau par vēlu.

andrejs gelzis

cik lieliski, ka tieshi krieviski rakstoshajaa presee "biznjess i baltija" vispirms ir paradijusies atsauksme par sho lieliski organizeto konkursu ar virsrakstu "arhitektoram dali po svokle"! Apsveicu! Sili strada talaak! Veiksmi, tikai izvairies no viedokla un verteshanas!

googoo

brrrr… īsti neiebraucu – a kas ta tur slikts? b&b raksts salīdzinoši pat labs, parādīti abi viedokļi – zvirgzdiņa + sarmas. ta ko vēl vairāk? vai varbūt ir priekšlikums darboties kā cccp laikos, lai neviens no ārpuses neuzzin, ka mums te kāds nesmukums?

andrejs

nesmukuma definicija un istais adresats mana skatijuma ir blakus, nevis jedzienaa "arhitektorj". tur taa problema.

Andis Sīlis

Varbūt Tev savā ofisā sēžot izveidojies priekšstats, ka LV arhitekti ir viena varen profesionāla un augstvērtīgu mantu ģenerējoša cunfte, mūžam ētiski nevainojama un tik ģeniāla, ka NEKAD UN NEKUR purkšķi pilsētā nepalaiž… Man, redzot to produktu, ko saskaņošanai mēģina ieskapēt dažādas raudzes kolēģi, diezgan bieži šķiet, ka tieši konkrētā subjekta izglītības līmenis un pofigistiskā attieksme ir īstais nelaimes cēlonis. Atvainojos Tev un pārējiem satrauktajiem, ka atļāvos sākt par to runāt šajā pēcpadomju konformistu pulciņā.

andrejs gelzis

var jau buut, ka tu pilsetas galvena arhitekta kolegija sezot juuties ka izlidis no "pecpadomju konformisma", bet mans viedoklis ir gluzi pretejs.

Andis Sīlis

Tobiš, ka viss ir ideāli un kritiskai attieksmei pret sava darba rezultātu nav ne mazākā iemesla?

Zandarts

Nevajag mērīt visu pēc sava ģeniālā mēra. Cilvēki ir dažādi, kāds lielāks talants, cits mazāks. Ja visi taisīs projektus a la Sīlis, Kronbergs u.t.t. nebūs vietas un laika izaugt Luksheviciem un parējiem. Šobrīd iespaids, ka kāds cenšas taisīt ciet slūžas tur, kur dambis jau sen pārrauts – arhitektūra ir izgājusi no sava padomju laika regulācijas perioda. Evolūciju nevar mākslīgi iegrožot, tur jau agri vai vēlu sāk ost pēc korupcijas un savējiem iedalītajiem labajiem vērtējumiem. Tā kā pozdno doktor…

Andis Sīlis

Kur tad šajā rēni apcerīgajā filozofēšanā par kritisku attieksmi pret pašu provocētām sajūtām garāmgājējos var saskatīt regulācijas un iegrožošanu? Slūžas/upe vienmēr ir bijuši samērā nekontrolēti, vai tad tāpēc nevajag padomāt par plūdu sekām?

gārnis

galerijas centrs vienīgais lielais trūkums ir siltā iela, kas varēja būt pārsegta, bet auksta un vaļā visu diennakti. savukārt deglava 7 ir pats kriminālākais un traģiskākais, kas vispār pēdējos gados uzbūvēts! pilnīga bezgaumība. dzīvas šausmas!

njaa

par deglava ielu pievienojos,tīrās šausmas,tikai redziet deglava iela jau ir nostāk no centra un acīmredzot,žūrijprāt,tur drīkst visu,:)

redīss

žurijprāt, viss bija lasītāju rokās – objektus vajadzēja iesūtīt pašiem lasītājiem, dulbur!!!

žoržs

ar ko ta Deglava ielas māja tik ļauna? ko tad tā tik briesmīgu pilsētai un sabiedrībai nodara?

+

bez apvainojumiem palūgtu, deglava iela tika iesūtīta, un bija sarakstāef

Buvtehnikis

Kritizesana un piekasisanas ir nepieciesama musdienu arhetekturai,lai ta neizlaistos vel vairak! Pietiek jau ar tadam ekam ka galerija centrs (pilnigs murgs un bezjedziguma paraugs)! Nedo dies vel to koncertzali uzmauks mola preti Radisonam! 3. kursa arhitekturas vai buvniecibas (tur ari maca projektesanu un arhitekturu) spetu radit ko oroginalaku un skaistaku. Man personigi jau sen ir radies iespaids,ka Rigai ka pilsetai NAV galvena arhitekta,kas kautko lemtu vai ari spetu ietekmet. Ka paradas kautkas multi-investiciju projekts – uz prieksu! Buvejiet! Kuru gan interese vizualais izskats? Galvenais, lai pa latu naudu var kadu lielveikalu uzbliezt um ir o.k! Tada sanak ta nostaja. Nedaudz… Lasīt vairāk »

Yurii

Es labpraat dzirdeetu pamatojumu tam- "murgs un bezjeedziiguma paraugs". Shaadaa veidaa nolikt da jebko ir viegli, pamatot kapeec noliec, tas ir gruutaak va ne? Gruuti nepiekrist tam ka katrs projektee kaa veelas, peec sirds patikas, gandriiz nepieveershot uzmaniibu videi apkaarteejai, neanalizeejot to. Bet varbuut pat taa ir labaak? Mees taksh gribam izcelties, gribam izlekt pasaulee, haoss arhitektuuraa vareetu buut pakaapiens tuvaak shim meerkjim!:)

zarkitekts

Arhitektūra un projektēšana. Atlaide martā- 20%, īpašie piedāvājumi un citas akcijas privatmāju un daudzdzīvokļu māju projektēšanai un būvniecībai.

Mēs piedāvājam:

augstu kvalitati

garantiju

iespējami ātrus termiņus

Mēs piedāvājam gan gatavus(akceptētus) projektus, gan rasējumu kopumus, kas parēdzēti tālākai saskaņošanai un celtniecībai.

Tipveida projekti – sakot no 200 Ls + PVN

Individuālā projektēšana – 7-8 (Ls/m2 + Pvn)

SIA „E U R O C E N T R”

Kontaktinformācija

Tālrunis: 7332313

(:no ss.lv:)

jurka

un taa vajga turpinaat, lai vnkaarsham pilsonim cena buutu pa kabatai, buutu kaktinjsh kur radiit beernus, pasvineet olinju sveetkus, iedzert un pamiileeties!…

Naf ko te ar savu maaxlu uzbaazties ljaudiim:)

Prozit!

(a4d un LAS iet pupaas:)

par to pashu

Tiesham nevienam "nederdas" triangula bastions!?!? Ja būtu jau laikus zinājis par šādu balsojumu, nteikti sarunātu pādus pārdesmit cilvēkus kas nobalsotu par to!!

Vai var dabūt saskaņojumu lai to nojauktu?!? 😀

guncha

Tas ir visskaistaakais projekts kaads ir bijis vecriigas veesturee, vecriiga vadzeetu atllaut buuveet debesskraapjus, jo tad veidotos skaist kontrasts. Riigaaij ir jaapiennem manhetenas cellss protams paaardaugavaa vajaag buuveet debesskraapjus, bet vecriigaa zoliidus un nedaudz piezemeetaakus projektus…starpcitu daudzas vecaas eiropas valstis uzpl….unesco kultuuras mantojumam, jo tas reaali bremzee pilseetas izaugsmi. Paradoks ir tur, ka vinni passi neieveero unesco noteikumus, bet mums liek un pat spiezz to dariit. Protams muuseejie to sadzird un censsas pakalpot aarzemniekiem, bet passi sliikst purvaa ar visu savu kultuuras mantojumu….paskatieties veco eiropas valstu piemeeru tur vecaam maajaam buuvee blakus jaunas smukas no stiklaa. Un cilveekiem ieraugot debesskraapjus… Lasīt vairāk »

aadiletants

Kur tie kritikji njeemush, ka visaam maajam jabuut akurat ka tam Kor-bizeeee. Paskatas uz vaac bruuno dakstinj vai zviedr ruus bruunu maaj. Vai nav viena pasakaina harmonij tur iekshaa. Ko plosaaas? Nu un tad tie polj namini ar viscaur izkaartnem nokaartie, nu ta ka tads festivaals, sveetki – skaties kur gribi, sirds priecaajas. Ir kur aci piesiet. Kas tad ir aizbraucot uz Aaaamerik? Brauc pa haiveju, plashums, liidzenums, kocinji pa malaam – visi vienaadi kaa braalji, liel.vaikali liidz pasham horizontam – ir skaidrs bagaata valsts, ir riktiig daudz preces, ko piedaavaat! Nu labi, beigshu te dauziities —- :))))) , vienkaarshi… Lasīt vairāk »

:)

labs coments… 😉

jāatzīst, šis ”kritiķu konkurss” ir ienesis dzīvību a4d !

24
0
Lūdzu, komentējietx