Rožu laukums Liepājā

Vai izdosies prasmīgi modernizēt Liepājas Rožu laukumu? Nepārraujot pēctecības auru, izbēgot no atdarināšanas un kosmopolītiski nešokējot tautu? Papētīsim notikumu gaitu, lai uzbūvētu kopainu uz bijušā—iespējamā ass.

Ja laika komerciālo veiksmi mēra ar izlietotās naudas apgrozījuma ātrumu, tad arhitektūras kvalitāti mērosim ar radoši, secīgi un lietderīgi ieguldītā laika atdeves ilgumu.

1. Tirgus laukums

1625.gadā pēc pilsētas tiesību saņemšanas Liepāja aizvien atgādināja zvejnieku miestu starp ezeru un jūru. Tirgotāji un amatnieki blīvi dzīvoja darvotos koka namiņos ostmalā — saimnieciskajā centrā, sabiedrisko centru ietvēra iebraucamās vietas, rātsnams, tirgus un Annas baznīca. Līdz ar mokošo tik vajadzīgās ostas izbūvi XVII gs.b. sāka veidoties arī JAUNS pilsētas centrs — JAUNAIS tirgus (1910.gadā beidzis pastāvēt, tagad — Rožu laukums), pie tā izbūvēja JAUNO rātsnamu. Liepāja uzsāka JAUNU — tirdznieciski aktīvas lielpilsētas dzīvi. (Ceļvedis Liepājas arhitektūrā, 9.—12. lpp., L.Sāne)

2. Rožu laukums

«Liepājnieku fetišs un tabu,» VKPAI inspektora G.Silakaktiņa (KV, 21.01.03.) vārdiem runājot. Tāds, kādu šo epicentru esam pieraduši tiražēt, ģeometrisks ar koku stādījumiem (reiz regulāriem), pēc G.Kufalta projekta pārveidots un nosaukts par Rožu laukumu 1911.gadā. «Otrā pasaules kara postījumi, kā arī vides un tradīciju mērogam neatbilstoša apbūves — atjaunošana pēc kara padarījusi Rožu laukumu atšķirīgu no sākotnēji intīmā, apbūvē iekļautā skvēriņa ar rožu rundāli vidū,» jau pēc otrā pilsētplānošanas plenēra par pilsētas sirdi  jeb centra centru — Rožu laukumu — raksta Vecliepājas arhitekte G.Šnipke domes izdevumā Katram liepājniekam (17.04.03.). Rožu laukums Liepājā — kādreiz / šodien.

3. Tālāk?

Variants — sekojot Rīgas piemēram, pagātnes parcelēs būvēt rātsnamam līdzīgu nameļu rindas, neērtajās kvadratūrās sastūķējot piparu bodītes. Ekskluzīvās Rožu laukuma novietnes starta situācija ir tā pati: stihiski aizaugusi, izplūdušu robežu teritorija ar bumbošanas robiem, historisma plombām un sociālistu kastēm apbūves kompozīcijā, kur paglābties no vēja pūsmām, nav aiz kā. Taču politekonomisku apstākļu dēļ būvniecības tempos iepalikušās Liepājas vadītāji un veidotāji, ieelpojot ieskrējienam uz pilsētas ātrāku attīstību, ieguva iespēju domāt savas domas. Lai galvenajā laukumā izvēlētos iepirkties laikmetīgās celtnēs.

«Ir ieguvums, ka šai zemei pēckara gados nav bijis pārāk daudz naudas, jo liela nauda izposta pilsētas. Man ļoti nepatīk straujā attīstība. Lielākā daļa modernās arhitektūras ir briesmīga,» arhitekta M. Fon Gerkāna domas (SDiena 6.06.98.) komentējot: ja jauno rada fiksi, iegūst brāķi.

4. Lielveikalu laukums

Finansiālā diēta pasaudzēja Liepāju no vienpusīgu interešu realizēšanas un ekstrēmiem eksperimentiem centrā. Celtniecības aktivitātes tika dislocētas ostas un pilsētas infrastruktūras rekonstruktīvai reanimēšanai. Atraktīva izplauka mazā uzņēmējdarbība — izklaide, ēdināšana, pakalpojumi, mazumtirdzniecība,— interjeros fabricējot pat modi, ko papildināja kosmētiski kopti kvartāli — īres, aprūpes un dienesta nami.

Mazspēja kļuva par iespēju sagatavoties pakāpeniskai plānošanas praksei, lai savlaicīgi (pirms resursu pieteikumiem) ģenerētu novatoriskus uzstādījumus pilsētas nākotnei svarīgajās vietās, konkrēti — Rožu laukumam nospraužot uzdevumu — sakārtot telpisko vidi, optimizēt mērogu, atjaunot vai radīt tēlu, tādējādi atkārtoti piesakot gatavību tirdznieciski aktīvas lielpilsētas dzīvei. Faktiski — Rožu laukums atkal būs tirgu(s) laukums.

4.1. Liellaikmets

Lai Rožu laukums neatmirtu, elites ēku kompānijā jābūt arī lielveikaliem. Aksioma.

5. Pilsētplānošanas plenērs par teritoriju ap Rožu laukumu

2003.gada marts. Latvijas arhitektu komanda astoņpadsmit cilvēku sastāvā (A.Kronbergs, E.Bērziņš, S.Ņikiforovs, U.Pīlēns, A. un A.Kokini, G.Vīksna, G.Šnipke u.c.), vērtējot vēsturiskā centra centru — Rožu laukumu, uzstādīja problēmu galvenās vadlīnijas:

1. transporta plūsmas — trūkumu komplekss
2. zaļumi — izplūdis jēdziens
3. apbūve — baisa aina
4. apjoms — neskaidrs

Līdzšinēji Rožu laukums bija masu svinēšanas placis. Kaut arī tas ir pilsētbūvniecības piemineklis, iesakot iejūtīgu rekonstrukciju, nolēma, ka neatgriezīsies pie mazstāvu namiņu reabilitēšanas, taču netiks arī pārsniegts trīs līdz četru stāvu apbūves augstums. Par risinājumu izvirzot — ar apbūvi definēt Rožu laukuma telpu. Noārdīto Rožu laukuma malu atjaunošanai piedāvāja: aizpildīt — SKVĒRU pretī universālveikalam, JOSLU pie augstskolas, izveidojot terases, RAJONU Rožu laukuma dienvidu daļā veidot kā sietu (lai eksponētu iekšienes pērles), bijušā ļeņinekļa LAUKUMĀ paredzēt ēku ar diferencētu augstumu pret Rožu laukuma un gruntsgabala sānielām, no kurām Zivju iela būtu pieejama tikai gājējiem

Tapa daudzstūrains profesionāļu padoms centra detālplānojuma izstrādei, kam kā izejas materiāls tiks izmantoti arī arhitektūras studentu šāgada kursa darbi par Rožu laukuma attīstības vīziju. Liepājas galvenais arhitekts U.Kaugurs apņēmies panākt detālplāna galīgās redakcijas apstiprinājumu līdz 2004.gada beigām.

6. betonā asiņo pilsētas sirds

2001.gada sezonā Liepājā risinājās ažiotāža ap labiekārtot sākto Rožu laukuma pašu viduci — 2.posmu Zivju ielas kompleksa rekonstrukcijai (A.Kokina AKA birojs), ko pasūtīja Dome. Publisko apspriežu administratīvā procedūra, pareiza pēc panta, bet patiesi — formāla, neattīstīja saikni starp pilsētniekiem un profesionāļiem. Sekas — sarakste starp instancēm betona apmales dēļ. G.Silakatiņa bažas, ka tā «nepieļaujami industrializē vēsturiski emocionālo simbolu» (KV 5.07.01.), dabā pierādās kā veca vieta jauniešiem. Betona brēka saasināja preses ieinteresētību sekot norisēm Būvvaldē, pasūtītājiem ierādīja būvju īstenošanas taktiku, bet projektētājus rūdīja tolerancē, prezentējot ik nākamo piedāvājumu simbola iekļaušanai apritē.

7. Pirmā prove. Tirdzniecības centrs Rožu laukums

2003.gada sākumā liepājnieki uzzināja par Mēs Liepājai (uzņēmēji A.Griģis, A.Burģis, I.Kesenfelds) plāniem būvēt vērienīgu tirdzniecības centru Rožu laukumā 1/4. Lai aptuveni iezīmētu nākamās celtnes apjomus, kontroles metu izstrādāja A.Kokina AKA birojs (publikācija KV 21.01.03.).

8. Iecere — Rožu laukuma dominante — lielveikals jauniešiem

2003.gada oktobrī negatīvi (8 atsauksmes) noslēdzās oficiālā apspriešana Rožu laukums pasūtītās jaunbūves priekšlikumam Liepājā, Rožu laukumā 8/Zivju ielā 2. «Ainaviski stiklotā plūdlīniju forma skaidrību laukuma apbūves ansamblī neievieš. Elipsei starp simetriskajiem tornīšiem asimetriskā lifta šahta ir tektoniski ačgārna, jo tornis starp torņiem,» trūkumus konstatē stilu vēstures docētājs V.Mackars.

Stikloto, paraboloīda piecu līdz sešu stāvu tirdzniecības centru starp XVIII gs. skārņa neogotikas tornīšiem par drosmīgu nosauca pilsētas galvenais arhitekts U.Kaugurs, vēstot, ka ēkas caurspīdīgums ir Būvvaldes inspirācija, lai pievērstu uzmanību koka arhitektūras valsts nozīmes piemineklim — XVII/XVII gs. noliktavai projektējamās būves sētā.

A.Kokins atzina, ka tas ir centra objekts, kas atstās ievērojamu iespaidu uz arhitektūru, tāpēc problemātika ir plaša. Vai vēsturiskajā pilsētbūvniecībā pieļaujama tik krasa augstuma un materiāla maiņa? Autoruprāt, Rožu laukumu veido vienmuļa, lineāra fasāde: «Neatstājam pieļaujamo, nepiedāvājam nedaudz augstāku. Akcentējam klaji. Bez kompromisa. Liels, stiklots apjoms, kas konkrētajā vidē vienīgi šobrīd būs agresīvs. Šodien vairs nestrādāju ar XIX gs. paņēmieniem. Tiek izmantota vienkārša, moderna, apzināti izcelta līnija. Mēģināju pielietot mūsdienīgu, pasaulē atzītu paņēmienu. Piemēram, N. Fostera būves analogās situācijās. Pēdējos piecus līdz sešus gadus man tuva ir stikla arhitektūra, kas noteikti nav pretrunā vēsturiskajai.»

G.Šnipke piebilda: «No pilsētbūvnieciskā viedokļa Liepājas attīstība noris lēcienveidīgi. Svarīgi saglabāt brīvo un aizņemto telpu attiecību.»

Konstruktīvi ēka balstīta uz vecās ēkas korpusiem, kam pārkārtas milzu (4,5 m) konsoles. Pirmajos trīs stāvos — iepirkšanās, augstāk — skaistumkopšana. Plānojuma pārsteigums — kupola kafejnīca ar skatu platformu uz negaidītu pilsētvides ainu — Rožu laukuma zīmējumu, ko ikdienā iespējams nolasīt vienīgi pastaigu plaknē.

Pārskatam izmantoti attēli no Būvvaldes arhīviem. VKPAI noraidīts kā «nepiemērots vēsturiskajam centram», projekts tiek pārstrādāts. «Iekļauties vēsturiskajā vidē nozīmē — pagarināt un savienot dzegu līnijas no blakus mājām. Šajā gadījumā arhitektoniski tas atrisināms ļoti viegli, jo abām augstumi vienādi,» samierinājies A.Kokins.

9. Otrā prove. Tirdzniecības un komunikāciju centrs Rožu laukums

2003.gada novembrī pasūtītājs Mēs Liepājai iepazīstināja liepājniekus ar Arhitekta U.Pīlēna birojs tirdzniecības un komunikāciju centru Rožu laukumā 1/4. «Laiks dziedēt kara brūces un attīstīt atbilstošu apbūvi centrā,» tā U. Pīlēns. Pirmoreiz oficiālā sabiedriskā apspriešana notika ārpus domes — kompleksā Māja. Balsojums — deviņdesmit četri par un deviņi pret. Plašu informāciju par objektu, ieskaitot kārtējo zaļo klaigu vēstuli, U.Pīlēna paskaidrojuma rakstu un komentārus, taujājot — būvēt vai nebūvēt? — publicēja vietējie mediji. Nevar vairs pārmest nerēķināšanos ar iedzīvotāju, ja domu apmaiņa kūsā.

«Atbilstoši mūsdienu telpu veidojošās mākslas prasībām,» U.Pīlēns arhitektūras izteiksmei lieto nerūsējošā metāla konstrukcijas, fasāžu stiklu, lielformāta koka un alumīnija žalūzijas, kuras mazina pārsauļojumu un slāpē vakara izgaismojumu, kas tilpni sapludina ar centra dzīvi: «Skandināvijas tipa pilsētās projektē šajā virzienā — vairāk stikla, atvērtības un gaismas.» Stiklotā ēka, uzirdināta ar āra pandusiem uz katru stāvu, norobežo vairākstāvu komunikācijas telpu ar skatu uz Rožu laukumu un darbosies kā pa horizontāli kustīgs panorāmas ritenis.

U.Pīlēns piedāvā vienkāršu metodi, kā kompensēt būvlaukumiem ziedotos zaļumus: «Būvuzņēmēji zaļo zonu gruntsgabalā var pārvietot vai izveidot citā domes norādītā pilsētas teritorijā.»

9.1. Arhitektūra : koki

Zaļie noorganizēja piketu (12.02.04.) PRET Rožu laukuma 1/4 aizbūvēšanu un izciršanu: sēdēšot kokos, kurus grasās zāģēt. 17.02.04. dome sasauca publisku sapulci pilsētniekiem un iesaistītajām amatpersonām, lai, pasūtītājam klātesot, skaidrotu situāciju. Oponējot U.Kaugurs norādīja foto skatu salikumos (kādreiz / šodien) pamanāmo ļaužu skaitu ielās, kad tajās bija plašs piedāvājumu klāsts (bodītes, saloni, krodziņi), un dažām dvēselēm dabas ganībās Rožu laukuma apkārtnē.

G.Silakaktiņš minēja, ka gadījumā, ja šī teritorija sastāvētu no privātīpašumiem, kā bija pirms kara, pa vienam tiktu likvidēti visi koki.

10. Konkursi un lēmumi par Rožu laukumu

U.Pīlēna secinājums — konkurss par prestižā pašvaldības īpašuma apsaimniekošanu būtu bijis daudzsološa darījuma garants pilsētai. Savukārt U.Kaugurs jautāts, kāpēc nomas līgums netika apgrūtināts ar noteikumu rīkot arhitektūras konkursu, atbildēja: «Administratīvā metode vienmēr nav efektīva.»

Tāda prasība blakus viesnīcas Līva rekonstrukcijai uzrādīja, ka pasūtītāji, nezinot, ko jautāt, saņem nevēlamu atbildi no arhitekta. Un realizē ne vinnējušo. Patlaban par Rožu laukumu 1/4 risinās nedefinēts konkurss — taustīšanās no projekta uz projektu.

11. Rožu laukuma pastarītis

Fakts, ka riņķī ap Rožu laukumu danco lielveikalu vīzijas, kamēr kaktā nelūgts nīkuļo padomju prototips — universālveikals, bija stratēģiska paviršība. Daudzstāvu šopings ieņems tukšumus — spraugas vai nišas, kaut atliktu iebalzamēto tirdzniecības namu pieslēgt sociālekonomiski pamatotai asins pārliešanai. Plenēra dalībnieki prātoja to nograut.